Pagaidu arhitektūra ar paliekošu efektu

Arhitektūras vasaras skola nav tikai vingrinājums studentiem
brīvlaikā, tā ir iespēja radīt taustāmas pārmaiņas pilsētvidē. RTU
starptautiskā vasaras skola Event City šogad Cēsīs rīkoja plašu publisku lekciju ciklu, pievienoja arhitektūras
šķautni Cēsu mākslas festivālam un būvēja telpiskas instalācijas vecpilsētā.

Event City vasaras skolas pamatuzdevums bija pētīt vides, notikumu un sabiedrības
savstarpējo mijiedarbību: kā pasākumu un rituālu vajadzībām tiek iekārtotas
īpašas vietas un telpas un kā arhitektūra spēj rosināt jaunus sociālus
kontaktus un tradīcijas. Notikumu tēma vasaras skolas norises
laikā neizbēgami saauga ar sarūkošas pilsētas problemātiku, kas kopš stigmatizējošā
BBC ziņu sižeta kļuvusi par satraukuma iemeslu Cēsu iedzīvotājiem, pilsētas
vadībai un vietējiem medijiem. Lai arī vasaras skolas ietvaros nav iespējams veikt
apvērsumu iedzīvotāju migrācijas dinamikā, starp notikumiem un sarukšanu tomēr pastāv
cieša saistība, kas tika likta lietā visu piecu darbnīcu uzdevumos un projektos.

Iedzīvotājiem aizplūstot, veidojas ne vien pārpalikumi
pilsētvidē un infrastruktūrā, bet arī vājinās saiknes vietējās kopienas
iekšienē. Šādos apstākļos pieaug notikumu, pasākumu un rituālu kā sociālas
saistvielas loma — tie mudina cilvēkus satikties, veidot jaunas attiecības un pieņemt lēmumus — palikt vai doties prom.

Mēģinot uzmeklēt zudušas un radīt mūsdienīgas kolektīvas
vērtības, vasaras skolas dalībnieki strādāja ciešā sasaistē ar Cēsu
iedzīvotājiem un pašvaldību. Telpisku instalāciju būvniecība studentiem deva
iespēju pārbaudīt zīmētas līnijas izmēru un svaru mērogā viens pret vienu un
gūt pieredzi arhitektūras ideju materializēšanā.

Vasaras skolas darbnīcu vadītāji bija dažādu Eiropas skolu
absolventi, kas sevi sekmīgi apliecinājuši akadēmiskajā un praktiskajā darbībā
Latvijā un pasaulē. Divas no darbnīcām meklēja jaunus izmantošanas veidus
vairākiem pilsētas laukumiem un Cēsu profesionālās vidusskolas ēkai, kas jau
pēc diviem gadiem kļūs tukša, bet trīs pievērsās telpisku instalāciju būvniecībai
vecpilsētā, bijušajā Pionieru laukumā.

Kādēļ būvēt konstrukcijas, kas jau pēc mēneša tiks nojauktas?
Kādēļ projektēt pasākumus, nevis ēkas? Arhitektiem piemīt spēja saskatīt
potenciālus, kas citiem paslīd garām, un pārvērst tos jaunā telpiskā pieredzē,
kas maina vietu uztveri un izmantošanu. Kad pagaidu arhitektūra zūd, aiz tās
paliek atmiņas par notikumu, idejas pilsētai un saiknes starp cilvēkiem.

Screening Utopia

Darbnīcas dalībnieki veica Cēsu sociāli aktīvo grupu izpēti, lai saprastu un uzskatāmi
ilustrētu to darbības, iespējas un ierobežojumus. Par procesu ar vislielāko vienojošo
potenciālu tika atzīta apmaiņa — lietu, ideju un zināšanu barteris. Studenti
izveidoja savu redzējumu Atvērtajai mājai
Cēsu profesionālās vidusskolas ēkā, kur vietējās organizācijas un aktīvisti
varētu kopīgi uzkrāt un lietot savām darbībām nozīmīgākos resursus — cilvēkus,
telpas, finanses un informāciju. Tika sarīkota arī vienas dienas akcija Mainītava, Cēsu iedzīvotājiem aktīvi
mainoties apģērbiem, mājsaimniecības priekšmetiem un viedokļiem par pilsētas
nākotni.
Vadītājs: Māris Prombergs

Afterparty

Afterparty studentu
grupa divu nedēļu garumā veidoja plakātu un pasākumu sēriju, lai iesaistītu Cēsu
iedzīvotājus sarunā par pilsētas problēmām un potenciāliem. Aplūkojot Cēsis kā plūsmu un mezglu sistēmu un izsekojot tās saiknēm ar citām
reģiona pilsētām un dabas teritorijām, tika atklāti nozīmīgi krustpunkti apbūves
struktūrā: stacijas laukums, Vienības laukums, vecais tirgus laukums un Rožu
laukums. Šajās četrās vietās visefektīgāk varētu manifestēties plašāka mēroga loģika un savienojumi, stiprinot
ražošanas un tirdzniecības lomu pilsētā. Afterparty
izveidotie priekšlikumi tika prezentēti izstādes formātā, kas reizē kļuva par jaunas
funkcijas izmēģināšanu Cēsu profesionālās vidusskolas sporta zālē.

Vadītāji: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Markus Vogl

Down the Rabbit Hole

Darbnīcas naratīvs izauga no vietējās leģendas par vīru, kas ik
vasaru vedis savu trusi baroties Pionieru laukuma zālienā, lai rudenī to
notiesātu vakariņās. Stāsts saplūda ar iedzīvotāju skaita sarukšanas realitāti
un pārtapa spekulatīvās nākotnes vīzijās — ja nu pustukšo pilsētu pārņemtu strauji
vairojošos trušu kolonija? Lai nodrošinātu cilvēku uzvaru pār garaušiem un
izveidotu vietu kopienu vienojošam rudens mielastam, tika uzbūvēta vides
instalācija Trušu dzīres. Tā reizē ir
gan trušu lamatas, gan augsts galds, kurā celt turpat ugunī pagatavotus
cepešus.
Vadītāji: Nina Shen-Poblete un Grga Basic

Eventology

Eventology grupas latviešu mūsdienu
tradīciju novērojumi un vēsturisku rituālu izpēte ļāva no jauna atklāt Labrenča
jeb Uguns dienu, kas sakņojas gan pagānu, gan kristietības tradīcijās. Tā atzīmējama
10. augustā, veicot dažādas rituālas darbības, lai pasargātu ēkas no
ugunsnelaimēm. Vasaras pēdējā pērkona saukšanai, gaidīšanai un svinēšanai tika
izveidots transformējams paviljons Pērkona darītava. Pērkona mašīnas
iedarbināšanā iesaistījās desmitiem cēsinieku, dziedāja vietējā folkloras
kopa un riepas svilināja Cēsu motoklubs. «Pērkona darītava» ir kontekstuāla
un provokatīva interpretācija par mūsdienu Cēsu kultūru.
Vadītāji: arhitekti Niklāvs Paegle, Thomas Randall-Page,
Theodore Molloy

Healing Spaces

Studentu uzdevums bija izveidot ainavas
objektu, kas izmantotu visu bijušā Pionieru laukuma platību, radot jaunas
telpas, savienojumus un aktivitātes. Instalācija Demogrāfijas cilpa ir telpisks Cēsu iedzīvotāju skaita svārstību
atspoguļojums, kas vēstī — lai arī šībrīža iedzīvotāju skaita sarukšana sūta brīdinošus
signālus par nākotni, vēsture apliecina, ka Cēsis spējušas atgūties arī pēc
smagākiem triecieniem. Laika līnija no 13. gadsimta, kad pilsēta tika dibināta,
līdz mūsdienām ir savienota cilpā bez sākuma vai beigām, jo šodiena ir tikai
mirklis bezgalīgā vēstures plūdumā. Demogrāfijas cilpa ir optimistiska
trīsdimensionāla statistika, atvērta spēlēm un interpretācijām — tā var kalpot
par pieminekli, skriešanas celiņu vai rotaļu laukumu Cēsu jaunākajai paaudzei.
Vadītāji: Evelīna Ozola, Toms Kokins

 

Atzīmējot Rīgas
Tehniskās universitātes starptautiskās vasaras skolas 10 gadu jubileju, tiek
pārskatīta līdzšinējā taktika ik gadu par tās norises vietu izvēlēties citu
Latvijas pilsētu. Lai stiprinātu pētnieciskā darba pēctecību un sadarbību ar
Cēsu novada pašvaldību un Cēsu mākslas festivālu, iecerēts arī nākamgad Rīgas
Tehniskās universitātes vasaras skolu rīkot Cēsīs. Arvien pieaugošā interese no
ārvalstu studentiem stiprina pārliecību, ka šāda arhitektūras izglītības forma
ir dzīvotspējīga un vajadzīga. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums un
daudzslāņainais kultūras mantojums savienojumā ar vietējo institūciju atsaucību
un resursu pieejamību ir auglīga vide starptautiski konkurētspējīgām studijām un
īstu pārmaiņu ierosināšanai.

Dalīties ar ierakstu:

2
Pievienot komentāru

avatar
10000
2 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
No Cēsīm Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
No Cēsīm
Guest
No Cēsīm

Objekti, kas atdzīvināja pilsētu. Tāds kā lēni dziestošās pilsētas reanimācijas pasākums. Gaidām nākamvasar atkal.

No Cēsīm
Guest
No Cēsīm

Objekti, kas atdzīvināja pilsētu. Tāds kā lēni dziestošās pilsētas reanimācijas pasākums. Gaidām nākamvasar atkal.