Rīgas gada balva — LU Dabaszinātņu centram

Vakar — Pasaules arhitektūras dienā jau
vienpadsmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā, kas šogad piešķirta
Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajam centram un tā autoriem.

2016. gada balva Rīgas arhitektūrā ir
piešķirta Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajam centram un tā
autoriem: arhitektiem Vitai Polkovņikovai, Inai Kuļikovskai, Kristapam Bautram,
Dacei Zariņai, Raivim Liepiņam, Madarai Plāciņai, Alisei Jēkabsonei un ainavu
arhitektei Ingūnai Rozentālei – par inovatīviem tehniskajiem un iekštelpu
organizatoriskiem risinājumiem, radot studēt vēlmi veicinošu un mūsdienīgu
vidi. Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra vēl desmit
atzinības rakstus.

«Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā
tiek piešķirta objektam ar misiju valsts un galvaspilsētas nākotnē — objektam,
kas sniegs ne vien ieguldījumu nākamajās Latvijas zinātnieku un gaišāko prātu
paaudzēs, bet arī paver ieskatu Torņakalna attīstības potenciālā. Vienlaikus
atzīmēšanas vērta ir ne vien paša Latvijas Universitātes Dabaszinātņu
akadēmiskā centra nozīme, bet arī pasūtītāja, arhitektu un būvnieku un kopējais
darbs — vīzija, darbu organizācija un kvalitāte, spējot veikt tehniski
izaicinošus būvdarbus, kā arī inovatīva arhitektu pieeja, meklējot labākos
tehniskos un iekštelpu risinājumus, kuri ir rezultējušies patiesi kvalitatīvā
un laikmetīgā objektā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

«Tāpat jāatzīmē, ka pieņemt lēmumu par
gada balvu Rīgas arhitektūrā vienmēr ir īpašs izaicinājums, jo balva ir tikai
viena, bet tās cienīgi objekti šogad — vesela virkne, kas liecina par pieaugošu
konkurenci nozarē. Tāpēc man ir patiess prieks un gandarījums sadarbībā ar
žūrijas pārstāvjiem atzīmēt arī citus īpašus šā gada skates finālistus,
piešķirot tiem atzinības un izceļot šo objektu vērtības arhitektūras un
pilsētvides kontekstā. Jāatzīmē arī sabiedrības aktīvo iesaisti pretendentu
vērtēšanas procesā un tāpēc arī šogad jau tradicionāli pasniedzam «Sabiedrības
atzinību» būvei, kuru pozitīvi novērtējuši visvairāk sekotāju Rīgas pilsētas
arhitekta biroja Facebook vietnē,» viņš piebilst.

Kā pēdējos gados ierasts, balvas
pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē —
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pērn 2015. gada balva Rīgas arhitektūra «Par
vīziju un ambīcijām izaicināt priekšstatus un tradīcijas Rīgas arhitektūrā,
īstenojot nacionālas nozīmes objektu» tika piešķirta Nacionālās bibliotēkas
autoriem.

2016. gada balvai izvirzītos objektus
vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Zigmārs Jauja, Agnese Putna un Vilnis Šlars
no Latvijas Arhitektu savienības, Maija Križmane, Mārtiņš Žvīgurs un Andris
Veinbergs no Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, Inga Langenfelde no
Latvijas Ainavu arhitektu biedrības, Ilmārs Leikums, Artis Dzirkalis un Aldis
Grasmanis no Latvijas Būvinženieru savienības, kā arī Rīgas Tehniskās
universitātes doktorande Antra Viļuma, kas izstrādā doktora darbu par tēmu Koks Latvijas arhitektūrā. Skatē tika
pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu,
kultūras iestāžu un objektu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta
infrastruktūras, ostas, dzelzceļa un saistītās infrastruktūras, veselības
aprūpes iestāžu, kā arī parku un dārzu kategorijām. No turpat 800 pagājušajā
gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, tālākai izvērtēšanai ir
izvirzītas 32 būves.

Galveno godalgu iepriekšējos gados
saņēmuši: Tērbatas ielas brāļi — divi
biroju un veikalu nami Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī (Kubs, 2006.g.); VEF 1.
un 1.a korpusu pārbūve (Arhitekta J.Pogas birojs, 2007.g.); Ostas skatu ēka
Ķīpsalā (Arhitektonika, 2008.g.); dzīvojamais komplekss Dienvidu pakavs II
Ziepniekkalnā (Sarma & Norde, 2009.g.), darījumu centrs Rietumu Capital
Centre Vesetas ielā (Zenico projekts, 2010.g.), DnB Nord bankas jaunbūve
Skanstes ielā (Audrius Ambrasa arhitektu birojs birojs, Lietuva, 2011.g.), Rīgas
biržas ēkas atjaunošana (Arhitektoniskās izpētes grupa, arhitekte Liesma
Markova, arhitektes palīdze Tatjana Toropova un arhitekte Aiga Rozentāle,
2012.g.); Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māja Zirgu pasts (Arhitektu
birojs KRASTS, arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla
un ainavu arhitekte Kristīne Dreija, 2013.g.), Rīgas Tehniskās universitātes
Radošo industriju centrs (arhitekti Ģirts Valeinis, Jānis Prusaks, Kristīne
Krakope, Signe Zihelmane, inženieris Artis Silmanovičs, 2014.g.), Latvijas
Nacionālā bibliotēka (arhitekts Gunārs Birkerts, sadarbojoties ar arhitektiem
Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu).

Oktobra pirmā pirmdiena pēc
Starptautiskās Arhitektu savienības iniciatīvas un iedibinātas ilggadējās
tradīcijas visā pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules arhitektūras diena. Visā
pasaulē, arī Rīgā, arhitektūras nozares profesionāļi to šogad atzīmē 3.
oktobrī. Starptautiskās Arhitektu savienības padome kā šī gada Pasaules
arhitektūras dienas tēmu ir izvēlējusies konceptu Design a better world jeb Radām
labāku pasauli
.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000