Radi Rīgu. Priekšlikums Ziepniekkalnam

Viena no Radi Rīgu projekta grupām pievērsās pilsētas jaunākajam mikrorajonam — Ziepniekkalnam. Priekšlikuma kodolu veido ideja par labiekārtotu un dzīvīgu publisko telpu — Dižozolu ielu. Domājot reizē par apkaimes identitāti, piedāvājumu papildina cita ideja — par Rīgas garāko soliņu, blakus garākajai ēkai pilsētā.

Izpētot Ziepniekkalna vēsturi, detalizēti apskatot to «dabā» un noskaidrojot, kāda nākotne tam paredzēta Rīgas attīstības plānos, radās vairāki jautājumi. Kuras vietas Ziepniekkalnā prasa visvairāk pūļu un uzmanības? Vai tie ir nepabeigtie, apbružātie māju stūri, nesakārtotais centrs, dubļainie izbrauktie iekšpagalmi, tik ļoti nepieciešamās zaļās savienojuma asis, vai varbūt tas būtu veloceliņš, kas sasaistītu kopā izkliedēto un neaptverto Ziepniekkalna dzīvojamo teritoriju?

Tika izveidota šo potenciālo projekta teritoriju karte, un ar piedāvājumu to izvērtēt grupa devās pie Ziepniekkalna iedzīvotājiem. Tika veiktas aptaujas, ievāktas anketas, un, pateicoties tam, ka pēdējos divus gadus pilsētplānošana ir ģeogrāfijas priekšmeta sastāvdaļa, projektu nedēļas ietvaros izdevās īstenot interesantu darbnīcu, kurā tika iesaistīti 94. vidusskolas 11. klases jaunieši. Darbnīcas rezultāts bija ne tikai izglītojošs (arhitekti sniedza lekcijas), bet arī produktīvs-caur praktiskajām nodarbībām un foto konkursu, jaunieši palūkojās uz savu rajonu ar pētnieka/plānotāja acīm un spēja piedāvāt saistošas, ilgtspējīgas idejas.

Pēc foto-eseju konkursa Ziepniekkalna lepnums un trūkumi noslēguma skolā tika atklāta fotogrāfiju izstāde. Tas viss ļāva nonākt pie vietas izvēles detalizēta dizaina izstrādei, par ko kļuva nosacītais Ziepniekkalna centrs — Dižozolu iela.

Ziepniekkalns un Dižozolu iela šobrīd

Ziepniekkalns ir apkaime ar 38 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir vidējas Latvijas pilsētas rādītājs pēc iedzīvotāju skaita. Samērā neticams ir fakts, ka šāda mēroga apdzīvotai vietai nav nedz kultūras iestādes, nedz interešu grupu satikšanās vietas, nedz arī jebkādas citas urbānai videi raksturīgas organizētas publiskās telpas pazīmes. Tomēr tam ir vairākas ļoti potenciālas vietas, kuru defektus var transformēt tikai Ziepniekalna rajonam raksturīgos efektos.

Ziepniekkalna iezīme ir tā saucamā «slēptā sabiedrība» (hidden society) jeb cilvēku izvēle vērot notikumus pa logiem, nevis aktīvi tajos iesaistīties. Dižozolu iela ir viena no jaunākajām ielām Rīgā, kam piemīt potenciāls kļūt par vietas centrālo publisko telpu, jo tā iemieso Ziepniekkalnam gluži vai svešu tradicionālas iepirkšanās ielas mērogu. Dižozolu iela ir ērti sasniedzama no visām Ziepniekkalna daļām, savieno abus Ziepniekkalna tirgus laukumus, kā arī nozīmīgākās sabiedriskā transporta pieturvietas, uz tās atrodas divi moderni bērnudārzi un daudz mazu veikaliņu. Neskatoties uz ievērojamo gājēju pārsvaru, šobrīd ielas lielākā daļa atvēlēta automašīnu satiksmei, lai gan turpat netālu atrodas «dublējošā» Jāņa Čakstes gatve ar ērtu piebraucamo zonu daudzstāvu māju pagalmiem. Dižozolu iela šobrīd atgādina pamestu skrejceļu jeb 500 metru garu maršrutu no mājām uz darbu un atpakaļ.

Dižozolu ielas pārvērtības

Galvenais projekta uzstādījums bija pārveidot Dižozolu ielu par gājējiem un velosipēdistiem draudzīgāku vidi, ievērojami samazinot neizmantoto ielas telpu, kas atvēlēta auto. Ņemot vērā gājēju, velosipēdistu un autotransporta pārvietošanās specifiku, ietve un brauktuve izvietota vienā līmenī, dažādās funkcijas nodalot ar atšķirīgiem segumiem. Ielas garumā paredzēti zaļie stādījumi un atpūtas vietas, bet pašreiz nojaukto betona karkasu vietā plānoti jaunu tirdzniecības un pakalpojumu vietu apjomi. Ielas galā, kur tā pieslēdzas Valdeķu ielai, paredzēta jau esošās sabiedriskā transporta pieturvietas un ielas šķērsgriezuma uzlabošana, atvirzot gājēju joslu tālāk no ielas malas un ieviešot gar ielu stādījumu zonu ar kokiem. Papildus ielas telpas mērķtiecīgai organizēšanai paredzēts pievērst uzmanību auto novietnēm apkārt esošajos pagalmos, tās organizējot, veidojot zaļo laukumu struktūru un radot tajos gājēju celiņu tīklu.

Projekta risinājumā maksimāli integrētas arī lielāka mēroga telpiskās attīstības idejas. Īpaša nozīme ir zaļajām struktūrām:

  • Paredzēts veidot no jauna un pastiprināt esošās zaļās saiknes starp dzīvojamo ēku grupām perpendikulāri Dižozolu ielai. Tās saskan ar jau esošo ielu tīklu, bet akcentējot tās ar zaļajiem stādījumiem, pārveidojot ielu šķērsprofilu, kā arī atsevišķos posmos likvidējot satiksmi, iespējams tos padarīt gājējiem draudzīgākus
  • Dižozolu ielas daļā zaļās saiknes veidotas kā atsevišķas plašākas stādījumu grupas.

Jauna identitāte. Soliņš kā metafora. Vietējie ziepniekkalnieši lepojas ar savu «Ķīnas mūri» — garāko dzīvojamo māju Rīgā. Kāpēc nevarētu pastāvēt arī garākā publiskā telpa, kā simbolisks ekvivalents un pieteikums kopā sanākšanai un radīšanai, ar mērķi ik dienas apstāties, paskatīties un apmainīties domām? Varētu un vajag. Tāpēc kopīgi tika radīts provokatīvais pieteikums — Garākais soliņš Rīgā — vieta, kur sanākt un sākt radīt. Jau šobrīd iela kalpo kā tranzīta zona cilvēkiem dodoties uz sabiedrisko transportu, ejot iepirkties vai pavadot bērnus uz bērnudārzu.

Kā galvenā dizaina prioritāte tika izvirzīta soliņa risinājuma daudzfunkcionalitāte, domājot par ielas stādījumu un apgaismojuma problēmām. Ielas labiekārtojumā soliņš veido vidi, un palīdz organizēt labiekārtojumu un tā elementus, piešķirot ielai skaidru, ērtu un unikālu vides risinājumu. Ņemot vērā dažādu cilvēku grupu pārvietošanās īpatnības, risināta iespēja pārvietoties steidzoties vai dodoties lēna pastaigā ar atpūtas starpbrīžiem.

Šobrīd Dižozolu ielas apgaismojums ir blāvs un nepietiekošs, jaunais risinājums piedāvā kompleksu trīs līmeņu apgaismojumu. Pirmais ir soliņa augstuma lentveida LED gaismas, kas izgaismo ietves segumu, otrais – 3,5 metrus augsti gaismekļi, kas piestiprināti pie soliņa pamatnes un izgaismo gājēju zonu, bet trešais līmenis ir braucamās daļas apgaismojums otrā ielas pusē.

Dižozolu ielas zaļo struktūru trūkumu paredzēts kompensēt stādot kokus un veidojot mazākus, soliņā integrētus stādījumu risinājumus. Paredzētas gan atsevišķi novietojamas, puķu kastes, gan dobes, kā arī segumā izveidoti laukumi apstādījumu veidošanai. Papildus estētiskajam aspektam, koki un dažādu augu stādījumi uzlabotu gaisa kvalitāti, nodrošinātu trokšņu absorbciju un vasarās veidotu patīkamu paēnu atpūtai uz soliņa, savukārt filtrējošās virsmas uzlabotu lietus ūdens novadīšanu. Telpiskais risinājums soliņam savā ziņā ir atvērta sistēma, ko iespējams pielāgot dažādām aktivitātēm un vajadzībām: atpūtai, galda spēlēm, sarunām, riteņu novietošanai vai piknikam. Sola paaugstinājumos, ierīkoti velosipēdu novietošanas punkti. Braucamrīku iespējams pieslēgt pie metāla rokturiem, kas var tikt izmantoti arī kā suņu piesiešanas vietas

pie veikaliem un kafejnīcām. Soliņa virsmā paredzētas vietas ar paaugstinājumu, kur novietot skulptūras vai citus vides mākslas objektus. Tas būtu arī veids, kā dot vietējiem māksliniekiem un skolēniem iespēju izstādīt savus darbus sava rajona publiskajā telpā, tādējādi piesaistot uzmanību un veidojot vietas atpazīstamību. Dižozolu ielai ir milzīgs potenciāls, kas veidojot atbilstošu dizainu, var kļūt arī par platformu visdažādākajām aktivitātēm – sportam, modei, mākslai, mūzikai vai tirgum. Šādi veicinot vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos, tā var kļūt par 500 m garu telpu brīvai iztēlei un stimulu sakārtotai pilsētvidei Ziepniekkalnā.

Ziepmens

Lai šādas arhitektu un pilsētplānotāju iniciatīvas iedzīvotājiem taptu saprotamākas, kā Ziepniekkalna publiskās telpas aizstāvis un visu labiekārtojumu slavas nesējs šim projektam tiek izvirzīts Ziepmens. Viņa tēls kalpotu kā kvalitātes zīme visam, kas apkaimē tiek salabots, nokrāsots, uzcelts vai citādi uzposts Ziepniekkalna iedzīvotāju un apkaimes viesu vajadzībām, priekam un estētiskajam baudījumam.

Zaļā gaisma projekta realizācijai jau ir dota

Izvērtējot iespējamās problēmas, kas varētu rasties Dižozolu ielas dizaina realizācijas procesā, grupa ir vērsusies pie galvenajām pilsētas institūcijām. Sarunā ar Rīgas Domes Attīstības departamentu noskaidrojās, ka pilsētas teritorijas plānojuma 2006.—2018.gadam risinājums ir labvēlīgs Dižozolu ielas attīstībai kā galvenajam publiskās ārtelpas — iedzīvotāju komunikācijas koridoram Ziepniekkalnā, jo tam pieguļ gan jaukta tipa apbūve- dzīvojamās ēkas, bērnudārzi, tirdzniecības un pakalpojumu ēkas.

Ivars Millers, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Ģenplāna nodaļas vadītājs, uzskata, ka Dižozolu ielas sarkano līniju koridora pastāvēšana nekādā veidā neaizliedz attīstīt ideju par šīs ielas izveidi kā gājēju ielu un tās ielas profilu var veidot ļoti radošu, jo tas nekur pašreiz strikti nav noteikts. Ceļu satiksmes departaments piekrīt, ka būtu vērts veidot gājēju ielu, jo izvēlētā vieta nav būtiska transporta kustībai, kā arī uzņemas sakārtot sabiedriskā transporta pieturvietas abos Dižozolu ielas galos. Arī Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija akceptē projekta iniciatīvu nepieciešamību iedzīvotājiem un rekomendē griezties Rīgas Domes vadošajās struktūrās un/vai dibināt iedzīvotāju interešu klubu uz pašiniciatīvas un pašfinansējuma bāzes.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
38 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
.

Ljoti pardomats un logisks risinajums, bet pietrukst excitement! 🙂

heh

a tu pats kaut ko šīm izdarījis, vai tikai proti komentēt un kritizēt?

Niks

Gluži manas domas, prieks par šo komentāru.

HEH2

cik es te palasos – liekas, ka MK prot tikai "komentēt un kritizēt". Nav arī nekas dzirdēts, ka MK būtu ko vērā ņemamu uzprojektējis…. vai es kļūdos?

MiksK

Sorii, Renaar. Mmmm…When I wake up early in the Morning…:) Internaata publika…njamm…mums ar brachku bija labs draugs ar vilku suni, ko trenneeja robezhsargiem. Ja nebuutu draugs, paaris reizes buutu klaajies plaani. Savukaart, kopaa ar draugu, vienam 12 klasniekam ganriiz vai tika nokisti pirksti.:) Tas nu taa…domaaju ka ir tomeer veertiigi padaliities ar staastiem iz kontexta. Es jau ar savu sarkano Schwinn tur dzenaaju uz centru un atpakal. Pa Maskavas ielu es braucu tikai tik cik tikt liidz Sadovnikova/Gogola ielai. Citaadaak…tur pa Maskaveni pat ar Mountainbike, pa brugji, var iekshas izkratiit. A zato Krasta iela…tur vareeja nopietni ieskrieties kaut ar shkolniku.… Lasīt vairāk »

Mr Pink Eyes

Manuprāt, šis projekts no kalendārā viedokļa varētu būt visātrākais, tā kā tam nav tik fundamentāli risinājumi kā Maskačkā vai Āģī. Jā no metaforas ir atkāpe, jo iecerētā telpa nav gar "Ķīnas mūri", taču RR dalībniekiem bija jārespektē īpašumu struktūra.

Man patīk šāds Ziepniekkalns!

p.s. dažs labs savas arogances vietā varēja laikus pieteikties uz diskusiju RR foruma noslēgumā, kas a4d tika izziņota.

Romans Siņicins

a mums nekas nemainās 🙂 viss paliek uz vietas- vieni kaut ko dara un dara labi, citi tikai pie datora visu lamāt prot… kompleksi? a ne, kaut kas jauns ir- tagad ir kruti būt no maskačkas, laikam tā ir kā tāda indulgence un atļauja skatīties virs galvām un domāt par citiem, vai tos drīkst laist pie peles vai nē… starp citu dārgais maskačkas aborigēns, šajā projektā bija iesaistīti ne tikai studenti, bet arhitekti, ainavu arhitekti, plānotāji… jaukajam Renāram, diskutējot par viņa jautājumiem: 1. principā ja, tev taisnība par īpašumu, kaut vai personīgi es neuzskatu, ka šādā veida pasākumos ir jāiedziļinās… Lasīt vairāk »

Miķelis

1. Varbūt autoriem spēka pielikšanas punktu vajadzēja virzīt uz ēku fasādēm, ir taču cerība, ka kādreiz tās siltinās. 2. Būtu bijis labi komandā paņemt Ameriku, jo tuvojās vēlēšanas, varbūt kāda no idejām arī realizētos. Soliņu izmaksas nevarētu būt astronomiskas, bet vēlētāju Ziepīti daudz -kādi 36 tk. Tā kā kontingents ir pārsvarā krievvalodīgais, tad drīzāk iederētos daudz mazu soliņu pie ieejas durvīm, kur labajiem tantukiem piesērst. 3. Hārvardas skolas pasniedzēja MK labos ceļa vārdus var tikpat labi adresēt atpakaļ – saņemies, uzraksti kādu rakstu par aktuālajiem jautājumiem arhitektūrā Latvijas arhitektūras portālam. No angļu maskačkas pieredzes viedokļa būtu interesanti arī vietējiem aborigēniem.… Lasīt vairāk »

Mr Pink Eyes

Publiskā telpa vs transporta koridori

MiksK

Miķel…prieks par tavu pašcieņu…šitais bez sarkasma. Par Latviec Harvarda rakstiņš jau bija pirms gadiem. Bet ar pieredzi es jau te dalos. Ari tie mani darbi LV nav tik plašā lokā zināmi, bet viņi tur ir. Ar tiem rakstiem ir tā kā ir. Ja uzrakstu, tad BAIGI gari…un vel pielieku visādus citādus rakstus klāt untad tur sanāk tā ka nav vairs man pašam skaidrs, kur ir aizture un kur tā neeksistē. Īsumā…cik nu es te varu atļauties tērēt laiku, tik nu, ņem par labu. Cenšos tomēr būt konstruktīvs. Arī tajos smalkajos šajkrasta birojos kur esmu strādājis dienām un naktīm, pa reizei… Lasīt vairāk »

Miķelis

Katra pieredze ir svarīga, it sevišķi ejot cauri tai gaļmašīnai ko sauc par attīstīto kapitālismu. Varbūt jaunajiem pavērsies kāds cits skata rakurss. Acīmredzot šobrīd pavisam citādām acīm skaties uz situāciju Latvijā. Kam būtu jāmainās pēc Tavām domām arhitektūras vidē, komunikācijā ar sabiedrību, vai mums vis tomēr vairāk nebalstās uz tāda pēcatmodas viļņa entuazisma bāzes? Jautājumu jau ir daudz, bet prieks par savējiem svešumā, kuriem mazliet izdevies ielauzties augstākajā līgā. Turu īkšķus par tiem rakstiem, tas tomēr bieži vien ir noderīgi arī pašam, nopublicēt un paskatīties kāda būs reakcija kaut vai no akadēmiskās vides ( un tas nekas ka nesapratīs ).… Lasīt vairāk »

HEH2

cik es te palasos – liekas, ka MK prot tikai "komentēt un kritizēt". Nav arī nekas dzirdēts, ka MK būtu ko vērā ņemamu uzprojektējis…. vai es kļūdos?

Renārs Putniņš

Pieņemu Hārvardas mācībspēkam( nemaldos , taču Mik?) principā jau viens no pamatuzdevumiem ir :" …komentēt un kritizēt…", parasti jau pasaulē akadēmiskais personāls arī nenodarbojas ar :"….ko vērā ņemamu uzprojektēšanu…", ar ļoti retiem izņēmumiem.

Tā ka Tevis izvēlētais diskusijas stils( …akas Tu pats esi ,moins…), šoreiz ir greizs.

P.S. Sorry ka iejaucos, bet tomēr akurātāk ar to stiliņu.

Miks Kārkliņš

Renār, piedod, ja iekāpu Tavā ciniķa lauciņā, bet…tas ko es pateicu nebija no Harvardas bet gan no sirds. Lai ari mana ikdiena nebija no tām sūrākajām, es tomēr uzaugu Maskačkā un daudz ko redzēju un izbaudiju uz savas ādas. Bez tam, nevajag tik ļoti koncentrēties uz to komentāra virsrakstu un sākumu…svarīgākās man šķita pašas beigas.

P.S. Un par tiem "moins"…pašam jau tev tas stils nav tas saulainākais. Tu ari tikpat izglītots par maniem nenopelniem kā "heh"?

Renārs Putniņš

Nu re, mēs jau bez maz no vienas vietas, mana pamatskola bija 11. astoņgadīgā pie tramvaju depo( iepretim internātam), tā ka Maskačkas realitāte nevaid sveša.

P.S. Mana atbilde tā kā mērķēta bija lielajam HEH’am2, kurš ir saprojektējis n-tos superprojektus un veicis dažādus akadēmiskos un publicistiskos pētījumus, vismaz viņš to tā pasniedza, Tevi iejaucu , jo īsti nezināju Tavas attiecības ar Hārvardu( nu ko tur kautrēties 1. pasaules reitinga augstskola!).

MiksK

Sorii, Renaar. Mmmm…When I wake up early in the Morning…:) Internaata publika…njamm…mums ar brachku bija labs draugs ar vilku suni, ko trenneeja robezhsargiem. Ja nebuutu draugs, paaris reizes buutu klaajies plaani. Savukaart, kopaa ar draugu, vienam 12 klasniekam ganriiz vai tika nokisti pirksti.:) Tas nu taa…domaaju ka ir tomeer veertiigi padaliities ar staastiem iz kontexta. Es jau ar savu sarkano Schwinn tur dzenaaju uz centru un atpakal. Pa Maskavas ielu es braucu tikai tik cik tikt liidz Sadovnikova/Gogola ielai. Citaadaak…tur pa Maskaveni pat ar Mountainbike, pa brugji, var iekshas izkratiit. A zato Krasta iela…tur vareeja nopietni ieskrieties kaut ar shkolniku.… Lasīt vairāk »

Mr Pink Eyes

Manuprāt, šis projekts no kalendārā viedokļa varētu būt visātrākais, tā kā tam nav tik fundamentāli risinājumi kā Maskačkā vai Āģī. Jā no metaforas ir atkāpe, jo iecerētā telpa nav gar "Ķīnas mūri", taču RR dalībniekiem bija jārespektē īpašumu struktūra.

Man patīk šāds Ziepniekkalns!

p.s. dažs labs savas arogances vietā varēja laikus pieteikties uz diskusiju RR foruma noslēgumā, kas a4d tika izziņota.

Romans Siņicins

a mums nekas nemainās 🙂 viss paliek uz vietas- vieni kaut ko dara un dara labi, citi tikai pie datora visu lamāt prot… kompleksi? a ne, kaut kas jauns ir- tagad ir kruti būt no maskačkas, laikam tā ir kā tāda indulgence un atļauja skatīties virs galvām un domāt par citiem, vai tos drīkst laist pie peles vai nē… starp citu dārgais maskačkas aborigēns, šajā projektā bija iesaistīti ne tikai studenti, bet arhitekti, ainavu arhitekti, plānotāji… jaukajam Renāram, diskutējot par viņa jautājumiem: 1. principā ja, tev taisnība par īpašumu, kaut vai personīgi es neuzskatu, ka šādā veida pasākumos ir jāiedziļinās… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Tāpēc jau "ķorkas a4d pagalmā" notiek, lai apmainītos ar ne vienmēr sakrītošiem viedokļiem, Tev ko prasās pēc viens fīrers, viena tauta, viena taisnība? Ko man(arīdzam Mikam) darīt, ka man tā sagadījās bērnību pavadīt Maskačkas un Kendžika starpposmā-Krasta sila, lupatiņā paklusēt, kautrīgi novērsties,kad dažādu citu attālu un atšķirīgu vietu iedzīvotāji pretendē uz savu patiesīgumu par šīm vietām, neizteikt savu viedokli? 1. Dabā nav lielu un mazu lietu ir lietu mijiedarbība, vismaz es savādāk uz tām neskatos, un maza lieta var nest lavīnveidīgas sekas. Tieši tāpat kā lielas lietas izmaiņa var bildē neko būtisku nemainīt. 2. Ohoho Tu ko arhitektu par Demiurgu… Lasīt vairāk »

Miķelis

1. Varbūt autoriem spēka pielikšanas punktu vajadzēja virzīt uz ēku fasādēm, ir taču cerība, ka kādreiz tās siltinās. 2. Būtu bijis labi komandā paņemt Ameriku, jo tuvojās vēlēšanas, varbūt kāda no idejām arī realizētos. Soliņu izmaksas nevarētu būt astronomiskas, bet vēlētāju Ziepīti daudz -kādi 36 tk. Tā kā kontingents ir pārsvarā krievvalodīgais, tad drīzāk iederētos daudz mazu soliņu pie ieejas durvīm, kur labajiem tantukiem piesērst. 3. Hārvardas skolas pasniedzēja MK labos ceļa vārdus var tikpat labi adresēt atpakaļ – saņemies, uzraksti kādu rakstu par aktuālajiem jautājumiem arhitektūrā Latvijas arhitektūras portālam. No angļu maskačkas pieredzes viedokļa būtu interesanti arī vietējiem aborigēniem.… Lasīt vairāk »

Mr Pink Eyes

Publiskā telpa vs transporta koridori

MiksK

Miķel…prieks par tavu pašcieņu…šitais bez sarkasma. Par Latviec Harvarda rakstiņš jau bija pirms gadiem. Bet ar pieredzi es jau te dalos. Ari tie mani darbi LV nav tik plašā lokā zināmi, bet viņi tur ir. Ar tiem rakstiem ir tā kā ir. Ja uzrakstu, tad BAIGI gari…un vel pielieku visādus citādus rakstus klāt untad tur sanāk tā ka nav vairs man pašam skaidrs, kur ir aizture un kur tā neeksistē. Īsumā…cik nu es te varu atļauties tērēt laiku, tik nu, ņem par labu. Cenšos tomēr būt konstruktīvs. Arī tajos smalkajos šajkrasta birojos kur esmu strādājis dienām un naktīm, pa reizei… Lasīt vairāk »

Miķelis

Katra pieredze ir svarīga, it sevišķi ejot cauri tai gaļmašīnai ko sauc par attīstīto kapitālismu. Varbūt jaunajiem pavērsies kāds cits skata rakurss. Acīmredzot šobrīd pavisam citādām acīm skaties uz situāciju Latvijā. Kam būtu jāmainās pēc Tavām domām arhitektūras vidē, komunikācijā ar sabiedrību, vai mums vis tomēr vairāk nebalstās uz tāda pēcatmodas viļņa entuazisma bāzes? Jautājumu jau ir daudz, bet prieks par savējiem svešumā, kuriem mazliet izdevies ielauzties augstākajā līgā. Turu īkšķus par tiem rakstiem, tas tomēr bieži vien ir noderīgi arī pašam, nopublicēt un paskatīties kāda būs reakcija kaut vai no akadēmiskās vides ( un tas nekas ka nesapratīs ).… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Ilgi domāju…šādus jautājumus muļķi parasti neuzdod. Caurmērā, jāsaka, ka ir jāatrisina tā milzīgā plaisa, kas pastāv starp sabiedrisko sektoru un privāto sektoru. Mārcis Sakolovskis kaut ko jau 2005(?) aizsāka, bet šķiet, ka visiem tās $(Rub.) zīmītes spīdēja acīs un reti kurais klausijās. Arī Mārcim, man šķiet, sāka izsīkt pacietība. Mēs, reiz, strīdējāmies par to, kas ir "cilvēcīgs" mērogs uz Tērbatas un Dzirnavu ielas stūra. Bet nu…tajā laikā man bija visādi klienti, un…nezin vai tur nebija arī interešu konflikts. Tagad, kad esmu pamanījies pastrādāt ar sabiedriskā sektora pārstāvjiem gan šajā, gan LV galā (nemaz tik švaki ar tiem kadriem nav LV)… Lasīt vairāk »

.

Ljoti pardomats un logisks risinajums, bet pietrukst excitement! 🙂

Renārs Putniņš

Tas vieglums ar kādu tiek pārvietoti no vienas vietas uz kaut kādu citu 38 k ļautiņu automobiļi ( pat ja katram 10 ir autiņš) man rada aizdomas, jo: 1. Kāda ir īpašumu struktūra zemei? Vai tiešām viss pašvaldībai ,ka var tā vienkārši bīdīties:"iepriekš likāt pagalmā savu auto, tagad liksiet veikala stāvlaukumā"? Pieņemu, ka ne , un rezultātā var izlekt dažādi triki, ka tur kur prasās ( funkcija un kompene) nolikt autiņu, beigās izrādās , ka puisis vai meitene "ierubī" vismaz 20-30 LVL/mēnesī, kā rezultātā Miļnogorskas iedzīvotājs stūrgalvīgi turpina masveidā savu veco būmeri likt tur ,kur jādefilē smukām meitenēm un jaukiem… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

…jo no metaforas te ir maz, nemaz nerunājot par metamorf…netērēsim burtiņus. Žēl, bet…te nu no tām iespējam izmantots tikai tik cik melns aiz naga! Un kas tie par slaistiem, kas Google Image nemāk pareizi ierakstīt OZOLS! Neko DIŽU es nevienā bildē neredzu! Miršu nedzīvžogs te kaut kāds sahaltūrēts! Šitādus studentiņus lūdzu vairs nelaist pie peles klikšķināšanas…lai nav jāsāk prātot, ka varbūt labāk bija tad, kad kāds "mīļi" pateica priekšā, kura ir kura kāja! Skumji…tik daudz pūliņu pielikts, bet arhitekti atkal buksē! Saņematies, takš, mīlīši! Šitādas iespējas bieži negadās!!! Nu tad…veiksme pati no sevis arī klēpī nekritīs…lai tad jums labāk iesūrstās… Lasīt vairāk »

Niks

Gluži manas domas, prieks par šo komentāru.

heh

a tu pats kaut ko šīm izdarījis, vai tikai proti komentēt un kritizēt?

Miks Kārkliņš

Domāju ka jā…sākot ar to, ka komentēju ar savu vārdu un uzvārdu. Par "heh" gan nekas nekad nav dzirdēts. Bet varbūt par to kas gļēvulīgī slapstās aiz "heh" ir?

38
0
Lūdzu, komentējietx