Šodien RTU Arhitektūras fakultātē Ķīpsalā, atverot aploksnes, tika nosaukti Rīgas cirka atjaunošanas un pārbūves konkursa labāko darbu autori. Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šis nav uzskatāms par konkursa galīgo rezultātu, — lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija vēl turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju.
Cirka konkurss visdrīzāk ir šī gada nozīmīgākā arhitektūras sacensība Rīgā un tajā tika saņemti 20 darbi. Augstāko piešķirto — otro vietu dala divi projekti, — vienam no tiem autori ir biroji Trīs arhitektūra un Sudraba arhitektūra, bet otra autori — NRJA. Apzinoties konkursa sarežģītību, kas ietver daudzus arhitektūras, funkcionalitātes, mantojuma saglabāšanas aspektus, žūrija pauda, ka katram no godalgotajiem darbiem nepieciešami papildu uzlabojumi.
Konkurss, kura pilnais nosaukums ir «Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošana un teritorijas attīstības vīzija», tika izsludināts 2. martā. Tā mērķis bija rast labāko risinājumu cirka ēku renovācijai un paplašināšanai, radot mūsdienīgas telpas daudzpusīgas cirka mākslas attīstībai, piedāvājot gan izrādes, gan izglītību un rezidences; kas ļautu atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, nodrošinātu iespēju cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai.
Iesniegtos darbus vērtēja starptautiskā žūrija šādā sastāvā: žūrijas komisijas priekšsēdētājs — LR Kultūras ministrijas pārstāvis Jānis Dripe, žūrijas komisijas priekšsēdētāja vietniece — VSIA Rīgas cirks valdes locekle Ināra Kehre, žūrijas locekļi: VSIA Rīgas cirks radošais direktors Mārtiņš Ķibers, VKPAI vadītājs, arhitekts Juris Dambis, Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāve arhitekte Regīna Bula, Rīgas pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Aigars Kušķis, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Agrita Maderniece, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis arhitekts Toms Kokins, cirka eksperts un konsultants Johans Floks (Yohann Floch) no Francijas, arhitekts un pilsētplānotājs, prof. Jo Kūnens (Jo Coenen) no Nīderlandes, kā arī cirka mākslinieks un pasniedzējs ar 25 gadu pieredzi, tai skaitā cirka norises vietu plānošanā — Lionels Ležēns (Lionel Lejeune) no Somijas. Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre — arhitekte Dace Kalvāne.
Godalgotie darbi
2. vieta — NSRD2018 — NRJA
2. vieta — KRC2018 — apvienība: TRĪS ARHITEKTŪRA un SUDRABA ARHITEKTŪRA
3. vieta — CRKS2018 — apvienība: ARHITEKTES BRIGITAS BULAS BIROJS un VENTURA TRINDADE ARQUITECTOS
3. vieta — AAAA0009 — SINTIJA VAIVADE ARHITEKTE
Veicināšanas prēmijas
- IIII1111 — apvienība: MAILĪTIS A.I.I.M un SUDRABA ARHITEKTŪRA
- VFQD1372 — ADRIAN PHIFFER, ORDINUL ARCHITETILOR DIN ROMANIA
- FREE1234 — apvienība: MADE ARHITEKTI un GAISS ARHITEKTI
- LIDO1001 — apvienība: LAAGA, AINAVU PROJEKTĒŠANAS BIROJS ALPS (+ vēl virkne autoru)
Ar konkursā iesniegtajiem darbiem līdz augustam ikviens var iepazīties RTU Arhitektūras fakultātē — Ķīpsalas ielā 6, 4. stāvā.
Apsveicu godalgoto vietu ieguvējus, visu laiku interesantākajā konkursā!
Bet tomēr – bāc, cik garlaicīgi… Kur humors, dzīvesprieks un kičīga uzdrošināšanās, ko varētu ekskluzīvi – cirka projektā – atļauties? Ja, protams, par uzdrošināšanos nesaukt NRJA standarta sarkanās taciņas. Pārmetumi neattiecas uz rumāņiem – ģeniāla skice.
Vispār jau arhitektu vietnēs būtu jāliek plāni, griezumi, ģenplāni, minimums funkcionālās shēmas utt..( jautājums Artim, jaunā politika?), mēs taču runājam šeit par lietu – funkcionalitāti, telpiskumu , utt.. Savādāk iznāk tāda smuko bilžu parāde, kuram nu labāks noformētājs, piekrītu Līgai, izceļas uz fona rumāņi.
Tomēr hrestomātiski, nav pirmās vietas – signāls sabiedrībai – arhitekti nav tikuši galā ar uzdevumu ( 20 komandas?), vai tomēr kārtējo reizi uzdevums bijis caur otru galu uztaisīts?
Varētu likt likmes par līguma slēdzēju, pieņemu, atkārtosies kas līdzīgs JRT ar visu tā epopeju…
Jebkurā gadījumā, lai veicas sarunās kolēģi…
No konkursa rīkotājiem varēja dabūt tikai pa dažām vizualizāciju bildēm no katra godalgotā darba, — diemžēl ne tās, kas atklāj katra projekta būtību. Drusku vairāk var redzēt manā Instagram Story, lai gan arī protams virspusīgi. Vairāk būs iespējams A4D parādīt tad, kad autori iesūtīs publicēšanai sagatavotus materiālus. Kopumā jau godalgotie un veicināšanas prēmijas ieguvušie darbi rāda diezgan dažādas pieejas, ko no šīm bildēm īsti nevar uztvert. Atšķirīga ir attieksme pret mantojumu, pret publisko telpu, pret to, cik solīdi nopietnam vai tomēr atraktīvi rotaļīgam būtu jābūt jaunajam cirka tēlam. To attieksmi pret nopietno vs. rotaļīgo labāk var sajust dažādi traktētajās aizmugures… Lasīt vairāk »
Iznāk tāda kā gaušanās drusku… un pamatoti – kad beidzot LAS jau pēc noklusējuma, vnk defaultā paprasīs, ka visai arhitektoniskajai iesniegtajai informācijai ir: – jābūt pieejamai; – tā ir kvalitatīvi un pieejami jāarhivē nākotnei; – organizatoram ir pienākums to apkopot un izplatīt, padarīt pieejamu un pašam pat bez atgādinājuma padalīties )) Tas taču nebūtu par daudz prasīts, ja reiz visam pārējam (organizatora) resursi pietiek? Es pat nepieminu vēl LV konkursu gadagrāmatu (labāk – katra pusgada), kas vispār paceltu gan dalībnieku, gan organizatoru atbildību jaunā līmenī. Tas taču būtu forši? Jeb vai nauda tiešām pietiek vienīgi “būvniecībai”…? Citādi pagaidām reizēm ir… Lasīt vairāk »
Ja abstrahējas no vēlēšanās iespiest cirka funkciju centrā, bez normālas, civilizētas piekļuves, vietā kur apkārt lombardi un ūķu ūķi, ja abstrahējas no izmaksu pieauguma ģeometriskā progresijā projektējot, ja abstrahējas no nespējas valstij meklēt saimnieciski izdevīgāko atrašanās vietu, ja abstrahējas no cirka projektēšanas īsti nezinot ne trupas sastāvu, ne virzienu, ne spēju uzņemt viesu trupas, piemēram Cirgue de Solel, ja abstrahējas no ideju trūkuma pašmāju arhitektu vidē, ja abstrahējas no īsā termiņa un proponētās pirmās kārtas izmaksām 3 Mio EUR, kas pietiks labi ja fasādes iztaisnošanai un kosmētiskajam remontam, – tad konkurss uzrīkots īstajā brīdī un laikā, – iespējams blociņā Latvijai… Lasīt vairāk »
ghghghgh, Manuprāt (īsti tā arī neizpētīju nolikumu, likās ka būs JRT v2, kas arī apstiprinājās), nevienam (ne žūrijā, ne autoru vidū) pat nojausmas nav , kas tad ir modernais cirks, kāda tam ir fukcionalitāte, nepieciešamības utt… Ja autoriem to var piedot, arhitekts tomēr strādā pēc definēta uzdevuma un ja uzdevums ir konkrēts, tad jebkuram proefesionālam arhitektam nav problēmu to realizēt ( atstājot katra gaumes robežās ēkas tēlu un vizuālās izpausmes), tad organizātori ir LR loši parastie, kaut ko virspusējio pa tīklu sagrābstam, kaut kur esam bijuši, redzējuši, kaut ko kaut kam starp citu pajautājam utt, un kaut ko aprakstam par… Lasīt vairāk »
Padalīšos ar pēdējā laika sajūtām. Liekas ka gaisā atgriezusies bērnības – padomju smarža. Tiek mainīts policijas auto trafarējums, VKPAI nomaina nosaukumu, norādījumi no centra – Maršals Bilingslijs māca dzīvot vietējiem neprašām, galvenais demokrātijas līderis spiež roku totalitārā režīma pelmenim, kurš cilvēkus iznīcina ar zenītraķetēm un draudzīgi papliķē pa muguriņu utt. Nebrīnīšos, ja kaut kur Latgalē jau top kāda separātiska kustība un Krievijas helikopteru bāzei pie Latvijas robežas slepeni pieved degvielas rezerves. Arhitektūra ir padomju pokazuhas atdzimšanas loģisks turpinājums, jo pirms vēlēšanām ir iespēja uzņemt NA klipu, kur – Okupācijas muzejs atdzims, LNB jau uzbūvēts, JRT saprojektēts un notāmēts uz 22… Lasīt vairāk »
Savukārt , lai sejas aizsargājot kultūras mantojumu, nebūtu tik saspringtas: http://m.tvnet.lv/zinas/latvija/790678-zida_karalim_savulaik_piederejuso_unikalo_eku_jugla_nojauks
Paldies par vērtīgo informāciju. Vēl viens ļoti skumjš stāsts. Un, pirmkārt, tas ir jautājums par Ētiku, ko vajadzētu uzdot Latvijas Universitātei.
Miķeli, paldies par ziņu, bet nu – šādām ziņām, kas neattiecas uz konkrētā rakstu tēmu, ir paredzēta sadaļa “Lasītāji iesaka”. Nākamajā reizē šādu te dzēsīšu ārā.
Mēģināju ielikt pareizajā vietā, bet nesanāca. Ir kāds noslēpums? Ar dzēšanu ārā nevajadzētu aizrauties, jo saprotu šobrīd lapai ir testa stadija, tas nozīmē, ka gluži kā ne visi iedzīvotāji vienmēr grib iet pa ieprojektētiem celiņiem mikrorajonos, bet atrod savas traektorijas un pārsvarā viņiem ir taisnība, – no tā tad arī lapai var izdarīt secinājumus kas strādā, bet kas nestrādā. Piedevām cenzūra lapu var nokaut ļoti ātri, cilvēkus pēc tam ar varu neievilksi lapā. Kļienti, kā saka Bernis, kļienti ir svarīgākie šajā lapā, pat ja mēdz nostaigāt pa zāli plikām kājām.
Nedzēs, palīdzi – pārvieto un paskaidro. Un aktīvi lūdz ziņot par fīču disfunkcijām.
1. Kad gribu pievienot komentāru, uzpeld logs, kas prasa pievienot e-pastu. Tas ir pilnīgi lieki un aizņem laiku, jo komentēju anonīmi. 2. Privātuma un sīkfailu politika – kam tas viss? 3. Nav iespējams formatēt tekstu, respektīvi komentāra skaidrībai nav iespējams ielikt punktus vienu pēc otra – viss rakstās rindā. 4. Ir iespējams pievienot bildes? 5. Tā kā nav trepes, nav skaidrs kuram komentētājam adresēts komentārs, prasītos kā agrāk ailīte pirms komentāra. 5. Sarkanais, varbūt vajadzēja izvēlēties mierīgāku krāsu, pietiek ka Uldis arī guļot nešķirās no sarkanā flomāstera. 6. Slīdrāde – jau kas nav līdz galam ar proporcijām, bišķi atsit. 7.… Lasīt vairāk »
P.S. Lapa ir laba un progresīvi veidota. Pavisam cita tempa informācijas spēle un tas ir forši. Bet pietrūkst teiksim proporcionēšanas. Lapu skatās mobilajās ierīcēs, laptopos un uz 24 vai vairāk collu ekrāniem. Līdz ar to mainās redzamā proporcijas. Tur kas jādara. Sludinājumi? Grāmatplaukts? Un ja Tevi, Arti iesaista diskusijā, pieklājība prasa iesaistīties. Nemūc no mums – kļientiem…
Miķeli, – regulārajiem komentētājiem noteikti daudz ērtāk būtu lietot A4D kā reģistrētiem lietotājiem, – tad jābūt iespējai gan bildes komentāram pievienot, gan saites iekļaut, gan arī – ielikt ziņu sadaļā «Lasītāji iesaka», gan arī sludinājumus publicēt. Ir vēl paredzētas vairākas priekšrocības, kas šobrīd gan neiet vēl – vieglāk pārskatīt nelasītos komentārus utml.. – vairāk var izlasīt jaunā A4D ievadrakstā — http://www2.a4d.lv/raksti/a4d-3-0/ «Lasītāji iesaka» sadaļa tieši tika ar šādu nolūku veidota, – lai rakstu komentāros nebūtu jāiejaucas ar citām tēmām. Bet, lai būtu iespējams pacelt kādas aktualitātes, – kaut vienā divos teikumos, – ar saiti klāt un tad lai diskusija veidojas… Lasīt vairāk »
@B.A.D.360 ?? Jūsu viedoklis ???
Ja runājam par arhitektūru, cik nu redzams: 1. Izskatās ka uzvarēja Lielās sarkanās trepes. Tas tāds turpinājums Lielajam sarkanajam ceļam Mākslas muzejā un Lielajam Sarkanajam uznācienam pasažieru ostā. Var jau būt ka paši autori ir tādā starā par Lielo sarkano ceļu, ka nemana ka atkārtojas. Bet žūrijai patīk. Atsauc atmiņā Lielo sarkano… 2. Tas ka Sudraba arhitektūra kopā ar Mailīti uzsedz Sudraba šķidrautu fasādei ir tāds joke par iluzionistiem. To novērtēju. 3. Rumāņi. Jauki, bezbēdīgi un atbrīvoti. Mana pirmā vieta, neredzot plānus. 4. Viss pārējais ir ……. te katrs var ielikt savu teikumu. Tā kā visi baidās saņemt kritiku, Artim… Lasīt vairāk »
Cik atminos, tad pirmā, konkursos izmantotā, sarkanā strīpa bija SZK zīmētājai koncertzālei uz AB dambja! NRJA to sāka pielietot daudz vēlāk. Varbūt Uldim ir jādod iespēja vienreiz ko tādu uzbūvēt, lai izslimotu sarkano kaiti!
Pirmā sarkanā strīpa bija Uldim, vai tas bija Kalpaka piemineklis vai Mākslas akadēmijas piebūve. Tas bija pirms kādiem 15-20 gadiem. Tā kā šobrīd sarkanā kaite izskatās jau pēc hroniskas. Sāpēm vajadzēja atstāties pēc sarkanās dvīņu mājas, pavisam pazust pēc Sarkanā Ledus, bet tas sarkanais mikrobs ir spēcīgs, neņem pat Miķeļa zālīšu novārījums…Pēterim starp citu piemeties Pelēkais, jau kuro māju pindzelē vērmahta pelēkajā, tur pat antibiotikas izskatās nepalīdzēs…
Atgriežoties pie konkursa Vairāk gan tikai kā iebildums abiem tik kritiski noskaņotajiem komentētāju personāžiem. Protams, kritiska attieksme – tas ir labi. Bet nesaprotu, no kurienes jums tā vēlme par varēm izstumt cirku no pilsētas centra?, – līdzīgi varēja just arī attiecībā uz JRT (un zināmā mērā – par Stradiņa slimnīcu) – kaut kādas tādas modernisma pilsētu izplešanās perioda, automašīnu kulta laika noskaņas, – sak, vajag labāk piebraukt ar mašīnām, lētāk uzcelt no jauna – tad stumjam no pilsētas ārā, kaut kur pļavās vai pie šosejām.. – lai tās vecās ēkas centrā pārņem lombardi, spēļu zāles utml – jo tā tak… Lasīt vairāk »
Arti, pārprati viedokli nevienā mirklī neesmu paudis savu kompetenci- novliku bet neizlasīju nolikumu, ja publiski organizātori pasaka , ka arhitekti( 20 komandas) nav tikuši galā ar uzdevumu , un tāpēc nav pirmās vietas, tad ko man domāt? Divi varianti, vai nu arhitekti tiešām pamuļķi( 20 tīmi!) , vai kaut kas nav lāgā ar uzdevumu. Tas ka iespējams žūrijā bija stafs ,kam ir nojausma un sapratne par cirku , LR gadījumā nenozīmē ,ka šis pats stafs sastādīja uzdevumu, un to samēroja ar VKPAI, RB &LR likumdošanu. Visticamākais nē, viņi ar savu pieredzi ieradās uz žūrēšanu, un tad arī secināja ,ka neviens… Lasīt vairāk »
Piekritīšu Benam Solo – Latvija, nu jau pēc ABLV nogremdēšanas un nerezidentu naudas atņemšanas, ko paveica mūsu stratēģiskie partneri – ir nabagmājas izveides 1.etaps. Emigrācija un tranzīta iznīcināšana pieliks tam visam punktu. Arī es esmu pragmatiķis – jebkura pārbūve ar mērķi implantēt modernu funkciju vēsturiskā centrā izmaksā 2-5 reizes dārgāk nekā jaunbūve. Kurš grib dzīvot centrā ar piesmakušu gaisu, urīna smaku vārtrūmēs un par vidēji 5 grādiem paaugstinātu temperatūru karstās vasarās? Kurš te ir tāds stahanovietis? Cilvēki domā par saviem bērniem, ceļ mājas un dzīvo ārpilsētās. Jau noejot pa Merķeļa ielu, jādomā vai tik neesi saķēris kādu slimību. Nerunājot par… Lasīt vairāk »
Kas attiecas uz cirka funkciju – prasība pēc multifunkcionālas arēnas neesamības konkursa uzdevumā pierāda ka strādājam vintāžas cirka virzienā. Modernais cirks ir kaut kas pavisam cits – tā ir arēnas seguma ātra maiņa, arī ledus, ūdens, tās ir gaismošanas iespējas, tās ir cita līmeņa transformācijas iespējas un galvenais – skatītāju zāles ietilpība. Tas liek domāt ka ne žūrija, ne uzdevuma sastādītāji nedomā par cirku, iespējām, kļientiem – bet par konkrētas ēkas saglabāšanu. Un konkrētā ēka nav piemērota modernām cirka izrādēm – ne pēc skatītāju zāles ietilpības ( tikai pliks bizness ) – jo izrādēm jāatmaksājas un skatītāju vietām jābūt reiz… Lasīt vairāk »
http://www.delfi.lv/news/national/politics/80-latvijas-majsaimniecibu-nevar-atlauties-sev-iegadaties-majokli-secina-aseradens.d?id=50129612. Tas attiecas uz tēmu par izmaksām, tāpēc pievienoju šeit. Cilvēkiem nav naudas, nav izveidota sistēma, kur paņemt kredītu, lai tas nav mūža varoņdarbs ar mūža klaušām un stresu 30 gadus uz priekšu. Dēls strādā IT sektorā, pelna pietiekami labi, bet īrē un uz mani skatās kā uz tautas nodevēju, kad ieminos par kredīta ņemšanu. Naudas svaidīšana pa labi un pa kreisi, otkati, nu jau arī bandītisms maksātnespējas procesos un neracionāli lēmumi veido fonu, kur neviens tā īsti no jaunajiem šādai saimniekošanai netic. Latvijā lēmumiem nepiemīt racionalitāte, analīzes veikšana, viedokļu uzklausīšana, un labākā varianta izvēle saistot to ar mūsu ekonomisko… Lasīt vairāk »
Gribu teikt, ka mans absolūts favorīts bija CIRQ 0165 – pilnīgi novārtā atsāts risinājums – tas, kurš nebija pat uz cietajām planšetēm vienīgais. Viens no absolūti retajiem tur (!!), kuram bija elementāri pārliecinoši un atbilstīgi risināta aizmugurējā, pret A.Kalniņa ielu fasāde, bet arī racionāla un pamanāmi efektīga galvenās fasādes koncepcija. Šis darbs atstāja lietpratīgu iespaidu arī funkcionālā risinājuma – iekšējā plānojuma un kopējās cirka specifikas pārzināšanas ziņā, bet, galvenais – tieši šis darbs bija, iespējams, ekonomiskākais un efektīvākais no visiem!! Bet, Latvijā jau, kā zināms, nemīl racionālos un samērīgos risinājumus – te lieki +2..12 mio. vēlāk procesā ir kā must… Lasīt vairāk »
Izcelšu Miķeļa domu, citēju:
“Latvijā lēmumiem nepiemīt racionalitāte, analīzes veikšana, viedokļu uzklausīšana, un labākā varianta izvēle saistot to ar mūsu ekonomisko stāvokli. Ierēdņi, kā pierāda cirka gadījums, rūpējas par māju, nevis pašu cirku un tā klientiem.”
Uz to grēko pat t. s. profesionālās žūrijas, kad vairāk rūpējas par māju, pieminekļiem un skaistumu, ne realizāciju, lietojamību un kārtām. Par budžetu aizmirstam, kungi!! gribās uzsaukt…
Drusku tā.
LR arhitektu attieksmei pret oikonomiku, var attiecināt kādu teicienu “Ja Tu neinteresējies par ekonomiku, nenozīmē, ka ekonomika neinteresējas par Tevi…” Tā nu mēs esam nonākuši – design-build LR “razļivā”.
Design&Build ir sekas ekonomikas analfabētismam arhitektu vidū un pārprastai tirgus liberalizācijas idejai. Nav veikts neviens akadèmisks pētījums kā Design&Build atsauksies uz katra arhitektu maciņu. Skaidrs ka Lielie īsu brīdi izmantos situāciju un piebāzīs kabatas. Nākamie gājieni šajā šaha partijā ir mats trīs gājienos arhitektiem – arhitektu nodaļa būvniecības kompānijā, kopējais projektēšanas un būvniecības iepirkums un mets kā būves galvenais “rasējums”. Un tas arī viss, ne kvalitāte, ne pārdomāti risinājumi publiskajā sektorā, kur otkati satāda 20-100%, nespīd. 100% otkats ir pēdējais hits, skat Velves objektus. Paliek privātais sektors, kuram nupat nerezidentu naudas krānu piegrieza. Zviedri mūsu ekonomiku nefinansēs, 100%. Eksports, par… Lasīt vairāk »
Sekas padziļinātai matemātikas nemācīšanai RTU AF, nah matemātiku, labāk būsim urbānie pētnieki, citētāji, muldētāji, konsultanti, eksperti un citi jaunā veida plānie galdiņa urbēji, atbildība protams tikai praktizējošiem arhitektiem. Un ar matemātiku RTU AF nav draugos kā minimums no 90tajiem. Nu lūk sekas uz sejas, oikonomikas totāla neizpratne visā profesijā, un pamatots būvnieku&attīstītāju uzbrēciens par arhitektu nolikšanu pie ratiem, lai zīmē bildītes , ar oikonomiku viņi paši tiks galā.
Vēl RTU nemāca Loģiku, Filozofiju un Futūrismu jeb Prognostiku. Līdz ar to domāšanas spējas nav visaptverošas, analītiskas un notikumus apsteidzošas. To sauc par prasmju izglītību, kura sen ieviesta somu izglītības sistēmā. Aptuveni 60% no šodienas profesijām izmirs tuvāko 50 gadu laikā, izskatās ka Latvijā mēs atkal apsteigsim Eiropu, palaižot arhitektu profesiju pa skuju taku…
Arti, kādi Tavi argumenti par vintāžas cirku?
Miķeli! Nu, uzreiz jāsaka, ka ar cirku esmu uz Jūs, — Rīgas cirks man pavisam noteikti saistās ar to krieviski padomisko auru — ar muļķīgiem klauniem, zvēru dresētājiem utml.. Daudzus gadus tam garām esmu staigājis, bet iekšā laikam nebiju bijis gadus 30. Tad reiz, nu jau pirms kādiem 5 vai vairāk gadiem nokļuvu (Nu, tas bija tāds pasākums, kurā dēls toreiz tika aicināts – paskatīties uz ziloņiem un pabarot, – ziloņu barošana kā atrakcija – resp., zilonim sniedz kāpostgalvu, viņš ar snuķa galu kā ar diviem pirkstiem paņem un iemet mutē – kā tādu ogu. Man likās iespaidīgi. Un pēc… Lasīt vairāk »
Arti, Tu mazliet trivializē. Rietumu pasaulē cirkam ir dažādas sejas, ir ļoti daudz novirzienu. Un galvenais – labākie arī pelna labi. Būs labs šovs, cilvēki ies un maksās. Vai tie būtu akrobāti, vai iluzionisti vai klauni. Par mistisko sajūtu. Man laukos koka zapiņam ir manteļskurstenis. Arī mani pārņem mistiskā sajūta tur ieejot, arī es iztēlojos kā vīri ar skarbām sejām kauj cūku, sadala un tad to žāvē manteļskurstenī. Tur pat ir autientiski āķi. Bet tas ar laiku sācis šķiebties un sēsties, un pamazām kļūst par Pizas līdzinieku. vēl kaut kā cenšos to glābt un stutēt, bet skaidrs ka savu funkciju… Lasīt vairāk »
P.S. Ziloņi, starp citu, Eiropas cirkos vairs nav, jo tiek uzskatīts ka tie tiek dresējot mocīti, tāpat kā tīģeri, lauvas un citi dzīvnieki. Un ja tā labi padomā, zinot to ko zina šobrīd zinātne par ziloņu smadzeņu uzbūvi un līdzību ar cilvēka smadzeņu uzbūvi – ziloņi atpazīst savus mirušos sugasbrāļus un sēro par tuviniekiem, kā arī viņiem ir ļoti laba atmiņa – varbūt ka ziloņiem jādzīvo nevis Rīgas centrā, bet savvaļā. Cirks šobrīd ir vairāk intelektuāls šovs, krāšņa izrāde ar dažādu cilvēku robežspēju demonstrējumiem un viltīgiem iluzionistu trikiem. Bija pat likums pret dzīvnieku izmantošanu cirkā, – to pieņēma?
P.S.Arhitektūra, politika un ekonomika ir kā trīs māsas. Visas trīs ir savstarpēji saistītas. Valstīs kur ekonomika ir zemā līmenī ar negatīvu tirdziecības bilanci,gandrīz neiespējami rasties Arhitektūrai. Valstīs, kur politikā darbojas populisti vai politika saaug ar ekonomiku, nevar rasties augšupejoša tirgus ekonomika. Arhitektūra tad tiek aizstāta ar konservatīvu vērtību sargāšanas kultu, jo tā ir drošāk, pazīstamāk, saprotamāk. Lai ģenerētu pozitīvu naudas plūsmu valstiskā līmenī modernā pasaulē, nepieciešams pārredzēt spēles laukumu 20-40 gadus uz priekšu, risināt problēmas pirms tās uzkrīt kā sniegs Sūnu ciemā. Rīgā nav neviena moderna izziņas centra bērniem kā Tartu, kāpēc ne cirka telpās? Mežaparks. Izklaides centrs kur tūristiem… Lasīt vairāk »
P.S. Tas ka a4d.lv eksistē matemātiskais, racionālais spārns, nav slikti un peļami. Mēs ( Ingurds, Bens un Miķelis ) esam skolā padziļināti apguvuši matemātiku un programmēšanas pamatus. Man pat bija blogs par Skaitļiem. Līdz ar to, to vajadzētu izmantot. Mūsu argumenti parasti ir balstīti racionālas nepieciešamības pamatojumā, pretēji tam irracionālajam procesam lēmumu pieņemšanā arhitektūras jautājumos kas pie mums notiek. Mēs esam tie kuriem tās smadzenes tā iestādītas jau skolā, mēs ikkatram lēmumam meklējam racionālu pamatojumu, loģiku un izpildes algoritmu. Mēs meklējam izmaksu pamototību un lēmumu pamatotību ciparos. Mēs protams varam kļūdīties, bet parasti neeksistē vai netiek izvirzīti pretargumenti ar augstu… Lasīt vairāk »
Artim, papildus fīčas. 1. Lai piesaistītu jaunos sakarīgos komentētājus – Komentētāju reitings. Kaut kur te kreisajā pusē saskaita plusus. Bet jaunajiem, bez veciem dinozauriem kā Miķelis, Bens utt. Skaidrs, ka Uldi, kamēr viņš nebūs izzīmējis visu sarkano, nedabūsim. Tāpat Lielo Andri, kamēr šis nebūs beidzis priecāties par Lielo lidostas čeku un to aplūkot Arhis sanāksmes telpā, tāpat Visvaldi, kurš iedziļinās 50 pelēkā toņos sendviča paneļiem, lai pārspētu pasaules Ginesa rekordu Sudraba sendvičs utt. Bet jaunos tas varētu motivēt. 2. Iniciatīva. Lai no vārdiem pārietu darbos – kā gadījumā ar zīda karaļa māju – iespēju ātri uzrakstīt vēstuli instancēm un elektroniski… Lasīt vairāk »
ugradbeni hladnjak electrolux
achat en ligne braun 3020s rasoir électrique rechargeable et secteur ltc audio paa80bt i mas que sonido escova de cabelo 18k cbb térmica cerdas ionizadas anti sony playstation vr v2 kés braun borotva rendelésre full size mattress set big lots 6148…