Topošā Cēsu Kosmosa izziņas centra ambīcijas ir kļūt par «gugenheimu», kam jāspēj piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju gadā, noturot tos pilsētā uz divām dienām. Tomēr atraktīva forma, vietzīmes potenciāls laikam nav bijusi žūrijas prioritāte, vairāk koncentrējoties uz saturu. Konkursa īpatnība bija «atvērtā programma», — doti telpu nosaukumi, taču ne platības, sagaidot, ka arhitekti būs autori arī ekspozīcijas koncepcijai.
Pēc koncertzāļu būvniecības buma, pēc jaunveidotajiem un atjaunotajiem muzejiem mode Latvijā nonākusi pie šeit vēl līdz šim īsti nebijušām iestādēm, kurās izklaidi tiecas apvienot ar izziņu. Zinātnes centri ir kā tāda atsevišķa tipoloģiska grupa kaut kur pa vidu starp veco, «klasisko» muzeju un izklaides parku, tā radusies no zinātnes muzejiem, uzsvaru liekot uz praktisku pieeju, interaktīvām ekspozīcijām, kas rosina apmeklētājus izmēģināt, pētīt, pieredzēt. Pasaulē tādu ir ļoti daudz, taču «mūsu reģionā» piemērs, kas pirmais nāk prātā teju ikvienam, protams, ir AHHAA centrs Tartu. Un neizbēgami, ka tās nelielās iestādes — tādas kā «brīnumu istabas» (nu, lai būtu, — zinātkāres centri), kas atvērtas vairākās Latvijas pilsētās, — arī tās nereti tiek salīdzinātas ar Tartu paraugu.
Taču, saprotams, lai mērotos ar Tartu un, galvenais, sacenstos par apmeklētāju pūļiem, nepietiek ar dažām istabām, ir vajadzīgs kas lielāks. Liepājā 2014. gadā tika rīkots arhitektūra konkurss «izziņas un izklaides centram», bet, liekas, ar to arī projekts beidzās. Pirms gada — «inovāciju un zinātnes centram» Ventspilī un, šķiet, ka šis projekts turpinās. Nupat notika arī konkurss — «dabas tūrisma centram» Ķemeros, kas arī kaut kas aptuveni līdzīgs. Un nu — «kosmosa izziņas centrs» Cēsīs.
Saprotams, ka ikviena pilsētām, plānojot ko tādu, cer uz kādu mazu Bilbao efektu un arī Cēsis iecerēto iestādi uzlūko kā savu «gugenheimu», kam jāspēj pievilkt apmeklētāji un noturēt pilsētā uz divām dienām. Konkursa pieteikumā bija paustas Cēsu ambīcijas — izveidot «starptautiska līmeņa zinātnes un atpūtas centru, kas piedāvā izziņas un izklaides iespējas vismaz divu pilnu dienu garumā un ko gadā apmeklētu vismaz 100 tūkstoši cilvēku.» Solīts, ka plānotā kompleksa īstenošanai tikšot piesaistīti seši septiņi miljoni eiro.
Jāatzīst gan, ka Cēsis jau ir spērušas arī citus soļus, guvušas jau reālus panākumus konkurences cīņā, lai varētu vismaz Latvijas mērogā sevi dēvēt par radošu pilsētu vai vismaz par nozīmīgu kultūras centru, — jāatceras gan regulārais mākslas festivāls vasarās, gan jaunā koncertzāle un citas lietas. Un Cēsis ir viena no retām Latvijas pilsētām, uz kuru dzīvot pēdējos gados pārvākušies cilvēki ne tikai no tuvākās apkārtnes, bet arī no Rīgas.
Ziemā (cik nu daudz no tām vairs atlicis) ir Žagarkalna un Ozolkalna slēpošanas trases Cīrulīšos, kas pilsētai piesaista savu tiesu apmeklētāju. Iecerētais kosmosa centrs arī ir plānots turpat — Cīrulīšos, un ar līdzīgu domu — lai pievilktu vairāk viesu ārpus ierastās vasaras tūrisma sezonas, un lai kopā ar abām minētajām atpūtas, sporta bāzēm, kā arī ar netālo Rakšu kamieļu parku veidotu vienotu atpūtas kompleksu, ko apmeklētu veselām ģimenēm, tādejādi atdzīvinot šo Cēsu nostūri.
Nupat novembrī ir noslēdzies arhitektūras konkurss, kurā tika saņemti desmit priekšlikumi. Konkursa īpatnība bija «atvērtā programma», — bija doti telpu nosaukumi, taču ne platības. Acīmredzami arhitektiem šoreiz tika uzticēts vairāk, sagaidot, ka viņi būs autori arī pašas ekspozīcijas koncepcijai. Noteikti, ka ne vienam vien no potenciālajiem konkursa dalībniekiem šāda pieeja likās nenopietna un atturēja no piedalīšanās. Citus, kas piedalījās, sarūgtinājis tas, ka žūrijas prioritātes vērtējot gluži nesakrita ar konkursa uzstādījumiem.
Visādā ziņā, — ir saprotams, cik svarīgs izziņas centram ir saturs, taču — apzinoties to arī kā izklaides vietu, laikam nevajadzētu par zemu vērtēt arī atraktīvu formu, vietzīmes potenciālu, — sacīsim, zināmu ekspresiju vai pat ārišķību, kas gan laikam žūrijai šoreiz nav bijusi prioritāte. Ja citreiz tas skanētu drīzāk kā kompliments, tad šāda, pietiekami ambicioza projekta (pievilināt ik gadus 100 tūkstošus apmeklētāju!) gadījumā tas var šķist arī diskutabli.
Godalgotie priekšlikumi
Turpmākajā tekstā — žūrijas vērtējums godalgotajiem konkursa darbiem
1. vieta (10 000 EUR) — Lauder Architects, ALPS, Acitektura, CMB
(Ainārs Cikanovičs, Rita Laudere, Kārlis Lauders, Valdis Linde, Harijs Vucens, Anna Līva Traumane, Betija Balode, Viesturs Dille, Ilze Rukšāne, Māris Bušs, Marc Geldof, Mētra Augškāpa)
Ļoti rūpīgi un kvalitatīvi izstrādāts priekšlikums, veikta nopietna situācijas analīze, taču prasās pēc spēcīgāka vizuālā tēla. Ēkas vizuālais tēls neatgādina, ka tajā paredzēta kosmosa izziņas centra izveide un to varētu pielāgot arī dažādām citām funkcijām, taču tās tēls ir vienkāršs un elegants. Pirmajā acu uzmetienā trūkst acīmredzama oriģinalitāte, taču citas priekšlikuma sadaļas ir izstrādātas ļoti augstā un detalizētā līmenī, ir iespējas objekta tālākai attīstībai, dubulto fasāžu risinājums ir efektīgs, labiekārtojums pārdomāts.
Nākotnē pēc līdzīga arhitektoniskā paņēmiena varētu pārbūvēt arī citas Cīrulīšu teritorijas vēsturiskās ēkas, kuru pašreizējais tēls ir bēdīgs, bet kuru fiziska nojaukšana, visticamāk, nenotiks. Mīnuss ir tāds, ka netiek respektētas blakus esošā nekustamā īpašuma robežas un tajā esošā objekta teritorijas funkcionālais pielietojums, veidojot atsevišķus transporta risinājumus, kas saistīti ar konkursa objektu.
Nav respektēts Cīrulīšu ielas pārbūves būvprojekts, kas tuvākā pārskatāmā nākotnē tiks realizēts. Izvēlētais ēkas fasādes materiāls (koks), iespējams, ietver sevī augstas ēkas uzturēšanas izmaksas. Spēcīga transporta shēmas analīze, kuru vajadzētu apspriest pirms Cīrulīšu ielas pārbūves īstenošanas, detalizēti un rūpīgi izstrādāts labiekārtojuma risinājums, atturīgs un lakonisks, bet proporcionāls apjomu risinājums, skaidra funkcionālā shēma.
Otrā kārta vienkārši īstenojama, neslēdzot objektu. Nevainojami izstrādātas inženiertehniskās sistēmas. Ēkas dubulto fasāžu risinājums pieļauj jumta pārkares izveidošanu. Labs risinājums iespējamai funkcijas maiņai tālākā nākotnē, ja pašvaldībai tas izrādītos nepieciešams.
2. vieta (5 000 EUR) — ARPLAN
(Rolands Bruzgulis, Paolo Bodega, Andrew Haley, Rod Manson, Johannes Stockinger, Kārlis Platacis)
Piedāvātais arhitektoniskais apjoms atgādina kuģi, taču autori ļoti pārliecinoši ir pamatojuši savu ideju skaidrojošajā aprakstā un objekts labi iederas Cīrulīšu vidē, veidojot tās enkurobjektu, jo apjoms ir arhitektoniski iespaidīgs, kā arī nākotnē varētu kalpot kā atslēgas elements visā Cīrulīšu apkaimes kontekstā, labi saskanot gan ar ieeju Gaujas nacionālajā parkā, gan turpmākajiem Venden ūdens ražotnes attīstības plāniem. Objektu var viegli papildināt tālākajās attīstības stadijās un tas savu pilnību sasniegtu tikai gadījumā, ja tiktu realizētas visas kārtas, pretējā gadījumā objekts nebūs tik iespaidīgs.
Telpu plānojums ir nedaudz haotisks un varētu būt problēmas radīt stāstu par kosmosa izziņu. Iespējams, ka stiklotās fasādes nav veiksmīgākā materiāla izvēle Cēsu kontekstā. Formāli izstrādāta teritorijas daļa. Transporta un gājēju plūsmas risinājums varēja būt izstrādāts pilnīgāk.
Izvēlēts diezgan komplicēts, fragmentēts konstrukcijas princips, kas labi analizēts autoru paskaidrojumos un godīgi atspoguļots izmaksu sadaļā. Labi izstrādātas ēkas tehniskās sistēmas, bet šķiet mazliet par sarežģītu un dārgu, pat, ja iecerētas demonstrēšanai.
Projekts neapšaubāmi ir ārkārtīgi vizuāli efektīgs un tas ir tas, kas vajadzīgs šādam objektam. Diemžēl projekta dārdzība un projektēšanas dārdzība ir arguments, kas ir par sliktu šim piedāvājumam. Ja projektu būtu iespējams realizēt lētāk, nemazinot vizuālo efektivitāti, iespējams varētu atgriezties pie diskusijas.
3. vieta (3000 EUR) — MADE arhitekti
(Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Mārtiņš Vaskis, Ivars Kalvāns, Krists Lūkins, Franco Piva, Cristiano Benacchio, Arvīds Leimanis, Andris Vulāns)
Neformāls un nepārdomāts ēkas novietojums pie ielas. Apjoms ir robusts, kā arī kontrastē ar pārējo Cīrulīšu apbūvi. Autori uzsver, ka objekts būtu realizējams vienā kārtā, tāpēc arī tas ir grūti attīstāms nākotnē. Izvēlētais ēkas fasādes materiāls (koks), iespējams, ietver sevī augstas ēkas uzturēšanas izmaksas.
Lielākie plusi ir ēkas struktūras oriģinalitāte un moduļu princips, kas būtu izteiksmīgs arī būves stadijā. Ideja — simbolisms — ēkas forma kalpo kā savdabīgs zemeslodes statīvs un šo ideju var ļoti veiksmīgi izmantot, ekspluatējot to kā Kosmosa izziņas centra papildinājumu, veidojot projekcijas. Ļoti labs un iespaidīgs iekštelpu konstruktīvais risinājums, kas var radīt spēcīgu iespaidu par objektu.
Kopumā iekštelpu risinājums ir spēcīgāks par ēkas ārējo vizuālo tēlu un tajā ir ļoti labas iespējas izvietot ekspozīciju, taču būtu jāpiestrādā pie kosmosa stāsta radīšanas. Ēkas vienādmalu trīsstūra forma plānā automātiski noved pie šauro leņķu rašanās, veidojot telpu plānojumu. Šādiem leņķiem var būt gan negatīvs, gan pozitīvs efekts. Pozitīvs tas var būt ēkas daļās, kur plānota ekspozīcija.
Teritorijas sadaļa, transporta un gājēju plūsmas risinājumi nav izstrādāti. Labi atrisinātas, vienkāršas tehniskās sistēmas, uzticama un telpiski iespaidīga konstruktīvā shēma, ikonisks tēls. Jumta lietus ūdens noteces risinājums riskants spēcīga lietus laikā. Otrās kārtas izbūves laikā objekts būs jāslēdz.
Konkursa žūrijā darbojās Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes deputāti Juris Žagars un Pauls Irbins, Cēsu novada Būvvaldes arhitekts Jānis Zlaugotnis, kā arī arhitekti Ervīns Krauklis un Brigita Bula.
Teksts (izņemot žūrijas vērtējumus): Artis Zvirgzdiņš
Dažreiz liekas ka lokālie Latvijas dzīves plānotāji ir saspieduši galvu, jo kur nu mērķēt vēl augstāk, kā kosmosā. Es saprotu Abu Dabi LUVRU, bet Cēsu NASA nu nekādi nevaru saprast. Jebkuram artefaktam, kas saistīts ar kosmosa misiju Apollo vai Sojuz programmām ir šodien milzu cena, sākot ar skafandru un beidzot ar Apollo Mēness misijas lidojuma plānu, katra artefakta cena svārstās ap 100 000 EUR. Tas nozīmē, ka īsta Space Shuttle kabīne maksās daudzus, daudzus miljonus. Mēs vācam ziedojumus pazīstamam mūziķim, lai tas varētu DIAGNOSTICET, kas tad īsti par vēža paveidu viņam ir, un še tev, – Bilbao efekta atdarinātāju mums… Lasīt vairāk »
Labi nozibeņoji Miķeli. Tomēr zinot nianses murgs ar Cēsu “NASA” ir vēl smalkāks, bez Tevis pieminētā, vēl ir ko vērta vēlmju programma, un tās iekšējais kontrasts…
Bez visa augstākminētā: Kā man patīk apburošā nevērība pret neapgāžamiem un būtiskiem faktiem, akurāt LR gaumē, galvenais lai sirdi silda, ar brīnišķu pasivitātes aprēķinu un apjomu ko pašvaldība varētu izmantot jebkurām vajadzībām( elastīga arhitektūra, kas maskē pilnīgu neizpratni, ko pašam vajag, galvenais nocelt fondus), ja nu palaimēsies izcelt no ES un valsts piķi. Pēc autoru( 1. vieta un 2. vieta) griezumiem spriežot ēkas atrodas pilnīgi atšķirīgās vietās, vienam( 2.vieta) tā atrodas reljefā vietā ar kritumu ~ 4.5 metri, otram(1. vieta) līdzenā vidē. Kaut gan topene apstiprina, ka 2. vieta ir atbilstoša realitātei, ne Alpam( it kā LR ainavu guru, kuriem… Lasīt vairāk »
Vietā, kur atrodas 1.vietas ēka augstumu starpība nav ne tuvu 4.5m. Apmeklējot vidi reljefa starpība zemesgabalā ne tuvu nav izteikta. Nogāze lēnām sākas otrpus ielai.
Dārgais, Valdi! Pirmkārt sveiciens vārdadienā, otrkārt nevajag batonus spraust. Augstuma starpības griezumā ,kas norādīts labiekārtojuma plānā ir 3,88 m ( lēzens kāpums visā platumā), griezuma bildē līdzens gabals( kas ir rodams cesis.lv un soc.tīklos, bet nav šeit, žēl…). Pat ēkas robežās virzienā DR-ZA kāpums ir no 103,6 uz 105,8m, 2.2 metri – liels pusstāvs noteikti.
Tātad vai nu neesi kompetents, vai mēģini spraust batonus( ceru, ka spraud batonus)
Lai viss vienuviet, šeit redzama projektētā ēkas 1.stāva grīdas augstumtzīme un faktiskās reljefa augstumatzīmes. Nekas no tā nav neatrisināms tehniskā projekta stadijā, vertikālā plānojuma/ labiekārtojuma ietvaros bez lieliem pusstāviem.
Paldies par sveicienu, dārgais, Dārt!
Ģenerālplāna skice:
https:// failiem.lv/u/qpbay7g2
Lai apskatītu attēlu, izņemt atstarpi pēc https://
Hmm, Valdi, ja tā atklāti nekas nav neiespējami, un jebko var atrisināt pie atbilstošas laika un resursu pieejamības, bet priekš kam organizēt konkursus ( ar vienādiem nosacījumiem visiem!)? Viens ievēro reljefu un dara ar to kaut ko ( 2. vieta), otrs to pat nepamana( un žūrija(!) arī neko nepamana. Tas reljefs jau nav pumpa kaut kāda ko norakt bet nogāze. Pie tādas nostājas, gan baisi dīvaini kontrastējošas prasības meta līmenī iz “Kraukļa krājumiem”( ventilācijas parēkini , iekārtas, lambdas, pīrāgi, mezgli, plēves, lentas, aukstuma tilti utt..), ko visi ir ņēmušies centīgi ievērot… Ja nu turpinām par Jūsu darbu- cēsu mājas lapā… Lasīt vairāk »
Dārt, domāju, ka jebkurš ārzemnieks, kurš ierodas Latvijā – nesaprot, kas te notiek. Bet viņi neprašas nezin, ka pie mums notiek Latvian Open Melbolā ( meli+bols ). Visa valsts ir iesaistījusies šajā spēlē. Ir Latvijas mēroga zvaigznes – Aivars ( spēlē ar hūti galvā un pārsvarā triec bumbu no augšas vai danko TV), Andris ( klusi driblē savas komandas ielenkumā un tu tikai pēc trīs gadiem uzzini, kā digitālās TV lietā, ka Andris visus apdriblējis un guvis izšķirošo Melbola punktu ), Ainārs ( kurš spēlē viens ar uzticamiem bumbas padevējiem ). Visi valstī par to vien runā, Melbols visiem ir… Lasīt vairāk »
Īstenībā, pavirša attieksme pret nolikumiem un nolikumu attieksme pret reljefiem Latvijas arh. konkursu praksē jau kļuvusi par tradīciju.. Tikai reiēm paveicas arī ārzemniekiem – tā Ventspils Bērnu zinību centra konkursā pirms gada-pusotra (pēkšņi) uzvarēja lietuvieši, kas ne tikai darbu esot iesūtījuši ar pasta pavadzīmi, kur skaidri bija norādīts sūtītājs, bet arī pilnībā noignorēja gan 5 (piecu) metru esošo līmeņu starpību milzīgā platībā, gan konkursa prasību, ka reljefu pieļaujams koriģēt ne vairāk kā 1 (viena) metra robežās, lai organizētu lietus noteci, un naudu principā būtu jātaupa. Tā vietā braļukas pa visu laukumu bez atvēziena piebēra 7 (septiņus) metrus, bet žūrija izklājās… Lasīt vairāk »
Tā nav paviršība, Ingurd. Tā drīzāk ir neprofesionalitāte – gan izstrādātāju, gan vērtētāju. Man paretam pienāk žurnāls Wettbewerbe aktuell ( Vācija ). Nosacīti konkurss piemēram par 1. Vācu Bundestāga Apmeklētāju un informācijas centru 3750 kv.m. 1.prēmija 84 500 EUR ( tādas ir divas ) Atzinības ( 4 gabalas ) pa 15 000 EUR. Konkursa norise – 1.gads. Žūrijā 7 arhitektūras profesori+ 6arhitekti+12 civilie ( pilsēta, būvnieki utt. ) ( dabīgi ka ne par velti ). Attiecība – arhitektu spriedumam ir 51%, tātad pārsvars. 2. MCI menedžmenta centrs Innsbrukā. 17 000 m2 + 200 autostāvvietas+sporta laukums 3000 kv.m 1.vieta. 42 000… Lasīt vairāk »
Normālai konkursu norisei LV nepieciešams būtu vispirms LAS mugurkauls, un ilgtermiņā. T.i., jau sen. Tad varētu tagad just kādas pārmaiņas. Zini tur kādu ar tādu?? Tad nebūtu jātaisnojas, kad uz Tirgoņu 1 aktuālā “konkursiņa” nolikuma ir LAS vārds (kaut arī it kā neesot paraksta…. :/ Who cares? Nevajag dēlus sūtīt diskusijās…) Tad nebūtu tā, ka Lidostas torņa konkursā (ar relatīvi solīdāko balvu fondu, starp citu) konkursu no pasūtītāja puses organizē tā pati persona, kas skaitās LAS atbildīgā par konkursiem… Bet, kāpēc LASā konkrētajām personām tas nevienai katrai tā pa īstam nemaz neinteresē, lai šādas vispār pārmaiņas būtu, lai būtu kopējā… Lasīt vairāk »
Ingurd, bez katra individuālās atbildības un nostājas nekāds LAS mugurkauls nelīdzēs atstāstot daža laba krietna valstvīra domu:”uzvarai nelīdzēs visstiprākais tērauds, ja gars būs vājš…” Esmu pārliecināts, ka diemžēl ir vājš gars, un kādas sekas ir vājam garam skatām augstāk. Ar interesi sociālajos tīklos nolūkojos diskusiju par Jurmaļinas konkursu. Tā vietā lai dotu “taisno” caur atbilstošajām institūcijām un ja būtu nepieciešamas arī caur tiesu, ieinteresētā personas izvēlās labāk skaļi pabēdāties, un LAS vadība akceptē tieši tādu nostāju, preventīvi samierinoties ar zaudējumu :”…tur jau neko nevarēs panākt, tādu un tādu apstākļu pēc, par to vajag runāt utt…” Jebkurā gadījumā 1. vietā ir… Lasīt vairāk »
LAS pozīcija šādos un līdzīgos konkursos – pagaidām vien dekoratīva. Īstenībā, neredzu iemeslu, kāpēc nevarētu sākt arī ar LAS iniciatīvu kādā konkrētā “kliedzošā” gadījumā. Bet, jā, protams, viss sākas ar personālijām un viņu katra (ne)pārstāvētajām interesēm. Sāpīgākais, uzskatu, zaudējums, ka caur šādu, neizkoptu, atpalikušu, profesionālajiem principiem neatbilstošu konkursu praksi cieš pati mūsu profesijas attīstība, nav iespējams nostiprināties jaunajiem un tiem, kas kaut kādu iemeslu pēc nav pietuvinātās elites pulciņā. Jā, starp citu, arī ne t.s. pirmo vietu ieguvējiem! Jo pie šādas lietu kārtības, viņi brīžiem neko daudz citu arī nesaņem, kā saistības un atbildību – paši uz savu galvu riskē… Lasīt vairāk »
LAS spicē darbojas parastie mūsu Matricas cilvēki, kuri visu dzīvi rauš, rauš, rauš un tad vienā momentā atmet pedāļus, pāriet citās smalkākās dimensijās, a tur neko no saraustā līdzi nevar līdzi ievilkt. Kā Džārmuša filmā “Mironis”, tur cieņā ir vienkārša tabaciņa. Kādi profesionāli principi, Ingurd? Matricas cilvēki interesējas tikai par sevi, tiražē sevi, un ap sevi veido struktūras, kas līdzīgas padomju sniega mašīnām, kuras strādā tikai uz sevi. Esi redzējis te kādu nesavtīgu arhitektu, kurš kā Tu, ieliek saiti uz ko interesantu, ielādē kādus mezglus, vai dalās pieredzē. Ne-e taču, katrs ir tik alkatīgs kā Skrūdžs un visu apzināto tur… Lasīt vairāk »
Laipošana, izdevīgākās pozīcijas meklēšana, konformisms, manevri ap galdu utt. tās ir sociālisma sekas. Tāpēc jau vienā komentārā rakstīju – vecā spice ir jāpatriec ar smagu troksni, jo vecajai spicei ir tikai savas intereses, dīli un viss pārējais. Arhitektūra ir septītajā, astotajā vietā. 1. LU kompleksa 2 māja – viss notika bez jebkādiem konkursiem. No arhitektūras viedokļa – superizgāšanās – viena ēka ar vertikālu ritmu, otra ēka turpat blakām ar horizontālu. Totāls idiotisms. Vajadzēja jau nu pamācīties no RTU studentu pilsētiņas modernisma ansambļa, pirms tie paši “bombilas” to pārvērta tādā pašā rosolā kā Rātslaukumu. Tūlīt Olivjē tiks servēts Torņkalnā. 2. Akropole.… Lasīt vairāk »
Miķeli, nav dalījums vecie – jaunie, ir dalījums individuāls mugurkauls vai tā trūkums. Pieņemu LR 25gadu prakse ir lieliski parādījuši jaunajiem, kā lietas kārtojas iekš LR. Tā ka cerēt uz kādu grupu, izņemot pašam sevi un savām vērtību sistēmām ir lieki. Cerot uz kādu kolektīvu ( ar atbilstošu kolektīvo atbildību) var sanākt bēdīgi.
Nenoliegšu, ka jauno kolēģu vidū šaufeļu paaudzes netikumu ir mazāk, bet ar garantiju var teikt , šai paaudzei ir jauno laiku netikumi.
Protams piekrītu Tev vērtējumā, bet nu vismaz sejas pamainot, varbūt kas izmainās. Vai nu jā, alternatīva struktūra. Jo nekur nav debesīs ierakstīts, ka tikai LAS var pārstāvēt arhitektu intereses. Starp citu, ārvalstīs arhitektu organizācijas sauc par profesionālajām kamerām un gan Vācijā, gan Šveicē to ir daudz un pārsvarā veidojas pēc reģionālā principa.
Tagad kaut kā “nav košers”, kā Tu vienā vietā rakstīji, norit totāls Melbols un kad to jau spēlē arhitekti, tas jau ir rādītājs.
Kamera nozīmē stingra disciplīna un atbildība ( tajā starpā biedru naudas), tā attiecas uz praktizējošies arhitektiem( uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem), neattiecas uz ierēdņiem ( būvvaldes, ministrijas utt) un akadēmiskajiem spēkiem, kā arī attiecas tikai pastarpināti uz darba ņēmējie, balss ir tikai pievienotās vērtības radītājiem. Tas arī ir iemesls kāpēc LR nav ieviesusies kamera, bet palikusi šaufeļu laika struktūra ,kura pārstāv mistiskus arhitektus ( gan seniorus, gan studentus, gan akadēmiķus, gan ierēdņus, gan darba ņēmējus, gan darba devējus,pašnodarbinātos), rezultātā pasākums ir līdaka, gulbis, vēzis, nerada problēmas nevienam ne likumdevējiem, ne jomas “partneriem”( visu kalibru būvnieki, attīstītāji daļēji arī inženieri), ne sabiedrībai, jo… Lasīt vairāk »
Pilnībā Tev piekrītu, tas nozīmētu, ka liekvārdība atkristu, maija grāfu nebūtu, jo būtu tieši praktizējošo aizstāvības intereses, – konkursi un to balvu fonds, lobijs likumdošanā, neviens nacionālas nozīmes konkurss bez vietējo līdzvērtīgas piedalīšanās, nacionālas Arhitektūras politikas izstrāde ( Arhitektūras likums ), pārstāvība likumdošanas izstrādē Ekonomikas ministrijā, utt.
Nu un degunus ar laiku būvniekiem arī varētu uzsist;-)
P.S. Lembergs šobrīd danko Melbolā tiešraidē…
***Nu un degunus ar laiku būvniekiem arī varētu uzsist;-)***
Vismaz par drosmi, lai cik muļķīgu, apsveicieni.
Tā kā sekoju arhitektūras dzīvei vēl šur tur pasaulē, tad varu teikt, ka tā nav ekskluzīva LV problēma (pietiek mums ar tūdaliņiem, kas uzskata, ka 2008.gada pasaules krīzi izraisīja Kalvītis). Joprojām atceros viena no pasaules projektēšanas milžiem teikto, ka arhitekti piedalās tikai niecīgā procentā būvniecības apjomu.
Lai uzsistu degunu būvniekiem nekādu drosmi nevajag, vajag sevī kultivēt kaut drusku taisnīguma sajūtas. Esmu “cīnījies” ar vairākiem būvniekiem no Latvijas TOP10, jo viens atteicās maksāt par autoruzraudzību, viens visu laiku bīdīja kaut kādus savus būvmateriālus un risinājumus, cits gribēja nolīdzināt līdz ar zemi, jo visu laiku meklēja kļūdas. Parastais komplekts. Un nebija nekāds sju, sju, sju. Mači bija ilgi, bet rezultātā viss mūsu uzņēmuma pienākošais tika samaksāts, iesaistot gan juristus, gan rakstot dažāda kalibra draudu vēstules. Tagad protams kad kādu satieku teātra izrādē, izliekas nepazīstam un nodur acis vai skatās garām. No likumdošanas viedokļa mums – arhitektiem nav nekādu… Lasīt vairāk »
Cik pazīstami….
Nu un es ,Ingurd, esmu mazais čalis, tāds nanočalis. Tad iedomājies kā sit starp kājām Lielajiem, kā Lielie skraida un izķer blusas no projektiem, vakaros trīcošām rokām ceļ telefonu, jo kāds students nolaidis lažu, lai tikai nedabūtu mēneša beigās rēķinu par papilddarbiem. Visa tā rezultātā rodas neArhitektūra, jo lai rastos Arhitektūra, jāmāk pateikt NĒ. Nē, mēs tā nedarīsim. Nē, pieturēsimies pie projekta. Nē, dārgos materiālus uz lētajiem nemainīsim utt. A pretī stāv ( valsts iepirkumos garantēti ) – Pasūtītāja, būvdarbu uzrauga un būvnieka konsorcijs. Būvnieki gardi smējas kā misteri Citroni, jo arhitekts kā tāds Sīpoliņš skraida apkārt, nodilušām zolītēm, jo… Lasīt vairāk »
P.S. Lielās hierarhijās, ja sēdi augstu, uz leju skatoties, redzi daudz smaidīgu seju. Ja skaties uz augšu, tad pats saproti, ko tur redzi.
Jānis Bergs, SAF tehnika
Šis ir lielisks teksts, jāņem bruņojumā.
Tomēr tā izteikti raksturīgs ir vairāk ex-šaufeļu valstīm…
Kaut naivums nav netikums, bet tomēr …
Redzi, JTD, arī tā otra gala noformējums var būt atšķirīgs, jo ja nebūs pareizs, var sanākt arī pīķi tajā otrajā galā dabūt…. Nekas īpaši ideālistisks tas nav, tikai nodrošināt to lai neietriec no otra gala pīķi, un tas ir vērojams ārpus ex-šaufelijas&sabiedrotajiem, ex-šaufelijas piramībās parasti to neievēro un ar apskaužamu regularitāti dabon pīķus mīkstajās vietās…
Intervē dāmu no Valsts nekustamajiem īpašumiem par JRT projektu. Kad? Sen jau gatavs. Pavasarī viss bija saskaņots. Kāpēc tad nekas nenotiek? Kāpēc netiek izsludināts iepirkums? Nu mēs ar projekta autoriem pašlaik iedziļinamies projektā, izskatām vai nav kļūdu, lai nerodas kaut kas līdzīgs kā ar Tabakas fabriku. ….. Īpašā attieksme? Valsts iepirkumos kādu kāds ir paaicinājis uz kļūdu izskatīšanu un projekta precizēšanu? Iedomājies – Īpašuma departaments. O. Burovs paaicina tevi kabinetā – Nāc puis, iedzer tēju, apēdīsim kādu kanēļmaizīti un izskatīsim tavu projektu – tu varbūt esi kļūdījies, varbūt iepirkumā uzvarēs kāds pikts būvnieks un lai tev nesanāk slikti. Tas brīdis,… Lasīt vairāk »
Runājot krietno romiešu vārdiem ,quod licet Iovi non licet bovi, nihil novum sub sole…
Gallus gallus domesticus ja paskatās mitoloģisko tradīciju ir tas kas ir …
Domāju, ka vecais laikmets strauji tuvojas beigām. Tuvāko 10-20 gadu laikā notiks fundamentāla dzīves paradigmas maiņa, kura balstīties uz decentralizāciju un blokķēžu ( blockchain ) tehnoloģiju. Atmirs tādas institūcijas, kuras likās mūžīgas, tai skaitā mainīsies arhitektu dzīve, jo zudīs ,piemēram, Attīstītājs vai Pasūtītājs klasiskajā izpratnē un šeit kļūdās pat VV, domājot ka Pasūtītājs, kuram ir nauda, nosaka arhitektūras darba kvalitāti. Tā bija, bet tuvākos 10 gadus mēs piedzīvosim revolucionāras izmaiņas, gan izpratnē, kas ir Pasūtītājs ( privātā sektorā, jo valsts sektors paliks kā pēdējais bastions protams ), gan izpratnē kā objekti tiks finansēti, gan kā mainīsies arhitekta darba instrumenti un… Lasīt vairāk »
Dārts, paldies par vērību un paldies, ka mūs ieceļat guru stāvoklī – mēs gan paši sevi tādā neceļam 🙂 un paši vienmēr uzskatām, ka katrs mūsu darbs nes jaunas atziņas un jaunas mācības. Ja precizējam par griezumu – tas ir principiāls – lai parādītu principu pēc kāda veidojam labiekārtojumu – krāterus un kur paslēpjam bunkuru 🙂 Griezums ne mirkli nebija paredzēts, ne lai maldinātu, ne lai kā citādi kādu apvestu ap stūri utt. Tagad jau par lietu – runājot par augstuma atzīmēm – daļa mūsu komandas ir praktiski no Cēsīm – un objekta vietu esam gan apmeklējuši, gan gana labi… Lasīt vairāk »
Apmeklētājiem izsniegs kurpes ar 3 procentu šķībiem papēžiem? 3 procentu kritums nav diez ko ērti, ne arī stabili pusmūža cilvēkiem, vai ne?
Saprotu ka visiem gribas iemēģināt Melbolu, bet nebija vienkāršāk atzīt – kļūdījāmies, kļūdījās žūrija, vai tik ļoti gribējām uzvarēt jau pirms konkursa, ka uztaisījām tikai smukas bildes?
Miķeli – vai tu runā par ārtelpu vai par iekštelpām? Man nav skaidrs. Kāds tavuprāt ir kritums ielai, lai nodrošinātu lietus ūdens noteci? Vai patiesi man jāapraksta šeit visi procenti? Un 3% ir visai teritorijai kopējias kritums – neredzu problēmu. Tad, kad veidojam vertikālo plānu – un to veido būvprojekta stadijā – tiek veidots un pielāgots kritums atbilstoši vides pieejamības prasībām. Un pie ieejas kā jau minēju ir max 2-2,5% = tātad 2-2,5cm augstuma starpība uz 1m. Par ko sašutums un par ko man jāatzīst kļūda??? Tātad uz ielas nevienu vairs laist nevar? Un zeme nav plakana – lai vai… Lasīt vairāk »
Neesmu redzējis nekur 170 m platu ielu. Redzu kā 3% kritumu izmanto skeitotāji un vecmāmiņu ieplestās acis, kad skeitotāji paķer šīs līdz un nobrauciena vidējo ātrumu noslēgumā ap 30-40 km/h;-) Runa iet par principu, bet tikai godīgi ( ārpus Melbola ) – ieķīķerējāt tos 5m vai tomēr nē? P.S. Eksistē vesela teorija, ka mūsu Visums ir tikai 2d trīsdimensiju simulācija ( ko pierāda kvantu paradoksi, kuros laiks apiet attālumus, vai precīzāk divi kvanti pat 13 miljardu gaismas gadu attālumā ieņem vienādus stāvokļus momentāni ), tā kā nekad nesaki nekad, – var gadīties ka ne tikai Zeme, bet mēs paši esam… Lasīt vairāk »
Ilze visu cieņu( bez sarkasma), tomēr zinot ALPS specifiku, šoreiz bumba tieši Jūsu vārtos( ne tikai žūrijas). Nesapratu tad, kur varēja redzēt zemesgabala slīpumu? Ne meta AR , ne TS daļās es to neredzu, nedz arī skaidrojošā aprakstā. Tie 4.5 metri ir tas pats kas plakans, izmantojams tieši tā pat? LBN max. slīpums gājēju zonās 5%, var jau arī to uz 138 metriem nerādīt( sīkums taču, priekš kam mēs to parasti rādam, un kāpēc prasa vides pieeajmību rādīt?), var jau parādīt vēlamo smukumu, un ignorēt kontekstu. Kur ir tas līmenis, ka nerādām, bet lūk to rādām, šito ievērojam , to… Lasīt vairāk »
Nu gan- princpiāls griezums,nebūtiskas augstuma starpības, mēs no Cēsīm , tas atsvaidzina skolas laika atmiņas, ne Cēsu ģenplāna risinājumus…!
Ja nu esam nonākuši pie nejauši, nebūtiski ( utt..) , Ilze.
Diemžēl man jāsecina, ka Cēsis ar norakstīto reljefu nav pirmā šāda reize, pirmajā reizē es noklusēju. Tepat nesens darbiņš, ieeja otrajā stāvā pa slīpumu 25% ( Titānika stāvvietu panduss stūrī nervozi pīpē), par žūrijas pamanītspēju nediskutēšu.
Ja tas , Ilze, būtu ideju konkurss , Dies ar Jums, tās tiešām ir idejas, bet ja mēs runājam par metu konkursa procedūru, varbūt tomēr vajadzētu pēc vienas olekts mērīt?
Ar ko mets atšķiras no idejas? Un es ne par nolikumos sarakstīto, kur mets ir tikai nosaukumā, bet ne būtībā.
Ar ko mets atšķiras no idejas? Un es ne par nolikumos sarakstīto, kur mets ir tikai nosaukumā, bet ne būtībā.
Bieži vien meta stādijas noteikumu striktas reglamentācijas dēļ bieži vien novērota labu ideju izmešana papīrkurvī, kas ir vispārējs zaudējums. Tādēļ konkursa žūrijai, protams profesionālai, jāļauj lemt par ideju nevis par muļķīgu noteikumu ievērošanu, kas ļautu Dievam rīkoties necila cilvēka prāta vietā.
Tāpēc, Joni, ir ideju konkursa procedūra (skati LAS dokumentus, ko jau iepriekš citēju). Konkursus organizē Pasūtītājs- Persona kam ir resursi (iesaku izlasīt Venta V. rakstu RL par arhitekta lomu arhitektūras tapšanā, 100% tam piekrītu.), Pasūtītājs arī pieņem lēmumu par procedūru, vai viņam vajag idejas, vai metu uz kura bāzes var sākt nopietnāku plānošanu( jo idejas bija tapušas pirms meta un ārpus procedūras). Ja Pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu par meta procedūru, tātad “muļķigie noteikumi” ir saistoši VISIEM( žūriju ieskaitot). Starp citu, Tavs novērojums par “striktas reglamentācijas dēļ bieži vien novērota labu ideju izmešana papīrkurvī” ir uz konkrētu gadījumu bāzes? Ja tādi… Lasīt vairāk »
!!! Vēl tikai šodien (bez maksas) Dezeenā skatāma filma Moriyamas House by Ila Bêka and Louise Lemoine.
https://www.dezeen.com/2017/12/15/watch-beka-lemoine-movie-moriyama-san-ryue-nishizawa-moriyama-house-japan-video/