Pārskats par LAS identitātes diskusijām

15.
septembrī notika trešā diskusija Arhitektu savienības organizētajā sērijā, kas veltīta
identitātes jēdzienam un dažādiem tā aspektiem, ļaujot sarunu dalībniekiem
uzzināt citu redzējumus un, iespējams, vienoties par kādu kopēju izpratni. Aktīvi
sekojot līdzi un piedaloties diskusijās, pārskatu par visiem trim pasākumiem
sagatavojis Edgars Treimanis.

LAS trešā diskusija
par Identitāti arhitektūrā

15.09.2011
Reģistrējušies
22 diskusijas dalībnieki.  Diskusiju
vada Andris Kronbergs.

Jēdziens

Sarunas
ievadā Andris Kronbergs kavējas pie jēdziena Identitāte apzīmējumiem dažādās
valodās. Piedāvā lietot latviskos apzīmējumus.

• Identitas, idem — latīņu
• Sameness, oneness — angļu
• Toždestvo — krievu
• Patība, tāpatība — latviešu

Turpinājumā
saruna tiek vadīta četrās daļās:

Pārskats par
iepriekšējo diskusiju tēmām un runātājiem  

Edgars Treimanis
informē, ka pirms šīs diskusijas notikušas jau divas diskusijas par šo pašu
tēmu.

Pirmajā, 1.06.2011
uzstājās 6 runātāji:

• Austris
  Mailītis — attēlu sērija par identitātes vizuālajām izpausmēm savos projektos,
  simbolu nozīme, identitātes demonstrējums sev, savējiem  vai citiem, svešiniekiem.
• Neils Balgalis
  — Zaļā Latvija — mūsu identitāte,
  kuras vērtību vēl neapzināmies
• Gunta Šnipke
  — Fotostāsts Iedomu pilsētas
• Pēteris
  Bajārs — Citāti Latvijas arhitektūrā —
  kā aizgūti paņēmieni kļūst par savējiem
• Toms Kokins
  — Identitāte — priekšlasījums par
  fona apbūvi kā identitātes raksturotāju, viendabīgums vai raiba dažādība —
  piemēru apskats un iztirzājums.
• Uldis Lukševics
  — Detaļas — par detaļu nozīmi —
  identitāte neslēpjas detaļas, bet tādā arhitektūrā, kas rada tās lietotājam
  prieku.

Kopējais
sarunas virziens nebija uzstādīts, līdz ar to bija grūti uztaustīt vienojošus
pavedienus — katram runātājam savs problēmas uzstādījums. Secinājums —
jāturpina sarunas, cenšoties precizēt sarunas virzienu.

 Otrajā, 14.07.2011 aicināti savas
domas par tēmu izpaust dažādu nozaru pārstāvji un arhitekti ar dažādos
virzienos fokusētu profesionālo darbību.

• Ausma Skujiņa
  — par K.Framptona kritiskā reģionālisma teorētiskajiem uzstādījumiem – būtu
  labi tos respektēt.
• Dace
  Bormane — filozofe — Identitātes prakses
  domāšanas ainava — identitātes apzināšanās aspekti no vispārcilvēciska,
  nevis profesionāla rakursa.
• Austris
  Mailītis — Ceļā uz identitāti —
  slaidrāde un video bez komentāriem — par identitātes vizuālo iemiesojumu paša
  radītos arhitektūras darinājumos
• Andris Kronbergs
  — Metode un prakse — kā savā radošajā
  darbībā izpauž savā personā ieprogrammēto identitātes kodu.
• Ivars Strautmanis
  — Latviskā telpa — savas grāmatas,
  kurā skarti diskusijas tēmas motīvi, pieteikums.
• Evija Lībaže
  — stāstījums par maģistra darbu Lielmēroga
  dzīvojamo rajonu ārtelpas identitāte — par apbūves kompleksa telpiskās
  identitātes iedarbības , vietas rakstura un emocionālās uztveres aspektiem.
• Edgars Bērziņš
  — Rīgas centra telpas identitāte – par
  arhitektu grupas Māja projekta
  pieteikumu saistībā ar 2014. g. Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu,
  kā arī par vēlamo tēmas sašaurinājumu līdz konkrētiem arhitektūras un
  pilsētplānošanas aspektiem.
• Oļģerts
  Nikodemus — ģeogrāfs — Latvijas lauku
  ainava cilvēku domās un prātos — par pētījumu par to, kā cilvēki uztver
  lauku un pilsētas ainavas identitāti.

Kopumā
diskusija parādīja, ka atsevišķi tēmas aspekti eksistē paši par sevi,tie ir
specifiski un plaši, katrs atsevišķas diskusijas cienīgs. Vienkāršots
vispārināts identitātes jēdziena sakausējums ir apšaubāms. Nav iespējams
turpināt diskusiju bez konkretizēta virziena.

Papildus
iepriekšējo diskusiju kopsavilkumam EdgarsTreimanis piedāvā kā iespējamu
Identitātes jēdziena iztirzājumu no pozīcijas — esošā, faktiski piemītošā
identitāte, kādu to redz citi, pret iedomāto, vēlamo, ideālo, ar kādu gribētos
identificēties pašam indivīdam vai to kopumam. Kā iespējami piemēri abiem
gadījumiem tiek minēti daži arhitektoniskās identitātes varianti.

Dažu
jēdzienu un tēmu atgādinājums

Andris Kronbergs
atgādina un saviem vārdiem komentē iepriekšējā diskusijā Ausmas Skujiņas
pārstāstītos K.Framptona Kritiskā reģionālisma teorētiskos uzstādījumus par
apakštēmām:

• Kultūra un civilizācija
• Avangarda attīstība un noriets
• Attiecības starp civilizāciju un
  kultūru
• Teritoriālais faktors, piederība
• Attieksme pret vietu
• Vietas «sajušana»

Par
arhitektonisku risinājumu un principu sakarību ar vietu, klimata faktoriem,
kontekstu

Ausma Skujiņa
detalizēti analizē dažus piemērus, kur autori atkāpušies no tradicionāliem
slīpo  jumtu risinājumiem par labu
aizguvumiem no ārzemju paraugiem. Diskutē ar Kronbergu un citiem par to, cik
lielā mērā šie risinājumi ir pamatoti un cik lielā mērā formāli aizguvumi pēc
ārējām pazīmēm bez saprātīga pamatojuma. Diskusija aizvirzās par tēmu kas ir
Rīgas identitāte — vai jūgendstils vai makrotelpiskais izkārtojums ar Daugavas
telpu vidū, kas krustojas ar galvenajām transporta artērijām.

Par
teritoriālā faktora ietekmi, arhitektūras izglītības šodienas pieredzi un
identitātes problemātiku

A.Kronbergs
rosina diskutēt par to, kā arhitektūras studijas ārzemēs ietekmē identitātes
veidošanos. Uzaicināti vairāki ārzemēs studējuši jauni arhitekti, kuri izsaka
sekojošas atziņas:

• studējot ārzemēs, vietas  īpatnību
  un savdabības uztaustīšana ir pastāvīgs, aktuāls temats,
• konkrēto studiju vietu, pilsētu, bieži izmanto kā «treniņu vietu» studiju
  uzdevumos, vietas faktoram liela nozīme studijās,
• studentam, piemērojoties studiju vietas situācijai, viņa paša identitātes
  jautājums nav tik svarīgs kā, piemēram, ārējie procesi, faktori un iespaidi,
• studijas ārzemēs nemaina studējošā cilvēka identitāti, toties var labāk
  aptvert sev pašam būtiskās lietas,
• salīdzinājums ar citu studiju biedru uztverēm, var secināt, kas pašam ir
  svarīgāks, resp. tuvoties savai identitātes apziņai

Diskusijas
turpinājumā klātesošie izsaka viedokļus:

• par ietekmēm nevajag uztraukties, tās vienmēr ir bijušas, no tām rodas
  uzslāņojumi, kas vēlāk iesakņojas un viss ir labi,
• agrāk varēja neuztraukties, jo attīstība bija lēna. Tagad ir turbulences
  veida attīstība, kas tiecas visu sajaukt un vienādot, bet zūdot īpatnībām,
  pazeminās vietas pilsētbūvnieciskā, ainaviskā u.c. kvalitāte,
• vai Zahai Hadidai ir sakars ar identitāti?
• nav viennozīmīgas atbildes,
• vai nebūtu pareizāk veidot jaunu identitāti nevis krāmēties ar veco?
• vajag reaģēt uz izaicinājumiem un tādejādi radīt savu jauno seju,
• vai mūsu profesijā šodien ir kādi izaicinājumi? Kādi tie ir?,
• jā, tā ir procesu un organizācijas uzlabošana profesijā, pie tā strādā
  LAS,
• kā ir citās valstīs?
• jāatver kultūras tirgus, lai konkurence visu saliek pa vietām

Līdz ar
to laiks, ko bija nolemts veltīt diskusijai ir pagājis. Klātesošie ar apmierinātām
sejas izteiksmēm pamet LAS zāli. Par
diskusijas tālāko attīstību nolemts vienoties atsevišķi.