«Okupācijas muzejs ir iedarbīgs fons un tā priekšlaukums lieliska skatuve dinamiskajām, mainīgām un optimistiskajām pilsētnieku aktivitātēm. Muzeja ansamblim ir jābūt aktivitāšu ģenerētājam Vecrīgā» — savas domas par Strēlnieku lauku un tā iespējamo un vēlamo attīstību pauž arhitekts Oskars Redbergs.
«The spectacle presents itself simultaneously as all of society, as part of society, and as instrument of unification. As a part of society it is specifically the sector which concentrates all gazing and all consciousness. Due to the very fact that this sector is separate, it is the common ground of the deceived gaze and of false consciousness, and the unification it achieves is nothing but an official language of generalized separation.»
Guy Debord, 1967
Par pilsētas pārvaldību un pilsētplānošanas paņēmieniem
Sarkano strēlnieku laukums — Rātsnama/Okupācijas laukumu konglomerāts tieši atspoguļo Rīgas pilsētas plānošanas, administrēšanas un pārvaldības metodes pēdējo 17 gadu laikā . Modernisma (plānveida) tehnikas un plānošanas instrumenti, procesu vadība Rīgā tiek nomainīti pret viduslaiku metodēm, kur katra nākamā būve tiek pievienota esošajam kopumam, bez skaidras kopējās vīzijas. Modernisma pilsētbūvniecisku ansambli piebūvē ar vēsturiskām un jaunām — bieži vien pat nefunkcionālām (Rātsnams) kopijām.
Par okupācijas muzeja ansambli
Mūsdienās Rietumeiropā pilsētu vēsturiskie centri kļūst par izklaides un iepirkšanās centriem, uz izklaidi orientētajai patērētāju sabiedrībai. Šeit mums ir jāatbild uz jautājumu, ko mums nozīmē monuments (ikona, zīme) izklaides un tirdzniecības centrā 21. gadsimtā?
Ik pa laikam, ejot gar muzeju mani sajūsmina muzeja vadības un menedžmenta veikums, pārvēršot citādi monumentālās ēkas fasādi par ekrānu un vienu no galvenajiem pilsētas tabloīdiem. Šeit eksponētā informācija ir iedarbīga, neatkarīgi no tā vai tas būtu plakāts, kas vēsta par prozas lasījumiem vai piemēram Pasaules čempionāta futbolā tiešraide. Izmantojot šādas mēdiju spēles tas ļauj citādi tik monumentālajam objektam transformēties, pielāgoties un pat izzust!
Par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu
Manuprāt, visiedarbīgākais līdzeklis šajā gadījumā ir kontrasts starp statisko, ikonisko, abstrakto muzeja ēku un tās priekš laukumu. Muzejs ir perfekts un iedarbīgs fons un tā priekšlaukums lieliska skatuve (struktūra) dinamiskajām, mainīgām un optimistiskajām rīdzinieku un Rīgas viesu aktivitātēm. Šī varētu būt Rīgas pastkarte Nr. 1. Vienlaicīgi tā gan atgādinātu par pagātni, gan arī rosina uz mūsdienīgām aktivitātēm.
Okupācijas muzeja ansamblim ir jābūt aktivitāšu ģenerētājam Vecrīgā.. Šeit varētu realizēt īslaicīgas (temporary) būves un instalācijas. Iespējams pilsēta katru gadu varētu uzaicināt vienu arhitektu vai mākslinieku realizēt savu projektu un apdzīvot laukumu, tādejādi regulāri aktualizējot Rīgas tematus globālajā kontekstā.
Izejot no šāda uzstādījuma, manuprāt, konkursa organizētājiem, būtu vajadzējis pievērst uzmanību tieši koncepcijas izstrādei (arī detālplānam), nevis meklēt realizējamu kārtējo objektu «Zīmju, nozīmīšu, diplomu, vimpeļu un kausu» laukumā, par kādu ir kļuvis Sarkano strēlnieku laukums šodien.
Par konkursa projektiem
Vadoties pēc savas paustās attieksmes un augstāk nodefinētā uzstādījuma, manuprāt, uz otro kārtu (ja tāda būtu paredzēta) sadarbībā ar detālplānotājiem (ja tādi būtu pieaicināti) varētu virzīt vairākus projektus:
5939 / HS1212
MOUND
SAULCERĪTE 511
WAVE OF DAUGAVA
6003 / LAND SCAPES
6002 / LIGHT TOWER
5948
u.c.
domāju, situacionistu, konkrēti – Debora sacītais par izrādes sabiedrību ir visai trāpīgi par mūsu laiku. No šī viedokļa pārliecinoši argumenti – lai saprastu, ka šis laukums nevar palikt stingri statisks un nemainīgs. Katrā ziņā – tas nedrīkst būt viennozīmīgs – ar kādu memoriālu, ka spārņem visu telpu un dominē, noraidot citas iespējamās (pa lielam – izklaides un patērēšanas) darbības.
domāju, situacionistu, konkrēti – Debora sacītais par izrādes sabiedrību ir visai trāpīgi par mūsu laiku. No šī viedokļa pārliecinoši argumenti – lai saprastu, ka šis laukums nevar palikt stingri statisks un nemainīgs. Katrā ziņā – tas nedrīkst būt viennozīmīgs – ar kādu memoriālu, ka spārņem visu telpu un dominē, noraidot citas iespējamās (pa lielam – izklaides un patērēšanas) darbības.