Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas 37.sēdē

Pirmsjāņu sēdē 19.jūnijā pilsētas arhitekta kolēģija tika iepazīstināta ar Daugavas kreisā krasta transporta plūsmu prognozi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkārtnes labiekārtojumu un tehnisko apbūvi, kā arī atkārtoti vērtēja apbūves priekšlikumu Dzelzavas ielā.

Transporta plūsmu prognoze Daugavas kreisajā krastā

Kolēģijas sēdi atklāja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis ar informatīvu ziņojumu par transporta plūsmu prognozi Daugavas kreisajā krastā, atsaucoties uz ASV uzņēmuma Parsons Brinckerhoff veiktajiem pētījumiem.

Galvenais jautājums, uz ko šai prognozei jāsniedz atbilde: vai plānotie transporta infrastruktūras attīstības projekti atbalsta Daugavas kreisajā krastā prognozēto attīstību?

Apskatīta teritorija gar Daugavgrīvas ielu — Pārdaugavas krastmala no Salu tilta līdz Ziemeļu šķērsojumam. Analīzē ņemti vērā šobrīd zināmie projekti, ko paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2012.gadam. Iecerēts, ka šeit taps ap 255 tūkstošiem m2 biroju platību, 85 tūkstošiem m2 tirdzniecības platību, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, Akustiskā koncertzāle, Rīgas domes un valsts pārvalžu iestāžu administratīvais centrs, Rīgas Tehniskās universitātes teritoriālais komplekss. Analizēti vairāki iespējamie attīstības scenāriji — dažādas Daugavas šķērsojumu kombinācijas.

Uz sākotnēji uzdoto jautājumu no Parsons Brinckerhoff ekspertiem saņemts skaidrs «nē» un vairāki ieteikumi:

• ierobežot apbūvi Daugavas kreisajā krastā,
• ierobežot stāvvietu nodrošinājuma normatīvu,
• paplašināt maksas autostāvvietu zonu,
• ieviest park&ride sistēmu,
• attīstīt sabiedriskā transporta sistēmu un prioretizēt tā atrašanos pilsētas struktūrā,
• integrēt dažādus sabiedriskā transporta veidus,
• ierīkot pilsētā sabiedriskā transporta joslas,
• izveidot efektīvu sabiedriskā transporta maršrutu ziemeļu — dienvidu virzienā (Podrags — Lucavsala),
• detalizēti izvērtēt katra plānotā objekta ietekmi uz esošo infrastruktūru un attiecīgi noteikt attīstītāja līdzatbildību (infrastruktūras nodoklis).

Šo ziņojumu kolēģijas locekļi praktiski nekomentēja, norūpējies bija vien Sergejs Ņikiforovs, uzdodot jautājumu — kas gan notiktu gadījumā, ja tiktu realizēts kas vairāk par tikai šobrīd apzinātajiem projektiem — jo zināms, ka Rīgas attīstības plāns to pieļauj. Nekļuva arī skaidrs, vai minētās ekspertu rekomendācijas tiks kādā veidā attiecinātas uz šiem lielmēroga projektiem. Nākamā projekta apspriešana vedināja domāt, ka uz karstām pēdām jau nu tas nenotiks.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objekti

Izskatītajā infrastruktūras projektā ietilpst bibliotēkas darbību atbalstoša daudzfunkcionāla tehniska ēka starp Valguma, Akmens un Mūkusalas ielām, pazemes autostāvvieta 270 apmeklētāju mašīnām stūrī starp Uzvaras bulvāri un Mūkusalas ielu, apkārtnes satiksmes risinājumi un labiekārtojums. Projekta autori — Ģelzis. Šmits. Arhetips, Būvinženieru konsultāciju birojs, Tiltprojekts, E. Daniševska birojs, Grundule. Arhitekti, Constructus.

Paredzēts, ka daudzfunkcionālā ēka aizņems veselu kvartālu starp Valguma, Akmens, Mūkusalas ielām un Zemgales tilta trasi, tajā tiks izvietotas bibliotēkas darbību nodrošinošas tehniskās telpas — transformatora apakšstacija, ventilācijas kameras, laboratorijas papīra apstrādei, biroji, darbinieku autostāvvieta 250 mašīnām un citas telpas.

Ēkas arhitektūrā neesot meklēta tieša saistība ar bibliotēkas tēlu, tomēr fasādēs veidots slīpu zaļganu joslu raksts, kas zināmā mērā sasaucas ar bibliotēkas pamatapjoma slīpnēm. Ņemot vērā, ka ēkas jumts pārskatāms no dzelzceļa tilta un bibliotēkas augšstāviem, tas veidots kā piektā fasāde — ar daudzkrāsaina betona ieseguma rakstiem. Pamanāmākā detaļa ir sienas daļā virs iebrauktuves iestrādātais fasādes fragments no nojauktās ēkas Uzvaras bulvārī 2a.

Diskusijas laikā atklājās, ka tehniskajai ēkai ir problēmas ar atbilstību apbūves noteikumiem — tās augstums pārsniedz šeit noteiktos 14 metrus, kā arī — tā faktiski veido perimetrāli noslēgtu kvartālu vietā, kur noteikta brīvstāvoša apbūve. Tomēr pilsētas arhitekta kolēģijai nebija iebildumu pret šādām atkāpēm.

Negatīvi tika vērtēts ēkas fasādē ietvertais nojauktās ēkas fragments. Izskanēja piedāvājumi saglabātās oriģinālās detaļas eksponēt citā veidā, drīzāk kā skulpturālus elementus, kas nav tieši sasaistīti ar ēku.

Bibliotēkas apkārtnes labiekārtojuma koncepcija pakļauta Gunāra Birkerta sākotnējai vīzijai par nepārtrauktu zaļu lauku, kas savienotu Gaismas pili ar Daugavas krastu. Tomēr šajā pusē traucē Mūkusalas iela ar visai intensīvu autotransporta kustību, kas ir jau nopietnāks šķērslis par nojaukto dzīvojamo ēku Uzvaras bulvārī. Tāpēc pāri ielai izveidota plaša, apzaļumota gājēju pāreja, kas upes pusē noslēdzas ar terasi, zem kuras pietiek vietas sabiedriskā transporta pieturām, publiskām labierīcībām, arī kafejnīcai. Lai caurbrauktuves augstums būtu pietiekams, pāreja pacelta 2 metrus augstāk par bibliotēkas terases augstuma atzīmi, līdz ar to tā kļuvusi par fizisku un vizuālu šķērsli ceļā uz krastmalu un pretējā virzienā.

Par Mūkusalas ielas gājēju pāreju viedokļi bija dažādi: daļa kolēģijas locekļu vēlējās to redzēt mazāku un bez koku stādījumiem, citi — vēl plašāku un zaļojošu arī ziemā, tomēr visi piekrita, ka jāpārskata iespēja pazemināt Mūkusalas ielas un attiecīgi arī pārejas līmeni, lai tā neaizsegtu skatu no bibliotēkas uz Vecrīgu un otrādi. Tāpat arī piemērotāks risinājums jāmeklē vietai, kur Akmens tilts šķērso krastmalas promenādi, kas nākotnē savienos bibliotēku un koncertzāli. Šobrīd satiksmes organizācijas projektā šaurie gājēju tuneļi daudz neatšķiras no esošajiem tumšajiem caurumiem, un tie it nemaz nelīdzinās ieejas vārtiem uz Rīgas lielākajiem kultūras objektiem.

Sigurds Grava norādīja, ka, ņemot vērā nupat redzēto Daugavas kreisā krasta transporta attīstības prognozi, bibliotēkas apkārtnes organizācijā būtu vēlams gan funkcionāli, gan simboliski noteikt gājēju satiksmes prioritāti. Arī Sergejs Ņikiforovs uzsvēra, ka pilsētai jārāda piemērs privātajiem investoriem, veicot kvalitatīvu satiksmes plūsmu analīzi un attīstot sabiedriskā transporta pieejamību.

Projekta prezentācijā tika minētas ierastās izklaides funkcijas: «nu, tur varētu būt kuģīšu piestātne un te varbūt kafejnīca», tomēr šķita, pašiem autoriem vēl nav skaidrs, ko katrā terasē un laukumā varēs darīt un kā tie izskatīsies. Vai arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas labiekārtojumā aprobežosimies ar zālienu, betona bruģakmeni un soliņiem no kataloga? Šai vietai jārada īpašs, konceptuāli skaidrs un laikmetīgs vides dizains, šoreiz nekādas knapināšanās un centimetru skaitīšanas. Jāpiekrīt Jānim Domburam — bibliotēkas apmeklētāji nepiedos projektēšanas gaitā pieļautos kompromisus.

Daudzfunkcionāla ēka Dzelzavas ielā 74

Arhitekta K.Rukuta biroja priekšlikums apbūvei līdzās Mēbeļu namam Purvciemā jau skatīts pilsētas arhitekta kolēģijas 26.sēdē. Kopš pērnā gada novembra dzīvokļu, biroju un veikalu ēkas apjoms kļuvis vienkāršāks un atbrīvots no iepriekšējā reizē kritizētajām gaisa pārejām. To trūkumu tagad kompensē cits savdabīgs elements — stiklots kupols torņu starptelpā 4.stāva līmenī. Mainījušās arī torņu propocijas: tie kļuvuši augstāki (24, 21 un 19 stāvi) un slaidāki.

Kopumā kolēģija projekta attīstību vērtēja atzinīgi, negatīvas piezīmes atkārtoti izpelnījās neveiksmīgais dzīvokļu plānojums un pirmā stāva risinājums, kas bloķē gājēju kustību cauri zemes gabalam.

Autors tika aicināts izmantot vienkāršākus arhitektoniskus paņēmienus, vēlreiz pārdomāt torņu plānojumu un, izvērtējot iespējamo gājēju plūsmu, veidot ēku atvērtāku publikai 1.stāva līmenī.