NRJA iepazīstina ar Latvijas ekspozīciju Venēcijā

Arhitektūras biennāles laiks ir pagarināts par pāris mēnešiem un nu līdzinās mākslas biennālēm. Taču domājam, ka izstāžu vēsturē un atmiņā tā paliks pirmkārt kā Kolhāsa biennāle. Rems Kolhāss, kā šī gada biennāles kurators, devis konceptuālo ievirzi un tēmu Pamati (Fundamentals), savukārt vienojošā tēmu valstu paviljoniem ir Mūsdienīguma absorbēšana: 2014-2014 (Absorbing Modernity: 1914-2014). Latvijas ekspozīcija ar projekta nosaukumu Unwritten (tulkojumā — neuzrakstītā grāmata), kuras autori ir birojs NRJA, turpinās Kolhāsa izvirzīto tēmu, aktualizējot jautājumus par Latvijas pēckara arhitektūras uztveri, pētniecību un saglabāšanu.

Ekspozīcijas pamatā ir apgalvojums There is (no) modernism in Latvia (tulkojumā — Latvijā (nav) modernisma arhitektūras). Vienlīdz pareizs ir gan pēckara modernisma arhitektūras pastāvēšanas apliecinājums, gan noliegums, jo nav akadēmiski respektabla pētījuma par šī laika arhitektūru Latvijā un tās izvērtējuma. Situāciju sarežģī īpaši apgrūtinoši pēckara arhitektūras izvērtēšanas apstākļi. No vienas puses nepatika pret visu, kas radīts Padomju Savienības laikā un tās ideoloģijas iespaidā, no otras puses jaunības un bērnības laika nostaļģija un sajūsma par eksotisko padomju laika mantojumu.

Daļa no pēckara arhitektūras būvēm ir jau sasniegušas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusu — tās ir vecākas par 50 gadiem. Neesot vienotam vērtējumam par to nozīmi Latvijas arhitektūras mantojuma kontekstā, mēs turpinām būves zaudēt, dažādā veidā tās «absorbējot» — pārbūvējot vai nojaucot. Tādā veidā un tempā turpinot, nākamajām paaudzēm mēs neatstāsim iespēju redzēt un izvērtēt pēckara laika posmā projektēto un būvēto.

Latvijas ekspozīcijas virtuālā daļa Unwritten lv  ir atvērta sociāla informācijas vietne, kurā, izmantojot sociālas pētniecības metodi, tiek vākta vizuālā datu bāze. Jebkurš tiek aicināts pievienot Latvijas arhitektūras piemērus, kas varētu būt modernisms. Iegūtais materiāls kļūs par pamudinājumu turpmākiem pētījumiem par modernisma arhitektūru Latvijā un, iespējams, papildinātu arhitektūras pieminekļu sarakstu ar šī laikmeta būvēm. Ekspozīcijas mērķis ir vairot sabiedrības pašapziņu un interesi par pēckara laika izcilākajām ēkām, šādi veicinot arī arhitektūras tūrismu.

Ekspozīcija Arsenālā ir digitāli vāktās informācijas analogs attēlojums reālā laikā un telpā. 2000 lapas, iekārtas rāmī, kas stiprināts pie ēkas sijām. Šādi tiks radīta informācijas mākoņa sajūta, kas atrodas nepārtrauktā kustībā, reaģējot uz gaisa plūsmām. Neuzrakstītās grāmatas lapas ir gan tukšas, gan pilnas ar informāciju, kas nav sistematizēta un izvērtēta. Mums ir jautājumi, bet pagaidām nav atbilžu.

Digitālā datu bāze tiek regulāri papildināta ar jauniem atradumiem, tukšās lapas ekspozīcijā laika gaitā tiks nomainītas ar pilnām. Ekspozīciju izgaismo iekārti LED gaismekļi, kas pateicoties integrētiem kustības sensoriem, ieslēdzas un izgaismo ekspozīciju tajā vietā, kur ir skatītājs. Kustības sensori ieslēdz arī skaļruņus, kuros tiek atskaņota Andra Indāna īpaši šim notikumam radīta skaņas instalācija.

Ekspozīcijas katalogā iekļautas piecu autoru esejas par pēckara arhitektūras jautājumiem, kuratora ekspozīcijas idejas apraksts, kā arī Facebook apkopotā informācija — Latvijā pēc Otrā Pasaules kara tapušās arhitektūras attēlu «katalogs», socioloģiskās aptaujas dati un intervijas ar pēckara arhitektūras meistariem.

Katalogs drukātā veidā turpinās ekspozīcijas jautājumus:

  • Kuras Latvijas būves mēs varam uzskatīt par pēckara modernisma arhitektūru?
  • Kāda ir to vieta Latvijas arhitektūras vēsturē?
  • Kāda ir to vieta pasaules un postpadomju telpas kontekstā?
  • Ko darīt ar pēckara modernisma arhitektūru – saglabāt un aizsargāt vai absorbēt?
  • Ja saglabāt un aizsargāt, tad pēc kādiem principiem?
  • Vai Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemēri ir oriģināli vai rietumu modernisma arhitektūras kopijas?
  • Vai ir iespējama nacionālā tradīcija pēckara modernisma arhitektūrā?
  • Rīga kā Latvijas pēckara modernisma arhitektūras galvaspilsēta?

 

Latvijas dalība Venēcijas biennāles 14. starptautiskajā arhitektūras izstādē

7. jūnijs — 23. novembris, 2014

Ekspozīcijas nosaukums:  Unwritten (Neuzrakstītā grāmata)

Dalībnieki:
Kurators: Arhitektu birojs NRJA (no rules just architecture) — Uldis Lukševics, Linda Leitāne – Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs, Mārtiņš Rusiņš
Komisārs:  Juris Poga
Komisāra vietnieks:  Andris Brinkmanis

Citi dalībnieki:
Grafikas dizainers:  Kirils Kirasirovs
Skaņu mākslinieks: Andris Indāns
Multimediju atbalsts:  Rihards Vītols
Eseju autori:  Juris Dambis, Jānis Taurens, Artis Zvirgzdiņš, Vladimirs Belogolovskis (Vladimir Belogolovsky), Arnis Rītups
Projekta vadītāja: Austra Savicka, pilna servisa pasākumu aģentūra Pareizā ķīmija

Latvijas ekspozīcijas pārstāvniecību Venēcijas arhitektūras biennālē koordinē Latvijas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000