Radi Rīgu. Priekšlikums Ziepniekkalnam

Viena no Radi Rīgu projekta grupām pievērsās pilsētas jaunākajam mikrorajonam — Ziepniekkalnam. Priekšlikuma kodolu veido ideja par labiekārtotu un dzīvīgu publisko telpu — Dižozolu ielu. Domājot reizē par apkaimes identitāti, piedāvājumu papildina cita ideja — par Rīgas garāko soliņu, blakus garākajai ēkai pilsētā.

Izpētot Ziepniekkalna vēsturi, detalizēti apskatot to «dabā» un noskaidrojot, kāda nākotne tam paredzēta Rīgas attīstības plānos, radās vairāki jautājumi. Kuras vietas Ziepniekkalnā prasa visvairāk pūļu un uzmanības? Vai tie ir nepabeigtie, apbružātie māju stūri, nesakārtotais centrs, dubļainie izbrauktie iekšpagalmi, tik ļoti nepieciešamās zaļās savienojuma asis, vai varbūt tas būtu veloceliņš, kas sasaistītu kopā izkliedēto un neaptverto Ziepniekkalna dzīvojamo teritoriju?

Tika izveidota šo potenciālo projekta teritoriju karte, un ar piedāvājumu to izvērtēt grupa devās pie Ziepniekkalna iedzīvotājiem. Tika veiktas aptaujas, ievāktas anketas, un, pateicoties tam, ka pēdējos divus gadus pilsētplānošana ir ģeogrāfijas priekšmeta sastāvdaļa, projektu nedēļas ietvaros izdevās īstenot interesantu darbnīcu, kurā tika iesaistīti 94. vidusskolas 11. klases jaunieši. Darbnīcas rezultāts bija ne tikai izglītojošs (arhitekti sniedza lekcijas), bet arī produktīvs-caur praktiskajām nodarbībām un foto konkursu, jaunieši palūkojās uz savu rajonu ar pētnieka/plānotāja acīm un spēja piedāvāt saistošas, ilgtspējīgas idejas.

Pēc foto-eseju konkursa Ziepniekkalna lepnums un trūkumi noslēguma skolā tika atklāta fotogrāfiju izstāde. Tas viss ļāva nonākt pie vietas izvēles detalizēta dizaina izstrādei, par ko kļuva nosacītais Ziepniekkalna centrs — Dižozolu iela.

Ziepniekkalns un Dižozolu iela šobrīd

Ziepniekkalns ir apkaime ar 38 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir vidējas Latvijas pilsētas rādītājs pēc iedzīvotāju skaita. Samērā neticams ir fakts, ka šāda mēroga apdzīvotai vietai nav nedz kultūras iestādes, nedz interešu grupu satikšanās vietas, nedz arī jebkādas citas urbānai videi raksturīgas organizētas publiskās telpas pazīmes. Tomēr tam ir vairākas ļoti potenciālas vietas, kuru defektus var transformēt tikai Ziepniekalna rajonam raksturīgos efektos.

Ziepniekkalna iezīme ir tā saucamā «slēptā sabiedrība» (hidden society) jeb cilvēku izvēle vērot notikumus pa logiem, nevis aktīvi tajos iesaistīties. Dižozolu iela ir viena no jaunākajām ielām Rīgā, kam piemīt potenciāls kļūt par vietas centrālo publisko telpu, jo tā iemieso Ziepniekkalnam gluži vai svešu tradicionālas iepirkšanās ielas mērogu. Dižozolu iela ir ērti sasniedzama no visām Ziepniekkalna daļām, savieno abus Ziepniekkalna tirgus laukumus, kā arī nozīmīgākās sabiedriskā transporta pieturvietas, uz tās atrodas divi moderni bērnudārzi un daudz mazu veikaliņu. Neskatoties uz ievērojamo gājēju pārsvaru, šobrīd ielas lielākā daļa atvēlēta automašīnu satiksmei, lai gan turpat netālu atrodas «dublējošā» Jāņa Čakstes gatve ar ērtu piebraucamo zonu daudzstāvu māju pagalmiem. Dižozolu iela šobrīd atgādina pamestu skrejceļu jeb 500 metru garu maršrutu no mājām uz darbu un atpakaļ.

Dižozolu ielas pārvērtības

Galvenais projekta uzstādījums bija pārveidot Dižozolu ielu par gājējiem un velosipēdistiem draudzīgāku vidi, ievērojami samazinot neizmantoto ielas telpu, kas atvēlēta auto. Ņemot vērā gājēju, velosipēdistu un autotransporta pārvietošanās specifiku, ietve un brauktuve izvietota vienā līmenī, dažādās funkcijas nodalot ar atšķirīgiem segumiem. Ielas garumā paredzēti zaļie stādījumi un atpūtas vietas, bet pašreiz nojaukto betona karkasu vietā plānoti jaunu tirdzniecības un pakalpojumu vietu apjomi. Ielas galā, kur tā pieslēdzas Valdeķu ielai, paredzēta jau esošās sabiedriskā transporta pieturvietas un ielas šķērsgriezuma uzlabošana, atvirzot gājēju joslu tālāk no ielas malas un ieviešot gar ielu stādījumu zonu ar kokiem. Papildus ielas telpas mērķtiecīgai organizēšanai paredzēts pievērst uzmanību auto novietnēm apkārt esošajos pagalmos, tās organizējot, veidojot zaļo laukumu struktūru un radot tajos gājēju celiņu tīklu.

Projekta risinājumā maksimāli integrētas arī lielāka mēroga telpiskās attīstības idejas. Īpaša nozīme ir zaļajām struktūrām:

• Paredzēts veidot no jauna un pastiprināt esošās zaļās saiknes starp dzīvojamo ēku grupām perpendikulāri Dižozolu ielai. Tās saskan ar jau esošo ielu tīklu, bet akcentējot tās ar zaļajiem stādījumiem, pārveidojot ielu šķērsprofilu, kā arī atsevišķos posmos likvidējot satiksmi, iespējams tos padarīt gājējiem draudzīgākus
• Dižozolu ielas daļā zaļās saiknes veidotas kā atsevišķas plašākas stādījumu grupas.

Jauna identitāte. Soliņš kā metafora. Vietējie ziepniekkalnieši lepojas ar savu «Ķīnas mūri» — garāko dzīvojamo māju Rīgā. Kāpēc nevarētu pastāvēt arī garākā publiskā telpa, kā simbolisks ekvivalents un pieteikums kopā sanākšanai un radīšanai, ar mērķi ik dienas apstāties, paskatīties un apmainīties domām? Varētu un vajag. Tāpēc kopīgi tika radīts provokatīvais pieteikums — Garākais soliņš Rīgā — vieta, kur sanākt un sākt radīt. Jau šobrīd iela kalpo kā tranzīta zona cilvēkiem dodoties uz sabiedrisko transportu, ejot iepirkties vai pavadot bērnus uz bērnudārzu.

Kā galvenā dizaina prioritāte tika izvirzīta soliņa risinājuma daudzfunkcionalitāte, domājot par ielas stādījumu un apgaismojuma problēmām. Ielas labiekārtojumā soliņš veido vidi, un palīdz organizēt labiekārtojumu un tā elementus, piešķirot ielai skaidru, ērtu un unikālu vides risinājumu. Ņemot vērā dažādu cilvēku grupu pārvietošanās īpatnības, risināta iespēja pārvietoties steidzoties vai dodoties lēna pastaigā ar atpūtas starpbrīžiem.

Šobrīd Dižozolu ielas apgaismojums ir blāvs un nepietiekošs, jaunais risinājums piedāvā kompleksu trīs līmeņu apgaismojumu. Pirmais ir soliņa augstuma lentveida LED gaismas, kas izgaismo ietves segumu, otrais – 3,5 metrus augsti gaismekļi, kas piestiprināti pie soliņa pamatnes un izgaismo gājēju zonu, bet trešais līmenis ir braucamās daļas apgaismojums otrā ielas pusē.

Dižozolu ielas zaļo struktūru trūkumu paredzēts kompensēt stādot kokus un veidojot mazākus, soliņā integrētus stādījumu risinājumus. Paredzētas gan atsevišķi novietojamas, puķu kastes, gan dobes, kā arī segumā izveidoti laukumi apstādījumu veidošanai. Papildus estētiskajam aspektam, koki un dažādu augu stādījumi uzlabotu gaisa kvalitāti, nodrošinātu trokšņu absorbciju un vasarās veidotu patīkamu paēnu atpūtai uz soliņa, savukārt filtrējošās virsmas uzlabotu lietus ūdens novadīšanu. Telpiskais risinājums soliņam savā ziņā ir atvērta sistēma, ko iespējams pielāgot dažādām aktivitātēm un vajadzībām: atpūtai, galda spēlēm, sarunām, riteņu novietošanai vai piknikam. Sola paaugstinājumos, ierīkoti velosipēdu novietošanas punkti. Braucamrīku iespējams pieslēgt pie metāla rokturiem, kas var tikt izmantoti arī kā suņu piesiešanas vietas

pie veikaliem un kafejnīcām. Soliņa virsmā paredzētas vietas ar paaugstinājumu, kur novietot skulptūras vai citus vides mākslas objektus. Tas būtu arī veids, kā dot vietējiem māksliniekiem un skolēniem iespēju izstādīt savus darbus sava rajona publiskajā telpā, tādējādi piesaistot uzmanību un veidojot vietas atpazīstamību. Dižozolu ielai ir milzīgs potenciāls, kas veidojot atbilstošu dizainu, var kļūt arī par platformu visdažādākajām aktivitātēm – sportam, modei, mākslai, mūzikai vai tirgum. Šādi veicinot vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos, tā var kļūt par 500 m garu telpu brīvai iztēlei un stimulu sakārtotai pilsētvidei Ziepniekkalnā.

Ziepmens

Lai šādas arhitektu un pilsētplānotāju iniciatīvas iedzīvotājiem taptu saprotamākas, kā Ziepniekkalna publiskās telpas aizstāvis un visu labiekārtojumu slavas nesējs šim projektam tiek izvirzīts Ziepmens. Viņa tēls kalpotu kā kvalitātes zīme visam, kas apkaimē tiek salabots, nokrāsots, uzcelts vai citādi uzposts Ziepniekkalna iedzīvotāju un apkaimes viesu vajadzībām, priekam un estētiskajam baudījumam.

Zaļā gaisma projekta realizācijai jau ir dota

Izvērtējot iespējamās problēmas, kas varētu rasties Dižozolu ielas dizaina realizācijas procesā, grupa ir vērsusies pie galvenajām pilsētas institūcijām. Sarunā ar Rīgas Domes Attīstības departamentu noskaidrojās, ka pilsētas teritorijas plānojuma 2006.—2018.gadam risinājums ir labvēlīgs Dižozolu ielas attīstībai kā galvenajam publiskās ārtelpas — iedzīvotāju komunikācijas koridoram Ziepniekkalnā, jo tam pieguļ gan jaukta tipa apbūve- dzīvojamās ēkas, bērnudārzi, tirdzniecības un pakalpojumu ēkas.

Ivars Millers, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Ģenplāna nodaļas vadītājs, uzskata, ka Dižozolu ielas sarkano līniju koridora pastāvēšana nekādā veidā neaizliedz attīstīt ideju par šīs ielas izveidi kā gājēju ielu un tās ielas profilu var veidot ļoti radošu, jo tas nekur pašreiz strikti nav noteikts. Ceļu satiksmes departaments piekrīt, ka būtu vērts veidot gājēju ielu, jo izvēlētā vieta nav būtiska transporta kustībai, kā arī uzņemas sakārtot sabiedriskā transporta pieturvietas abos Dižozolu ielas galos. Arī Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija akceptē projekta iniciatīvu nepieciešamību iedzīvotājiem un rekomendē griezties Rīgas Domes vadošajās struktūrās un/vai dibināt iedzīvotāju interešu klubu uz pašiniciatīvas un pašfinansējuma bāzes.