Rixport — sākums Rīgas lidostas pilsētai

Aizvakar, 23.septembrī ar simbolisku pamatakmens iemūrēšanas ceremoniju, sākās būvdarbi vienā no lielākajiem investīciju projektiem Latvijā — biznesa parkā Rixport, kas atrodas blakus Rīgas lidostai. Iecerētā kompleksa programma ļauj cerēt, ka tas varētu kļūt par aizsākumu Rīgas lidostas pilsētai.

Projektā līdz 2020. gadam paredzēts ieguldīt vairāk nekā 400 miljonus eiro ar mērķi kļūt par Eiropas mēroga darījumu centru starp Austrumiem un Rietumiem. Rīgas lidostas un Rixport attīstība veicina Rīgas kā Baltijas ekonomiskā centra izveidošanos. Biznesa pasaulei arvien vairāk globalizējoties, Rixport mērķis ir sniegt iespēju piesaistīt Latvijas ekonomikai jaunus un finansiāli izdevīgus ārvalstu un vietējos uzņēmumus, kas darbojas starptautiskā biznesa vidē, tostarp Austrumu.

Peters Lundebijs (Petter Lundeby), SIA Rixport rīkotājdirektors:
«Visā pasaulē attīstās biznesa centri ap lidostām, un, tā kā darījumu vide kļūst arvien starptautiskāka un palielinās globalizācijas tempi, liela nozīme ir ātrumam un mobilitātei. Tādēļ biznesa parki lidostu tuvumā visā Eiropā strauji aug un Latvijas gadījums ir īpašs, pateicoties ideālajai novietojuma un biznesa kultūras sinerģijai.»

Rixport biznesa parkā bez biroju telpām atradīsies vairākas dažādām komforta prasībām atbilstošas viesnīcas; līdz gada beigām tiks noslēgti līgumi ar pasaulē pazīstamām viesnīcu ķēdēm. Iecerēts, ka autostāvvietas, zaļumi, izstāžu un konferenču iespējas, dažādu pakalpojumu, izklaides un tirdzniecības objekti kopumā veidos biznesa parku kā patstāvīgu urbanizētu vidi, piedāvājot papildu ērtības un atbalsta funkcijas gan tā darbiniekiem, gan lidostas pasažieriem. Vieta tiek plānota arī Aviācijas muzejam, kura kolekcija patlaban atrodas zem klajas debess.

Plānotajam konferenču un izstāžu centram paredzēta būtiska loma Latvijas valsts starptautiskās atpazīstamības un ekonomikas attīstībā. Lai arī Rīga konferenču organizēšanā jau vairākus gadus ir līdere Baltijā, traucēklis biznesa tūrisma straujākai attīstībai Latvijā ir tieši telpu trūkums. Šobrīd Rīgas konferenču telpu pietiekot vien 1200 cilvēkiem, tāpēc lielu kongresu organizētāji visbiežāk izvēlas kādu citu pilsētu. Rixport pirmajā kārtā līdz 2014.gadam paredzēts izveidot arī izstāžu un konferenču centru, kas spētu uzņemt 5000 cilvēku.

Rixport attīstības koncepcijas autori ir norvēģu birojs Griff Arkitektur no Fredrikstades. Projekta arhitekts Jarl Ture Vormdal liecina, ka koncepcija paredz mūsdienīgu pilsētvidi — brīvstāvošu ēku kompleksu ar urbānu un kājāmgājējiem pievilcīgu ārtelpu zemes līmenī.

Rixport pirmā būve ir 12 stāvus augsta biroja ēka, kas būs izteiksmīgi uztverama, tuvojoties lidostai no Rīgas puses. Ēku, ko projektējis birojs Griff Arkitektur sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju T-22, ekspluatācijā paredzēts nodot 2009.gada septembrī.

Rixport plāni:

Investīciju apjoms – 400 milj.eiro
Rixport zemes nomas līgums ar lidostu noslēgts uz 25-25 gadiem
Projekta izpildes laiks — līdz 2020.g.
Rixport izmantojamā zemes platība — 25 ha
Izbūvējamo celtņu platība – 300 tūkst. m²

Pēc 1.kārtas izbūves līdz 2014.gadam

Biroji — 100 tūkst. m² (6 – 8 ēkas)
2 viesnīcas, kopā 400 istabas
Stāvvietas — 2500 (+ 4000 stāvvietas lidostai)
Izstāžu un konferenču centrs — līdz 40 tūkst. m² (iekļauj līdz 32 tūkst. m² izstāžu platību un 15 tūkst. m² konferenču iespējām līdz 5000 cilvēkiem)
Infrastruktūras, pakalpojumu un izklaides objekti

Pēc 2.kārtas izbūves līdz 2020.gadam

Biroji — 150 tūkst. m² (8–10 ēkas)
3 viesnīcas, kopā 600 istabas
Stāvvietas — 4000 (+ 6500 lidostai)
Zaļās platības
Pilnībā pabeigta urbanizēta vide ar sakārtotu infrastruktūru, dažādu pakalpojumu celtnēm — tehnoloģisko, mazumtirdzniecības, u.c.

Lidostas biznesa parks > lidostas pilsēta > aerotropole

Rixport programma pārsniedz vienkārša biznesa parka parka jēdzienu, savā veidā to var uzskatīt par aizsākumu Rīgas lidostas pilsētai. Lidostu pilsētas ir jauna un atšķirīga lidostu attīstības fāze, kas 21.gadsimtā jau ir kļuvusi par globālu fenomenu. Lidostu pilsētas nav vienkārši lidostu tuvumā novietoti biznesa parki, resp. kopā sagrupēti biroju kompleksi.

Lidostu pilsētas šodien ietver vai visas modernas metropoles funkcijas — ne tikai beznodokļu veikalus, dažādas ēstuves, restorānus un birojus, bet arī viesnīcas, izstāžu un konferenču centrus, dažāda veida kultūras, izklaides un rekreācijas iespējas, pat bērnu dārzus un veselības pakalpojumus. Lidostu pilsētas piesaista ne tikai uz aviāciju orientētu biznesu, to nozīme ievērojami pārsniedz lidostas robežas un tuvāko apkārtni, tādejādi tās kļūst par jauniem reģionāliem attīstības centriem, kas balstās uz lidostu izcilo pieejamību.

Viens no ievērojamākajiem lidostu pilsētu pētniekiem un teorētiķiem Džons Kasarda (John D. Kasarda) propopnē nākošo lidostu pilsētu attīstības formu, ko viņš nosaucis par aerotropoli (Aerotrpolis). Līdzīgi kā tradicionāla metropole, kuras kodolu veido pilsētas centrs, kam apkārt piepilsētas, aerotropoles kodols ir lidosta, kam apkārt gan transporta koridoriem līdz pat 25 km attālumā veidojas dažādi jauni apbūves puduri (biznesa, tehnoloģiskie un loģistikas parki, ražošanas teritorijas, iepirkšanās un izklaides centri, kā arī liela mēroga jauktas izmantošanas un dzīvojamie kompleksi), ko veicinājusi novietne lidostas tuvumā.

Kaut arī šodien lielākā daļa aerotropoļu attīstības ir haotiska un nejauša, nākotnē tas prasīs rūpīgu infrastruktūras un pilsētvides plānošanu, iesaistot visas ieinteresētās puses un aptverot visdažādākos aspektus. Kasarda apgalvo, ka lidostas ietekmēs 21.gadsimta biznesa novietnes, darbavietu rašanos un pilsētu attīstību tāpat, kā 20.gs. to ietekmēja autoceļi, 19.gs — dzelzceļi, bet 18.gs. — jūras ostas. Viņaprāt tieši aviācija un lidostas noteiks reģionu konkurētspēju un ekonomisko attīstību, radot arī jaunas urbānas formas — lidostu pilsētas un aerotropoles.

Vairāk par topošo Rixport biznesa parku  diskusijas Rīga pēc 20 000 000 ietvaros ar lekciju uzstāsies SIA Rixport direktors Ilmārs Samsonovs. Pasākuma sākums 8.oktobrī plkst.18.00, Mākslas akadēmijas aulā.

Savukārt ikviens, kas vēlas paust savu skatījumu un attieksmi, optimistisko vai pesimistisko scenāriju vai komentāru, nopietnas vai ironiskas pārdomas, aplūkot iespējas un draudus, ieskicēt iespējamos efektus un izmaiņas pilsētas attīstībā, aicināts piedalīties izstādē, kuras atklāšana iecerēta Arhitektūras dienā 6.oktobrī Torņu ielā 15.

Skat.: Rīga pēc 20 miljoniem — programma un mērķi