Rīgas balva 2018 — Grand Poet viesnīca Raiņa bulvārī

Pirmdien, 1. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau trīspadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Grand Poet Hotel viesnīcai un tās autoriem: arhitektiem Jānim Nordem, Aijai Lismanei, Didzim Valciņam, Zanei Pastarei, Daigai Lēvaldei, autoruzraudzības vadītājam Oskaram Vēverim, arhitektam-tehniķim Atim Auziņam, interjera autoriem Jenny Ahlbäck un Rong Guan —«Par paraugpiemēru vēsturisko ēku atjaunošanā un pārveidošanā, vairākus eklektisma stila īres namus Rīgas bulvāru ansamblī pārveidojot par laikmetīgu viesnīcu ar potenciālu publiski aktivizēt apkārtējo pilsētvidi». Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra astoņas atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

 

«Šī gada skatē nominētie balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei. Redzam, ka turpinās attīstība arhitektoniski augstvērtīgu viesnīcu segmentā un Grand Poet viesnīca Raiņa bulvārī, kam piešķirta 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā, ir lielisks piemērs četru vēsturisku ēku atdzimšanai jaunā veidolā. Daudzveidīga funkcionalitāte, apmeklētājus uzrunājošs dizains un cieņa pret vēsturisko mantojumu ir vērtības, kuras novērtē gan galvaspilsētas viesi, gan rīdzinieki un uzņēmēji. Tas ir arī lielisks piemērs komandas darbam, kur starptautiska autoru komanda – pašmāju arhitektu birojs un zviedru dizaineri — balvu godam ir nopelnījuši,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Iepriecina, ka lielākā daļa ir kvalitatīvi un interesanti privāto investīciju projekti dažādos segmentos — viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide. Labus piemērus un iedvesmu iespējams gūt gan restaurācijas un pārbūves, gan jaunu objektu īstenošanas virzienos. Tāpat vērojams arī pienesums pilsētvides ainavā un apsveicami centieni saglabāt kultūrvēsturiskās vides un arhitektūras vērtības gan Rīgas centrā, gan attālākas apkaimēs. Īpaši svarīgs šādu daudzveidīgu objektu izvērtēšanā ir skates žūrijas darbs, un žūrija savu darbu ir paveikusi — objekti ir apmeklēti klātienē, uzklausīti arhitekti un pasūtītāji, vērtējumi ir sagatavoti.

 

2018. gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus vērtē kompetenta žūrija: Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvji Helēna Gūtmane, Egons Bērziņš, Viesturs Brūzis, Jānis Krastiņš, Vilnis Šlars, Edgars Neilands, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji Daiga Dzedone, Artūrs Lapiņš, Renārs Putniņš, Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji Aldis Grasmanis, Raimonds Eizenšmits, Viesturs Briedis, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāvji Maija Križmane, Andris Veinbergs, Mārtiņš Žvīgurs, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Indra Purs un biedrības “Zaļās mājas” pārstāvis Kristaps Ceplis.

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī viesnīcu kategorijām. No vairāk nekā 900 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 22 būves.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā. Tāpat šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2017. gadā.

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006. gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

Dalīties ar ierakstu:

1
Pievienot komentāru

avatar
10000
1 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
Vents Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Vents
Guest
Vents

Ar Daigas Dzedones skaistajiem vārdiem par uzvarējušā objekta kvalitāti interesantā veidā kopā iet fakts, ka namā no 41. līdz 44. gadam atradās nacistu drošības policijas moku kambari.