Arhitekte Liene Griezīte atklāj, ka sarunu posms par atbildīgo darbu Liepājā, pirmkārt, bija laiks, kurā noskaidroties pašai sev. «Kopumā Liepājā pietrūkst eksperimenta meklējuma. Atkārtot Rīgas modeļus būtu vislielākā kļūda. Tā potence būtu — Liepājā var darīt savādāk.»
Kā izskatās galvenā arhitekta vieta Liepājā?
Sabiedriskās attiecības Liepājā ir tādas kā visur: daļēji politizētas, daļēji no kultūras, ekonomiskām vai citām tradīcijām iespaidotas. Visās ir kāds personāliju spēks un autoritātes. Manī Liepāja atstāja smagnēju sajūtu ar to, kā salīdzinoši nelielajā vidē tās spēcīgās personālijas neatrod savstarpēji vienojošu virzību. Tās, kas nav spēcīgas, veido kuluāru masu. Tās, kas cīnās, lai būtu sabiedriski ietekmējošākas, kādā veidā nav pietiekoši spēcīgas, lai veiktu to, ko zemapziņā vēlas. Tas savā veidā parāda, kā darbojas struktūra Liepājas domē un Būvvaldē vai arī — kā nedarbojas. Un tiek patērēta liela emocionāli cilvēciskā enerģija tieši uz šādām pārdomām un attiecību risināšanām, kas ražīgam darbam nav auglīgi.
Lai šo situāciju risinātu, ir jābūt kādai īpašai motivācijai. Vai nu ir jābūt misijas apziņai, vai tieksmei pēc karjeras. Ja vispār nonāk pie tā, ka ir viena vadoša personība, kas darbojas kopējas pilsētbūvnieciskās koncepcijas uzstādīšanā Liepājai, kas pašlaik tiek saukts par pilsētas galveno arhitektu. Tas attiecas arī uz jebkuru jaunu arhitektu kolektīvu, kurš uzsāktu darbību Liepājā. Nevis vienkārši neitrālu darbošanos, bet ar kaut kā pateikšanu. Nevar teikt, ka pasaulē nav pazīstami precedenti, ka no reģiona vai tā sauktās provinces nenāktu spēcīgi impulsi, kas reflektē uz visu reģionu, Eiropu vai pasauli.
Liepājas sabiedrība, kas nav lielā kapitāla turētāja, iekšēji jūtas aicināta veidot savu platformu un oponēt vai būt dialogā ar tām spēcīgajām personām. Kāpēc ir tā, ka sabiedrība vēlas, bet nesajūt pietiekošu potenciālu, un tas nedarbojas?
Varbūt sabiedrība ir par vāju.
Sabiedrība pati nav ne stipra, ne vāja. Sabiedrībā ir inteliģence, kas veido morāli ētisku domu. Sabiedrībā ir aktīvi cilvēki, kas šo vai citu domu var atbalstīt. Sabiedrība veidojas tāpēc, ka tā ir īstenojusi noteiktu attīstību — tādu, kāda ir bijusi tās vēsture, un visu šo faktoru summā tā ir šāda te. Jautājums — kāpēc tieši tāda?
Atsevišķie indivīdi jeb kāda loka līderi nav nobrieduši nākt uz šo situāciju.
Paskatāmies otrādi. Tie, kas sevi ir izkristalizējuši par konkrētiem līderiem, lai arī viņi tiek nosaukti par kapitāla turētājiem, varbūt arī viņi nav pietiekoši morāli nobrieduši. Varbūt tur ir tā atgriezeniskā saite. Arī viņiem ir jāstrādā ar sevi un vairāk jāpievēršas dialogam ar pārējo sabiedrības daļu.
Bet gaida, kad atnāks princis vai princese no malas, sakārtos un atrisinās to situāciju. Vienalga jebkurā sabiedriskajā izpratnē vispirms jāmeklē jau iekšienē. Un tad varbūt arī atnāks! Viņi liks klāt. Pirmais vienmēr tomēr ir — sākt ar sevi. Uzticēties spēkiem, kontaktiem un palīdzībai no ārpuses, bet ne novelt, balstīties vai paļauties uz to.
Visiem Liepājā pietrūkst eksperimenta meklējuma. Tie, kas darbojas biznesā, ņem un producē modeļus no Rīgas. Interesantāk būtu, ja ņemtu vērā, piemēram, Skandināvijas mazo pilsētu pieredzi. Atkārtot Rīgas modeļus var būt vislielākā kļūda. Tā potence būtu — Liepājā var darīt savādāk. Vajadzētu! Tas man likās tas izaicinājums! Taču nesaredzēju, ka manos spēkos ir pārredzamā laikā novadīt sabiedrību uz tik ļoti savādāko, kādas bija manas fantāzijas.
