Rīdzinieki pret igauņu arhitektūru

Kā ziņo LETA, vairāki Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti izteikuši iebildumus pret iecerēto Igaunijas Republikas vēstniecības ēku, norādot, ka ēkas arhitektūra nav atbilstoša pilsētvidei. Jāvaicā, kur gan šie kaismīgie pilsētvides, labās gaumes un smukuma aizstāvji bijuši tad, kad Rīgā parādījās patiesi pilsētu degradējošas ēkas?

Domnieks Sergejs Zaļetajevs (SC) atzinis, ka ēka «izskatās šausmīgi», un interesējās, vai tai nav plānots mainīt krāsu, bet deputāts Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) norādījis, ka ēka ir «vienkārši briesmīga». Domnieki lēma būvniecības ieceri virzīt izskatīšanai Rīgas domes sēdē, bet papildus tam lūdza projektu izvērtēt Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā. 14.novembrī noslēdzās ēkas ieceres sabiedriskā apspriešana. Tās laikā saņemtas kopumā 59 noraidošas aptaujas lapas, bet nevienas pozitīvas atsauksmes.

Ziņojumā par Igaunijas vēstniecības ēkas ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem redzams, ka virkne iedzīvotāju iebildumu attiecas uz iespējamām neērtībām paredzamās celtniecības laikā (troksnis, elektrības traucējumi), kā arī privilēģijām, kas viņiem būtu jāzaudē noslēdzot perimetrālo apbūvi (skats, gaisma, autostāvvietas). Bet vairāki iebildumi skar arī projektējamās ēkas tēlu — kādam nams šķiet par tumšu, neiederīgu vai lielu.

Igaunijas vēstniecības atbildes uz šiem iebildumiem ir skaidras un lakoniskas — ēkas priekšlikums atbilst starptautiskā konkursa nosacījumiem un par labāko to atzinusi kompetenta žūrija, ēka tiks projektēta atbilstoši Latvijas būvnormatīviem un saskaņota Rīgas būvvaldē. Komentējot Attīstības komitejas deputātu iebildumus pret iecerēto ēku Ausekļa un Vidus ielas stūrī, Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jerīts bildis, ka savulaik lieli protesti bijuši pat pret Eifeļa torni.

Viņš atgādinājis, ka starptautiskais arhitektūras konkurss tika organizēts atbilstoši visiem Rīgas pilsētas norādījumiem un noteikumiem. «Mēs uzticamies speciālistiem. Personiskā gaume literatūrā, tēlotājmākslā, arhitektūrā un mūzikā vienmēr atšķiras, un strīdi par gaumi ir neizbēgami, šajā nozarē nekad netiks sasniegta simtprocentīga vienprātība,» teica vēstnieks.

Konkursa žūrijā darbojās gan Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas, gan vēstniecības un arhitektu savienības pārstāvji. No Latvijas puses — LAS pārstāvis A.Sīlis, Rīgas pilsētas Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs V.Brūzis un Pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis J.Zilgalvis. Žūrija vienbalsīgi par labāko atzina darbu ar devīzi TEELE.

Labākais projekts

Uzvarētāju projekta autori ir divi brāļi ar latviski visai grūti izrunājamo uzvārdu Stöör — trīsdesmit divus gadus vecais Kaurs un divdesmit septiņgadīgais Tarmo (Lembit-Kaur Stöör, Ülo-Tarmo Stöör). Viņu konsultante konkursa projektā ir Heidi Urb no pazīstamā «sieviešu biroja» Kavakava. Pēc uzvaras konkursā brāļi, kas līdz tam strādāja labi zināmajā Tallinas birojā KOKO, dibinājuši paši savējo, kura nosaukums ir ÖÖ ÖÖ. Vecākā brāļa Kaura ievērojamākais darbs KOKO sastāvā ir Tallinas sinagoga, kuru tuvumā aplūkojot un izstaigājot jāatzīst, ka tas nudien ir meistardarbs, kas veiksmīgi interpretē specifisku publisku ēku mūsdienu Tallinas pilsētvidē.

Uzvarējušo projektu raksturo igauniska atturīga elegance un konceptuāla skaidrība. Priekšlikums nevis aizraujas ar kaut kur noskatītu un iepriekš Rīgā neredzētu formu lietošanu, bet konceptuāli apcer tādas tēmas kā pilsētas publiskā telpa un sabiedriski nozīmīga ēka Rīgas centra situācijā.

Apjoma ģeometriju īpašu dara Ausekļa ielas fasāde, kuras augšējā dzega gan sakrīt ar būvlaidi, taču ēkas sienas līnija pie zemes veido ieliekumu, tādejādi paplašinot ielas publisko telpu. Tātad, ievērojot perimetrālās apbūves principu, ēka pabeidz trūkstošo kvartāla stūri un vienlaikus piedāvā atkāpi kā priekšpagalmu, padarot namu sabiedriski nozīmīgāku.

Interesants un oriģināls ir arī ielas fasādes perforācijas risinājums pirmo divu stāvu līmenī. Apspēlējot masīvā un caurspīdīgā tēmu, siena uzsver vēstniecībām ierastos drošības principus, taču reizē tā nav arī akla un ielas telpu degradējoša, jo veidota kā ķieģeļu režģa mežģīne. Var iztēloties ēku vakara apgaismojumā, kad caur šiem «lodziņiem» plūstoša gaisma sienu likt uztvert kā savdabīgu ornamentu.
Visnotaļ reprezentatīvā un monumentālā ēka it kā reformē arhetipus par to, kādai jābūt vēstniecības ēkai, gan mūsu priekšstatus par to, kādas ēkas esam ieraduši redzēt Rīgas centrā. Tā savdabīgi analizē un pārdefinē savu programmu, kā arī vietas identitāti un pilsētbūvniecisko kontekstu.

Jā, tieši ar šīm kvalitātēm projekts nav tipisks Rīgai. Jo tās nav lietas, kas īpaši raksturīgas Latvijas arhitektūrai. Taču ar šādu pieeju mēs pazīstam jaunāko gadu ievērojamāko Igaunijas arhitektūru. Līdzīgi netipisks Rīgai ir arī lietuvieša Audrja Ambrasa biroja projektētais DnB NORD bankas nams Skanstes ielā. Jo latviešu arhitekti nav raduši domāt par publisko telpu šādās kategorijās. Minētie ir projekti, kurus īstenojot, Rīga noteikti iegūtu vairāk pilsētnieciskuma, jaunu skatījumu un izpratni par pilsētvidi, kļūtu bagātāka un interesantāka.

Ja jāvērtē ārzemnieku pienesums pilsētai, tad jaunākās paaudzes igauņu arhitektu pieeja un mūsdienu skatījums uz dažādām urbānām tēmām Rīgai ir daudz nozīmīgāks kā virkne rietumu arhitektu tipveida projektu pilsētas centra kvartāliem, nemaz nerunājot par bezpersoniskiem darinājumiem nomalēs. Tāpēc arī Rīgas arhitektu interesēs būtu, lai šis Igaunijas vēstniecības projekts tiktu īstenots.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
I.M.

Vienīgais latviešu arhitektūras žurnāls par savējo ir ieņēmies uzskatīt dokumentēšanas žanru, ar to saprotot tikai objektu vai projektu fiksēšanu. Atļaujos apgalvot, ka sava laika dokuments ir arī nemateriālais process ap arhitektūru – teorija, uzskati, atšķirīgi viedokļi, kritika. Ja A4D vēlas piepildīt misiju "dokumentē Latvijas laikmetīgās arhitektūras ainu", teorijas trūkuma apstākļos intervijas ir nesarežģīts veids, kā to varētu darīt. Un runāties ne tikai ar arhitektiem, bet arī ar atbildīgiem ierēdņiem, piespiežot viņus savu viedokli profesionāli argumentēt. Varbūt tas pēdīgos motivētu publiski negvelzt stulbības.

dmn

nav jau noslēpums, ka random cilvēkam viss jaunais arhitektūrā izskatās pēc arhitekta ambīcijas. kad uzcels, tad iepatiksies vai vismaz pieradīs. eiropas valstis tam izgāja cauri pārdesmit gadus atpakaļ, gan jau arī letiņi izaugs

suns

labi jau labiņi, ja klusēja pagātnē, tā būs jādara mūžu mūžos ?

no kļūdām taču it kā jāmācās.

p.s.

nu nava cmuki ! pavisam nē !

I.M.

Vienīgais latviešu arhitektūras žurnāls par savējo ir ieņēmies uzskatīt dokumentēšanas žanru, ar to saprotot tikai objektu vai projektu fiksēšanu. Atļaujos apgalvot, ka sava laika dokuments ir arī nemateriālais process ap arhitektūru – teorija, uzskati, atšķirīgi viedokļi, kritika. Ja A4D vēlas piepildīt misiju "dokumentē Latvijas laikmetīgās arhitektūras ainu", teorijas trūkuma apstākļos intervijas ir nesarežģīts veids, kā to varētu darīt. Un runāties ne tikai ar arhitektiem, bet arī ar atbildīgiem ierēdņiem, piespiežot viņus savu viedokli profesionāli argumentēt. Varbūt tas pēdīgos motivētu publiski negvelzt stulbības.

dmn

nav jau noslēpums, ka random cilvēkam viss jaunais arhitektūrā izskatās pēc arhitekta ambīcijas. kad uzcels, tad iepatiksies vai vismaz pieradīs. eiropas valstis tam izgāja cauri pārdesmit gadus atpakaļ, gan jau arī letiņi izaugs

suns

labi jau labiņi, ja klusēja pagātnē, tā būs jādara mūžu mūžos ?

no kļūdām taču it kā jāmācās.

p.s.

nu nava cmuki ! pavisam nē !

6
0
Lūdzu, komentējietx