Nemieri un pilsētas telpa

13. janvāra vakara nemieri Rīgā ir Latvijai jauna pilsētnieciskās un pilsoniskās aktivitātes izpausmes forma. Taču grautiņš nedrīkst būt par iemeslu būtisku publiskās telpas funkciju ierobežošanai.

Masu vardarbība ielās — tas nudien ir nebijis gadījums atjaunotās Latvijas vēsturē. Taču apgalvojumi par vispārējo tautas miermīlīgumu nemaz tik droši nešķiet. Palūkojoties vēsturē, 13. janvāris šķiet kā ar nolūku izvēlēts, lai vilktu paralēles ar 1905. gadu. Toreiz plašāka pasaule pirmo reizi uzzināja par latviešiem. Uzzināja — kā par visnotaļ vardarbīgu tautu. Protams, var apgalvot, ka vēsturiska ir visa pēdējā gada situācija — latvieši pirmo reizi savā vēsturē vēršas nevis pret svešu varu, bet paši pret savējo, pret savu valsti, to, ko paši izcīnījuši un ievēlējuši. Taču, atgriežoties pie vardarbības ielās — ikvienam saprotams — ja nebūtu pietiekoši pārliecinoša un jūtama policijas klātbūtnē ikgadējos 16. marta vai praida pasākumos — arī tie diezin vai beigtos tik «miermīlīgi».

13. janvāra notikumu vērtējumos var sajust tādu kā vilšanos — sevī vai citos, vēlmi rādīt šo incidentu kā traģisku un liktenīgi kļūmīgu. Mazliet smieklīga šķiet t.s. inteliģences reakcija — tradicionālā vēstule, kurā vienlaikus traģiskā notī piebalsots premjera izteikumam, ka nu «mēs esam pamodušies citā Latvijā», gan reizē pārmests valdībai un policijai par to, ka šī kārtējā «dziesmotā revolūcija» šoreiz beigusies pilnīgi savādāk. Gribu tad vaicāt — vai šī «cita Latvija» ir labāka vai sliktāka? Vismaz — vai gudrāka?

Protams, vardarbība, kā arī valsts, pašvaldības un privātā īpašuma bojāšana — tas ir slikti. No vienas puses — vakara notikumi patiešām atklāja neprofesionālismu, nespēju paredzēt dažus gājienu uz priekšu — kā no valdošo, tā opozīcijas, policijas vadības un, protams, arī no grautiņa dalībnieku puses. Taču, tā kā šim pasākumam nav cilvēku upuru — uz to var palūkoties arī pavisam citādi — bez sašutumā pārgrieztas sejas un liekulīgas vainīgo meklēšanas. Ja vēlas — pat no ironiskās puses.

Galu galā — daži desmiti tūkstošu latu zaudējumi — tā ir neliela cena par šādu tik neatsveramu pieredzi. Ir saprotams, ka nevardarbīgo politisko mītiņu organizētāji grib norobežoties no grautiņa dalībniekiem un huligāniem. Citādāk jau ar nemaz nedrīkstētu būt. Tomēr, neskatoties uz to, ka vandalētāji bija lielākoties nenobrieduši jaunieši, kam turklāt galvā un asinās netrūka alkohola — arī tā ir politiska protesta forma. Ielu manifestācijas un demonstrācijas, kas turpinās kā grautiņi un vardarbība — tas nav nekas svešs rietumu pilsētu kultūrā. Tā ir viena no protesta, pilsētnieciskas un politiskas aktivitātes izpausmēm.

Protams, cēloņi, kā arī nemieros iesaistīto mērķi un motivācijas var būt dažādas. 1968. gada studentu nemieri Parīzē, 80. gadu Belfāsta vai Rietumberlīne, 1992. gada rasu nemieri Losandželosā, 2000. gada antiglobālistu demonstrācijas Prāgā, 2001. gada nemieri Argentīnā, 2007.gada grautiņi un mašīnu dedzināšanas Parīzes priekšpilsētās un nakts pēc Aļošas pārvietošanas Tallinā, pēdējo mēnešu nemieri Grieķijā — to iemesli visai atšķirīgi, bet izpausmes līdzīgas.

Tas gan ir kas jauns un nebijis atjaunotajā Latvijā. Taču, vai ir tik slikti, ka tas noticis? Domāju gan, ka drīzāk tā bijusi vērtīga mācībstunda. Un kā redzams, tai ir pirmie rezultāti — valsts prezidenta apņēmīga nostāja un rīcība. Nav pārliecības, ka tāda sekotu, ja protesta akcija būtu beigusies ar «miermīlīgu» padziedāšanu.

Publiskā telpa un tiesības tajā — viena no sabiedrības un pilsētas pamatvērtībām

Pavisam citādi gan vērtējama valdošo reakcija. Jau 13. janvāra vakarā ministru prezidents izteica domu, ka Vecrīgā vairs nekādas demonstrācijas, plašākas par piketiem, atļautas netikšot. Protams, to var izskaidrot ar stresu, ko radīja nebijusī situācija. Nākošajā dienā valdības vadītājs tik autoritārus izteicienus vairs neatļāvās.

Var jau, protams, piekrist, ka drošība ir pats galvenais. Un, ka Vecrīga nav labākā vieta demonstrāciju kliedēšanai un lielu ļaužu masu evakuācijai. Jā, Vecrīga ir pilsētbūvniecības piemineklis, mantojums, kas jāsaudzē un žēl ir izpostītā bruģa un izsisto logu. Tomēr tie ir nenozīmīgi zaudējumi, pret to, ko zaudētu sabiedrība, ja tiktu ieviesti Godmaņa iecerētie aizliegumi.

Vecrīgas ielas un laukumi ir Rīgas publiskā telpa, ļoti nozīmīga un būtiska tās daļa. Publiskā telpa jau sākot ar grieķu agoru rietumu kultūrā ir fundamentāla vērtība — vieta, kura pieejama ikvienam, neatkarīgi no dzimuma, rases vai tautības, vecuma vai sociāli ekonomiskā stāvokļa. Publiskās telpas jēdziens cieši saistīts ar pilsoniskajām brīvībām un tiesībām  — vārda un pulcēšanās brīvību. Publiskie laukumi ir vietas, kur drīkst notikt brīva viedokļa paušana un demonstrācijas pret valdību.

Protams, arī attīstītās demokrātiskās valstīs tiek veikti pasākumi — administratīvi un policejiski, lai nodrošinātu kārtību un cilvēku drošību. Taču nav iedomājams, ka varētu aizliegt izmantot publisko telpu tam, kas ir viena no tās pamatfunkcijām, — publiskai viedokļa paušanai. Latvieši jau samierinājušies, ka viņu tiesības un brīvības publiskajā telpā tiek ierobežotas un samazinātas — nedrīkst sēdēt zālienā, dzert alkoholiskus dzērienus, ierobežota ir smēķēšana. Varas iestādes droši vien labprāt aizliegtu arī daudz ko citu, taču ir patīkami, ka šoreiz nekavējoties izskan daudz iebildumu — no ekspertu un sabiedrisku organizāciju puses.

Pilsēta manifestācijām

Saistībā ar nesenajiem notikumiem interesanta ir tēma par pilsētbūvniecību — pilsētu apzinātu veidošanu, lai kontrolētu vai tieši otrādi — veicinātu sabiedrības viedokļa izpausmes publiskajā telpā. Vēsturiski viena no pilsētu publiskās telpas funkcijām bijusi oficiālās varas manifestācijas un parādes. Bet jāatceras 19. gadsimta vidus lielo pilsētu pārveidojumi, pielāgojot tās industriālā kapitālisma prasībām un iespējām, — Hausmana (Osmāna) Parīzes bulvāri vai Serdā Barselonas Paplašinājums (Eixample). Kā zināms, šajā laikā Eiropā notika virkne revolūciju un viens no mērķiem un uzdevumiem, radot platās, taisnās ielas, bija arī liegt iespēju izveidot tajās barikādes, kas bija viegli iespējams viduslaiku vecpilsētu šaurajās līkajās ieliņās.

Savā ziņā pretēja pieeja, bija Remam Kolhāsam, kas 2003.gadā pēc toreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi aicinājuma veidoja koncepciju Eirokvartālam (Quartier Européen — kvartāls, kur izvietotos Eiropas Savienības institūcijas) Briselē. Arhitekta ieteikums bija — tā vietā, lai pārceltos uz jaunu kvartālu, ES jāuzņemas atbildība par savām esošajām ēkām un jārada plāns kvartālam ar savu gaisotni. Kolhāss plānoja veidot vietu, kas atbilstu ne tikai birokrātiskajām vajadzībām, estētiskajām kvalitātēm, atklātībai, politiskajai reprezentācijai, uzlabotu saistību ar pārējo pilsētu, bet, iedvesmojoties no demonstrācijām pret globalizāciju un karu Irākā, aicināja radīt kvartālā oficiālu vietu arī manifestācijām.

Kas būtu tās vietas, ja lielākām sabiedrības viedokļa izpausmēm liegtu risināties Vecrīgā? Krastmala? Esplanāde? Tērbatas iela? Protams, var jau iztēloties, ka pilsēta no šādas decentralizācijas iespējams pat iegūtu — varbūt attīstītos un uzplauktu, piemēram, Grīziņkalna vai Maskavas priekšpilsētas identitāte. Kā Kreicberga Berlīnē, kura kopš 1987. gada 1. maija sacelšanās ik gadus šajā datumā tiecas iegūt 15 minūšu slavu, atgādinot par sevi, savukārt pilsētas iestādes ik gadus laicīgi gatavojas šai naktij, kad lido akmeņi un deg automašīnas.

Tomēr no pilsētas dzīves viedokļa, aizliedzot demonstrācijas Vecrīgā, šī pilsētas daļa noteikti nebūtu ieguvēja. Jau tagad tajā dominē tikai tūrisms, izklaide un iepirkšanās. Aizliedzot publiskas sabiedrības viedokļa izpausmes, tā zaudētu daļu savas simboliskās nozīmes un būtības, veselu pilsētas dzīves slāni.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
52 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
A.

Jā, interesants raksts…. Tik man NEliekas, ka pilsētas publiskā telpa identificējas ar pilsētas vēsturiskā centra un kultūras iestāžu (bibliotēkas) demolēšanu… Man bija ļoti sāpīgi redzēt cilvēkus, kas brutāli demolē un bojā ēkas – labi zinot, ka neviens no demonstrantiem pat tuvu neko tādu nespēj izveidot… Arī aizliegums smēķēt (kā rakstā minēts ar negatīvu nokrāsu!!!!) ir pamatots… Kas tad ir publiskā telpa? Vai tā ir vieta, kur indivīds būtu aicināts negatīvi ietekmēt pārējos cilvēkus, kuri dzīvo, stādā uzturas publiskajā telpā? Kuru publiskajā telpā atrodas īpašums utml.? Paust – viedokli tādā veidā, kas sabiedrībai kopumā nenes labumu…un bojā (!!!!) publisko telpu…Vai tad… Lasīt vairāk »

Dagmāra Beitnere

Paldies, Arti, par profesionālu ieskatu pilsētas sociālās telpas vēsturē. 13. janvāra grautiņa izpildījums bija atstāts mazāk izglītoto rokās (tāpēc cieta bibliotēka). Sociālo spriedzi tikai pastiprina esošās valdības augstprātība un skaidri demonstrēta pozīcija, ka viņi varu tāpat neatdos. Aiz kokiem jāredz mežs: kas ir izsists logs pret pazaudētu sirdsapziņu? Mums ir svarīgi atcerēties, ka latvieši par nāciju kļuva tikai pēc 1905. gada. To dienu revolūcija tieši Latvijā ieguva visvardarbīgāko izteiksmi. Un tad varam jautāt, kāpēc tā? Varbūt tāpēc, ka pārāk ilgi latvieši aiztur savu patieso attieksmi. Parādiet vienu valsti pasaulē, kura dziedot ieguvusi neatkarību un godprātīgu valdību!?Šī gada 13. janvāris ir… Lasīt vairāk »

latv. politika

…sanāk, ka vajadzēja grautiņus atstāt inteliģences rokās? 😀 Runa ir par to, kur šādus "pasākumus" rīkot nākamreiz – varbūt kādā mazāk vērtīgā pilsētas daļā…. Es gribu sakoptu Vecrīgu! 😉 Jum, kā socioloģei , vajadzēja ievērot, ka latviešiem ir raksturīgi savā starpā "plēsties" tādēļ arī opozīcija nejēdz strādāt kā tai pienāktos – un koriģēt opozīciju ar iebildēm un rezultatīviem priekšlikumiem – nevis gulšnāt un bļaustīties, ka viniem nedod varu, neko nedarīt – arī opozīcija ir vainojama pie esošās situācijas – ja jau par politiku… vajadzēja tad pamanīt kļudas pozīcijas rīcībā un ierosināt – nevis viens otru uzskatīt par ienaidniekiem – it… Lasīt vairāk »

Bet

Manuprāt huļigāni jāsoda un grautiņus nevajadzētu ne aizstāvēt ne apjūsmot.

renars

Lido lielā Krīze.

Lido pāri ASV un priecājās: "Vai, ku feini es te pastrādāju!!!"

Lido pāri Eiropai un apmierināta teic: "Nu te ar’ tā neko!"

Lido pāri Latvijai: "Bļin, kas te, pie velna, pirms manis ir plosījies?!

Kautkāds

Vai nemieriem ir būtiska saistība ar politku?

Vai līdzīgu ārdīšanos nevarētu izraisīt piem. uzvara/zaudējums hokejā?

Varbūt drīzāk jāizvirza pieņēmums ka mūsdienu relatīvi drošajā un sterilajā dzīvē trūkst pirmatnējas vardarbības, trauksmes, piedzīvojuma, ienaidnieka. Iespējams inteliģentajai sabiedrības daļai veiksmīgāk izdodas šos instinktus savaldīt.

Nevar noliegt ka kautkāda mūsdienīga romantika tajā visā ir- bezpersoniski policisti ar vairogiem un ķiverēm, lidojoši akmeņi un molotova kokteiļi, kautkas no filmās redzētām action ainām.

Ilustrācija ar Atari Teenage Riot piedalīšanos:

http://www.you…eature=related

I.Šteimanis

Korupcija un lobijs sistēmā arī ir publiskās telpas huligānisms desmitu gadu garumā, tas pats kā dažam labam jaunam censonim "izsists stikls" uz gaišo skatu nākotnē.

celtnieks

Ja jau kādam patreiz nav darba, var jau iet uz mītiņiem un palīdzēt "jauniem" politiskiem spēkiem popularitātes gūšanā. Man jau gan liekas, ka labāk tai laikā kaut ko pamācīties un saprast, kā tās lietas var mainīt.

Žēl to publisko telpu un arī policistus, kas nemaz nav vainīgi, ka kādam maza alga vai darbs zaudēts…

Skumji, ka daudzi cenšas attaisnot huļigānus un demolēšanu tagad, kad īpaši vajdzētu koncentrēties uz jaunām idejām un attīstību … arī publiskajā telpā.

LIELISKAIS

Arti, pa ilgiem laikiem mani aizraujošs skatījums uz lietām, kur cilvēciskās pamatvajadzības satiekas ar arhitektūru, telpu starp ēkām, pilsētu utt. Šajā sakarā sameklēju kaut kur pa ceļam, rokoties tīmeklī, lūk, kādu vēl pamanītu pārklājumu pilsētnieciskajam. Ar saīsinājumiem citēju seksologu Arturu Šulcu: Vecrīgas grautiņa seksuālie zemteksti Vecrīgā notikušajam nav tikai sociāls, bet arī seksuāls raksturs. Kāpēc? 13.janvāra demonstrācija no pārējiem līdzīga satura pasākumiem ļoti atšķīrās, jo kopā bija sanākuši ne vairs sociālie mazohisti — pensionāri, mediķi, skolotāji —, kuri gadiem gatavi runāt, bet viss beidzies tikai ar runāšanu. 13.janvārī kopā bija sanākuši cilvēki, kuri spēja arī rīkoties. Daudzi no viņiem bija… Lasīt vairāk »

psiholoģija

teicams komentārs

šo arī taukumūļiem būs jāņem vērā, jo cilvēka psiholoģiskās saknes nav ignorējamas

ļoti precīzi, par tām bailēm un kastrāciju – pēc būtības, šoreiz ne tik daudz fiziskā plāksnē

YX

A, kāpēs savu seksuālo enerģiju nevarētu sublimēt radošā darbībā- nevis primitīvā grautiņā?

Dagmāra Beitnere

Nu kam te vēl Šulca sexualitātes apoloģija. Skaidrs taču ir tāpat, ka visa mūsu dzīve ir seksualitātes pilna. Te runa ir par ko citu: ne jau par estētiku ielās (jā, mīļa jaukā Vecrīga, ko ar tevi tovakar sadarīja!). Tas ir tāpat, ja jums mājās ir mazi bērni, tas ir dabiski, ka būs nekārtība. Bērns nevar aug perfektā telpā, kur neko nedrīkst aiztikt. Tāpat ir ar nācijas veidošanos, lai cik slikts estētisks izpildījums, taču tas ir dialogs, kad dialoga nebija. Tā ir prasība pēc politiskas godprātības! Un rezultāts: visa tā politiskā virtuve sakustējusies! Draugi, palūkojiet aiz kokiem, saredziet mežu. Tas mums… Lasīt vairāk »

nesaprašanā

Nu, es nezinu, ko var gaidīt no tautas, kurai tādi "bērni" – melnās maskās tērpti ar gultņu lodēm, kas ārda to publiskās telpas daļu, ko citi gadsimtiem cēluši…

Nu, piedodied man!!!! tas jau vien liek šaubītie, vai mēs esam esam pelnījuši, ko vairāk…

Ivo Š.

Ja sistēmā ir feilers, tad ir lielāka iespējamība, ka seksuālās enerģijas sublimēšanās radošajā darbībā tālāk par cieto disku netiek.

@

mīļais cilvēk, kādā cietā diskā!???? Tagad jau nu gan ir pēdējais brīdis savu Latvijas glābšanas plānu vilkt arā no diska!!!! neviens jau nav neko vērā ņemamu izdomājis, ierosinājis, kas palīdzētu valstij…..

Renārs Putniņš

Viss ir čikeniekā. Elsēji, pūtēji pret vardarbīgu konfrontāciju, tādi iz mazohistu zortes izklausās. VISA VĒSTURE sastāv no nepārtraukties radīšanas un iznīcināšanas cikliem. Tas izsekojas visur no filosofiskajām doktorīnām līdz pat dizainam, jaunais parklāj veco, savukārt janais nav nekas cits kā iepriekšēja vecā uzlabota versija. Kamdēļ gan vajadzētu atšķirties situācijai politikā? Pļeparēšana par mierīgu un demokrātisku situācijas nomaiņu ir tukša muldēšana, kas nebalstās vēsturiskajā pieredzē, patiesā demokrātijas citadele Francija- katra republika beidzās ar pamatīgu izplūkšanos, arī 1968 gadā, de Golla demokrātisko valdību piespieda atkāpties studentu nemieri, tepat nesen Kristiānijā kā veicās visnotaļ liberālajai Dānijas valdībai ar jauniešu izsēdināšanu no Jaunatnes centra?… Lasīt vairāk »

I. Šteimanis

Pāris desmiti izsisti logi, izlaupīts balzāma veikals un olām nomētātās fasādes ir tikai tāda kosmētiska padarīšana. Neba jau tas atstāj tik lielu ietekmi uz publisko telpu. (pats arī neatbalstu šādas izpausmes formas).

Sliktāk ir tad, ja netika iepriekš pamanīts tā sauktais dažu lēmēju pieņemtie lēmumi, kuri nebūt nav tik kosmētiski, bet gan iezīmēsies uz vairākām desmitgadēm nebūt ne pozitīvākajā virzienā. Piem. pēkšķi 2-stāvu apbūvē iedēstītā 7-stāvu ēka, vai torņu apbūve nejauši izraudzītā vietā vai arī bez jebkādas infrastruktūras piesaistes utt. , daži no konkursiem utt.

;(

Jā – ši arhitekta tekstā jūtams aizvainojums par "sačakerēto" dzīvi…..

pintiķis

es sapratu, ka sačakarētu vidi….?:(

;(

Jā – arī! …kā a4d lasītāju komentāros – dzīve un telpa/vide ir vienots (viens) jēdziens…

I.Šteimanis

Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kapēc lielākā daļa cilvēku izsaka kritiku pie varas esošajai kliķei.

Tālāk jau var šo tēmu izvērst pa sadaļām, kā tas ietekmē:

– pilsētas telpu

– biznesa vidi, konkurētspēju mijiedarbībā ar piem: dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt.

– protams psihologi un sociologi varētu vēl atrast kopsakarības šajā aspektā un atrast saikni ar cilvēka apmierinātību ar dzīvi,

I.Šteimanis

Nē, mans gadījums ir vēl smagāks, esmu normāls veselīgi domājošs cilvēks. Vienkārši sāk gribēties dzīvot tādu pat normālu pilsoņa dzīvi kā tepat blakus skandināvu zemēs.

pintiķis

– un tas ir tas paradokss- ar katru atseviški runājot, vai mazās grupiņās- Jūs dzirdēsiet šos pašus viedos Šteimaņa k-ga vārdus!

I.Šteimanis

Tieši tā, mazās grupiņās vai ar katru atsevišķi runājot, šī tēma ir diezgan izplatīta jau gadiem, bet , skat, līdz šim neviena kopējā vienotā formā pasniegta nosodījuma vai kā cita nav bijis, it kā viss ir bijis ok.

Pat ja krīzes laikā notiek pretējais, tiek izveidota jauna Arhitekūras ministrija, nekas labāks nenotiks, ja saknē netiks likvidētas šīs vājības.

mierīgs pintiķis

…var palasīt Sergeja Kruka rakstu Kulturas dienā.

cienītājs

«Pēc 13. janvāra notikumiem situācija Latvijā vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija iepriekš,» sacījis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. «Mēs esam šķērsojuši sarkano līniju,» viņš teica, piebilstot, ka nemiernieki Vecrīgā nodarījuši nopietnu kaitējumu gan valstij, gan pašvaldībai, gan privātiem uzņēmējiem, gan arī civiliedzīvotājiem.

Gatis Šļūka – par sarkanās līnija spārkāpsanu:

http://g.delfi…648_karikL.jpg

I.Šteimanis

Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kapēc lielākā daļa cilvēku izsaka kritiku pie varas esošajai kliķei.

Tālāk jau var šo tēmu izvērst pa sadaļām, kā tas ietekmē:

– pilsētas telpu

– biznesa vidi, konkurētspēju mijiedarbībā ar piem: dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana utt.

– protams psihologi un sociologi varētu vēl atrast kopsakarības šajā aspektā un atrast saikni ar cilvēka apmierinātību ar dzīvi,

I.Šteimanis

Nē, mans gadījums ir vēl smagāks, esmu normāls veselīgi domājošs cilvēks. Vienkārši sāk gribēties dzīvot tādu pat normālu pilsoņa dzīvi kā tepat blakus skandināvu zemēs.

pintiķis

– un tas ir tas paradokss- ar katru atseviški runājot, vai mazās grupiņās- Jūs dzirdēsiet šos pašus viedos Šteimaņa k-ga vārdus!

I.Šteimanis

Tieši tā, mazās grupiņās vai ar katru atsevišķi runājot, šī tēma ir diezgan izplatīta jau gadiem, bet , skat, līdz šim neviena kopējā vienotā formā pasniegta nosodījuma vai kā cita nav bijis, it kā viss ir bijis ok.

Pat ja krīzes laikā notiek pretējais, tiek izveidota jauna Arhitekūras ministrija, nekas labāks nenotiks, ja saknē netiks likvidētas šīs vājības.

mierīgs pintiķis

…var palasīt Sergeja Kruka rakstu Kulturas dienā.

A.

Jā, interesants raksts…. Tik man NEliekas, ka pilsētas publiskā telpa identificējas ar pilsētas vēsturiskā centra un kultūras iestāžu (bibliotēkas) demolēšanu… Man bija ļoti sāpīgi redzēt cilvēkus, kas brutāli demolē un bojā ēkas – labi zinot, ka neviens no demonstrantiem pat tuvu neko tādu nespēj izveidot… Arī aizliegums smēķēt (kā rakstā minēts ar negatīvu nokrāsu!!!!) ir pamatots… Kas tad ir publiskā telpa? Vai tā ir vieta, kur indivīds būtu aicināts negatīvi ietekmēt pārējos cilvēkus, kuri dzīvo, stādā uzturas publiskajā telpā? Kuru publiskajā telpā atrodas īpašums utml.? Paust – viedokli tādā veidā, kas sabiedrībai kopumā nenes labumu…un bojā (!!!!) publisko telpu…Vai tad… Lasīt vairāk »

Dagmāra Beitnere

Paldies, Arti, par profesionālu ieskatu pilsētas sociālās telpas vēsturē. 13. janvāra grautiņa izpildījums bija atstāts mazāk izglītoto rokās (tāpēc cieta bibliotēka). Sociālo spriedzi tikai pastiprina esošās valdības augstprātība un skaidri demonstrēta pozīcija, ka viņi varu tāpat neatdos. Aiz kokiem jāredz mežs: kas ir izsists logs pret pazaudētu sirdsapziņu? Mums ir svarīgi atcerēties, ka latvieši par nāciju kļuva tikai pēc 1905. gada. To dienu revolūcija tieši Latvijā ieguva visvardarbīgāko izteiksmi. Un tad varam jautāt, kāpēc tā? Varbūt tāpēc, ka pārāk ilgi latvieši aiztur savu patieso attieksmi. Parādiet vienu valsti pasaulē, kura dziedot ieguvusi neatkarību un godprātīgu valdību!?Šī gada 13. janvāris ir… Lasīt vairāk »

latv. politika

…sanāk, ka vajadzēja grautiņus atstāt inteliģences rokās? 😀 Runa ir par to, kur šādus "pasākumus" rīkot nākamreiz – varbūt kādā mazāk vērtīgā pilsētas daļā…. Es gribu sakoptu Vecrīgu! 😉 Jum, kā socioloģei , vajadzēja ievērot, ka latviešiem ir raksturīgi savā starpā "plēsties" tādēļ arī opozīcija nejēdz strādāt kā tai pienāktos – un koriģēt opozīciju ar iebildēm un rezultatīviem priekšlikumiem – nevis gulšnāt un bļaustīties, ka viniem nedod varu, neko nedarīt – arī opozīcija ir vainojama pie esošās situācijas – ja jau par politiku… vajadzēja tad pamanīt kļudas pozīcijas rīcībā un ierosināt – nevis viens otru uzskatīt par ienaidniekiem – it… Lasīt vairāk »

Bet

Manuprāt huļigāni jāsoda un grautiņus nevajadzētu ne aizstāvēt ne apjūsmot.

cienītājs

«Pēc 13. janvāra notikumiem situācija Latvijā vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija iepriekš,» sacījis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. «Mēs esam šķērsojuši sarkano līniju,» viņš teica, piebilstot, ka nemiernieki Vecrīgā nodarījuši nopietnu kaitējumu gan valstij, gan pašvaldībai, gan privātiem uzņēmējiem, gan arī civiliedzīvotājiem.

Gatis Šļūka – par sarkanās līnija spārkāpsanu:

http://g.delfi…648_karikL.jpg

renars

Lido lielā Krīze.

Lido pāri ASV un priecājās: "Vai, ku feini es te pastrādāju!!!"

Lido pāri Eiropai un apmierināta teic: "Nu te ar’ tā neko!"

Lido pāri Latvijai: "Bļin, kas te, pie velna, pirms manis ir plosījies?!

Kautkāds

Vai nemieriem ir būtiska saistība ar politku?

Vai līdzīgu ārdīšanos nevarētu izraisīt piem. uzvara/zaudējums hokejā?

Varbūt drīzāk jāizvirza pieņēmums ka mūsdienu relatīvi drošajā un sterilajā dzīvē trūkst pirmatnējas vardarbības, trauksmes, piedzīvojuma, ienaidnieka. Iespējams inteliģentajai sabiedrības daļai veiksmīgāk izdodas šos instinktus savaldīt.

Nevar noliegt ka kautkāda mūsdienīga romantika tajā visā ir- bezpersoniski policisti ar vairogiem un ķiverēm, lidojoši akmeņi un molotova kokteiļi, kautkas no filmās redzētām action ainām.

Ilustrācija ar Atari Teenage Riot piedalīšanos:

http://www.you…eature=related

I.Šteimanis

Korupcija un lobijs sistēmā arī ir publiskās telpas huligānisms desmitu gadu garumā, tas pats kā dažam labam jaunam censonim "izsists stikls" uz gaišo skatu nākotnē.

celtnieks

Ja jau kādam patreiz nav darba, var jau iet uz mītiņiem un palīdzēt "jauniem" politiskiem spēkiem popularitātes gūšanā. Man jau gan liekas, ka labāk tai laikā kaut ko pamācīties un saprast, kā tās lietas var mainīt.

Žēl to publisko telpu un arī policistus, kas nemaz nav vainīgi, ka kādam maza alga vai darbs zaudēts…

Skumji, ka daudzi cenšas attaisnot huļigānus un demolēšanu tagad, kad īpaši vajdzētu koncentrēties uz jaunām idejām un attīstību … arī publiskajā telpā.

LIELISKAIS

Arti, pa ilgiem laikiem mani aizraujošs skatījums uz lietām, kur cilvēciskās pamatvajadzības satiekas ar arhitektūru, telpu starp ēkām, pilsētu utt. Šajā sakarā sameklēju kaut kur pa ceļam, rokoties tīmeklī, lūk, kādu vēl pamanītu pārklājumu pilsētnieciskajam. Ar saīsinājumiem citēju seksologu Arturu Šulcu: Vecrīgas grautiņa seksuālie zemteksti Vecrīgā notikušajam nav tikai sociāls, bet arī seksuāls raksturs. Kāpēc? 13.janvāra demonstrācija no pārējiem līdzīga satura pasākumiem ļoti atšķīrās, jo kopā bija sanākuši ne vairs sociālie mazohisti — pensionāri, mediķi, skolotāji —, kuri gadiem gatavi runāt, bet viss beidzies tikai ar runāšanu. 13.janvārī kopā bija sanākuši cilvēki, kuri spēja arī rīkoties. Daudzi no viņiem bija… Lasīt vairāk »

psiholoģija

teicams komentārs

šo arī taukumūļiem būs jāņem vērā, jo cilvēka psiholoģiskās saknes nav ignorējamas

ļoti precīzi, par tām bailēm un kastrāciju – pēc būtības, šoreiz ne tik daudz fiziskā plāksnē

YX

A, kāpēs savu seksuālo enerģiju nevarētu sublimēt radošā darbībā- nevis primitīvā grautiņā?

Dagmāra Beitnere

Nu kam te vēl Šulca sexualitātes apoloģija. Skaidrs taču ir tāpat, ka visa mūsu dzīve ir seksualitātes pilna. Te runa ir par ko citu: ne jau par estētiku ielās (jā, mīļa jaukā Vecrīga, ko ar tevi tovakar sadarīja!). Tas ir tāpat, ja jums mājās ir mazi bērni, tas ir dabiski, ka būs nekārtība. Bērns nevar aug perfektā telpā, kur neko nedrīkst aiztikt. Tāpat ir ar nācijas veidošanos, lai cik slikts estētisks izpildījums, taču tas ir dialogs, kad dialoga nebija. Tā ir prasība pēc politiskas godprātības! Un rezultāts: visa tā politiskā virtuve sakustējusies! Draugi, palūkojiet aiz kokiem, saredziet mežu. Tas mums… Lasīt vairāk »

nesaprašanā

Nu, es nezinu, ko var gaidīt no tautas, kurai tādi "bērni" – melnās maskās tērpti ar gultņu lodēm, kas ārda to publiskās telpas daļu, ko citi gadsimtiem cēluši…

Nu, piedodied man!!!! tas jau vien liek šaubītie, vai mēs esam esam pelnījuši, ko vairāk…

Ivo Š.

Ja sistēmā ir feilers, tad ir lielāka iespējamība, ka seksuālās enerģijas sublimēšanās radošajā darbībā tālāk par cieto disku netiek.

@

mīļais cilvēk, kādā cietā diskā!???? Tagad jau nu gan ir pēdējais brīdis savu Latvijas glābšanas plānu vilkt arā no diska!!!! neviens jau nav neko vērā ņemamu izdomājis, ierosinājis, kas palīdzētu valstij…..

Renārs Putniņš

Viss ir čikeniekā. Elsēji, pūtēji pret vardarbīgu konfrontāciju, tādi iz mazohistu zortes izklausās. VISA VĒSTURE sastāv no nepārtraukties radīšanas un iznīcināšanas cikliem. Tas izsekojas visur no filosofiskajām doktorīnām līdz pat dizainam, jaunais parklāj veco, savukārt janais nav nekas cits kā iepriekšēja vecā uzlabota versija. Kamdēļ gan vajadzētu atšķirties situācijai politikā? Pļeparēšana par mierīgu un demokrātisku situācijas nomaiņu ir tukša muldēšana, kas nebalstās vēsturiskajā pieredzē, patiesā demokrātijas citadele Francija- katra republika beidzās ar pamatīgu izplūkšanos, arī 1968 gadā, de Golla demokrātisko valdību piespieda atkāpties studentu nemieri, tepat nesen Kristiānijā kā veicās visnotaļ liberālajai Dānijas valdībai ar jauniešu izsēdināšanu no Jaunatnes centra?… Lasīt vairāk »

I. Šteimanis

Pāris desmiti izsisti logi, izlaupīts balzāma veikals un olām nomētātās fasādes ir tikai tāda kosmētiska padarīšana. Neba jau tas atstāj tik lielu ietekmi uz publisko telpu. (pats arī neatbalstu šādas izpausmes formas).

Sliktāk ir tad, ja netika iepriekš pamanīts tā sauktais dažu lēmēju pieņemtie lēmumi, kuri nebūt nav tik kosmētiski, bet gan iezīmēsies uz vairākām desmitgadēm nebūt ne pozitīvākajā virzienā. Piem. pēkšķi 2-stāvu apbūvē iedēstītā 7-stāvu ēka, vai torņu apbūve nejauši izraudzītā vietā vai arī bez jebkādas infrastruktūras piesaistes utt. , daži no konkursiem utt.

;(

Jā – ši arhitekta tekstā jūtams aizvainojums par "sačakerēto" dzīvi…..

pintiķis

es sapratu, ka sačakarētu vidi….?:(

;(

Jā – arī! …kā a4d lasītāju komentāros – dzīve un telpa/vide ir vienots (viens) jēdziens…

52
0
Lūdzu, komentējietx