Radošuma kolektivizācija

Cik iznīcinošs var būt viena cilvēka faktors radošam potzaram pilsētvidē pat pie starpdisciplināri labvēlīgiem apstākļiem? Un kāpēc stabila divu vadītāju partnerība teju garantē laba lielprojekta realizēšanu? Iegaumētais no Britu padomes organizētā semināra par radošu fizisko telpu rašanās katalizatoriem nav teorētisku kritēriju virtene.

Vārds «radošums» ir starp visvairāk locītajiem terminiem ekonomisko krīzi atspēkojošajā publicistikā, kā arī citos sabiedrisko domu kustinošajos komunikāciju kanālos. Jo radošuma loma lielākoties atklājas, mobilizējoties izkļūšanai no strupceļa. Vai būt arhitektam tūlīt nozīmē būt radošai personai? Vai tikai kāda māksliniecisku norišu vieta ir radoša? Radošs ir ikviens process, kura laikā cilvēks nonāk no viena risinājuma pie cita, — domājot, runājot vai rīkojoties. Radoša darbība [jeb radīšana] konstatējama it visā, ko katrs no mums ik dienu veic [jeb rada]. «Kultūra ir tas, ko mēs darām,» iegaumēju vienkāršo pilsētsociologa Viestura Celmiņa norādi Britu padomes Latvijā rīkotā divdienu semināra Radoša fiziskā telpa un tās katalizatori noslēgumā. Seminārs bija pirmā izglītības un izpētes aktivitāte, kura starptautiskā projekta Radošās pilsētas [Creative Cities] ietvaros 23. / 24.martā
notika Rīgā. Tā mērķis bija veicināt diskusijas par radošu fizisko telpu [radošs kvartāls, radoša māja, radoša iela] rašanos, to attīstību un sadarbības mehānismiem ar iesaistītajām pusēm. Telpiskais radošums izpaudīsies tiktāl, cik tās dažādie apsaimniekotāji / lietotāji esam gatavi vispirms savstarpēji toleranti / neblefoti komunicēt.

Tieši dabiskums, tiešums, jūtīgums un veselīgs ironiskums ir cilvēka radošo reakciju rosinošie, tajā skaitā piesaistošie psiholoģiskie aspekti, nevis samākslotība, pārnopietnība, pozēšana vai politkorekts monotonums, kas iemidzina. «Cilvēki mūsdienās pārāk daudz domā un pārāk maz paļaujas uz savām sajūtām, iztēli. Tā pamazām pārvēršamies par disciplinētiem, pieklājīgiem klišeju atražotājiem. Bet kur paliek svarīgākais — radošums?» lasu laikraksta Diena 26.marta rakstā par Bērnu zinātnes centru Rīgā [Nost ar klišejām un disciplīnu!]. Radošumu jāstimulē izkopjamies kopš mazotnes, un tam nav vecuma ierobežojumu.

Sākums radošai fiziskajai telpai ir atbrīvoti radošas diskusijas telpā vismaz divu partneru starpā, vienalga, lai kāda būtu sarunai ar sapratni sekojošā radošuma fizikālā izpausme: privātuzņēmēju sajūtām līdzīgos piesaistoša pilsētvide / biznesa vide [Kalnciema ielas komūna]; radošo industriju kvartāls [Spīķeri] vai vesela Andrejsala; mākslinieku darbnīcām / plenēriem piemērota fabrika [VEF]; pilsētu kultūras karogu celšana — ar kultūras galvaspilsētas titulu Liepājā vai Cēsīs, ar kultūras celtnēm Ventspilī vai Daugavpilī, ar kultūras metropoles decentralizēšanu apkaimēs Rīgā; jauniešu interešu centri [Grīziņkalna skeitparks, kustība Ideju māja un citas alternatīvo indivīdu iniciatīvas]; dzīvojamā rajona iemītnieku labklājības un brīvā laika nodarbību komiteja Tallinā [The New World Community] vai pat direktores dzīvoklītis trepju telpas eglītei kādā Hospitāļu ielas namā [lasi interviju ar Ilzi Lasmani šāgada marta žurnālā Lilit]. Radoša vide ir tā, kas ļauj būt, kāds esi, nevis pamāca, kādam būtu jābūt.

Pretstatā pasaulīgajai tendencei individuāliem spēkiem čemuroties kopspēkos, Latvijas arhitekti labāk dibina atsevišķas sabiedriskas apvienības, domubiedriem sadaloties «pa trim», kuras vienojošo saiti — domu apmaiņa vai profesijas problemātikas risināšana publiskajā telpā — labprātāk sarauj: «Kas mums par daļu gar tiem?» Tad nu vienas trijotnes centieniem ir izteiksmīgāka fasāde, otriem — cēlāka funkcija, bet trešajiem — pagaidām tik mainīta eksplikācija. Radošums izplaukst spējā iesaistīties plus mākā integrēt atšķirīgo.

Britu padomes starptautiskā projekta Radošās pilsētas mērķis ir atbalstīt aktīvus cilvēkus, kuri, izmantojot piedāvātos pasākumus un metodoloģiju, var uzlabot savu pilsētvidi, padarot to radošu, inovatīvu, iedzīvotājiem draudzīgu un ilgtspējīgu. Lai veicinātu attālinātajās koordinātēs stāvošās kultūras, uzņēmējdarbības un pilsētplānošanas sabiedrības saliņas savstarpējai mijiedarbībai pilsētas vidē, projektā tiek iesaistīti pārstāvji gan no privātā, gan valsts, gan NVO sektoriem.

Semināra moderators Endrjū Erskins [Andrew Erskin] no Londonā strādājošā konsultāciju uzņēmuma Tom Fleming Creative Consultancy, kurš specializējas radošās ekonomikas, mākslas un kultūras plānošanā, savos priekšlasījumos atšifrēja gan radošo telpu noteicošos neskaitāmos un projektētājiem pazīstamos elementus pilsētvidē, gan tādu izveidi sekmējošos cilvēciskos faktorus, kuru uzskaites piecinieku vieno angliskais sākumburts «C»: combination, conversation, challenge, coevolution, connectivity. Ja četru pēdējo gadsimteņu pārejā no 18.tā līdz 21.jam tie secīgi turpinājušies no lauksaimnieciskās un rūpnieciskās līdz informatīvajai ērai, tad pašlaik dzīvojam konceptuālajā laikmetā, kad vērojama tendence populārajam kultūras tūrismam pāriet uz radošuma pudurošanos.

Liepāja [Liepājas domes Kultūras pārvalde] ir viens no pieciem projekta Radošās pilsētas Latvijas partneriem, kur aprīlī plānota arī nākamā tā aktivitāte — Nākotnes pilsētas spēle [Future City Game]. Četru tādu izspēlēšanu apmācībām izraudzīto pārstāvju vadībā katras no iesaistītajām institūcijām dislokācijā novadīs arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Rīgas domes Kultūras departaments, Cēsu domes Kultūras centrs un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. «Šīs intelektuālās un interaktīvās spēles ietvaros interesantā veidā iespējams panākt ievērojamus rezultātus — radīt idejas un risinājumus kādam konkrētam ar pilsētvidi saistītam jautājumam. Spēle ir mūsdienīga metode diskusiju organizēšanai, radošai un kritiskai domāšanai, kā arī lēmumu pieņemšanai,» saka projekta Radošās pilsētas vadītāja Latvijā Ilze Saleniece. Nākotnes pilsētas spēļu rezultātus vēlāk var integrēt pašvaldības politikā, lai palīdzētu nodrošināt ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

Projektu Radošās pilsētas Liepājā vada arī projekta Liepāja Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 vadītāja Ieva Hmieļevska, tāpēc aprīlī te iecerētās divas Nākotnes pilsētas spēles par pieteikuma veidošanu kultūras galvaspilsētas konkursam. Rudenī plānoto spēļu tematika būs Liepājas mikrorajonu problēmas. Spēlētāji būs aktīvie pilsētas iedzīvotāji no dažādām sabiedrības grupām, aplūkojot pilsētnieciskuma problemātiku gan no globālās, gan vietējās perspektīvām, kā arī četriem — sociālā, ekonomiskā, vides un kultūras skatu punktiem.

Vai ar savu pašreizējo vadības stilu neparastiem potenciāliem pilnā Liepāja kļūs nākotni nodrošinošās radošās ekonomikas pilsēta? Vai Liepājas pašvaldības politikā, kura stagnē industrializētās attīstības demagoģijā, ierēdnieciskā neinteliģencē un šiem tiem zināmā korupcijā, maz būs iespējams integrēt ilgtspējīgas pilsētvides attīstību veicinošo kultūras spēļu rezultātus? Kļūst skumji, bieži uzklausot negatīvo motivāciju jūkli, kas neapmierina latviešu intelektuāļu ilgas pēc dzīvošanas foršajā Liepājā. Patīkami, protams, dzirdēt uzslavas. «Augstu vērtējam Liepājas konsekvenci, realizējot pilsētai nozīmīgus projektus. Daudzu gadu garumā Liepāja ir pierādījusi, ka ir visprogresīvāk domājošā un eiropeiskākā pilsēta Latvijā,» rakstīts fonda mT15 vēstulē Liepājas Kultūras pārvaldei.

Nez kāpēc nav saskatāma milzu pretruna starp paradoksāli pozitīvajām pārmaiņām Liepājas pilsētvidē un tās pārvaldes aprobežotību izpratnē par pilsētniecisko inovāciju veidošanās stimuliem? Liepāja tās mēra «rokām» grauj savus jau esošos radošuma perēkļus! Birokrātisma represijas aizpērn pārdzīvoja neticamu publicitāti Liepājai sagādājusī Fonteina karaliskā impērija. Nu kārta kultūras kvalitāšu kapsulai K@2 [skaties un brīnies!], kuras pienesums Karostas informatīvajai atpazīstamībai ilggadēji [9 gadus] nav pielīdzināms nevienai zili karogotā tūrisma PR klišejai. Aprīlī Liepājā plānots rīkot izsoli, kurā paredzēts pārdot Karostas kultūras un informācijas centra K@2 līdz šim nomāto ēku Katedrāles ielā 2, kuras nodošanu privatizācijai janvārī lēma Liepājas dome. Pilsētas mērs Uldis Sesks nepretimnākoši atspēlējas [!] K@2 pašdarbībai no demolēšanas savulaik pasargātajā karostnieku saimniecībā — redz, piemēram, laicīgās mākslas galerijas K.Māksla? vai bērnu dienas centra pastāvēšanai pašrocīgi un labprātīgi sakārtotajām telpām neesot nedz būvprojektu, nedz būvatļauju. Kāda vēl administratīvi aizmuguriska karadarbība sagaida neformālo Liepāju?

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx