Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģijas 26. sēdē

8.novembra sēdē tika skatīta Spīķeru kvartāla attīstības projekta virzība gadu pēc starptautiskā arhitektu plenēra, augstceltņu grupa Purvciemā pie Mēbeļu nama un tirdzniecības centra Alfa nākamā izplešanās fāze.

Spīķeru kvartāls

Pēc Snøhettas uzvaras plenērā par Spīķeru kvartālu tā attīstītāji Jānis Dinne un Uldis Dinne tomēr atgriezušies pie sadarbības ar vietējo arhitektu biroju Vecumnieks & Bērziņi, kas jau 2005. gadā izstrādājuši vairākus variantus spīķeru kvartāla revitalizācijai. Sēdē apspriešanai piedāvātajā materiālā toreiz iesākto papildina plenērā iegūtās idejas.

Šī gada laikā atrisinājušies vairāki ar īpašuma un nomas tiesībām saistīti jautājumi, kā arī konkretizējusies kvartāla funkcionālā programma: gastronomijas skola saistībā ar zaļo tirgu un restorānu, kafejnīcas un laivu piestātnes krastmalā, jaunrades interaktīvo nodarbību centrs izstieptajā apjomā gar Turgeņeva ielu, mūzikas klubs, ekskluzīvi dzīvokļi un biroju telpas. Piedāvāta arī vieta Runājošo akmeņu instalācijai.

Līdzīgi kā Snøhettas projektā, kvartālā izveidots zaļā tirgus laukums, ko no Krasta ielas atdala jauna dzīvojamās apbūves rinda. Tirgus piegādes zona un visas kvartālu apkalpojošās autostāvvietas izvietotas zem laukuma ar galveno iebraukšanu no Maskavas ielas. Tirdzniecība paredzēta no transformējamiem paviljoniem, laukums būtu pielāgojams arī dažādu svētku pasākumiem, atpūtas un sporta nodarbībām.

Spīķeru savienojumu ar Daugavas krastmalu papildus esošajam tunelim veido gājēju tilts, kas noslēdzas ar restorāna apjomu pie ūdens. Pāreja virs Krasta ielas bija paredzēta gandrīz visos plenēra darbos. Tiesa, šai būvei attīstītājiem šobrīd līdzekļu pietrūkstot.

Pirmais ierosinājums no kolēģijas locekļiem ir veidot gājēju pasāžas starp spīķeriem, lai padarītu patīkamāku uzturēšanos kvartālā arī sliktos laika apstākļos. Izrādās, to darīt traucē sarkanās līnijas, kas cieši apjož katru no ēkām. Pēteris Strancis skaidro, ka sarkanās līnijas iespējams transformēt, paredzot attiecīgus gājēju un inženiertīklu koridoru servitūtus. Vēl lielāki ir šķēršļi krastmalā paredzētajai apbūvei: jāizdara grozījumi Aizsargjoslu likumā. Diemžēl šobrīd pilsētai nav ne stratēģijas, ne nosacījumu krastmalu attīstībai gadījumos, kad to piedāvā privāti investori. Andris Kronbergs uzsver, ka tieši krastmalas restorāns varētu būt enkurobjekts visa kompleksa iedzīvināšanai.

Jānis Krastiņš vēlas redzēt drosmīgākus telpiskos risinājumus — semantiskus simbolus, kas liktu noprast, ka noliktavu funkcija mūsdienās mainījusies. Arī Andris Kronbergs atzīst, ka idejas ir ļoti labas, tikai to raksturs — neaktīvs. Tā kā arhitektūras risinājumu daudzveidību šobrīd ierobežo dažādi likumiski šķēršļi, gribētos sagaidīt drosmīgāku pieeju tieši kvartāla labiekārtojumā.

Kvartāla ziemeļu daļā (agrākais Siena tirgus) šobrīd paredzēta autostāvvieta. Arī Snøhettas priekšlikumā Siena tirgus vieta bija atstāta bez apbūves — kā Centrāltirgus turpinājums, kas reizē arī muzeja priekšlaukums. Edvīns Vecumnieks stāsta, ka savulaik Valsts kultūras pieminekļu inspekcija noraidījusi jebkādas jaunas apbūves nepieciešamību šajā vietā. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas locekļu viedoklis ir atšķirīgs — Andris Kronbergs uzskata, ka zeme Rīgas centrā ir pārāk vērtīga, lai paliktu tukša, bet Jānis Krastiņš atgādina, ka šeit kādreiz jau bijis par dzīvojamo ēku pārbūvēts spīķeris, kas noslēdzis kvartālu pret Vecrīgu.

Visbeidzot Jānis Dripe aicina projekta autorus turpmāk precīzāk norādīt piekļuves iespējas teritorijai, ņemot vērā Snøhettas piedāvāto Kungu ielas caurlauzumu dzelzceļa uzbērumā un tuvumā iecerēto multimodālo satiksmes kompleksu, tas ir, risinājumus, kuru iespējamais realizācijas termiņš būtībā nav piesaistīts spīķeru kvartāla attīstības gaitai. Kolēģija savukārt apņemas lūgt Rīgas domes Satiksmes departamentu rekonstruēt Maskavas ielas braucamās daļas segumu — pazemināt tramvaja sliežu klāju, lai nodrošinātu gājējiem ērtu ielas šķērsošanas iespēju.

Daudzfunkcionāls komplekss Dzelzavas ielā 74

Arhitekta K. Rukuta biroja pārstāvji kolēģijas locekļiem atrādīja jaunbūves priekšlikumu Dzelzavas ielā tieši blakus Mēbeļu namam. Šeit esošo ēku paredzēts nojaukt un tās vietā būvēt trīs dzīvojamos torņus — 16, 18 un 24 stāvus augstus, kas paceļas no četrstāvu platformas, kur izvietotas telpas birojiem un veikaliem. Torņus augstu gaisā savieno pārejas, kurās atrodas «sabiedriskas nozīmes telpas ar atpūtas funkciju», kādas tieši — šobrīd vēl nebija skaidrs. Turklāt paredzēti arī divi pazemes līmeņi autostāvvietām.

Vistiešāk, vērtējot jaunbūves priekšlikumu, izteicās Māris Saukāns: «Man kā cilvēkam ļoti nepatīk», un Jānis Domburs, uzdodot jautājumu Rīgas attīstības plāna autoriem: «Ko jūs gribat pateikt iedzīvotājiem, akceptējot šādu projektu?»

Andis Sīlis ierosināja samazināt dzīvokļu platības, jo šāda izmēra un kvalitātes dzīvokļi konkrētajā vidē nav pieprasīti, tādējādi varētu veidot arī slaidāku torņu proporciju. Ņemot vērā, ka četrstāvīgā pamatmasa iznīcinātu jebkādu aktivitāti zemes līmenī, Andris Kronbergs aicināja autorus piedāvāto apjomu sašķelt mazākās porcijās, veidojot iekšējā plānojuma struktūru ar precīzāku funkciju sadalījumu, kas tad arī netraucētu gājējiem šķērsot zemes gabalu.

Šķiet, kolēģijas locekļiem arī izdevās projekta autorus pārliecināt, ka ambiciozi iecerētās gaisa pārejas ir gan funkcionāli nepamatotas, gan ekonomiski neizdevīgas celtniecībā savas konstruktīvās sarežģītības dēļ. Kompleksa arhitektoniskais risinājums tika vērtēts kā pārāk uzbāzīgs, aktīvs un ietekmējošs. Ne tik pārliecinoši gan skanēja arguments par neatbilstību Purvciema iedzīvotāju mentalitātei.

Šī projekta autori, iespējams, paši to neapzinādamies, ir radījuši spilgtu trīsdimensionālu ilustrāciju Rīgas attīstības plāna tumšsarkanajiem lokālo centru pleķiem. Uzzinot, ka K. Rukuta birojam tuvākajā apkārtnē ir vēl vairāki projektu pasūtījumi, kolēģijas locekļi pārspēlē tālāk pilsētplānotāju atbildību: «Jums taču ir iespēja veidot apkārtējās apbūves siluetu.»

Homecenter Alfa

ArPlan un Arosgruppen Arkitekter kopīgi projektētais tirdzniecības centra Alfa papildinājums iecerēts pie Brīvības gatves un Šmerļa ielas krustojuma, aiz trolejbusu galapunkta. Šeit taps interjera preču veikalu apjoms un to no Brīvības gatves puses aizsedzoša piecstāvu biroju ēka. Ar laiku arī Alfas pamatapjomam paredzēts izaugt pāri esošajai autostāvvietai līdz pat Brīvības gatvei — šāds risinājums jau skatīts kolēģijas sēdēs pirms gada.

Kolēģija pozitīvi vērtēja ēku izvietojumu, kas spētu sakārtot pilsētbūvniecisko situāciju šajā Brīvības gatves posmā. Bažas tomēr izraisīja biroju apjoma iespējamā atlikšana uz vēlākām būvniecības kārtām, kas varētu rezultēties divu milzīgu blakus esošu būvmasu dažādā novietojumā pret ielas sarkano līniju. Tādēļ kolēģijas locekļi vienojās pieprasīt biroju ēkas un tirdzniecības centra vienlaicīgu celtniecību.

Andris Kronbergs uzstāja uz abu tirdzniecības centru veidotā starplaukuma humanizāciju, piedāvājot autostāvvietas izvietot pazemē un virs tām paredzēt publiskus apstādījumus un rotaļu laukumus, labiekārtoto joslu turpinot līdz pat blakus esošajam mežam. Tā kā Alfa šobrīd faktiski jau darbojas kā park & ride punkts Rīgā un piesaista ievērojamu iedzīvotāju plūsmu, ir pamats domāt par tālāku centra attīstību, priekšplānā izvirzot kultūras, sporta un zaļās infrastruktūras nepieciešamību.

Attiecībā uz pašu ēku arhitektūru, Jānis Krastiņš deva padomu fiziski sasaistīt tirdzniecības centru un biroju apjomu, paredzot pārejas pāri to veidotajai iekšējai ieliņai, kā arī pievērst uzmanību kvalitatīvam fasāžu risinājumam pret Brīvības gatvi un Šmerļa ielu.

Projekta autori šobrīd vēl nevēlējās publicēt kolēģijas sēdē apspriestās Homecenter Alfa apjomu skices.