Muzeja konkursa dalībnieki — par konkursu un sadarbību

Pēc Laikmetīgās
mākslas muzeja konkursa darbu publiskajām prezentācijām, A4D visu septiņu komandu
pārstāvjiem uzdeva vairākus jautājumus par konkursu, par sadarbības procesu
starp vietējiem un ārvalstu kolēģiem un par izaicinājumiem projektu tapšanas
gaitā un iespējām pārvērtēt muzeja koncepciju Latvijas kultūras kontekstā.

Ņemot
vērā iepriekš plaši izskanējušās diskusijas par iespējamajiem sadarbības
modeļiem starp ārvalstu un vietējiem birojiem bija interesanti uzzināt, kā komandas
vērtē kopīgo pieredzi.  

A4D
dalībniekiem uzdotie jautājumi:

  1. Kā jūs
    raksturotu sadarbību ar partneriem muzeja meta tapšanas gaitā?
  2. Kādi
    bija šī konkursa būtiskākie izaicinājumi?
  3. Kā ar
    šo projektu ir izdevies pārskatīt muzeja koncepciju Latvijas kultūras kontekstā?

David Adjaye, Adjaye Associates

1. Sadarbība bija būtiska, sniedzot skatu uz vietu.
Iesaistot vietējos arhitektu, tas it kā savā veidā «dāvā acis uz šo pilsētu». Mums
tas bija nenovērtējami, jo AB3D mums palīdzēja, kad testējām idejas vai
devāmies nepareizā virzienā, vai šķita, ka ideja varētu nestrādāt. Sadarbību vērtējam
ļoti pozitīvi. Šī nebija radoša sadarbība, tomēr viņi bija mūsu «acis un ausis»,
viņi «pārvērta mūs par latviešiem».

2. Galvenais, ar ko šis konkurss atšķiras no citiem ir publiska
prezentācija — tas ir ļoti neparasti. Iepriekš neesmu tā darījis. Parasti darbs
sākotnēji tiek rādīts tieši žūrijai un tikai pēc tam publiski. Tas ir kas
jauns. Iespējams, ka tas ir ļoti labi, jo šī ir publiska ēka. Ir sajūta kā
arhitektūras festivālā tā vislabākajā nozīmē. Radoša sadarbība ar vietējiem
arhitektiem nesanāk, jo parasti konkursos ir maz laika, un tas nav iespējams
praktisku un finansiālu apsvērumu dēļ bieži lidot no Londonas uz Rīgu.

 

Peter St John, Caruso St John
Architects

1. Domāju, ka sadarbība bija ļoti laba. Jāsaka gan, ka,
piekrītot piedalīties konkursā, mums netika pateiks, ka būs jāsadarbojas. Laika
grafiks, kas tika dots projekta izstrādāšanai, nebija ļoti garš (2,5 mēneši).
Tas ir ļoti intensīvs, īss periods, lai varētu izveidot labu sadarbību ar kādu,
ko nepazīsti. Tas nav iespējams, ja ir vēlme labi sadarboties un uzticēties
šajā delikātajā procesā kādam, kuru nekad neesi saticis. Ir nepieciešami
vairāki mēneši, lai viens otru iepazītu un uzticētos viedoklim un lēmumiem.
Kopīga sadarbība ir ļoti jūtīgs process. Šādos apstākļos mums bija jāakceptē
fakts, ka mēs uzņemamies procesa vadību, citādi mēs nevarētu tikt galā. Mārtiņš
Jaunromāns un Māra Ābele bija mūsu kritiķi, kuri piedāvāja idejas un
ieguldījumu par darbu, ko mēs veicām dažādās procesa stadijās. Tas bija ļoti noderīgi,
jo citādi mēs nesaprastu situācijas ietvaru. Mums bija tikšanās darba procesa
vidū, un Māra runāja par risinājumu, kuram būtu jādarbojas arī tad, ja viss
teritorijā plānotais netiek īstenots. Mārtiņš ieteica izveidot siluetu līdzīgi
kā jūgendstila ēkai, kura atrodas netālu. Šādas sarunas paliek atmiņā. 

2. Muzejas atrodas vietā, kuru mēs nezinām. Parasti mēs
piedalāmies konkursos pilsētās, kas mums ir labi zināmas. Tādēļ šī sadarbība
beigās bija nozīmīga, jo citādi konkursa piedāvājums būtu savādāks. Tas bija
lielākais un grūtākais izaicinājums, jo mums nav pilnīgas izpratnes par
kontekstu. Tādēļ bija vajadzīgi draugi, kuri to izskaidroja. Otrs izaicinājums
bija novietne, kas ir bez konteksta, klajā laukā, ko tikai nākotnē ir paredzēts
attīstīt. Tas ir fundamentālā pretrunā ierastai praksei — muzeja novietnēm, kas
ideālā gadījumā ir pilsētas aizņemtākajā daļā. Šī novietne šķita nedaudz par tālu.  Šīs lietas bija jāpieņem un jāvērš pozitīvā
virzienā.

3. Nav iespējama tāda lieta. Māksla vienmēr attīstītās.
Šobrīd notiek cīņa par arvien iespaidīgākām ēkām, kuras pilsētām var būt grūti
uzturēt ilgtermiņā. Tas ir izaicinājums.

Mārtiņš Jaunromāns, Jaunromāns &
Ābele

1. Sākotnēji uz sadarbības modeli skatījos ļoti skeptiski.
Šobrīd esmu mainījis domas un uzskatu, ka esam ieguvēji no šīs sadarbības. Lielākais
ieguvums, ka redzējām, ka Caruso St John
Architects
ir tāds pats birojs kā mēs — ne labāki, ne īpaši citādāki. Mums
izveidojās radniecīga saikne, par ko pirms tam nevarēja nojaust. Biroja
darbinieki mani pierunāja uzrakstīt pieteikumu vietējo partneru atlasei, lai
gan pirms tam biju pateicis — nē, mēs to nedarīsim, mums tas nav vajadzīgs, jo
pats gribētu projektēt muzeju, nevis kādam palīdzēt. Mani pierunāja to darīt
tieši Caruso St John Architects dēļ.
Nejauši sanāca, ka Caruso St John
Architects
bija izpētījuši visus pieteikumus un piedāvāja netērēt laiku
pārrunām. Tā vietā, ja mēs piekrītam, – tikties un jau runāt par sadarbību. Mēs
tam arī piekritām. Es nevarētu teikt, ka mēs bijām tehniskais atbalsts. Mēs
bijām līdzvērtīgi partneri. Mēs daudz stāstījām par Rīgu, kopējo situāciju un
arī tālakajā procesā, kas tapa arī uz šīs bāzes, mūsu norādījumi tika daudz
ņemti vērā. Konkursa projekts noteikti būtu citādāks, ja mēs nebūtu
piedalījušies. Gandarījums ir par to, ka abi Caruso St John Architects partneri (Adam Caruso, Peter St John) bija iesaistīti projektā. Mums abiem ar
Māru (Ābeli) tas bija ļoti interesanti, ka bija tieša saikne ar biroja
vadītājiem, vērojot viņu mijiedarbību, arī strīdus par risinājumiem,
salīdzinājumiem ar citiem konkursiem.  

2. Katrs muzejs ir citādāks. Arī šajā — šobrīd emocionāli
tukšajā vietā — novietne, debess puses ir strikti definētas, un tas viss,
protams, rada zināmus priekšnosacījumus, kas jebkurā gadījumā ir pamats
unikālam piedāvājumam. Nevaru sacīt, ka izteikti tika meklētas kādas inovācijas.
Drīzāk Caruso St John Architects
pieredze norādīja, ka jaunie meklējumi lielākoties ir vāji un pašmērķīgi. Mūsu
piedāvājums balstījās pārbaudītos risinājumos, lai gan gala rezultāts, protams,
ir unikāls konkrētajai vietai. Piemēram, liela uzmanība tika pievērsta
dienasgaismas risinājumiem. Par to es biju pārsteigts. Visticamāk, ja būtu
iespēja pašiem projektēt, tik lielu uzmanību tam nebūtu veltījuši.

3. Mēs katrā ziņā nemeklējām eksperimentus, kas nekad nav
bijuši. Vairāk balstījāmies uz pārbaudītām vērtībām. No tām tika radīta
koncepcija, kas ir jauna un oriģināla tieši šai vietai.

Jacob Kurek, Henning Larsen
Architects
 

1. Domāju, ka tā ir izdevusies veiksmīgi. Mēs nebūtu spējuši
šo projektu veikt bez sadarbības partneriem. Mums ir sadarbības partneri visā
pasaulē, mūsu projekti ir galvenokārt ārpus Skandināvijas. Mums ir svarīgi
saprast kultūru, tās saknes un iezīmes – to, ko nevar nekur izlasīt.
Mums ir būtiski saprast arī pilsētu un ar to saistīto. Tāpat būtiski ir saprast
vietējās normas un noteikumus.

Darba
procesā viens no mūsu partneriem [Aleksis Birjukovs, MARK arhitekti] bija atlidojis uz divām garām darba sesijām [uz Kopenhāgenu].
Mums bija arī garas sarunas vairākas reizes katru nedēļu.

2. Domāju, ka no programmas un funkcionālā risinājuma
viedokļa izaicinājumu nebija, tomēr šis muzejs ir viens no pirmajiem
nozīmīgajiem kultūras objektiem pēdējās divdesmit, trīsdesmit desmitgadēs.
Tāpēc ir svarīgi visu izdarīt pareizi. 
Spriežot pēc konkursa nolikuma, konkursa rīkotāju un fonda attieksmes,
šis projekts ir nozīmīgs. Arī tāpēc bija svarīgi atrast vietējos partnerus, lai
varētu projektā ietvert Rīgai būtisko.

3. Es domāju, ka ir iespējams mainīt [muzeja koncepciju], ja
izvēlēsieties pareizo pieeju. Nemēģinot nevienu aizvainot, es domāju, ka Rīgai
ir nepieciešams kaut kas no ārpuses. Vietējie arhitekti jautā, kāpēc bija
jāaicina ārzemju kolēģi. Tas ir vajadzīgs līdzsvaram.

Svarīgi
arī, lai šis projekta nekļūtu par vēl vienu Gugenheima muzeja piemēru, kurš
izskatās lieliski fotogrāfijās, bet par kuru nevaram zināt, kā tas patiesībā
funkcionē, vai telpas ir izmantojamas, kādi ir muzeja izdevumi. Jāatrod
līdzsvars starp spēcīgu tēlu, ar ko identificēties, un modeli, kas strādā, lai
muzeju uzturētu. No vienas puses, muzejam jābūt ļoti izsmalcinātai kultūras
būvei. Tai ir jābūt kā mākslas darbam, kas rada ietvaru citai mākslai. No otras
puses, muzejam jābūt būvei cilvēkiem, lai viņi varētu nākt uz šo ēku, izmantot
to, reizēm bez priekšzināšanām un idejām, par to, ko gribētu redzēt. Iespējams,
tikai ar laiku apmeklētājiem varētu rasties priekšstats par mākslu. Būvei jābūt
atvērtai, jo tā ir domāta cilvēkiem. Muzejam ir jābūt nedaudz neformālam, lai
apmeklētājiem justos brīvi tajā iet iekšā. Ir jānojauc dažas robežas. Arī tas
ir izaicinājums. Tas ir ļoti smalks līdzsvars. Tāpēc ir būtiski, kā muzejs
iekļaujas pilsētas telpā.

Aleksis Birjukovs, MARK arhitekti

1. Jāsāk ar to, kādēļ vietējie arhitekti negribēja
piedalīties un viņus arī var saprast. Tā nav mūsu pieeja. Katram ir savas
pamatotas ambīcijas. Mēs tiecamies pēc pieredzes, kuru var iegūt no sadarbības.
Tā ir kolosāla. Tas apstiprinājās, strādājot pie konkursa. Nekāda sinerģija
neveidojās, mēs gan arī uz to negājām. Nemēģinājām iet ar radošiem
piedāvājumiem. Bija maz laika. Ne pārāk liela, tomēr plaša programma. Mums bija
trīs intensīvas darbnīcas — vienreiz Latvijā un divas reizes biju Dānijā. Fascinēja
biroja struktūra, kuru var adaptēt. Henning
Larsen Architects
biroja modelis ir līdzīgs MARK arhitektu biroja struktūrai. Nav iespējams veidot vienotu
rokrakstu, ja ir vairāki partneri. Birojs ir jāizveido pēc atšķirīgiem
principiem. Tas vairs nav «butika» tipa birojs, bet gan birojs ar iespēju
attīstīties. Redzēt, kā to dara Henning
Larsen Architects
, ir absolūti
unikāla pieredze. Atbalsts no mūsu puses ir bijis. Esam daudz sarakstījušies. Noderēja
mūsu izpratne par vietas kontekstu, klientu — kas viņi ir un ko viņi gaida.
Birojā visi ir atklāti cilvēki, esam ieguvuši jaunus draugus, kā arī nedaudz
vairāk atvērusies pasaule.  

2. Mans lielākais personīgais izaicinājums nebija radošais
process. Mēs zinām, ka ne jau mēs rasēsim visu, ko liks. Es redzu iespēju
mācīties. Lielākais izaicinājums būtu nodrošināt labu projekta vadību, kas būtu
mūsu un mana personīgā atbildība. Būt par komunikatoru starp to, kā pieraduši
strādāt viņi (Henning Larsen Architects)
un klients. Šobrīd klients ir izvēlējies savu būvprojekta vadītāju. Mēs tādā
ziņā esam arhitektūras daļas vadītāji, kuru pakļautībā būs inženieri,
būvkonstruktori. Tas ir ārkārtīgi interesants process no organizatoriskā
viedokļa.

Bija
interesanti vērot, kā viņi (Henning
Larsen Architects
) nonāk pie rezultāta un mēģināt to kādā veidā ietekmēt.
Bija brīdis, kad risinājums izskatījās ļoti līdzīgs Salaspils memoriālam. Viņi
šo kontekstu nesaprot. Tādēļ bija nepieciešams izskaidrot, kāpēc šāds
risinājums nebūtu veiksmīgs. Es ļoti ceru, ka būs iespēja strādāt pie projekta,
kas mani interesē no procesa viedokļa, strukturējot ideju. Mums tas būtu jauns
līmenis, jo universitātē maz pieskārāmies biroja vadības tēmai.

3. Protams, ka šis risinājums mainīs uztveri par muzeju
Latvijā. Tas ir ilgi gaidīts projekts. Jebkurš projekts maina uztveri, arī Vītauta
Biekšas (Processoffice) Nacionālā mākslas
muzeja pārbūves projekts, par ko liecina muzeja apmeklētība. Arī privātā
iniciatīva ir jauns un veselīgs veids kā «flirtēt» ar valdību. Es mazāk domāju
par to, ka tam jābūt «Bilbao efektam», jaunam pilsēta simbolam. Drīzāk — pragmatiski
risinātam apjomam, kas var veiksmīgi funkcionēt un netiks pamests, nezaudēs
aktualitāti, būs nepareizi stilizēts. Muzejam ir jābūt dzīvīgam, jo kvartālā tam
ir visi priekšnosacījumi. Es ļoti ticu, ka ir jābūt bērnu izglītības
programmai, ar to var izveidot interesi nākotnē. Dzīvoju un strādāju šajā
rajonā — zinu, ka, ja būs šāda vieta — cilvēki uz turieni dosies. Ir
nepieciešams mākslu padarīt par ikdienas sastāvdaļu. Katru reizi brauciens uz
muzeju būs kā piedzīvojums.

 

Rainer Mahlamäki, Lahdelma &
Mahlamäki Architects

1. Mums ar MADE
arhitektiem
ir bijusi ļoti laba sadarbība daudzos aspektos. Darbu uzsākām
Rīgā, nevis Helsinkos. Mums bija vairākas tikšanās Rīgā sākot jau ar pirmajām
skicēm. Varu apgalvot, ka projektā ir somu arhitektūras iezīmes no Lahdelma & Mahlamäki Architects un MADE arhitektu paveiktais. To varu teikt
gan par arhitektūru, gan arī pārējo procesu.

MADE arhitekti
lielā mērā bija atbildīgi par izpētes procesu. Ar viņu palīdzību tapa vairākas
projekta variācijas. Viņi sagatavoja gandrīz piecdesmit maketus. Tie gan visi
bija izstiepti, šauri apjomi projekta īpašās novietnes dēļ. Mēs neradījām
projektu Helsinkos un nesūtījām to vietējiem arhitektiem pielāgošanai vietējai
situācijai. Tādā veidā mēs nestrādājam.

Esmu
ļoti apmierināts ar darbu. Tikai beigās sapratām, ka mums bija maz laika, lai
izvēlētos vietējos sadarbības partnerus. Mans labs draugs, kurš Latviju ir labi
iepazinis, rekomendēja MADE arhitektus. Mēs viņiem piezvanījām no Helsinkiem
ceļā uz lidostu, sakot, ka tikšanās ir paredzēta tajā pašā dienā. Lielā mērā
šāda ir mūsdienīga sadarbības forma. Ja mēs uzvarēsim šajā konkursā, tālakais
darba process notiks Rīgā. Visticamāk mēs veidosim projekta biroju Rīgā, šeit
būs arī kāds no Helsinku biroja. Tāpat iespējams, ka kāds no Latvijas varētu
strādāt kādu laiku Helsinkos.

2. Šis bija īpašs konkurss. Telpu programma bija salīdzinoši
vienkārša, ja salīdzina ar citiem muzeju projektu konkursiem. Es domāju, ka
projekta novietne bija pārsteigums. Tai nav saiknes ar apkārtējo kontekstu.
Patiesībā ir grūti saprast, kāpēc tur būtu jābūvē muzejs. Mēs šo situāciju
izvērtējām, ņemot vērā vairākus būtiskus aspektus. Pirmkārt, šajā vietā muzejs
ilgu laiku būs vienīgā būve. Mēs veiksmīgi realizējām šo uzstādījumu. Otrkārt,
apkārtējo teritoriju apbūvēšana visticamāk būs fragmentāra, jo Rīgas pilsētai
nav iespējams pilnībā pārredzēt privāto investoru būvniecības aktivitātes.
Treškārt, pēc kāda laika apkārtējo teritoriju apbūve būs pabeigta. Mums bija
jāņem vērā šāda apkārtējo teritoriju evolūcija, kas ietekmē arī projekta
novietni. Parasti novietnes ir gandrīz pabeigtas pilsētas struktūras
sastāvdaļas. Šī projekta novietne bija ļoti sarežģīta. Mēs esam projektējuši
arī novietnēs bez konteksta.

3. Muzejiem ir patiešām nozīmīga ietekme uz vidi un pilsētas
dzīvi, arī Rīgā. Visās pilsētās, kurās uzbūvēti jauni muzeji, ir aktivizējusies
sabiedriskā dzīve. Tas būs lielisks Rīgas pilsētas dzinējspēks, ņemot arī vērā,
ka salīdzinoši nesen ir bijis Gugenheima muzeja konkurss Helsinkos, arī
Igaunijā, Lietuvā un Polijā ir muzeji. Ja šo projektu realizēs, tad tas kļūs
par vienu no nozīmīgākajiem muzejiem Baltijas jūras valstu kontekstā. Tas
piesaistīs gan ārvalstu apmeklētājus, gan turēs kopā vietējos cilvēkus. Tas būs
arī daļa no izglītības. Muzeji ir mūsdienu izglītības dzinējspēks.

Miķelis Putrāms, MADE arhitekti

1. Es domāju, ka daudz bija atkarīgs no veiksmes. Mums veicās
ļoti labi. Kā jau Rainers (Rainer Mahlamäki, Lahdelma & Mahlamäki Architects) stāstīja, galvenās sapulces
pārsvarā notika Rīgā. Mēs varējām piedāvāt pilnīgi visas idejas un
priekšlikumus. Protams, lēmumu pieņemšana bija viņu rokās. Tomēr tā atvērtība
un spēja uzsūkt un pārstrādāt mūsu piegādāto informāciju bija pārsteidzoša.

2. Mēs esam piedalījušies vairākos arhitektūras konkursos
Somijā. Vienā no tiem guvām atzinību. Mums šķita, ka esam aizķēruši kādu somu
arhitektūras konkursu godalgošanas stīgu. Savukārt somu birojs [Lahdelma & Mahlamäki Architects] ir
apbalvoti vairāk nekā divsimt konkursos, no tiem sešdesmit viņi ir uzvarējuši.
Izaicinājumam nav robežu. Ar gadiem ir iespējams vienīgi pilnveidoties.
Pilnveidot gan savu spēju izvēlēties, kādu informāciju rādīt, kā to pasniegt,
gan stratēģiski saprast, kuri aspekti ir noteicošie noteikta tipa konkursā. Tas
gan nav tik daudz izaicinājums, tā ir drīzāk atziņa.

Viens
no izaicinājumiem bija tieši, cik labi izvērtīsies sadarbība. To ir grūti
prognozēt. Sadarbības partnera izvēle notika diezgan strauji. Spēja «saķerties»
ar īsto partneri ir liela veiksme.

3. Man ir sajūta, ka muzejs ir tikai nosaukums. To, cik daudz
potenciālu ieliek būvē un kā tā ietekmēs sabiedrību, to nemaz nevar ierobežot.
Pašapziņas jautājums arī ir saistīts ar to. Ja muzeju realizēs, radīsies daudz
vairāk iespēju māksliniekiem sevi izpaust, viņi varēs justies piederīgi vietai.
Latvijā ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kas šeit nevar izpaust savs spējas un
varēšanu. Tāpat mūziķi brauc un koncertē ārpus Latvijas, jo viņiem te nav
vietas, kur atbilstoši dziedāt un spēlēt. Muzejs — tajā būs māksla, tomēr
tas būs arī pašapziņu veicinošs objekts. Tāpēc to nedrīkst uztaisīt par vāju.
To vajag pacelt iespējami augstu.

 

Willem Jan Neutelings, Neutelings Riedijk Architects

1.Tā ir interesanta ideja — sadarbības forma kā
priekšnoteikums. Es domāju, ja sadarbība nebūtu bijusi konkursa nolikuma
prasība, mēs visticamāk nebūtu to darījuši. Tas ir sarežģīti, jo jāsāk strādāt
ar nepazīstamiem cilvēkiem un ir grūti saprast, kāda būs sadarbība. Parasti,
kad mēs būvējām kādā citā valstī, mums vienmēr ir sadarbības partneris. Tomēr
arhitektūras radīšanas procesā tas ir daudz sarežģītāk. Arhitektūras konkursi
turklāt top ļoti īsā laikā. Mēs bieži saņemam piedāvājumus no citu valstu
jaunākiem arhitektiem piedalīties arhitektūras konkursos, un mēs parasti
atsakāmies.

Šajā
gadījumā pieredze bija ļoti laba. Mums ļoti veicās. Mums bija vairākas ļoti
labas kopīgas darba sesijas un skype
sarunas. Sadarbība ļāva labāk saprast projektu un situāciju. Es domāju, ka
kritiska attieksme pret mūsu projektiem arī ir ļoti laba. Projekts būtu bijis
citādāks, ja mums nebūtu sadarbības partneru.

Neesmu
pārliecināts, ka šis ir labākais veids, kā rīkot konkursus [sadarbība starp
ārvalstu un vietējiem arhitektiem]. Man šķiet, ka būtu bijis vērtīgāk aicināt
dažus arhitektu birojus no Latvijas piedalīties šajā konkursā. Šajā idejā
[sadarbībā starp ārvalstu un vietējiem arhitektiem] ir kaut kas koloniāls. Tā
ir mazliet dīvaina ideja. Rīgā ir daudz labu arhitektu, un es nesaprotu, kāpēc
viņi nevarētu projektēt muzeju. Vēl dīvains ir uzstādījums, ka drīkst projektēt
muzeju tikai gadījumā, ja kāds muzejs jau ir uzbūvēts. Vienmēr rodas jautājums,
kā rast iespēju strādāt pie sava pirmā muzeja projekta. Izvēle par labu atpazīstamiem
zīmoliem gan notiek bieži. Tas ļauj teikt, ka tāds un tāds arhitekts ir
izdarījis to un to.

Šajā
konkursā pozitīvi vērtēju, ka netika aicināti lielie arhitektu biroji, kā
piemēram, Zaha Hadid Architects vai
Frenks Gerijs. Tas jau ir daudz. Es domāju, ka komandu atlase bija veiksmīga.
Tomēr uzskatu, ka konkursa rīkotāji varēja izvēlēties vismaz divus birojus no
Latvijas un piecus no ārvalstīm. Ja izvērtē, piemēram, Beļģijas vai Francijas
konkursu rīkošanas pieredzi, parasti konkursos izvēlas vairākus jaunus
arhitektus, vairākus vietējos un ārzemniekus — dažādībai. Tas rosina
vietējos arhitektus būt konkurētspējīgiem, palīdz arī pacelt vietējo arhitektu
līmeni.

2. Malcolm
Reading Consultants
ļoti veiksmīgi organizē konkursus, tāpēc nekāda īpaša
izaicinājuma nebija. Vienīgais neparastais aspekts salīdzinājumā ar citiem
līdzīgiem konkursiem ir publiskās prezentācijas. Parasti tās notiek tikai slēgti
žūrijas klātbūtnē. Es domāju, ka procesam izvēlētā atklātība ir izdevusies.
Domāju, ka to vajadzētu darīt biežāk. Iespējams, ka nākamais solis ir publiska
žūrija. Tomēr tas varētu būt ir visai sarežģīti.

Specifiskais
šajā konkursā bija novietne bez apkārtējā konteksta. Tā ir milzīga, tukša
teritorija. Novietne ir gara, lineāra, orientēta pret ziemeļiem un dienvidiem.
Ja mums būtu brīvāks pasūtījums, mēs būtu muzejam izvēlējušies citu novietni
teritorijā. Būtu bijis veiksmīgāk strādāt ar projektu jau ģenerālplāna [detālplānojuma]
līmenī.  Saprotu, ka novietnes izvēle ir
bijusi saistīta ar esošajā ģenerāplānā paredzēto publisko funkciju šajā vietā.
Šādas situācijas vienmēr ir sarežģītas. Tomēr domāju, ka risinājums ir
veiksmīgs.

3. Muzejs ir jaunā baznīca. Mēs vairs nebūvējam baznīcas.
Muzeji tagad ir vietas, kur cilvēki sanāk kopā. Kultūra saista kopā cilvēkus.
Mēs svinām kopā mākslu. Tā ir komunicēšana. Interesanti, ka muzeji šobrīd ne
tikai izstāda mākslas darbus, tajos noris dažādas aktivitātes, notikumi, ar
tiem ir saistīta izglītība. Muzeji kļūst par sociāliem centriem. Domāju, ka
muzeja esamība sabiedrībai ir ļoti būtiska. Muzejam noteikti ir jābūt kaut kam
vairāk nekā tikai ēkai, kurā tiek izstādīti tikai seni mākslas darbi. Tos nāk
skatīt varbūt tikai divas reizes mūžā – skolas ekskursijā un vēlāk atvedot
savus bērnus. Tāpēc aktīvi muzeji ir vispārīga muzeju attīstības tendence.
Dažreiz gan nav tik daudz kvalitatīvu mākslas darbu, ko izstādīt. Mākslas darbu
kvalitātes un rīkoto aktivitāšu proporcija reizēm mēdz būt neatbilstoša.
Saiknes starp mākslas darbu radīšanu un to izstādīšanu ir visai sarežģītas.

Brigita Bula, Brigita Bula Arhitekte

1. Man nebija nekādu šaubu par sadarbību. Man šķiet, ka svarīgi
ir nevis tas, ko no tevis prasa, bet ko tu vari sniegt, kā tu pats sevi
pozicionē.

Vienmēr
jāatceras par lielisko iespēju pateikt “nē” piedāvajumiem, kas tevi neinteresē.
Tāpēc es neredzēju nekādu pamatu uztraukumam par otrā plāna lomu. Man bija
skaidrs, ka es skatīšos ar atvērtām acīm uz sadarbības piedāvājumiem. Esam
tehniski spēcīgi, arī tas zināmos apstākļos var būt interesanti. Manuprāt,
sadarbības modelis ir ļoti labi nostrādājis. Es personīgi jūtu to, ka uz jautājumiem,
kas man būtu vēlreiz jāatkārto skolā, viņiem atbildes jau ir asinsritē. Tāpēc
mēs varējām nodarboties ar pilnīgi citām lietām nevis, piemēram, ar programmas
studēšanu. Tas strādā ārkārtīgi labi. Tāpat domāju, ka šāds modelis būtu
strādājis arī otrā virzienā – kad lielāki Latvijas arhitektūras biroji uzaicina
kādu sadarboties. Rezultāts ir ļoti labs, jo jūtu, ka tas darbojas.

2. Man personīgi lielākais izaicinājums bija klausīties un
pieņemt. Kompromiss nekad nav labs rezultāts. Tāpēc bija vērtīgi klausīties
tur, kur es skaidri zinu, ka viņi ir eksperti un uzdrošināties teikt, ja kaut
kas nav piemērots – idejas, krāsu palete un materiāli, to pielietojums, kas uz
latvieti “nestrādā”. Mēs galu galā projektējam latviešiem, par spīti
starptautiskajai ambīcijai.

Man
nebija nekādu šaubu par funkcionālo risinājumu. Lielākais izaicinājums bija vizuālā
estētika, kas mums nedaudz atšķiras. Vienlaikus domāju, ka mēs nonācām pie
spēcīga rezultāta, kas nav latviešu “baltais un atturīgais”. Tas vienlaikus ir
pieņemams man un arī viņiem [Neutelings Riedijk Architects]. Spēcīgs – balts,
melns, terrakota, zelts. Tas man arī patīk un bija pārsteigums.

3. Tas lielā mērā jau ir atbildēts konkursa priekšlikumā un
saskan ar manu viedokli par to, ka māksla tur ir galvenais. Lai gan būtiski ir
arī, kā līdz mākslai aiziet, kas notiek uz vietas un ka telpā nav viena
stacionāra izstāde, uz kuru aiziet apskatīties tikai vienreiz. Tā ir vieta,
ceļamērķis, kur aiziet, būt un pavadīt laiku. Man ļoti patīk Neutelings Riedijk
Architects piedāvājums. Tajā ir smalkums, pasakot, ka muzejā ir ne tikai
dažādas galerijas, kafejnīcas, restorāns un kinozāle, bet pastāv tieši
mainīgums un iespēja iesaistīt parku. Darba gan vēl pie projekta ir ļoti daudz.

Tom Geister, Sauerbruch Hutton

1. Man sadarbība šķita interesanta, jo bija iespēja
paraudzīties uz lietām no cita skatupunkta. Mūsu piedāvājums ne‑ikoniska ēka (non-iconic building) varbūt ir diezgan
radikāls vietai. Mums bija daudz sarunu par to, bet galu galā ir interesanti risinājumu
salīdzināt ar citiem projektiem. Esam pieraduši sadarboties ar vietējiem
arhitektiem, jo mums ir projekti Venēcijā, Londonā, Stokholmā un Helsinkos. Mums
vienmēr ir interesanti darboties citā
kultūrā. Mēs esam starptautisks birojs, kurā strādā arhitekti no dažādām
valstīm, tādēļ mūsu sākumpunktā jau daļēji novēršam kultūras atšķirības.
Ingurds Lazdiņš palīdzēja saprast vispārējos pilsētas, Latvijas un nacionālos
uzstādījumus, jo tas ir īpašs kontekstuālais ietvars. Vienlaikus gribējām
ievietot Latviju un Rīgu plašākā, starptautiskā kontekstā. Tas bija liels
izaicinājums.

2. Šis konkurss atšķiras no citiem, jo prezentēšanas process
ir atklāts. Tas mums arī patīk. Arhitektiem tā ir iespēja gūt sajūtu, ka esi
iesaistīts lēmuma pieņemšanā. Sadarbības sākumposmā tikšanās ar vietējo
arhitektu bija patīkama, jo vēlāk bija iespēja arī šeit atgriezties.

Ingurds Lazdiņš, Arhitekts Ingurds Lazdiņš

1. Man sadarbība (ar Sauerbruch
Hutton
) nebija ieplānota. Varbūt citiem dalībniekiem sadarbība bija ieplānota,
skaidri zinot, ko grib, uz kādiem noteikumiem un tādēļ no citiem sadarbības
partneriem atsakoties. Es skatījos, kas man ir pieņemami. Ļoti interesanti bija
darbu prezentācijās vērot, ka katrai komandai sadarbība bijusi citādāka —
vieniem vietējā arhitektu komanda bija izdarījuši visu, otriem — atlasījuši
materiālus, citiem — pilnīgi citādāk. Manā gadījumā lielāko darba daļu izdarīja
un lēmumus pieņēma sadarbības partneri. Biju pie viņiem birojā, norisinājās
vairākas skype konferences par
radošiem risinājumiem. Es biju arī radošais, tomēr vairāk tehniskais
konsultants. Tā nebija līdzvērtīga sadarbība. Lai varētu runāt par līdzvērtīgu
sadarbību, abām pusēm vajadzēja sēsties pie «baltas lapas» un tad skatīties, kā
tas izvērstos. Šajā gadījumā bija Sauerbruch
Hutton
koncepcija, modelis, savukārt es centos to ietekmēt, virzīt,
komentēt. Esmu apmierināts ar sadarbību un guvis vairākas atziņas. Sadarbība
man bija tehniski, nevis radoši interesanta — atsvaidzināju savas zināšanas un
pieredzi par ārzemju biroja darba tehnoloģiju, komunikāciju, idejas virzību pa
etapiem.

2. Katrs objekts, kas ir vismaz privātmājas vai saldējuma
kioska lielumā, ir izaicinājums arhitektam. Šoreiz izaicinājums ir valsts,
kultūras galvaspilsētā radīt kultūras objektu un iedomāties, kādu mēs to
gribētu redzēt 21. gadsimtā. Man likās cienījama un ļoti aizraujoša Sauerbruch Hutton koncepcija muzeja
piedāvājumam — radīt ne-ikonisku ēku [no-iconic
building
]. Viņi apzināti neiesaistās tajā radošajā sacensībā, kuru varam
vērot jau no 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma — pilsētām, muzejiem un
arhitektiem sacenšoties par aizraujošāko, sarežģītāko, skulpturālāko apjomu. Tā
arī ir viņu koncepcija. Ir milzīgs izaicinājums pateikt, ka mēs neiesaistāmies,
mēs dodam lielisku telpu notikumiem, ekspozīcijām, bet mēs nespēlējamies ar
formu.

3. Tas ir atkarīgs no žūrijas izvēles. Ja žūrija izvēlēsies
sarežģītu darbu, komplicētu formā un materialitātē — tad tas nebūs notikums.
Savukārt, ja žūrija izvēlēsies radikālu koncepciju, piemēram, tādu objektu, kas
nav ārišķīgs — tas varētu būt notikums. Atteikšanās no ārišķības varētu būt
būtisks solis. Ar ne-ikoniskumu varētu notikt līdzīgi kā ar Anda Sīļa
akustiskās koncertzāles projektu, kas bija vienīgais Eiropā un, iespējams, arī
pasaulē risinājums sadrumstalotam koncertzāles apjomam. Nav nevienas citas
koncertzāles, kas tāda būtu. Tas ir arī šajā muzeja konkursā — visi piedāvā
dažādus telpiskus risinājumus. Varbūt muzejs ir tāds, kura nemaz nav — ir tikai
muzeja iekšiene, kolekcija un telpa iekšā.

 

Kulapat Yantrasast, wHY Architecture

1. Mūsu birojs vienmēr sadarbojas ar māksliniekiem,
arhitektiem. Tā ir dabiska lieta. Mēs nevēlamies strādāt tikai ar savu ideju.
Mums vienmēr patīk saruna. Šajā gadījumā tā bija ar OUTOFBOX Architecture un ALPS.
Bija arī īstais temps. Ne vienmēr varējām par visu vienoties, bet uzticējāmies.

2. Izaicinājums ir tukšā vieta. Tikpat labi novietne varēja
būt arī mežā. Nav skaidrības, vai šī vieta tiks attīstīta kā modelī (tagadējais
kvartāla attīstības priekšlikums) — strauji, vai tomēr tā paliks tukša ilgāku
laiku. To varētu salīdzināt ar bērna nolikšanu nekurienē — kurš par to
rūpēsies, atbalstīs un spēlēsies? Mūs interesēja tieši vietas atvērtība un kā
tā savienos visu pārējo. Ja muzejs būs noslēgts, izolēts objekts, tad radīs
mazas, dārgas villas iespaidu, par kuru nebūs intereses. Tādēļ novietne ir
neierasta.

3. Šķiet, ka muzejs pats vienmēr ir kā māksla, tas tiek
radīts. Es domāju, ka muzejam ir jābūt daļai no nākotnes. Tai ir jābūt vietai,
kas cilvēkus sajūsmina, iedvesmo. Ne tikai māksliniekus, bet arī arhitektus,
dizainerus, modes māksliniekus, filmu veidotājus. Ir ierobežojoši domāt, ka
māksla vienmēr būs tāda pati, kā šobrīd. Māksla ir viena no komplicētākajām
lietām. Gleznas, kino, mode ir māksla. Muzejs ir māksla. Kā tas viss notiek
kopā? Es iedvesmojos no modes māksliniekiem, pavāriem, grafikas dizaineriem. Es
jūtu, ka tas svarīgi ir arī māksliniekiem. Tāpēc šo visu ir būtiski integrēt. Domāt
par konvenciālu galeriju un izveidot skaistu virsgaismu telpā ir labi un
nepieciešami, tomēr domāju, ka mums ir jāizveido cita vieta.

Es
ceru, ka mūsu piedāvājumā jūs to redzat un piekrītat, ka esam to veidojuši kā
centrmezglu — kā muzeju, uz kuru ir vēlme iet. Tas ir galamērķis, kur skatīties
vienu un to pašu gleznu atkal un atkal. Tas ir arī par satikšanos, performanču
vērošanu.

Pēteris Bajārs, OUTOFBOX Architecture

1. Sākumā mūs neviens nebija mūs izvēlējies sadarbībai [vietējo
arhitektu atlasē], jo atklājās, ka mūsu mājaslapa ārzemēs nav atverama, un
neviens nebija redzējis mūsu darbus. Bija pamatīga skepse. Artis Zvirgzdiņš iepazīstināja
ar wHY arhitektiem, kuri jau bija
sarunājuši sadarbību ar ALPS un Lindu
Zaļo. wHY bija sarunātas tikšanās
vairākos birojos. Nākamajā dienā tikāmies arī mūsu birojā, un tur viņi arī
palika, nemaz neapmeklējot pārējos.

Sadarbība
bija lieliska, jo katrs sūtīja savas idejas — kas viņiem šķiet un kas mums. Pie
risinājuma nonācām kopā. Protams, pēdējā brīdī bija kā filmā The Competition  — «I want bigger holes!» (Žans Nuvels). Mūsu
birojā nedēļu strādāja arhitekte no wHY.
Tas arī bija brīdis, kad mēs visaktīvāk darbojāmies. Pēc tam saziņa notika
virtuāli. Mēs katrs bijām savā laika zonā. Tas nozīmē, ka no rīta saņēmām
informāciju, pa dienu strādājām, vakarā sazvanījāmies un nodevām tālāk paveikto,
ko turpināja izstrādāt wHY. No rīta sazinājāmies
un turpinājām. Ideāls modelis — divdesmit četras stundas nepārtraukta darbība.
Bija dalīta atbildība arī, piemēram, noformējot: planšetes salikām mēs, wHY lika kopā bukletu. Attiecīgi viens
makets tapa Amerikā, otrs — Latvijā.

2. Izaicinājums bija ik pa brīdim atgādināt, ka mēs esam ar
ziemeļniecisku mentalitāti — ir lietas, kas darbojas Losandželosā un var
nestrādāt šeit. Pašā konkursā neredzēju neko tādu, kas būtu īpaši citādāks. Es
nejūtos tā, ka savā mūžā neesmu projektējis nevienu mākslas muzeju un tāpēc tagad
nevarētu uzprojektēt šo. Īpaši plānojumā daudzi risinājumi bija no mūsu puses,
mēs visu savilkām kopā. Kopumā īpašu izaicinājumu nebija.

3. Muzejs ir kļuvis mainīgs. Tas kļūst par interaktīvu
platformu, kurā pats piedalies. Tā nav tikai gleznu aplūkošana. Man pirms kāda
laika bija prieks, aizejot uz Nacionālo mākslas muzeju, kur otrajā stāvā bērni
pārzīmē Purvīti. Ir jābūt dzīvībai, nevis stīvām tantēm, kuras saka, ka šo vai
šo nevar aiztikt. Man šķiet, ka mums izdevās jau no paša sākuma izveidot
demokrātisku vidi, kur, piemēram, nav stīvi nodalīta auditorija, kas lielāko
daļu laika ir tukša. Muzejs ir dzīvs organisms — vairākas iespējas dažādām
aktivitātēm.

Dalīties ar ierakstu:

107
Pievienot komentāru

avatar
10000
9 Komentāru pavedieni
98 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
2 Komentāru autori
Ingurds Lazdiņšgoogoo Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Miķelis
Guest
Miķelis

vēl iztrūkst tikai a4d.lv ievietotas planšetes publiskai apskatei labā izšķirtspējā. Slavas dziesmas vajadzētu dziedāt mazliet vēlāk, citādi tāda neomulīga sajūta pārņem, gluži kā PSRS laikos, kad partijas viedokli neprašām uzstiepa kongresos ar garām 8-stundu runām.

Gribētos to drēbi aptaustīt, būs jau gana sevi slavēt kolēgas, būs jau gana saldu mēļu.

Iestiepiet lūdzu tās skaistās planšetes portālā, esam pamatīgi nocietušies…

Ivars
Guest
Ivars

Apžēliņ, vai tad mucā?

http://competi…co.uk/lmoca/lv/

Miķelis
Guest
Miķelis

Zinu, zinu. Bet gribas lai te a4d.lv ar ir. Lai var atvērt un apakšā mazliet pierakstīt, kas tā, kas ne tā. Ko ta skopoties, ja viss ir tik brīnišķīgi, ka gribas prieka asaras mutautiņā slaucīt.

Lai gan bildes, gan viedokļi vienuviet.

Nebūtu pareizi?

Ivars
Guest
Ivars

Kādi viedokļi? Tur būs Tavējais izvērstais un vēl kādas pāris vārdkopas no sērijas "sūdi kaut kādi". Jāgaida uzvarētājs, tad jau burtu plūsmas velsies un žēlabas mutuļos.

"Pareizi" jau, protams, būtu.

Miķelis
Guest
Miķelis

Tur jau tā lieta, ka lai neveltos visi virsū uzvarētājiem, vajadzētu tagad visiem pavētīt kopā 7 variantus. Kā jau rakstīju – labi ka konkurss bija, labi ka var nojaust procentuālo ieguldījumu pēc a4d.lv intervijām. Paldies portālam par to. Kaut protams, kurš ta teiks – mūs iespieda kā mazos ezīšus, knapi dabūjām gaisu ievilkt, beigās uz mūsu mugurām izbrauca un atsūtīja goda rakstu. Tagad visi runās politkkorektas frāzes – sadarbība, mēs, pieredze utt. Tad kad pogas visiem izgriezīs piemēram Ingurda komanda, tad visi metīsies virsū.

Šobrīd mēs visi varam mazliet palīdzēt žūrijai, vai ne?

i
Guest
i

Par sadarbību… Gan jau ka tik slikti nebija un partneri nemelo. Tīri subjektīvi – diezgan labi pazīstot trīs LV birojus no septiņiem šeit iesaistītajiem, 2 konkursa pieteikumiem LV rokraksti (neliela radoša ietekme vai vienkārši saskanīgs domu gājiens) bija nolasāmi. Un kā izlasāms no atbildēm, bija gan radošas sadarbības gan tikai konsultācijas.

Miķelis
Guest
Miķelis

Piekrītu Tev, es jau nedaudz hipertrofēju, tomēr viss izklausās pārāk pareizi – tā nemēdz būt, tā notiek grāmatās, romānos. Īstā dzīvē kašķis divu radošu domāšanas stilu – latviešu un ārzemju – ir gandrīz neizbēgams, ja tie pozicionē sevi līdzvērtīgi, tas pazibēja Pētera teiktajā. Maza atkāpe – man viens Rīgas būvvaldes arhitekts stāstīja par story, kas cirkulē publiskajā telpā – it kā Pēteris, nu kā lai to labāk pasaka, nu bikses pieskaņojis Amerikas karoga krāsās, sagaidot amerikāņus, mierināju kolēģi, – labi ka vēl nav uztetovējis karogu uz krūtīm un sācis valkāt us army zābakus. Tā kā latvietis izskatās ir vājš, tas… Lasīt vairāk »

būvvaldes arhitekts
Guest
būvvaldes arhitekts

Miķelis nāk gaismā?

Miķelis
Guest
Miķelis

Iznāks un šim varbūt sešas rokas, ko ta darīsi? Guli labāk mierīgi, arhitektiem tāpat jau šogad kreņķu pietiek – visu laiku no Jaņiem ārā netiekam. Bet viena pārbaude ar poligrāfu būvvaldē noderētu, kas vēl zin kas atklātos…Miķelis Būvvaldē nebūtu tas sliktākais variants no iespējamiem, tur skeletu skapī pietiek.

ietekme
Guest
ietekme

Ingurd! Nu kāda mūsējo ietekme? Par ko Tu runā- tur gandrīz katram birojam vēl sadarbības partneri pieminēti ( ne mūsējie) un tik mazai ēkai būtu snieklīgi cerēt, ka nepieciešami pilnīgi nezināmi "vietējie". Un tas diezgan skaidri ir pateikts intervijās- kāda var būt ietekme, labi ja 3xparunājuši Skaipā, nu tur nu gan var kārtīgi saprojektēties.

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

Sveika, "ietekme". Atbildot uz Tavu jautājumu – ietekme, kā reizi, ir tieši tik liela, kāda var būt, "3x parunājot skaipā". Tas pirmkārt. Bet būtu muļķīgi noliegt, ka tomēr IETEKME IR BIJUSI, ka bez vietējo piedalīšanās atsevišķas nianses risinājumos būtu savādākas, ka "viņiem" objektīvi bija vieglāk strādāt, ja šīs "3x sarunas skaipā" tomēr bija notikušas. (Manā gadījumā tās gan nebija gluži 3x skaipā, jo bija 2dienas viņu birojā, 3x skaipā, vairāki telefona zvani, un tas vēl viss – e-pastus neskaitot un apmaiņu ar komentāriem par skicēm sūtītajām. Ā, un vēl arī "tehniskais atbalsts" no manas puses. Ar vietējās situācijas pārzināšananu:) Tik… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Ingurd, dzīve ir tāda kādu to veidojam paši. Šobrīd visi ar " jauna tipa muzeju" esam piekāsti, jo tas bija vienīgais arguments kāpēc vietējie nevar piedalīties uz paritātes principiem, otrs bija, ka vajag arhitektūras ikonu, uz ko pasaule brauks un skatīsies. Nav ne viens, ne otrs. Mums latviešiem viss spēks aiziet tūtās ( veidā kā pasniegt ). Nenoliegsi taču ka mērķi nav sasniegti, nerunājot par prestiža sitienu vietējiem zem jostas vietas?

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Kur starp citu Andis? Ko viņš par to visu domā?

žēl
Guest
žēl

Ingurd, ja mēs neviens nebūtu piedalījušies šajā "bez valsts līdzdalības" rīkotajā konkursā, tad varbūt mūsu KM Melbārde nebūtu atļāvusies teikt, ka šis ir milzīgi vērtīgs pasākums, kur vietējiem mācīties. Nenoliedzami, ka katra sadarbība kaut ko dod, bet šoreiz, liekās, ka nebija vērts. Pakāsām jau tā tik mazo profesijas cieņu. Varētu saprast, ja tiem, kas piedalījās būtu kāds gandarījums, vai nauda, vismaz kautkas, bet izskatās, ka visi pie siles, tādas pieķēzītas

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

neviens, saki? NEVIENS no 30 vai cik tur reāli ieinteresētajiem LV pretendentiem uz sadarbību??..cammon! lūdzu, atpakaļ realitātē. Tad jau, gan jau, ka bija tur kāda interese, labums, ieguvums, ja reiz ne jau 2 vai 3 vien pieteicās… Bet, jā, skaisti būtu, to esmu jau paudis, ja paralēli būtu arī, piemēram, 7as LV arhitektiem patstāvīgo dalībnieku vietas paredzētas. Tad daži no šiem "otrajiem 7 darbiem", esmu pāliecināts, būtu ne par matu ne sliktāki par vairumu no tagad "izredzētajiem". Tādi tie pīrāgi. Gan jau, ka būs un noteikti būs arī tāds konkurss kādreiz atkal, līdzīgi, kā koncertzālei. Līdz tam būtu gan arī… Lasīt vairāk »

?
Guest
?

Nu zini, pēc šī mūsu "cienijamās" ministres izteikuma un attiecīga LV arhitektu vērtējuma, rodas vēlēšanās NEKO arī šai KM nedarīt, lai sūta otrās un divdesmitotrās vietas stāriem. Un maksā un atkal saņem to, kas pienākās par šādu cenu šādā valstī. Ja nesaprot, ka tie kas savējos neciena, nekādu cieņu arī citur neiemantos. Par Dripi tā kā skaidrs, profesionālais konsultants kas no sovoka laikiem sapņo pae ārzemēm, bet ministre? Laikam jau būš jāsāk pieaicināt ministrus no ārzemāēm, lai pamēģina kā iet, un mūsējie lai paasistē, papīrus panēsā, pašoferē, un pa Skaipu MK noteikumus izstrādā, varbūt sanāks.

nav vis
Guest
nav vis

vai tik nebija tā, ka metus pasūtīja ārzemniekiem, un mūsējiem nemaz nebija jāzīmē, tikai jāmācās un jāgūst pieredze? Tad jau šmaukšanās, ja zem ārvalstu karoga mūsējie zīmē un štancē maketus.

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Nu tāds demokrātisks modelis ar apspriešanu pirms konkursa rezultātu paziņošanas Latvijā nav bijis. Var iesaistīties RTU, RISEBA mācībspēki un visi interesenti. Nu vismaz ja nav Arhitektūras svētku ( 7 ir nabadzīgs piedāvājums ), lai ir Arhitektūras apspriešanas spēki ( zinu, ka Dārts asina zīmuļus, gan jau Andis kaut ko ieklepos 😉 ( copyright Raimonds Pauls ), profesoriem ar brīvs, RDŠ pakomentēs, UL ar nav uz mutes kritis, Andrejam ar cemme, Arnis, Lielais Andris utt ). Dabūsim pieklājīgu viedokli.

komentārs
Guest
komentārs

Pagaidām 4: 2 Miķeļa labā

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Man gribas likt likmes… Kaut kā sen azartspēles nav spēlētas…

Es lieku uz Neutelingiem kā uzvarētājiem , tur varētu būt pārsteigumi turpinājumā( ja nu ABLV saņemsies uz nopietno būvēšanu un likumsakarīgi projektēšanu), līdz tam, protams, nē.

Retorika intervijā, nianses tās tekstā, uzruna latviski, tulkojumi latviski ( vienīgajiem)….

Miķelis
Guest
Miķelis

Likmes nebūtu slikti. A4d.lv varētu ielikt aptauju. Atceries Dārt ka Berņi latviski nerunā;-). Bet Neutelingi ir simpātiski arī man. Protams vajadzētu visu kārtīgi izanalizēt, kad vēl tāda iespēja iedziļināties pateicīgā tēmā.

skatītājs
Guest
skatītājs

Oho, panīkums vai , tikai 7:7

=
Guest
=

Neutelingam tās daudzīmeņu trepes laikam ir firmas zīme.

Ivars
Guest
Ivars

Neuteling varēja ne tik klaji kopēt okupācijas muzeja ēku. Nav labi.

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

manuprāt, arī aizraušanās ar materiāliem piemeklētajiem drusku pārspīlēta… gandrīz vai pārmāca pašu arh – telpisko risinājumu, kas pats par sevi varētu būt gana laikmetīgs un arī universāls, un arī bez visa tā un konceptualizētajiem pamatojumiem.

Miķelis
Guest
Miķelis

Bērza tāss un jūgendstils protams ir garām. Bērzu birzs ir arhaisks latviešu Svētbirzes arhetips. Modernie paterni ir abstrakti, tur varēja būt " jauna valoda", kas izgudrota šim muzejam a la hieroglifi un iestrādāti fasādē kā vēstījums nākotnes paaudzēm + noturpināts muzeja interjerā kā vizuālas zīmes. Tad tas būtu jauna tipa muzejs, jo nekas tāds pasaulē nav darīts. Tāpat apkārt nebūs tukša telpa kā vizualizācijās, bet trekno gadu dzīvojamais kvartāls iebalzamētā veidā.

IB
Guest
IB

Taisnības labad – šī komentāra autors nav tas pats Ivars, kas 17:22 un 17:35. Es nespētu tā apsisties, lai tur OM saskatītu.

Ivars
Guest
Ivars

Šī komentāra autors nav tas pats, kas 17:22, 17:35 un 07:28

Miķelis
Guest
Miķelis

1. Ekektroniskā kontenta dominante pār reālo. Muzejs pieejams tīklā, izstaigājams ar Oculus virtuālo briļļu palīdzību. Tas palielina auditoriju līdz dažiem miljardiem. Ja iepatiksies, varbūt kāds arī uz Rīgu atbrauks. 2. Vizuālo zīmju jauna valoda + hologrāfisks info attainojums. 3. Mākslas darbu scenogrāfija – gkuži kā teātrī skatuve, muzejs ir skatuves mašīna kuru var izmainīt. Radikāli izmainīt. Ēka kā mašīna. 4.Pašā muzejā Nav mākslas darbu krātuvju, bet labi izstrādāts loģistikas mehānisms. 5. Interaktīvā apguve skolēniem. Teita iestrādes kubā. 6. Muzejs ir par velti ( kā Teits par ziedojumiem ). 7. Enerģija, kas nepieciešama darbināšanai tiek iegūta aukstajā kodolsintēzē ar plazmas palīdzību… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Tiem, kuri nojauš jaunās iespējas, parasti pašiem nav ne m$$$, ne arī īpaši varai pietuvināto statuss.

Tie, kuriem ir pietuvinātā statuss, balstās oldskūlā, jo tā ir drošāk, tā vieglāk argumentēt, un daudzkārt drošāka peļņa.

P.S.

Jaunajā LNB ierakstu studija NAV savienota ar audio kabeļiem (vispār nekāda kominikācija) ar Ziedoņa zāli, un tas ir pats dārgākais publiskas ēkas projekts ever.

No šī fakta var vērtēt MIķeļa piedāvājuma utopijas pakāpi → 10 n-tajā 🙂

Miķelis
Guest
Miķelis

Jautājums ir ambīcijā. Vai gribam būt pirmie pasaulē? Zini, klausos klasiko mūziku vinilā ar 1975.gadā ražotu pastiprinātāju un dāņu papīra akustiku un man nekas vairāk nav vajadzīgs, bet ja startējām pasaulē, proponējam ka mēs tūlīt visus pārsteigsim, tad ar pirkstu galiem jājūt pasaules pulss. 2021. Gadā, ja vien nebūs karš, pasaule būs pamatīgi mainījusies.

Jā ir ambīcija, tad jābūt iztēlei un naudai.

Savukārt ja nav ne viena ne otra, tad visu var paveikt vietējie.

Ko arī vajadzēja pierādīt:-)

K1
Guest
K1

Izklausās pēc manifesta "Tehnoloģiju pašmērķīga izmantošana, zinātniskā fantastika, steam-punk." Interaktīvās fasādes ir lieta, kas likās baigi futūristiski ap 2000.

Nākotnes elpu visdrīzāk jāmeklē jēdzienos sharing, networking, co-creating utt. Un tas jau ir ietverts muzeja programmas/satura stratēģijā, un ir vairāki darbi, kuros tas iemiesots.

PS par Tavu vides pieejamības redzējumu nemaz nekomentēšu 🙂 murgs visos iespējamos virzienos

Miķelis
Guest
Miķelis

Interaktīvā fasāde ar videotranslācijas iespēju nav realizēta nevienā modernā mākslas muzejā. Vides pieejamība, paskaidrošu. Daudziem cilvēkiem, it sevišķi veciem, rodas problēmas ar pārvietošanos, lai viņus uz muzeju varētu atvest jaunie radinieki, eksistē tāds koncepts kā elektriskais krēsls-gids, kurš ir ērta alternatīva parastajam koka štociņam. Mani galīgi neinteresē konkrētais muzejs, ja tas būs desmitais uzlējums pasaulē approbētām lietām, aviobiļetes ir lētas un iespēja skatīt moderno mākslu Eiropas galvaspilsētās ir visiem. Ja runa iet par "jauna tipa muzeju", tas nozīmē runa iet par jaunu pieeju modernās mākslas izstādīšanai. Aiveivei darbs ar saulespuķu sēklu kaudzi nebija baudāms pat Teita galerijā tieši telpu izmēru… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Video projekcijas uz fasādi bija iecerējis Žons Nouvel Dānijas koncertzālei. Diemžēl ievērojami pārsniegtā budžeta dēļ to nogrieza.

Bet atbilde uz jautājumu – kādam jābūt Nākotnes māxlas muzejam? slēpjas nojausmā par nākotnes mākslas mediju substancēm.

No šejienes ir iespējami visdažādākie secinājumi – piem. ka fiziskā apjoma forma var būt vistriviālākā, vienlaikus tehnoloģiski max variablākā / draudzīgākā nākotnes mākslas medijiem.

Miķelis
Guest
Miķelis

Piekrītu, ka formai vai apdarei ir maza loma. Tehnoloģijas virzās uz arhitektoniskās čaulas aizstāšanas pusi. Nākotnes muzejs faktiski būs mākslas mēdijs ar kontenta maiņas vienlaicīgu iespēju gan fiziskajā, gan virtuālajā vidē, darbu radīšanu tiešsaitē un translēšanu tīklā, tas kas notiek Boloņā pie ieejas, notiks izstāžu zālēs. Līdz ar to paaugstināsies prasības pret telpām, to fleksibilitāti, apskaņošanu, translācijas tīklā iespējamību utt. Klasiskais muzejs ar baltām sienām un piekārtām gleznām ir ūberoldskūls. Bērnudārznieki šodien strādā ar planšetēm un dzīvo pavisam citā pasaulē kā to darījām mēs. Programma bija jāstāda kopā ar sponsoriem Microsoft, Apple, Cisco, Google, robotikas kompānijas, mākslīgā intelekta utt.kompānijas kuri… Lasīt vairāk »

Ansis
Guest
Ansis

ļoti bieži ir tā, ka jo modernāka lieta, jo ātrāk "pazūd no modes" – īsāks tās laiks. Vecs Ulmaņlaika skapis jau ir desmitreiz izgājis no modes un desmitreiz atgriezies. Tehnoloģijas noveco sevišķi strauji, un pēc 5-10 gadiem var nākties to video fasādi pārbūvēt no jauna, ieguldot vēlreiz tās pašas vai vēl lielākas apaļās summas, lai tā nekļūtu par kaunīgu pieminekli novecojušām, tehnoloģijām, izbalējušam spožumam. Un arī – galugalā, kuram tas viss vajadzīgs? Tehnoloģiju cienītāji vienmēr labprāt izklaidējas, sevišķi ja to visu milzu padarīšanu var nopirkt par nodokļmaksātāju naudu, eksperimentēt, sasniegt līdz šim vēl kautko nebijušu (uzbūvēt lielāko video ekrānu fasādi… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Par Žanu Nouvelu. Tas nozīmē ka arhitekts par to domājis 5-7 gadus atpakaļ. Tā kā mēs atpaliekam par 7+5=12 gadiem. Nu aptuveni. Ja pieņems kādu no 7 oldskūliem tad par visiem 25-30 gadiem.

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

No Jean Nouvel mājas lapas:

Danish Radio Concert House Denmark

COMPETITION January 2002

STUDIES April 2002 / August 2004

CONSTRUCTION June 2003 / January 2009

Tātad, jau pirms 12-14 gadiem meistars vizionēja nākotnes tendences.:)

Kā no šī izrēķināt mūsējo atpalikšanu, ja iecerētie būs oldskūlā, man nav ne jausmas 🙂

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S.P.S. Lai noorganizētu Ilmāra Blumberga darbu retrospekcijas izstādi un izstādītu scenogrāfijas darbus, telpas augstumam tīrajā vajadzētu būt 12-14 metriem, + lai noorganizētu perfomanci ar operas aktieru piedalīšanos būtu vajadzīga telpa, kas tiek apskaņota, tiek apgaismota, tiek filmēta ar dronu palīdzība.

Ja nespējam pasaulei parādīt Ilmāra Blumberga darbus visā krāšņumā, tad kam mums muzejs?

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

ekselents komentārs.

Blumbergs ir pelnījis īpašu vietu LLMM.

Miķelis
Guest
Miķelis

Prognostika. Ilmāra Blumberga darbu lielums vēl ir salīdzinoši labs. Bet iedomāsimies situāciju: 2021.gads. Muzeja atklāšana. Visi grib redzēt pasaulslaveno latviešu mākslinieka Jana Tondegodes instalāciju "Trojas zirgs". Latviešu mākslinieks iedvesmojies no Aiveivei un radījis videoinstalāciju, kura sastāv no PSRS laika dzelzsceļa pasažieru plackarta vagona, kura katra kupeja aprīkota ar televizoru un cilvēku skulptūrām. Ļaudis lūkojas TV ekrānos, pa kuriem tiek translēta Krievijas propaganda. Mākslas darbs izceļojis visu Eiropu un atsevišķā filmā uzņemta tā pārvietošana, apskate Eiropas dzelzceļa stacijās, šasiju maiņa uz Eiropas lieluma sliežu gabarītu utt.Mākslas darba svars ap 15-20 tonnām, gabarīti 15*2.5*3.3 metri. To plānots izvietot uz kustīgas platformas, kas… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

nu, lielajā dzintarā nevarot pat koncertflīģeli līdz skatuves dēļiem dabūt, to neizjaucot… Var arī tā.

Ansis
Guest
Ansis

Vai Jans Tondegode var pamatot kādēļ tiem cilvēkiem jāsēž tieši vilciena vagonā, un neder autobuss vai busiņš? Krievija varbūt ir lielākais vilcienu vai propogandas ražotājs? 🙂 ar ko pamatots cilvēku skaits? kādēļ propoganda jāskatās ir 50, 100 vai 5 cilvēkiem, nevis vienam? Vai šo mākslasdarbu rāda pa TV lai to var redzēt arī tie cilvēki kas skatās propogandu savos TV? 🙂

un, protams, īss lietderības pamatojums, kādēļ man ir jāpelna nauda, lai ar nodokļmaksātāju naudas palīdzību šo mākslasdarbu eksponētu īpašā un superdārgā telpā? varbūt letāk būtu viņu uzšaut augšā kosmosā:)

Miķelis
Guest
Miķelis

Jans Tondegode neko nevar pamatot, jo vēl nav dzimis. Palasot zemāk sapratīsi ka Einuhiem ( ir tāds salīdzinājums ar LR ) bērni ( pasaules līmeņa mākslinieki nozarēs, kuru attīstībai un promoutēšanai nepieciešama nauda un producenti ) nedzimst ( nerodas ).

K1
Guest
K1

Nu re – tas ko tu sauc par nebaudāmu ir, iespējams, mūsdienu ietekmīgākā mākslinieka viens no nozīmīgākajiem darbiem.

Bet ja Tevi šķiet, ka 21.gs. sasniegumi būs interaktīvās fasādes un oculus rift, tad laikam nav jēgas izvērst diskusiju, jo pavisam drīz jau tāpat tās 3d brilles būs katram mājās un Staro Rīga arī nav aiz kalniem. Par to šaubu nav.

Miķelis
Guest
Miķelis

Lai uztvertu mākslas darbu, nepieciešams attālums. Ne mirkli nebiju domājis ka tas bija slikts, tas vienkārši zaudēja aptuveni 50% iedarbības spēka ( un tas bija Teita galerijā – pasaules finansu centrā Londonā ) Attālums līdz mākslas darbam bija niecīgs, tauta rīvējās ar mugurām. Tas nozīmē ka telpām jābūt ar rezervi vai jāizmanto skatuviskas metodes transformācijā. Latvijā protams gudrinieku ka vai biezs, tie piedalās pat dažādu valsts programmu izstrādē, ne ar vienu nediskutējot un visus par muļķiem turot. Tomēr dažreiz der paaicināt kādu slavenu mākslas kuratoru, no Teita galerijas ,piemēram, un izprašņāt. Citādi mēs te šobrīd slavējam aizgūtnēm oldskūlīgus risinājumus, kurus… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Nu un protams Tu nemaz nesaproti par ko iet runa vai ne, jo neesi bijis ne Pompidū centrā, ne Miro fondā, ne Ričarda Meijera projektētā Barcelonas modernās mākslas muzejā, ne redzējis Maxxi Romā, ne Renco Piano darbus utt., nu varbūt esi aizskrējis līdz Kiasma Helsinkos un pagūglējis.

Māksla mainās, mainās materiāli, mainās izmēri, mainās izteiksmes formas.

Bet OK. Latvijā diletantisms ir kļuvis par vadošo virzienu. Šodienas vārds "Veselības ministrs – Kreisais pacients" daudz ko izskaidro.

Miķelis
Guest
Miķelis

Staro Rīga un interaktīvā fasāde ir divas dažādas lietas, ja viena pielieto videoprojekciju, tad otrā gadījumā fasāde ir vairākslāņu kombinācija, kurā ietilpst faktiski viss tas pats, kas Oled TV + saules fotoelektrika + automātiska aptumšošanas iespēja atkarībā no saules radiācijas. Tas viss šobrīd ir tikai izstrādes stadijā, tāpat kā elektroniskais papīrs, kas drīz aizstās Tavu plastmasas laptopa kasti. Tas nozīmē, ka dienā Tu redzi parastu stikla fasādi, kurai Tu vari mainīt krāsu, paternus, naktī Tu vari projicēt videoinstalāciju augstā izšķirtspējā, piedevām to var darīt arī uz telpas iekšpusi. Un tas kardināli maina skatu uz arhitektūra, jo vienu vakaru Tev var… Lasīt vairāk »

?
Guest
?

Un noveco piecu gadu laikā. Jo jebkura inovatīvā jaunā tehnoloģija/ neatkārtojams risinājums/utt. noveco nepprātīgi ātri, un nez vai uz šādu šodien toptopā ir vērts tiekties. Nav iespējams paredzēt dzīvi 100 gadus uz priekšu- kad būs nepieciešams, nāks citi arhitekti un pārveidos, nojauks, restaurēs to ko šīs paaudzes sacēlušas. Normāli.

Miķelis
Guest
Miķelis

Piekrītu daļēji, jo ledi ir uz palikšanu, tīkls ir uz palikšanu, daudzas lietas modificēsies, mainīsies protokoli, bet principi paliks. Kā jau rakstīju mērķis un pamatojums bija jauna tipa muzejs. Tas nav iespējams bez tehnoloģijām, kuras šobrīd atrodas laboratorijas izstrādes stadijā. Un izsicinājums ir tās konfrontēt ar arhitektūras izteiksmes līdzekļiem.

Uzdevumu ar Jana Tondegodes mākslas darbu nevar atrisināt ar konvencionāliem 20. gadsimta būvniecības paņēmieniem. Un tas būs mazākais izaicinājums, jo mākslinieku iztēlei nav robežu.

?
Guest
?

Nu izskatās, ka Miķelis neko vairāk par Microsoft un Google un interaktīvām tehnoloģijām, kas noveco atstājot vien tukšus melnus ekrānus nezin. Ir jau arī tādas fīčas, kā proporcijas, ēkas estētika un iespēja telpas pielāgot jaunām funkcijām un jauniem invalīdu krēsliem. Pasaulē aprobētas lietas, pārsvarā, pastāv ilgāk kā inovatīvās, un ir arī lielākoties, lietotājam piemērotākas, tāpēc jau aprobētas. Droši vien oldskūls, bet jau gadu tūkstošiem rullē. Tā īsti nevar saprast par ko Miķēļa koments

Miķelis
Guest
Miķelis

Forma seko funkcijai. Miķeļa koments par primāro funkciju – modernā māksla ir dažāda, iekļaujot spektru no glezniecības līdz videoinstalācijām. Kā to izstādīt, darīt pieejamu 1 miljardam apmeklētāju. Ja mums patīk oldskūls, kāpēc aicināt oldskūlīgus stārus, ja esam paši oldskūlmāsteri. Ir lietas, kuras noveco, piemēram muzeja koncepcija ar 6 m augstiem griestiem, baltām sienām un vienāda izmēra bildēm, šodien modernu darbu tur neiestiept. Koments ir par "jauna tipa muzeju", citu materialitāti, iluzioritāti, mainīgajiem lielumiem, kuri jāņem vērā. Par to, ka arhitektam sevi jāizgudro no jauna katrus piecus gadus. Ka jāseko līdz tam, kas notiek tehnoloģiju pasaulē, kā to dara pasaules vadošie… Lasīt vairāk »

A.O.
Guest
A.O.

bet patiesība tāda, ka to newskūlu reti kurš var pacelt. Ir bijusi saskarsme ar programmējamiem logiem kuriem izplatītāji vēljoprojām USA / EU nav, bet tehnoloģijas jau ir pieejamas. Beigās sanāca, ka tas bagātais pasaules 1% pat nobijās no cenas, tad var nesapņot, ka ko tādu var tagad realizēt LV publiskai ēkai. Lielākā daļa no tiem punktiem ko uzskaitiji ir vienkārši specefekti. Liekas, ka tie pat nostājas pretī tavam arhitektūras kodam ko jau sludini vairākus mēnešus ( vismaz tā liekas ikpalaikam te ielūkojoties ). Prātīgāk būtu koncentrēties uz citām lietām..Pat savā ziņā liekas tie komentāri no tavas puses tāda mazliet divkosība… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Nav tā. Esmu mazliet iedziļinājies tēmā, jau gadiem apmeklēdams muzejus, mākslas messes un izstādes. Tāpēc varbūt esmu nēerts diskusiju partneris. Divkosība slēpjas izvēlē – jauna tipa muzejs versus muzejs. Darbi nav slikti, kā jau teicu , man patīk oldskūls. Ja tie būtu latvieši vieni paši, komentu par tehnoloģijām nebūtu. Bet šeit bija jāapspriež Arhis, Arhitektonikas, SZK, NRJA, SAALS, Sarma un Norde, MG arhitekti un veselu plejādi citu arhitektu projekti. Tā ir mūsu līga, mūsu spēles laukums. Un stiprākie ir izslēgti. Līdz ar to prasības, latiņa mainās. Ja nēršam par jauna tipa muzeju, tad atbildam par vārdiem. Esmu vietējo komandu fans,… Lasīt vairāk »

A.O.
Guest
A.O.

Paldies, šādi paskaidrojot labāk var saprast tavu nostāju. Ar savu komentāru ceru, ka neaizvainoju, jo tas patiešām nav mērķis.

Miķelis
Guest
Miķelis

Viss kārtībā. Iesildamies. Izstiepjam locekļus:-)

Un gaidām tās planšetes;-)

Miķelis
Guest
Miķelis

Jebkurā nacionālā valstī nacionālas partijas ministre noņemot darbu nacionālām kompānijām būtu spiesta demisionēt un viņas politiskā karjera būtu beigusies.

Salīdzinājums. Tas būtu tas pats ja Dūklavs atvestu poļu piensaimniekus, atdotu tiem vietējo piena kvotas un publiski paustu, ka vietējiem tas ir vērtīgi un neprašas lai pamācās no gudrajiem poļu piensaimniekiem.

Mūsu vājums ir neesoša kopēja nostāja sava tirgus aizsardzībai.

P.S. Ļoti cienu mūsu KM ministri un acīmredzot šeit pie vainas ir ministres padomnieki, kuri starp citu ir arhitekti un kuriem acīmredzot nerūp arhitektu vietējais tirgus, jo acīmredzot viņi domā ka mēs visi joprojām dzīvojam mucā un no pasaules pieredzes neko nezinām.

NAV  VIENALGA
Guest
NAV VIENALGA

šis gan bija labs salīdzinājums! +

UK
Guest
UK

Ministrei tomēr nāktu par labu ar visiem padomniekiem kādu gadiņu pašoferēt , teiksim, britus, vai beļģus, kamēr iemācīsies pārstāvēt nozari,. Tak jau tie rietumnieki visu labāk māk, un arī ministri tur tādi starminsti. Ne salīdzināt ar mūsējiem.

Miķelis
Guest
Miķelis

Izskatās ka septiņām aizjūras komandām ar mūsu stūmējiem dūša saskrējusi papēžos, jo vienīgajā arhitektūras portālā Latvijā – a4d.lv planšetes joprojām nav redzamas. Vents jau piešķir vietas, analizēdams apdari un formu, pa bišķiņam plānojumu, bet mēs visi gaidam krekšķinādami un uz a4d.lv koka soliņa sēdēdami, tabaciņu pīpēs ar pirkstiem stumdami un uz deguniem plāksterus līmēdami un kā veci neprašas ik pa 45 minūtēm stellēdami miesas krāsas bikšturus pareizajā garumā. Izskatās ka arī šodien saule norietēs bez krāšņuma, – liegajām oldskūlīgajām arhitektūras līnijām, gājēju kustības bultiņām, bērza birzs ritmiskās šūpošanās vējā, zvīņveida fasāžu apdares ar plastikāta plāksnītēm, briļļainiem mākslas funkcionāriem, caur roku… Lasīt vairāk »

googoo
Guest
googoo

Ne nu dūša, kur skrējusi, bet gan jau ka garais saskaņošanu laiks par iespējām ko publicēt. Mēs ar wHY pat vispār par šo tēmu neesam aizrunājušies, jāizdara dēļ muzeja iekavētās astes. No dažiem citiem dzirdēts, ka ārzemju puse nelaiž materiālus no rokām. Cilvēki ir dažādi. Katrā gadījumā – liels pluss, ka to visu varēja dzīvē apskatīt. Kas neslinkoja, tas info ievāca

Miķelis
Guest
Miķelis

Nedomāju ka pie vainas saskaņošanas process, ja valsts nodod savu zīmolu, pretī kaut kas, nu vismaz elektronisku planšešu izskatā bija jāsaņem. Ja valsts nespēj pat tādu minimumu, par ko mēs runājam. Ir izdevies apskatīties un iepazīties. Ir "dažas nianses". Tās varētu būt ļoti daudz un aizņemt pamatīgu a4d.lv komentāru telpu. Mazliet nojaušu kāpēc ārvalstu partneri no rokām neko negrib laist ārā. Par Latvijas Republiku filozofējot, palasot Dārta ielikto saiti, sanāk ka konkursanti sadarbojas ar naudas atmazgāšanā apsūdzētas bankas fondu ( jo mierizlīgums nozīmē vainas atzīšanu ), un tas velk sev līdzi zināmas konsekvences. Šajā gadījumā, pastiprinoties ASV finanšu institūciju spiedienam,… Lasīt vairāk »

koļa
Guest
koļa

nevajag te likt nekādas planšetes ko cepties. kad uzcels, tad arī varēs iet apskatīties!

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Ja uzcels…

http://www.fkt…-loceklim.html

Vēl jau naff pasākums, ko veic zem ASV specu virsvadībā, galā ( tāpēc jau izmeklējamie ir uzmetušies par galvenajiem mākslas atbalstītājiem LR…

Miķelis
Guest
Miķelis

Paldies par info , Dārt. Izskatās, ka Kultūras ministres kabinetā stāv divi labi iemēģināti grābekļi: Akustiskā koncertzāle un Laikmetīgās mākslas muzejs. Grābekļi periodiski tiek likti lietā, jo tiek nodoti no viena ministra otram bez lietošanas pamācības. Padomnieku uzdevums ir tos izvietot ērtai uzkāpšanai. Šoreiz izskatās ka izvēlēta skujiņas zīme – uzkāpt vienlaicīgi abiem nav pratis vēl neviens KM funkcionārs. Savukārt Veselības ministrijā cieņā ir megaplatais grābeklis, kuram reizē virsū kāpj ministrijas spice + deputāti ( Stradiņa slimnīca ), piedevām ar ieskrējienu jo publiski domā kā iztikt bez iepirkuma, baidīdamies no super infekcijas vecajos korpusos. Atbrauc uz Latviju un iemēģini mūsējos… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

reku, šodien notikusi apspriede Rīgas arhitektu birojā par Rīgas koncertzāli.

http://www.die…nonak-14144235

Nemaz nepārsteidz, ka neviens mūziķis, kuri pēc tam tur rezidēs/koncertēs nav ticis pieaicināts, par akustiķiem nemaz nerunājot – tos jātur iespējami tālāk, lai nesarunā nepareizos textus 🙂

Miķelis
Guest
Miķelis

Pie tam sen noticis starptautisks konkurss, izvēlēts pasaules līmeņa risinājums ( Akustiskā koncertzāle uz AB dambja, SZK projekts ), bet mēs atkal sākam visu no gala. neviens nav pakustinājis ne pirkstiņu, lai pārdomātu finansējumu, piemēram, "Junkera plāna" ietvaros, mēģinot to nofinansēt ar EU bankas līdzekļiem. Biznesa plāna līmenī domāju ka Andim ir gatava visa dokumentācija ar eventuālajiem būvizmaksu aprēķiniem. Vajadzētu 2-3 sakarīgus projekta rakstītājus, nodibināt Valsts Aģentūru un tai atdot projektu virzīšanai, piesaistot EU bankas finansējumu radošo industriju attīstībai, ko var pamatot ar izciliem mūziķiem, kas Latvijai ir visā pasaulē. Nē mēs tūlīt no jauna izdomāsim velosipēdu, sēdēsim 110 sapulcēs… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Tajā diskusijā Pasākumu producentu asociācijas pārstāvja teiktais ir vērā ņemams – ir vajadzīgas vairākas zāles, ne tikai 1 superīgi dabiski skanoša zāle simfoniskiem koncertiem. Katra producenta pirmais jautājums ir vietu skaits telpā – tam jābūt ļoti ļoti rūpīgi izsvērtam. Rīgā simfoniskajai mūzikai nav nevienas zāles virs 1000 vietām, un ir reizes, ka Spīķeru 280 vietas visas nav aizņemtas, turklāt uz izciliem koncertiem. Atpelnāmām zālēm jābūt ar ievērojami lielāku klausītāju ietilpību, taču pielāgotai citiem mūzikas žanriem – rokam, popam, kas akustiski nozīmē skaņas slāpēšanu→ gandrīz 3x īsāku reverberācijas laiku nekā simfo mūzikai. Pārbaudīts risinājums ir digitāli maināma akustika (n-tie mikrofoni+ n-tie… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Kā Tev izskatās funkcionālā un tehnoloģiskā daļa SZK projektam uz AB dambja no šodienas audio attīstības viedokļa?

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Vispār būtu ļoti lietderīgi, ja A4D parādītos raksts par šo apspriedi un Andis no savas puses iesaistītos aktīvā diskusijā. Man kkur plauktā ir SZK brošūra ar k-zāles funkciju aprakstiem, bet cik es atceros no Anda teiktā, projekts ir pārzīmēts un nav tāds kā brošūrā. Zinu arī, ka pie funkcionālā satura toreiz tika pieaicināti laba līmeņa konsultanti, taču tas notika trekno gadu beigās, pirms "slavenā" Dombrovska veiksmes stāsta. Kopš tā laika daudz kas mainījies. Ir izaugusi jauna komponistu paaudze, viens no novatoriskāk domājošiem ir Kristaps Pētersons, komponējot "telpiski" uztveramus skaņdarbus. (Opera Šahs – 2 diriģenti, 2 mūziķu grupas, kā jau šahā).… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Drīzāk jau Godmanis mūs ar vienu parakstu padarīja par Eiropas ekonomiskajiem einuhiem. Dombrovskis, Rimševics nomenedžēja, ka kļūstam par tādiem de facto.

Nedomāju ka mēs kaut ko vairs spējam bez EU naudas, – finansu plūsma pieder skandināviem. Iepretim ir Islandes piemērs, kuri dažas Lielbritānijas, Vācijas bankas pasūtīja trīs mājas tālāk, tā izglābdami savu tautu no banku atkarības un 20-30% tautas emigrācijas.

Miķelis
Guest
Miķelis

Andi, Tu tā kā esi metis plinti krūmos vai tomēr vēl turi kanti par savu risinājumu?

IB
Guest
IB

Nav tiesa, TV tai sapulcē varēja redzēt Zabrauski sēžam.

Miķelis
Guest
Miķelis

Izskatās ka valsts nolēmusi no saviem pleciem nokratīt visas kultūras funkcijas un projektu nevis izstrādā pati, veido savu aģentūru, bet enkurobjektus dāvina privātiem investoriem kopā ar iespējamo EU naudu. Mēs runājam par mazu akustisku koncertzāli, kas piekabināta Konferenču centram. Tāpat kā runājam par mazu mākslas laikmetīgās mākslas muzeju, kas piekabināts dzīvojamam kvartālam. Tur TV pie galda sēdēja Meļņiks ar Gavrilovu jeb man tikai tā izlikās? Ja naudu dod degradētiem kvartāliem, par ko ne Maskačkai, Pārdaugavai, kāpēc ne Lucavsala, kur zeme pieder pilsētai, Uzvaras parks? Zaķusala – kas tur degradēts? Tur par laimi zaļās pļavas, nekas nav apbūvēts. Vienreiz taču visam… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Noskatījos video. Savdabīgi, ltv sagatavotais materiāls saturiski atšķiras no Dienas publikācijas. Zabrauska k-gs otrā rindā sēdēja gan, nez vai tika pie vārda vai ne.

Man kļuva skaidrs, ka šis pasākums ir Merka ieceres Skanstes ielā promotēšana, noliekot valsti fakta priekšā un diktējot noteikumus.

Vēlreiz lūgums a4d.lv redaktoriem – par šo tēmu ir nepieciešams raksts ar diskusijā klātbijušo viedokļiem.

Miķelis
Guest
Miķelis

Diez vai kādus komentus iegūsim – Latvijā informācija nezin kādēļ tiek uzskatīta par konkurences priekšrocību. Tā tas bija ar MMM, kur Pēteris zināja programmu, jo piedalījās tās izstrādē, tā tas ir ar Rail Baltic, kur ir interesanti konkursa kvalifikācijas punkti:

1. Apgrozījums pēdējos trīs gados vidēji 500k Eur.

2. Pieredze meta izstrādē multimodālam transporta mezglam ar 5 Mio pasažieru gadā pēdējos 5 gados.

3. Pieredze tilta projektēšanā.

4. Speciālistu komanda kā Holivudas filmās.

Līdz ar to mēs arhitekti ostam ārzemnieku straika putekļus…

Simptomātiski un pelnīti.

googoo
Guest
googoo

par kuru pēteri te runājam?

Miķelis
Guest
Miķelis

Kaut kur diskusijās a4d.lv izskanēja ka uz KM servera ir mmm programma, kuras izstrādes apspriešanā piedalījies, Pēteri, diskutējām sen sen atpakaļ. Bija lūgums iemest saiti, tādejādi padalīties ar insaidera info, bet nu nekas nenotika, – saslīdēja tupeles vai aizmirsās. Lai vai kā, info palika serverī un Tavā galvā. Bet varbūt ko jaucu, tad iepriekš atvainojos 😉

googoo
Guest
googoo

Tas bija VNĪ pasūtīts pētījums par vietas izvēli. Ar programmu tam nekāda sakara. Un vēl jo mazāk ar šo konkursu, jo Skanste tika izmesta no šortlista. Bet mums jau tāda tradīcija, apspriesties, nolemt un tad – tadaaaa! – kaut ko pilnīgi citu. Nav pirmais gadījums

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Merka iecerēm koncertzālei Skanstes ielā jau esot uzvarētājs, tā ka nekādus šķēpus kolēģiem arhitektiem vairs nebūs jālauž.

Man, tāpat kā Miķelim, vairāk interesē valsts neieinteresētība tik nozīmīgu objektu attīstīšanā.

Arturs Pērkons
Guest
Arturs Pērkons

Merka iecerēm koncertzālei Skanstes ielā jau esot uzvarētājs, tā ka nekādus šķēpus kolēģiem arhitektiem vairs nebūs jālauž.

Man, tāpat kā Miķelim, vairāk interesē valsts neieinteresētība tik nozīmīgu objektu attīstīšanā.

Miķelis
Guest
Miķelis

Ok. Bet lai izvēlētos vietu bija jāzin eventuālie kv.m., tātad jābūt eventuālai programmai. Nevar būt, ka mēs atkal uz dullo sastutējām kv.m.? Bet tradīciju tiešām ievērojam – mums laikam spirālveida domāšana latviešiem, – ik pa laikam atgriežamies pie tiem pašiem jautājumiem. Atvaino, būšu pārpratis info, Pēteri.

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Ar RAIL BALTIC ir mazliet citādāk, ir RAIL BALTIC( pastarpināti LDz)-estakāde(tikai inženiertehniskais izstrādājums) ar tās škērsojumiem, tilts, un stacijas rekonstrukcija, un ir Rīgas un KM gudrinieku virsū samestās problēmas ( autoosta, tiltiņi, tirgus, mikrobusi, dažnedažādi ielu un pāreju, pieturu risinājumi). RAIL BALTIC interesē tikai viņu inženiertehniskā štelle, un viņi realizēs tikai to, par to arī viņi ir veikuši izpētes un ir pilna pieeajmā info utt(AECOM utt..), savukārt Rīgas un KM piemestie problēmrisinājumi ir bez programmām, bez nekā, jo pēc būtības ja jau Tu gribi lai kāds cits risina Tavas problēmas, tad esi tik labs un vismaz uzdevumu dod, bet no… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Interesanti tas, ka dokumentos jau minēts Ģenerālprojektētājs, šķiet vācieši. Ģenerālis jau ir. Tālāk notiek nevis ideju konkurss par multimodālo mezglu, piemēram divās kārtās, lai pilsētas tēvi var izvērtēt vienu, otro, trešo variantu un izejot no tā sludināt metu konkursu. bet pa taisno, bez aiztures UNESCO zonā, tiek iepiļīts STARPTAUTISKS metu konkurss, nedodot laiku vietējiem ievilkt gaisu, uzrunāt kādus ārvalstu partnerus ( protams ir tādi, kuriem visi džokeri sen rokās ), sagatavoties, padomāt utt. Tas nozīmē ka piķis sen sadalīts, un gluži kā šodien mēs uzzinām MMM konkursa uzvarētāju ( nedabūnot izgaršot visas nianses ), jūnijā tiks izsludināta kvalifikācija uz Rail… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Īstais ģenerālprojektētājs ir domāts tas, kas piedalīsies otrajā Design–build konkursā, savukārt meta ģenerālprojektētājs ir tas, kas izstrādās metu, un tas arī ir viss. Neba velti cipari 80/40/30 kEUR, lai meta autori neapvainotos ,ka taisīs kāds cits būvprojektā. Visticamākā shēma – uzvar kompetentie ārzemnieki( objektīvi šajā lietā -inženierbūve, dzelzsceļš, tilts, infrastruktūra) uztaisa metu par 80kEURām, un tālāk jau design build konkursā ar konkrēto ideju strādā būvnieka projektētāji – vietējie smagsvari. AECOM izpētes tiks atsistas no ES naudām, tas gan ir fakts. Savukārt ja runājam par nokavēto, tas nu gan ir Rīgas/KM vārtos, Neviens neliedza Rīgai izsludināt ideju konkursu pēc AECOM datu… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Respektīvi meta autori vajadzīgi oficiālam piesegam, jeb atmetot kaulu vietējai arhitektu cunftei, lai šie nadzīgi pacīnās un saplosa savā starpā. Arhitektūras Ģenerāļi gan tūlīt apskums, bezspēkā izlaidīs nopīpētos cigārus no rokām, atlaidīsies Česterstona krēslos, un pēdējiem spēkiem sniegsies pēc 100-gadīgā glāzes. Pazemes bunkurā valdīs pirmskapitulācijas atmosfēra. Kādi 10-15 citroni nonāks alkatīgo ārzemnieku rokās. Tas šķiet ir Latvijas arhitektūras gada budžets.

Vēl jau ir "lēnie" pieminekļu sargi. Tiem taču ir VETO? Tie taču var šito superštelli apstādināt?

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Neviens neko nestādinās , jo tas diemžēl ir starptautisks projekts ( stratēģisks), kur bremzējot var arī nodegt. Meta autori tieši arī būs tie ārzemnieki ( pēc godalgām skatoties), savukārt būvprojekta ģenerāļi vēlākajās stadijās kā reizi arī būs vietējie smagsvari, kas strādās zem vietējiem būvniekiem, un diemžēl ēdīs to ko būvnieks uzskatīs par nepieciešamu maksāt.

Miķelis
Guest
Miķelis

Varam likt likmes, bet no politbiznesa viedokļa izdevīga ir cita shēma. Metu un projektēšanu paņem piemēram kāda vācu firma ar visu garo CV ( kuru pirms tam nopērk mūsējie politbiznesmeņi caur ofšoru ), apgrozījumiem, darbinieku štatu u.c. štellēm. Nevienam aizdomas nerodas, tie tad arī saņem 10-15 citronus kā ģenerālprojektētāji, kā apakšniekus paņemot mūsējos Arhitektūras ģenerāļus, samaksājot 1-1.5 Citronu par projektēšanu, Vācijā atstājot vēl kādus 3 Citronus, starpību iebāžot kabatā. Metu konkurss tiek organizēts iebarošanai un ideju saņemšanai. Tāda pat shēma iet cauri ar būvniecību. Vietējie būs 100% apakšnieki ar 2-5 reizes zemākiem honorāriem. Arhitektūras Ģenerāļiem īsti izvēles nav, jo viņi… Lasīt vairāk »

visu cieņu KM
Guest
visu cieņu KM

Nu ko tur piebilst! Visu cieņu KM un tās padomniekiem sadarbības partneru izvēlē. Laikam jau mūsu ministres k-dze nav pārāk izvēlīga, ja lietas attiecas uz netīro naudu, kāda kuram daļā, ka valsts vārdu saistīs fšaubīgus finanšu darījumu atbalstīšanu, tik tie mūsu arhitekti neizdevušies, un uzaicinot ārzemniekus LMoCA cienijāms objekts.

viator
Guest
viator

šī konkursa kontekstā ierosinu paskatīties uz ebrejiem,

viņi sargā savu identitāti, un ir tur kur ir.

.
Guest
.

Izraeela ir ljoti slikts piemeers, jo tiek atkiivi sponsoreeta no aarpuses. Lietuvieshu maakslas muzejs jau gatavs, tagad taps shis un Valka-Valga konkursaa nupat uzvareejushi Spaanji. Ja nemaldos Gugenheimas konkursaa no visaam Eiropas valstiim Latvija bija vieniigaa, kas nebija iesniegusi nevienu darbu- iesaku vairaak uztraukties tieshi par to.

viator
Guest
viator

runa nav ar Izarēlu, bet par ebreju spēju un māku saglabāt savu īpašo atšķirīgo

Miķelis
Guest
Miķelis

Latviešu iztrūkums Gugenheima muzeja konkursā norāda tikai uz ekonomisko situāciju latviešu arhitektu firmās, nepiedalīšanos loterijā 1 no 500, kur tīri statistiski matemātiski rēķinot ir minimālas izredzes uzvarēt.

Tas ka nevaram vairs piedalīties mājas sacensībās ir jau apkaunojoši mums pašiem. Ebreji naudu no ģimenes ārā nelaiž, tas gan fakts.

.
Guest
.

Protams, mums vajadzeetu vareet piedaliities sacensiibaas pashiem savaa valstii. Gugenheima ir viens piemeers. Runa ir par uzdriiksteeshanos un to vai kaads no latvieshu birojiem jebkad spees kljuut par vienu no shiem septinjiem, kas peec 10 gadiem invaidos nelielas 3. pasaules valstis ar savaam arhtektuuras viizijaam. Vai taa vajag, vai nee, ir cits jautaajums. Lieta taada, ka ir visi priekshnosaciijumi, lai tas vareetu notikt, bet truukst ne tikai budzeta un statistiskaa iespeejamiiba, bet arii uzdriiksteeshanaas.

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Runāsim anatomiskās līdzībās, ir asinsrite-asinis, kas pārvieto barības vielas, transportē skābekli utt.., lai nodrošinātu organisma pilnvērtīgu rīcībspēju, kustības, imunitāti, smadzeņu darbības, nervu sistēmas stabilu darbību, ja asinis sāk trūkt vai būtiski mainās to sastāvs( tās zaudē savas spējas lielai daļai organisma, bet citu organisma daļa nesamērīgi piebaro, radot audzējus), organisms kā veselums kļūst slims, vājš, un principā sāk pārvietoties uz mirēju pusi( no šāda organisma nevar gaidīt kaut kādas konkurences cīņas, aktīvu rīcību utt., ja kas). Tā arī ir ar LR arhitektūras jomu, kur ir hroniska anēmija, kur asinis( nauda) ir derīgas( pieejamas) tikai vecajām rudimentārajām ķermeņa daļām ( pārbūvju,… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

Trāpīgi! Un lietpratīgi teikts.

Bet paliek jautājums, līdzīgi kā Miķelim – Tu šito varētu kaut kur BEZ LĪDZĪBĀM un BEZ PSEIDONĪMA uzrakstīt? Dzīvajā. Vai pateikt. Vai, kas vēl labāk, izdarīt! Mmmm?

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Esmu to darījis atklāti un bez pseidonīma piemēram gada balvas sakarā( teicis, rakstījis) LAS sarakstē, gan arī te pat a4d. Tomēr ko izdarīt? Es esmu tāds pats anēmisks organisma loceklis kā Tu. Lai arī protams esmu mēģinājis aicināt vismaz uz cunftes rindu ciešumu( kopēju interešu ievērošanu, un streiklaužu sodīšanu), uz tā rēķina vismaz palielinot pretestības spējas pret ārējiem uzbrukumiem kopējām( likumsakarīgi ilgtemiņā arī katra individuālajām) interesēm.

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

gribētu tevi satikt dzīvajā… nu, zinot, ka tas Tu 🙂 bet tā, citādi… labi, laikam, jāpriecājas, ka neesmu vēl sodīts, eksekūtēts… jo cik nu tur, līdz "streika-laužiem", būt ieskaitītam… 😉 Redzi, nav jau tā pasaule melna vai balta. Tad tāds arhitektūras "Armani" iznāktu… Un viss skaidrs. Pasaule un situācijas ir, kā reizi daudzšķautņainas un daudzplākšņainas – kas sākumā ass, vēlāk tups var izrādīties, kas kaitīgs vai noziedzīgs – vien lietišķs un profesionāls. Un atkal otrādāk… Reizēm gribot palīdzēt, var pāri nodarīt, bet piespiežot – izglābt. Labi, te uz liriku jau kā pie piektdienas pavilka..;) Par anēmisko organismu gan – teicama… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Es Ingurd esmu no tiem, kas piekrīt krietnajam Vinnijam:"Democracy is the worst form of government, except for all the others.", tādejādi ja kaut kur būtiskos jautājumos rodas dilemmas cunftē, tiek organizēts prebiscīts kur mazākums piekāpjas vairākumam, un bez kādiem tur relatīvismiem, kas agri vai vēlu noved pe rīcībnespējas, ja nepiekāpjas tad vairākumam ir tiesības piespiest šo mazākumu piekāpties un pakļauties vairākuma lēmumam. Pietiekoši bieži tiekamies… Vārdu sakot ja gribi lai Tavas( cunftes) intereses ievēro, Tev ( cunftei) pašam jābūt integrētam savās izpausmēs, tikai tad var kaut ko prasīt vairāk uz malu. KM ir apaļi idioti, ka iepinās naudas atmazgātāju&Teterevu fonda… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

lūdzu, pirmo rindkopu vēlreiz, un saviem vārdiem… citādi sabijos drusku, ka varu par visiem 180 pārprast ))

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Vienkārši ir kopēja nopietna problēma, kur izskatās ir divas pretējas puses, tiek noorganizēta vismaz Padomes balsošana un tiek iegūts cunftes viedoklis, kurš ir saistošs visiem tam starpā arī opozīcijai, kā piedabūt ievērot cunftes lēmumus, tas jau ir atsevišķs stāsts, bet galvenais ,ka cunftei ir savs lēmums par visiem aktuālajiem jautājumiem , savukārt opozīcijai paliek tikai personisks viedoklis, kurš nedrīkst traucēt cunftes lēmumu realizāciju, kas nav skaidrs? Nevar būt savi unikālie lēmumi, kas ir savstarpēji pretrunā, radot kakafoniju, un likumsakarīgi sarunas partneru ignoranci( ak šie "mākslinieki", viņi taču nespēj ar sevi tikt galā, kur nu viņus vēl laist pie plašākām jomām)

Miķelis
Guest
Miķelis

Dārt, tas laiks ir garām. Cunfti nav iespējams apvienot, saliedēt, kontrolēt. Brīvība dara savu. Vēl vairāk, kurš garantēs, ka pieņemtie lēmumi uzlabos situāciju, nevis pasliktinās. Demokrātiskais process ir novedis pie cunftes faktiskas izjukšanas, pārvēršanās interešu klubā. Pārejas periods uz kapitālismu ir noslēdzies, cunfte ir hierarhizēta, tāpat kā Būvniecības akti un turpmāk valdīs intereses un nauda. Arhitektūras romantiķu laiks ir garām, Mežonīgie Rietumi ir klāt un Ingurds konkursa sakarā rīkojās pareizi, nogāza savam kantorim 2 mēnešu iztiku trekno ārzemnieku izskatā. Skatīsimies patiesībai acīs. No otras puses tas ir OK, jo turpmāko 20 gadu laikā notiks kardināli pretējs process – atbrīvošanās no… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

un zīdītājiem. Evolūcija soļo kvalitātes, resursu patēriņa minimizēšanas un garīgas attīstības virzienā. Līdz ar to notiekošās pārmaiņas ir objektīvas un likvidēs izmirstošās sugas ar arhitektūras fabrikām un arhitektūras ģenerāļiem priekšgalā.

Miķelis
Guest
Miķelis

Ingurd, kam pateikt? Tu domā kāds nezin, nesaprot? Mūsu platuma grādos galvenā interese ir personīgās rebes, personīgs labums. Viss šaha dēlis sastāv no daudzām figūrām, kuras kustās pašas. Varētu diezgan smalki aprakstīt piemēram sarunāto konkursu norisi, Tu domā kas mainīsies? Varētu uzrakstīt veselu sarakstu ar likumdošanas aktiem, kuri jāmaina, varētu pat dažus uzrakstīt kopā ar vecu draugu juristu. Varētu pat a4d.lv ielikt Arhitektūras stratēģiju apspriešanai ( diemžēl blogu funkcija vairs nestrādā ). Tu domā kāds apspriestu? Nevienam neinteresē kopējs labums. MMM konkursa saistībā – izgāzāmies kā veca sēta un saņēmām kārtējo pagraba risinājumu vietā kur gruntsūdens līmenis ir 50 cm… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

njā, tas "padziļinājums", kad to beigu beigās piefiksēju, mani arī ne pa jokam nošokēja.. … Nevaru iedomāties tam kādu funkcionālu vai scenogrāfisku labumu īsti, bet tehniskas problēmas un CENA – garantēta. Tas tā. No sērijas par domu unlēmumu tālredzību ‘ LV. Atgriežoties pie sākuma – tas, ka, varbūt, zina un pat drusku saprot, kāds, vai vairāki, tas nav, un nekad nebūs atcēlis nepieciešamību PAŠAM AKTĪVI DARBOTIES, ne tikai komentēt. Darboties ar Savu vārdu, Savā jomā, un Sev atvēlētajā laikā un iespēju robežās. Tas pirmkārt. Otrkārt – …. otrkārt…. – par pārējo es tev piekrītu…. punktu pēc punkta, tēzi pēc tēzes.… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Ingurd, piekrītu. Kādu dienu Miķelis izdarīs sepuku ( samuraju štelles, domāts virtuāli ) un komentāros vairs neparādīsies, jo šķiet būšu aptvēris visu spektru, – uzlauzis vietējo kodu. Mana izvēle ir "Mežonīgie Rietumi" un savs "kolts" pie sāniem. Kad satiksimies uz kādas šauras takas, domāju, ka viens otru atpazīsim, jo esam dažas reizes jau sarokojušies. Man ar ir plāns. Tas, ka plāns balstās tajā kā apiet vietējo radīto sistēmu ar legāliem līdzekļiem un nemaksāt ne centa Arhitektūras ģenerāļu radītai sistēmai, ir mazliet apkaunojoši, bet sirdī ielīksmojoši. Sistēma, kas radītu lai kontrolētu ierindniekus, nāk no padomju VDK plauktiem. Visas padomes, sapulces, sanāksmes… Lasīt vairāk »

arhitekts bez kolta
Guest
arhitekts bez kolta

Žēl , izskatās , ka vairāk nebūs ko lasīt …mazliet sajūta kā filmas Vārnu ielas republikas pēdējos kadros …katrs aizgāja uz savu pusi ..un viss beidzās ..