Pēdējā laikā notikuši vairāki arhitektūras metu konkursi, kuru norise un vērtējums izraisījuši plašu rezonansi arhitektu vidū. Skaļākie — tiesu nama konkurss, Liepājas muzejs un protams, «izcilākais» no šiem Jūrmalas pilsētas «uzmetiens» visiem dalībniekiem ar Mūzikas un mākslas skolas konkursa gala vērtējumu — maksimāli daudz darbus diskvalificējot, atrodot nebūtiskus ieganstus un nepiešķirot godalgotas vietas. Šim «labo» konkursu pulkam var pievienot vēl vienu!
Lielupes tenisa centra konkurss tika izsludināts ļoti, ļoti klusi bez informācijas arhitektiem zināmajos portālos (LAS mājas lapa, A4D utt.), kā visparastākais iepirkums ar likumā noteikto procedūru. Konkursa nolikums vispārīgs, bez konkrētām telpu platībām un skaita, kas apgrūtināja darbu.
Interesants bija žūrijas sastāvs: SIA Tenisa centrs Lielupe valdes priekšsēdētāja Mārīte Miķelsone, Biedrības Latvijas tenisa savienība ģenerālsekretārs Jānis Pliens, Jūrmalas pilsētas būvvaldes galvenais arhitekts Andris Bērziņš un, un, un … viss. Tā teikt, ļoti kompakts sastāvs.
Pieminēšu, ka konkursa mērķis bija «izveidot starptautiskiem standartiem atbilstošu tenisa centru», kas turpinātu kalpot kā centrālais nacionālais tenisa centrs. Vai tiešām vērtējums varētu būt profesionāls un objektīvs, žūrijas komisijai trīs cilvēku sastāvā, no kuriem ar arhitektūru un plānošanu saistīts ir tikai viens cilvēks? Vai Miķelsones kundze un Pliena kungs ir kompetenti jautājumos, kas saistīti ar vērtēšanas kritērijiem, par kuriem katrs žūrijas loceklis atsevišķi deva punktus: «materiālu atbilstība Jūrmalas attīstības plāna apbūves noteikumu prasībām» vai «arhitektoniskā un mākslinieciskā risinājuma kvalitāte», vai «saderība ar apkārtējo pilsētvidi»? Žūrijas paziņojums, ka vērtējumā piedalījās ar tenisu saistītas kompetentas personas, kuru uzvārdi neparādās gala žūrijas lēmuma protokolā, nevairo ticību, ka konkurss norisinājās godīgi.
Konkursā tika iesniegti pieci darbi. Jāatzīst, salīdzinoši mazs skaits. Jautāsiet kāpēc? Arhitekti vairs netic, ka Latvijā var notikt godīgi konkursi. Darbu nodošana bija 24.septembrī (ceturtdiena), 28.septembrī (pirmdien) tika atbildēts, ka lēmums jau ir pieņemts par uzvarētāju un tuvāko 5 dienu laikā būšot sanāksme. Ļoti operatīvi. A, kas?
Gaidītā sanāksme ar dalībnieku atšifrēšanu notika tikai 7.oktobrī. Žūrijas protokols tika atsūtīts elektroniski — 14.oktobrī. Tas ir 13 (trīspadsmit!) darba dienas pēc pieņemtā žūrijas lēmuma. Varbūt bija vajadzīgs laiks, lai apkopotu un uzrakstītu žūrijas izvērstos pamatojumus un paskaidrojumus par katru no konkursa dalībniekiem? Diemžēl, nē. Tās bija nepilnas 4 (četras!) A4 lappuses ar paziņojumu par pieņemto lēmumu un punktu sadalījumu. Iepirkuma procedūru droši vien esam ievērojuši! Vai man vienam tas izskatās pēc apzinātas laika vilkšanas, jo žūrijas lēmumu — iepirkuma procedūru var apstrīdēt tikai 1 mēneša laikā?
Iesniegtie darbi ir visai atšķirīgi, katrs ar savu problēmas risinājumu, kas ir vērtējami pozitīvi. Jau uzsākot darbu bija vairākas būtiskas problēmas, lai ar ekonomiskiem un saprātīgiem paņēmieniem izpildītu projektēšanas programmu, ievērot detālplānu, vietējos un citus LV likumus.
Esošais tenisa centrs iebūvēts blīvā un reljefainā mežā, daļa no teritorijas iekļauta dabas pamatnes zonā (nav pieļaujama nekāda apbūve). Jāatzīst, ļoti ainaviska un iedvesmojoša vieta sportošanai. Pieļauju, ka nav pasaulē līdzīgu tenisa centru. Bez pamatīgas koku ciršanas projektu realizēt nevar.
Ļoti grūti bija saspiest apbūvei atļautajā zemes gabalā visas ēkas un laukumus. Turklāt, pēc programmas izriet, ka maksimālais, paredzamais skatītāju daudzums (centrālo tribīņu ietilpība) ir 4000 cilvēki Jūrmalas apbūves noteikumi (6.1.3, 4. Tabula) nosaka: «Sporta zāles un būves ar vairāk par 500 vietām, uz 20 skatītājiem jāparedz 1 autostāvvieta». Tātad skatītājiem vien nepieciešami minimāli 200 autostāvvietas.
Uzvarētāja darbā rupji pārkāpti divi likumi:
- Paredzēta apbūve dabas pamatnes teritorijā
- Nav ievērots minimāli nepieciešamais autostāvvietu skaits. Paredzētas tikai 100
Ir jautājumi:
- Vai tas atbilst detālplānojumam, Jūrmalas apbūves noteikumiem un citiem Latvijas būvnormatīviem?
- Kurus noteikumus nākošajos konkursos var neievērot, lai varētu uzvarēt?
- Vai tas ir taisnīgi, ka citi cenšas iekļauties noteiktajos rāmjos un tā iemesla dēļ paši paliek zaudētājos?
- Vai priekšprojekta (izpētes stadijas) autoram ir ētiski piedalīties tālākos konkursos?
- Vai visi konkursanti bija vienādi informēti un sagatavoti konkursam?
- Vai tika izdarīts viss, lai noorganizētu atklātu un caurspīdīgu, ar daudz dalībniekiem konkursu?
- Vai žūrija var argumentēt pieņemtos lēmumus?
- Vai šis bija godīgs konkurss?
- Vai konkursa rezultāts jau nebija zināms, uzsākot to?
- Vai pārējie darbi pildīja tikai fona uzdevumu?
- Vai ir kādi paņēmieni, kā var apturēt šāda veida konkursus?
Kas šos visus konkursus uzrauga, kur galu galā izvirzītajiem konkursa nolikuma noteikumiem nav nekāda jēga?
LV sadzīve savā krāšņumā. Ieteikums:" atslābināties un censties no tā vēl gūt baudu"
Jaa, nekas cits jau neatliek, kaa "no tā vēl gūt baudu" 🙂
Latvija rullē, gāzi grīdā… Lielākai baudai iesaku atrast "vecās" banku reklāmas un avīžu materiālus, kur visi ar putām uz lūpām stāsta kā mēs attīstīsimies, bet …. Laikam vajadzīgs viens kārtīgs antropoloģisks pētījums par latviešiem. Kādi mēs esam? Kādu apsvērumu dēļ turpinām ierasto savējie-svešie shēmu, maksimāli rezultātā čakarējot sevi. Kas ir latvietis? Kāds ir nācijas izdzīvošanas mehanisms, vai mēs iznīksim gluži kā prūši, lībieši?
ja jau interesētu – tad jau droši vien būtu lasijis – diezgan daudzi tak par šo tēmu izteikuši taisni pēdējā gadā. mazliet citējot dažus no pētniekiem / domātājiem .. Ilmārs Šlāpins: "Latvieši labāk nīkuļo savrupi, nevis sēžas pie kopgalda. Protams, ir jāņem vērā arī otrs stereotips – latvieši kaut kā intuitīvi nojauš, ka jebkuras pārmaiņas un reformas ved tikai uz sliktu. Kā tauta, kurai skaistākais, kas vien ar to varēja notikt (tautas dainu krājums) jau ir aiz muguras, latvieši nākotnē raugās bez ilūzijām. Nesagraut, neizpostīt, atstāt visu kā ir – tādi šobrīd ir populārākie lozungi, kas stājas pretim jebkuriem mēģinājumiem… Lasīt vairāk »
krīzes izgaismotā patiesība uz fasādes: NEZINĀT. NESPĒT. NERADĪT.
http://www.die…arveido-devizi
Esmu daļu lasījis, bet lielā mērā tas ir faktu konstatējums, piedevām par kādu t.s."vidējo latvieti". Trūkst nopietna pētījuma par to, no kurienes nākam, kādas ir vēsturiskās saknes tai vienībai, ko saucam par latviešiem. Kādā veidā vēsturiskie notikumi ietekmējuši mūsu nāciju un kādas ir mūsu izredzes kopējā ES katlā. Varbūt tad mēs pēkšņi saprastu, ka nav ko satraukties, jo izredzes minimālas, nav ko censties uzkrāt pensiju kapitālus utt.,- ja latvieši kā nācija pazudīs līdz 2050.gadam, varbūt pēdējam tiešām jāizdzēš gaisma. Varbūt viss šis murgs nevienam nemaz nav vajadzīgs? Varbūt latvietība ir lemta bojāejai un gluži kā pēc nespējas viduslaikos nosargāt savas… Lasīt vairāk »
Negribas ar netēmu aizpildīt forumu, ja vēlies atsit man e-pastu( mans renars@gmarp.lv) man ir apjomīgs viedoklis par tēmu "Latvietis un valsts",varam padiskutēt.
Nepiekrītu "latvietības" pieminēšanai katrā teikumā. Te ir vairāk runa par ģeopolitiskā stāvokļa ietekmi uz indivīdu un indivīdu grupu, mūsu gadījumā uz Latvijas iedzīvotājiem. Mums ir pārāk labs ģeogrāfiskais novietojums, kaimiņi, kuri to ik pa laikam tīko iegūt. Nav mums ne Somijas ziema un klintis, ne Skandināvijas aizmugure, lai pašrocīgu to varētu noturēt. Var jau runāt par vecās eiropas pozitīvo piemēru sociālajā, pilsoniskās pašapziņas u.c. sfērās, bet tik daudz pārmaiņu katrā no pēdējiem 5 gs. diez vai ir piedzīvojusi kāda no tām. 20. gs. vien Latvijā politiskā kārtība ir mainījusies 5 reizes, tātad katra no tām ir pastāvējusi vidēji 20 gadus.… Lasīt vairāk »
“Negribu piekrist deviņstāvu mājai, es gribu 24 stāvu māju,” pretī stājās Grindex padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans, kurš neredz nevienu iemeslu, kādēļ ēka nevarētu būt tik augsta.
“Mēs atcelsim visu, ko vajadzēs,” paužot atbalstu projektam, sacīja A.Šlesers. Viņš kvartālu uzskata par degradētu teritoriju, kuras attīstībai nepieciešams impulss. Ja kāds investors to grib sakārtot, tam jādod tāda iespēja.
Pret šādu soli iestājās Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, jo attīstāmā teritorija starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo krasta ielu iekļaujas Maskavas priekšpilsētas aizsargājamā zonā, turklāt Lāčplēša ielas pretējā pusē ir UNESCO aizsargātais vēsturiskais centrs.
A.Šlesers ziņo: Tirgus būs lielisks! Kā jau minēju, tad sākot ar 2015.gadu, to katru gadu apmeklēs vismaz 100 miljoni cilvēki. Neviens netiks aizmirsts, sava vieta tiks ierādīta arī spirta un cigarešu tirgotājiem. Viņi tiks ietērpti rozā krāsas kombinzonos un apkārti ar mirgojošu lampiņu virtenēm. Jau tagad ir sākta šo cilvēku atlase. Galvenie atlases kritēriji ir liels sarkans deguns un spēja runāt vismaz divās svešvalodās- krievu matā un feņjā. Uz paviljona jumtiem tiks izveidota milzīga dirižabļu osta, kurā ik gadu piestās milzīgi ar hēliju pildīti gaisa kuģi no visas pasaules.Pateicoties Rīgas Centrāltirgum Latvija kļūs par pasaules dirižabļu lielvalsti.Lielākos dirižabļus sauks "Ainārs"… Lasīt vairāk »
ē, bet kā tad koncertzāle? Kā zivju zupa piestāvēs Sevišķi Smalkajai Publikai?
Šoreiz nesaprotu, kas vainas. Vismaz a4d redzamie divi darbi ir manai sapratnei par funkcionālu arhitektūru atbilstoši. Pieņemot, ka tenisa centram, tāpat kā lielai daļai no visiem projektētajiem objektiem jālīdzsvaro normāla funkcionēšana ar arhitektūras pienesumu, izvēle, manuprāt, nav peļama. Protams 2. vietas ieguvēju grafiska izteiksme ir stipri pārāka, bet šoreiz laikam arhitektu mazākums žūrijā licis iedziļināties arī funkcijā un izvērtēt objekta atbilstību uzdevumam, kas nemaz nav slikti. Tie konkursi, kur žūrija "uzķeras" uz baloniem, kaijām, bērnu ratiem u.t.t. varbūt arī nav ar tiem labākajiem rezultātiem .
http://tv.bns….09072008-5.pdf
līdzīgs gan!
žēl ka nav minēts arhitekts… būtu negaidīta sakritība ja tā būtu pirmās vietas ieguvēja.
Latvija rullē, gāzi grīdā… Lielākai baudai iesaku atrast "vecās" banku reklāmas un avīžu materiālus, kur visi ar putām uz lūpām stāsta kā mēs attīstīsimies, bet …. Laikam vajadzīgs viens kārtīgs antropoloģisks pētījums par latviešiem. Kādi mēs esam? Kādu apsvērumu dēļ turpinām ierasto savējie-svešie shēmu, maksimāli rezultātā čakarējot sevi. Kas ir latvietis? Kāds ir nācijas izdzīvošanas mehanisms, vai mēs iznīksim gluži kā prūši, lībieši?
ja jau interesētu – tad jau droši vien būtu lasijis – diezgan daudzi tak par šo tēmu izteikuši taisni pēdējā gadā. mazliet citējot dažus no pētniekiem / domātājiem .. Ilmārs Šlāpins: "Latvieši labāk nīkuļo savrupi, nevis sēžas pie kopgalda. Protams, ir jāņem vērā arī otrs stereotips – latvieši kaut kā intuitīvi nojauš, ka jebkuras pārmaiņas un reformas ved tikai uz sliktu. Kā tauta, kurai skaistākais, kas vien ar to varēja notikt (tautas dainu krājums) jau ir aiz muguras, latvieši nākotnē raugās bez ilūzijām. Nesagraut, neizpostīt, atstāt visu kā ir – tādi šobrīd ir populārākie lozungi, kas stājas pretim jebkuriem mēģinājumiem… Lasīt vairāk »
krīzes izgaismotā patiesība uz fasādes: NEZINĀT. NESPĒT. NERADĪT.
http://www.die…arveido-devizi
Esmu daļu lasījis, bet lielā mērā tas ir faktu konstatējums, piedevām par kādu t.s."vidējo latvieti". Trūkst nopietna pētījuma par to, no kurienes nākam, kādas ir vēsturiskās saknes tai vienībai, ko saucam par latviešiem. Kādā veidā vēsturiskie notikumi ietekmējuši mūsu nāciju un kādas ir mūsu izredzes kopējā ES katlā. Varbūt tad mēs pēkšņi saprastu, ka nav ko satraukties, jo izredzes minimālas, nav ko censties uzkrāt pensiju kapitālus utt.,- ja latvieši kā nācija pazudīs līdz 2050.gadam, varbūt pēdējam tiešām jāizdzēš gaisma. Varbūt viss šis murgs nevienam nemaz nav vajadzīgs? Varbūt latvietība ir lemta bojāejai un gluži kā pēc nespējas viduslaikos nosargāt savas… Lasīt vairāk »
Negribas ar netēmu aizpildīt forumu, ja vēlies atsit man e-pastu( mans renars@gmarp.lv) man ir apjomīgs viedoklis par tēmu "Latvietis un valsts",varam padiskutēt.
Nepiekrītu "latvietības" pieminēšanai katrā teikumā. Te ir vairāk runa par ģeopolitiskā stāvokļa ietekmi uz indivīdu un indivīdu grupu, mūsu gadījumā uz Latvijas iedzīvotājiem. Mums ir pārāk labs ģeogrāfiskais novietojums, kaimiņi, kuri to ik pa laikam tīko iegūt. Nav mums ne Somijas ziema un klintis, ne Skandināvijas aizmugure, lai pašrocīgu to varētu noturēt. Var jau runāt par vecās eiropas pozitīvo piemēru sociālajā, pilsoniskās pašapziņas u.c. sfērās, bet tik daudz pārmaiņu katrā no pēdējiem 5 gs. diez vai ir piedzīvojusi kāda no tām. 20. gs. vien Latvijā politiskā kārtība ir mainījusies 5 reizes, tātad katra no tām ir pastāvējusi vidēji 20 gadus.… Lasīt vairāk »
“Negribu piekrist deviņstāvu mājai, es gribu 24 stāvu māju,” pretī stājās Grindex padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans, kurš neredz nevienu iemeslu, kādēļ ēka nevarētu būt tik augsta.
“Mēs atcelsim visu, ko vajadzēs,” paužot atbalstu projektam, sacīja A.Šlesers. Viņš kvartālu uzskata par degradētu teritoriju, kuras attīstībai nepieciešams impulss. Ja kāds investors to grib sakārtot, tam jādod tāda iespēja.
Pret šādu soli iestājās Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, jo attīstāmā teritorija starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo krasta ielu iekļaujas Maskavas priekšpilsētas aizsargājamā zonā, turklāt Lāčplēša ielas pretējā pusē ir UNESCO aizsargātais vēsturiskais centrs.
A.Šlesers ziņo: Tirgus būs lielisks! Kā jau minēju, tad sākot ar 2015.gadu, to katru gadu apmeklēs vismaz 100 miljoni cilvēki. Neviens netiks aizmirsts, sava vieta tiks ierādīta arī spirta un cigarešu tirgotājiem. Viņi tiks ietērpti rozā krāsas kombinzonos un apkārti ar mirgojošu lampiņu virtenēm. Jau tagad ir sākta šo cilvēku atlase. Galvenie atlases kritēriji ir liels sarkans deguns un spēja runāt vismaz divās svešvalodās- krievu matā un feņjā. Uz paviljona jumtiem tiks izveidota milzīga dirižabļu osta, kurā ik gadu piestās milzīgi ar hēliju pildīti gaisa kuģi no visas pasaules.Pateicoties Rīgas Centrāltirgum Latvija kļūs par pasaules dirižabļu lielvalsti.Lielākos dirižabļus sauks "Ainārs"… Lasīt vairāk »
ē, bet kā tad koncertzāle? Kā zivju zupa piestāvēs Sevišķi Smalkajai Publikai?
Šoreiz nesaprotu, kas vainas. Vismaz a4d redzamie divi darbi ir manai sapratnei par funkcionālu arhitektūru atbilstoši. Pieņemot, ka tenisa centram, tāpat kā lielai daļai no visiem projektētajiem objektiem jālīdzsvaro normāla funkcionēšana ar arhitektūras pienesumu, izvēle, manuprāt, nav peļama. Protams 2. vietas ieguvēju grafiska izteiksme ir stipri pārāka, bet šoreiz laikam arhitektu mazākums žūrijā licis iedziļināties arī funkcijā un izvērtēt objekta atbilstību uzdevumam, kas nemaz nav slikti. Tie konkursi, kur žūrija "uzķeras" uz baloniem, kaijām, bērnu ratiem u.t.t. varbūt arī nav ar tiem labākajiem rezultātiem .
http://tv.bns….09072008-5.pdf
līdzīgs gan!
žēl ka nav minēts arhitekts… būtu negaidīta sakritība ja tā būtu pirmās vietas ieguvēja.
Kas šos visus konkursus uzrauga, kur galu galā izvirzītajiem konkursa nolikuma noteikumiem nav nekāda jēga?
LV sadzīve savā krāšņumā. Ieteikums:" atslābināties un censties no tā vēl gūt baudu"
Jaa, nekas cits jau neatliek, kaa "no tā vēl gūt baudu" 🙂