Monuments vai arhitektūra?

Raksts par Nacionālās bibliotēkas tematiku.

Pēdējos gados kaut kā neveikli un muļķīgi sanāk ar mūsu profesijas publisko prestižu — tikko kaut ko sāk būvēt Rīgas centrā, var nosaukt jebkuru objektu, gandrīz bez izņēmumiem, tas uzreiz izsauc iebildumu lavīnu — Valsts pieminekļu inspekcija, kā izteikti radoša un kompetenta iestāde, izrādās nav apmierināta ar projekta arhitektoniskiem risinājumiem un mazgā rokas nevainībā norādot kā uz vienīgo pierādāmo nepilnību — pilsētas plānošanas trūkumu, zaļie un zilie populistiski protestē pret it kā sabiedrisko stādījumu un ūdeņu, nekopto un piesārņoto, apdraudētību, neorganizētas arhitektu un viedīgo grupas, kopā un individuāli, pauž pārsvarā vispārīgi-kritiskus vai noliedzošus viedokļus, pensionētie aktīvisti vāc parakstus un grasās tiesāties ar domi.


Objektu tapšanā tieši iesaistītās puses — celtnieki naski būve, projektētāji aizvainoti-augstprātīgi klusi smīn vai labākajā gadījuma īgni ņurd, finansētāji lamājas, draud ar tiesu darbiem un solījumiem sabāzt savu naudu kur citur. Vardu sakot kārtējais skandāls un visiem sabojāts garastāvoklis jaunrades un jauncelsmes prieka vietā. Galu galā viss tiek uzbūvēts, iesvētīts, ar šampanieti un «smalkam aprindām»  palaists un «attīstības un investīciju karavāna» dodas tālāk, atstājot lielāku vai mazāku kluci publiskajā vietā, kā arī mieles un neizpratni ieinteresētajā publikā.



Vai var būt savādāk? Tā — lai rezultātā ir godprātīgs gandarījums ne tikai konkrētajā štellē iesaistītājiem, bet arī parējiem izprast gribētājiem, vai arī vismaz lai paliek argumentēti viedokļi — kas un kāpēc nav labi — analītiska kritika ir zināma ķīla tam ka vērtīga pieredze (īpaši negatīva) kalpos veiksmīgākiem iznākumiem citu reizi. Varbūt jāsāk viedokļu un rīcības noskaidrošanu un veidošanu nedaudz ātrāk — ieceres tapšanas laikā, nevis, kā parasti — būvniecības noslēguma stadijā, kad visa paviršu iebildumu kņada jau ir sen par vēlu un sabiedriskas labsajūtas labad bez tās pilnīgi mierīgi varētu iztikt. Varbūt derētu pamēģināt aprunāties par to savādāk, ne tik primitīvi un politizēti vulgāri, bet kā arhitektiem — interesanti un pēc būtības.


Mums visiem par prieku ir viena nozīmīga un jau ceturtdaļgadsimta aktuāla Liela Arhitektūras Iecere (L.A.I.)? Valsts bibliotēkas projektēšana iesākta pagājušā gadsimta 70.gadu vidū. Šajā laikā piedzīvota gan viena projekta godalgošana izstādē Pompidu centrā Parīzē, gan vidējai arhitektu paaudzei labi zināmu iemeslu dēļ pilnīgi izgāzies vērienīgi izsludinātais projektu konkurss, gan atbildīgo funkcionāru sev kritiskā un publiski neveiklā situācijā ļoti veikls glābšanas gājiens, piesaistot starptautiski pazīstamāko latviešu arhitektu, gan nacionālās vadošās elites populistiskas konjuktūras dēļ vārdos atbalstīta nenoteikta lieluma objekta skiču projektēšana vairāk kā desmit gadu garumā, tautai (pasūtītājam) — periodiski demonstrējot identiskas bildītes, gan pēdējā skiču projekta varianta (mazākā) prezentācija Venēcijas biennālē, kā valstiska debija prestižākajā pasaules arhitektūras skatē.


Prieku par tik ilgstošu un neatslābstošu publisko ieinteresētību projektā nedaudz aptumšo tas, ka gandrīz vienas paaudzes garumā notiekošajam un dāsni finansētajam radošajam procesam tikpat kā nav nekādas intelektuāli profesionālas atdeves — publikāciju, materiālu un atziņu kas liecinātu par «gadsimtu projekta» ietekmi un vietu profesionālās sabiedrības domās, par to savstarpējām attiecībām. Varbūt ir pēdējais laiks to noskaidrot, un nedaudz pārvarot ierasto mentālo kūtrumu un pārprasto korporatīvo ētiku darīt zināmus atklātībai savu attieksmi!

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
12 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Zodchijs

A pac tu to biblioteku uzprojektiereet maaceetu? A smukaaku? Varbuut Birkertu Gunaaram ariidzan vajadzeetu uzprasiit kaa pasham peec tiem 10 gadiem izskataas? Un Modris jau ar parakstiijies zem taas shtelles..

Juris

Tiešām nezinu, kas ir skices autors, brt pēc manas saprašanas šāda ideja ir plašas ainavas iedvesmota ēkas/reljefa uzbūve, kurai ir divas puses ŪDENS PUSE/ ZEMES PUSE, un tā atrisināma beez problēmām, ja ir brīva apkārtne.

Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas skice visu laiku uzrāda konfliktu ar apkārtni, ar brīvas vides trūkumu tiešā ēkas tuvumā.

teofils

tiešam divaini kā šis BIGNESS projekts pagaidam nevienu arhitektu nekustīna.

Xoox

nu jaa beediig tas izskatas ja skataas uz to kaa gadsimtiem gaajis cauri projekts kur nav maiiniijies nekas – un kaa liela lapa ar tristuriit it tikai paraugusi kaa- izprinteeta liela a3 lapa ar ieskaneetu palielinaantu ar ziimuli uzklickereetu micro trisuturiit, taa ar tas palicis. man liekas ka mieriig vareetu meginaat taa – ka katri 3 uzceltie superveikali no tiem lielajiem "konteineriem" un pareejie sponsoree vienu biblioteekas projekta izstraadi – vai konkursu – vai dalju buvnieciibai – vismaz kaukad progress – un taa no superveikaliem kas rodaas vislaik veel un veel vareetu uzcelt biblioteeku. vieniigi miinus ka droshvien jau busu… Lasīt vairāk »

Zodchijs

A pac tu to biblioteku uzprojektiereet maaceetu? A smukaaku? Varbuut Birkertu Gunaaram ariidzan vajadzeetu uzprasiit kaa pasham peec tiem 10 gadiem izskataas? Un Modris jau ar parakstiijies zem taas shtelles..

Juris

Tiešām nezinu, kas ir skices autors, brt pēc manas saprašanas šāda ideja ir plašas ainavas iedvesmota ēkas/reljefa uzbūve, kurai ir divas puses ŪDENS PUSE/ ZEMES PUSE, un tā atrisināma beez problēmām, ja ir brīva apkārtne.

Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas skice visu laiku uzrāda konfliktu ar apkārtni, ar brīvas vides trūkumu tiešā ēkas tuvumā.

teofils

tiešam divaini kā šis BIGNESS projekts pagaidam nevienu arhitektu nekustīna.

Xoox

nu jaa beediig tas izskatas ja skataas uz to kaa gadsimtiem gaajis cauri projekts kur nav maiiniijies nekas – un kaa liela lapa ar tristuriit it tikai paraugusi kaa- izprinteeta liela a3 lapa ar ieskaneetu palielinaantu ar ziimuli uzklickereetu micro trisuturiit, taa ar tas palicis. man liekas ka mieriig vareetu meginaat taa – ka katri 3 uzceltie superveikali no tiem lielajiem "konteineriem" un pareejie sponsoree vienu biblioteekas projekta izstraadi – vai konkursu – vai dalju buvnieciibai – vismaz kaukad progress – un taa no superveikaliem kas rodaas vislaik veel un veel vareetu uzcelt biblioteeku. vieniigi miinus ka droshvien jau busu… Lasīt vairāk »

Zodchijs

A pac tu to biblioteku uzprojektiereet maaceetu? A smukaaku? Varbuut Birkertu Gunaaram ariidzan vajadzeetu uzprasiit kaa pasham peec tiem 10 gadiem izskataas? Un Modris jau ar parakstiijies zem taas shtelles..

Juris

Tiešām nezinu, kas ir skices autors, brt pēc manas saprašanas šāda ideja ir plašas ainavas iedvesmota ēkas/reljefa uzbūve, kurai ir divas puses ŪDENS PUSE/ ZEMES PUSE, un tā atrisināma beez problēmām, ja ir brīva apkārtne.

Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas skice visu laiku uzrāda konfliktu ar apkārtni, ar brīvas vides trūkumu tiešā ēkas tuvumā.

teofils

tiešam divaini kā šis BIGNESS projekts pagaidam nevienu arhitektu nekustīna.

Xoox

nu jaa beediig tas izskatas ja skataas uz to kaa gadsimtiem gaajis cauri projekts kur nav maiiniijies nekas – un kaa liela lapa ar tristuriit it tikai paraugusi kaa- izprinteeta liela a3 lapa ar ieskaneetu palielinaantu ar ziimuli uzklickereetu micro trisuturiit, taa ar tas palicis. man liekas ka mieriig vareetu meginaat taa – ka katri 3 uzceltie superveikali no tiem lielajiem "konteineriem" un pareejie sponsoree vienu biblioteekas projekta izstraadi – vai konkursu – vai dalju buvnieciibai – vismaz kaukad progress – un taa no superveikaliem kas rodaas vislaik veel un veel vareetu uzcelt biblioteeku. vieniigi miinus ka droshvien jau busu… Lasīt vairāk »

12
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x