Neierastā laikā, — 30. augustā —, jau sešpadsmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam un tā autoriem — arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam -pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai. Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu būvju arhitektūrā.
Atšķirībā no iepriekšējo gadu tradīcijas Rīgas balvas svinīgo pasākumu rīkot Pasaules arhitektūras dienā, oktobra pirmajā pirmdienā, šogad balva tika pasniegta neierastā laikā — pašās augusta beigās. Tas ir saistīts ar Rīgas pilsētas arhitekta biroja reorganizāciju, — no septembra vairs šī iestāde — pašvaldības aģentūra ar šādu nosaukumu nepastāv, — tā vietā ir Pilsētas arhitekta dienests, struktūrvienība Rīgas pilsētas attīstības departamenta sastāvā.
“Gada balva Rīgas arhitektūrā ir mēraukla pārmaiņām Rīgas pilsētvidē. Arī šodien izceļam un apbalvojam labākos starpdisciplināras ekspertu žūrijas nominētus objektus. Katrs no tiem ir labākais savā īpašā veidā, jo papildina un pārveido Rīgu, piedāvā jaunas iespējas un padara Rīgu par labāku pilsētu ikdienai un īpašiem piedzīvojumiem. Uzbūvētā novērtējumam šādā konkursā ir tieša pozitīva ietekme uz pilsētas veidošanas procesa kvalitātes nemitīgu pilnveidošanu. Novērtējums ir nepieciešams nozarē strādājošajiem, tas ir nepieciešams pašvaldībai un arī sabiedrībai, lai apzinātos, suminātu un popularizētu labākos piemērus un sasniegumus. Tāpēc, līdz ar Rīgas pilsētas arhitekta biroja iekļaušanos Pilsētas attīstības departamentā, ir svarīgi lai Gada balvas Rīgas arhitektūrā tradīcija turpinās – lai pats konkurss tiek turpināts saglabājot vērienu un kvalitāti. Tas ir pasākums, kas jau tradicionāli ir baudījis gan nozares profesionāļu, gan plašākas sabiedrības un mediju atbalstu un uzmanību,” norāda Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.
Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām. No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.
“Visi šī gada skates finālisti ir privāto investīciju projekti. Katrs objekts ir īpašs, demonstrē profesionāli daudzpusīgu un objektīvi augstvērtīgu pienesumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā, tāpēc skates žūrija ir lēmusi atzinības piešķirt visiem finālistiem. 2021.gada balva tiek piešķirta Origo tirdzniecības un biroju kompleksam — multifunkcionālai jaunbūvei Rīgas centrā. Komplekss īstenots skandināviskā attieksmē pret detaļām, nekas nav mazsvarīgs, katram projekta elementam ir nozīme tā kopējā vērtībā. Lai arī objekts pamatā ir telpa tirdzniecībai un darbam, tas pārliecinoši organizē pilsētvidi un ir kļuvis par jaunu tikšanās vietu pilsētniekiem un viesiem gan iekštelpā, gan ārtelpā,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Atzinības
Papildus galvenajai balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra arī atzinības par izcilību atsevišķu būvju arhitektūrā, uzsverot kā arhitektu, tā pasūtītāju un, atseviškos gadījumos, — arī būvnieku devumu.
Ar atzinībām atzīmētās būves un to autori:
- HOFT ēka Strēlnieku ielā — Kroks, Open AD — par augstas kvalitātes dzīves vidi un detaļu kultūru blīvi apbūvētā vēsturiskajā vidē;
- Viesturdārza kvartāls — RUUME arhitekti — par Rīgas centra apbūvei atbilstošu dzīvojamā kvartāla izveidi;
- Švarcmuižas atjaunošana, piemērojot birojam — 8 A.M. — par kvalitatīvi un ar mīlestību atdzīvinātu vēsturisko mantojumu;
- Z Towers — NRJA, SZK T — par augstu profesionalitāti arhitektonisko, inženiertehnisko un konstruktīvo risinājumu izpildījumā;
- Dzirciema aptieka — Substance — par veiksmīgu pilsētbūvniecisku un asprātīgu arhitektoniski māksliniecisko risinājumu;
- Iepirkšanās centrs Aleja Vienības gatvē — MG arhitekti — par telpiski kompozicinālu un koloristisku risinājumu, kas rada stilistiski vienotu un arhitektoniski estētisku vietu Rīgas;
- Bior jaunbūve Lejupes ielā 1C — Ludvigs — par inovatīvu un veiksmīgu biroja ēkas mikroklimata un vizuālā tēla risinājumu perifērijā;
- Zuzeum ēka — Annvil.lv — par daudzfunkcionālu mākslas objektu Rīgas centra perifērijā;
- RSU Anatomijas muzejs — Nams — par izcilu komandas darbu, pābūvējot vēsturisku staļļa ēku laikmetīga muzeja vajadzībām;
- Atjaunotā Roche ēka Miera ielā — Didrihsons arhitekti — par autentisko vērtību un mūsdienu komforta sintēzi, kā arī inovatīvu būvtehnisko paņēmienu izmantošanu kultūras mantojuma atgūšanā.
Sekojot pēdējo gadu tradīcijām, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē — kultūras un atpūtas centrā “Hanzas perons”.
2021. gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus vērtē kompetenta žūrija: biedrības “Icomos” pārstāvis Jānis Krastiņš, biedrības “Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija” pārstāvis Juris Monvīds Skalbergs, biedrības “Zaļās mājas” pārstāvis Kristaps Ceplis, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāves Kristīna Briķe un Anna Kalniņa, biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” pārstāvji Agnese Lāce, Ervīns Timofējevs un Madara Gibzde, biedrības “Latvijas Būvinženieru savienība” pārstāvji Anna Ķuzāne un Ilmārs Leikums, biedrības “Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome” pārstāvis Andris Veinbergs, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Lolita Sarma.
Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves arī klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, pievēršot uzmanību koka arhitektūras vērtību saglabāšanai un atjaunošanai. Tāpat šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2020. gadā.
