Latvijas arhitektūras ātrvilciens turpina kustību uz 9.Venēcijas biennāli. 19.martā Arhitektu namā notika darba grupas (DG) 3.sēde.
Kādi pagriezieni? Vēl būdama ministre Ingūna Rībena parakstīja Kultūras ministrijas (KM) oficiālo vēstuli Biennāles vadībai par Latvijas dalību. DG pārstāvis no KM Andris Brinkmanis (iepriekšējās Biennāles koordinators, KM pagaidām nav speciālista arhitektūras nozarē) ziņoja, ka jaunā ministre Helēna Demakova projektu ir akceptējusi un sāks aktīvi līdzdarboties: «joprojām nav finansu seguma?.
Par konkursa nolikumu
Konkursa par labāko ideju Latvijas ekspozīcijai 9.starptautiskajā arhitektūras izstādē Venēcijas biennālē nolikuma projektā rakstīts, ka ideja ir iepirkuma priekšmets (IP), pasūtītājs — Latvijas Arhitektu savienība (LAS), IP sastāvā — eseja/koncepcija, devīze un logotips, ekspozīcijas skice un scenārijs; IP noformējumam jāsastāv no 3 daļām: pieteikuma dokumentiem, tehniskā un finansiālā piedāvājuma, IP parauga pārbaude — plenērs (būtu bijis 2.—4.aprīlī), IP iesniegšanas/atvēršanas termiņi — 2004.gada 14.,15.aprīlis. Pēc IP vērtēšanas kritērijiem Iepirkuma komisija izvēlas visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst darba uzdevumam, kurā ietverti — vēlamais galarezultāts, kvalitātes standarti, realizēšanas metodes, dalībnieku kvalifikācija, prezentācija un laika grafiks. 2.aprīlī plkst. 15.00 Arhitektu namā notiks 3 pašvaldību konceptuālās prezentācijas. Kam?
Kā ar autoritatīvu metodi mūzu ganāmpulks saplok trijjūgā
Es, Indra Ķempe, kā Liepājas kluba V—10 delegāte ar novērotāja statusu sekoju DG domu virzībai. Fiksējot personāžu ietekmju sentences, atainošu sarunu (jāatzīst — nekoordinētu), kurā pa pusnorautam teikumam DG pieeja rast projekta koncepciju demokrātiskā pūlī sašaurinājās līdz koncentrētai izvēlei.
DG rīcība aktualizē jautājumu par administratīvi ētisko robežu, līdz kurai amatpersona — arhitekts — drīkst iejaukties pasūtāmā/izskatāmā projekta radošajā sadaļā. Arī Biennāles DG veido radošas personības, kuras plānojamo stratēģiju detalizēs līdz noskaņas pakāpei. Kā distancēt līdz nianses finesei definētu uzdevumu no radoša (līdz)autora, ne izpildītāja meklēšanas? Likumu līkumi, vājā diskusiju kultūra un līderierēdņu noslogotība kultivē DG viennozīmīgu nostāju kā projekta — glābējzvanu.
Daiga Dzedone (DDZ), Ventspils galvenā arhitekte: «Taisām plenēru vai nē? Veltīt vienu nedēļu darbam, nezinot, vai vispār piedalīsimies? Kāpēc nevar 3 komandas noprezentēt un turpat vērtēt?»
Edgars Treimanis (ET), arhitekts: «Varbūt 3 dienas strādā mājās. Piedalās, kas grib. Visi Latvijas iedzīvotāji? Atnes tikai idejas. Savāc. Labākajam — simboliska balva. Izdala 3 labākās idejas II kārtai. Iesniedz potenciālajiem realizētajiem (no I kārtas dalībniekiem), lai aprēķina.»
Ināra Kārkliņa (IK), arhitekte: «Kā novērtēsim bez izmaksām?»
DDz: «Nav tiesību izvērtēt ideju, kamēr darbus nav skatījusi Iepirkumu komisija, tad sludināšana presē, pēc tik un tik dienām? Nevaram paspēt noorganizēt plenēru.»
Gvido Princis, (GP), Rīgas domes Pilsētas Attīstības departamenta Pilsētplānošanas nodaļas vadītājs: «Ar MK noteikumu var piemērot ātro procedūru. Plenēra īpatnība ir interaktīva sadarbība. Vai pārceļam uz — uzdošana/saņemšana? Iztrūks komunikācijas. Ir vajadzīgs starpposms rezultāta sasniegšanai, lai nebūtu fantastiska ideja par visneiedomājamāko cenu. Procedūra, kas ierobežo, ir sausā puse, bet labākās idejas ieguves veids — uzdošana/saņemšana — nenodrošina pat iespējami labāko rezultātu par ierobežoto cenu.»
IK: «Jāiedod arī noskaņojums — KO gribam sagaidīt.»
DDz: «Tas būs atkarīgs no — KĀ mēs prezentēsim. Var — 1, 2, 3 mājas. Var — šie 5 objekti jāsasaista savstarpējā blokā pret sauli, piemēram. Var iedot principā pilnīgi gatavu redzējumu, kurš jāieliek izstādes redzējumā.»
Uģis Kaugurs (UK), Liepājas galvenais arhitekts: «Precīzāks stāsts nenozīmēs, ka ilustrēs, ko pastāstīs. Ja neko nestāstīsim, varam sagaidīt, ka būs vilciens ar mājām lodziņos? Ir jāiedod scenārijs ar iespējami plašu? (horizontu — IĶ). Vai 3 pilsētas prezentēs katra savu skatījumu? Vai vienojamies par kopīgu platformu, kurā katra pilsēta ierakstās?»
DDz: «Tikai un vienīgi katra savu. Varam ļoti detalizēti. Līdz pakāpei, ka ekspozīcijas veidolā ir ūdens, kura klātbūtne ir visām 3 pilsētām. Ne tikai redzēt ūdeni, arī dzirdēt. Arī vēju, arī ērģeles. Nav svarīgi Trīsvienības vai Doma. Caur arhitektūras prizmu rādām, kādus mūs izpostīja, kādi atdzimām, kādi esam.»
ET: «Sākotnējais, ka dosim vispārēju izejas materiālu, tagad pagriežas tajā virzienā, ka katra pilsēta dos koncepciju, un tie, kas būs izpildītāji, meklēs, kā to izdekorēt.»
UK: «Nē. Viens no variantiem, kad pasūta māju ar 14 m2 guļamistabu. Otrs — guļamistabu ar skatu uz jūru.»
DDz: «Par kādiem izpildītāju simtiem runājam? Šobrīd ir situācija, kad ar konkursantu ir jāstrādā, jāpierunā, jālūdzas… Pretendentiem ir jābūt ar praksi. Katrai pilsētai jāatrod potenciāla grupa, kas rod filozofiju ekspozīcijai.»
ET: «Būs konkurss par 3 realizētājiem.»
GP: «Ko prezentēsim — pilsētas vai arhitektūru?»
DDz.: «Pilsētas prezentēs pilsētas arhitektūru.»
Rīgas haoss
ET: «Rīgā ir daudz objektu. Nosacīti labie ir izvēlēti LAS gada skatēs. Paņēmām 4 gadu materiālus, sākot ar mileniumu (ar atdzīvošanos). Būvju klāstā vairākums ir jaunbūves, rekonstrukcijas. Tā ir aktivitāte. Izejas rakurss ~30 jaunbūves. Tik dažādas? Variants — katra gada uzvarētāji — 11 darbi? (Vēl versija — IĶ) Nekur pasaulē tā nerakņājas pa pagātni kā pie mums! Nolikt Melngalvju namu un Rātsnamu blakus aizkavētajam potsmodernismam — A.Bisenieka stikla zelmenim (Kaļķu ielā) vai Eiropā pazīstamajam paņēmienam, kādā tapis A.Kronberga stikla nams (Baznīcas ielā)?»
Okupācijas žņaugs Latvijas apbūvi paglāba no apšaubāmi arhaiskās arhitektonikas parādībām, ko nu bez obligātās bērnības kaites būvslimību vēsturē pieaugusī pilsēta pārcieš ar joni un komplicētāk. Manuprāt (IĶ) — individuāla metamorfožu tēma eiropeisko galvaspilsētu apbūves skalā.
Liepājas triloģija
UK: «Mums ir asociatīvs saraksts ? kolāža. Vairāk kopēja vīzija nekā atsevišķi objekti. Metamorfožu ideja būtu pasniedzama ar trīs tēmu banālo komplektu — ticība, cerība, mīlestība. Kā tās atspoguļojas pilsētas attīstības audumā, kontekstā, tēlā, detaļās. Reminiscencē. Vēsturē, šodienā, nākotnes iezīmēs. Pārmantojamībā.»
Ticība (baznīca, partkoms, baznīca) — Sefrēna altāris, Karostas katedrāle, Vatikāna paviljons
Cerība (osta, militārisms, osta) — M.P.Berči, Karosta, Ūdenslīdēju mācību centrs
Mīlestība (mūzika mūžīgi mūžos) — Trīsvienības ērģeles, Rokkafejnīca, Simfoniskā koncertzāle
Ventspils vienvirziens
DDz: «Mēs uzsveram pilsētas vēsturiskā centra grandiozās metamorfozes, kā centrālo jostu izvirzot Ostas ielu. Uz tās ir virkne objektu, kuri izveidoti 12 gadu periodā. Akcents — promenādes renesanse. Uz jostas uzveram visu, ko varam redzēt bezmaz no viena punkta — Ordeņa pili (interjers), Brīvostas pārvaldi (rekonstrukcija), Ventspils Nafta biznesa centru, Kālija parku (rūpnīca), vides objektus — strūklaku Kuģu vērotājs, Kr.Valdemāra sēdskulptūru kā fonu. Otrs — Ostgals (XIX gs. b. zemās apbūves integrēšana Eiropā). Modernās arhitektūras piemērs ir jaunā bibliotēka vecpilsētā, kuru sāk realizēt. Rādām, kā laikā ir mainījusies pilsēta. Ne arhitektūras progresu. Savelkam kopā, izvelkot esenci no katra.»
Lasu un briinos – nu kapeec ar varu ir jaameegjina paraadiit pasaulei, ka ar arhitektuuru pie mums shobriid ir BAIGI BĒDĪGI.
Taa vietaa, lai meegjinaatu izveeleeties no plashaa izcilo projektu klaasta piemeerotaako pretendentu, piepuustiem vaigiem censhamies atrast vismaz kautko, par ko nebuutu jaasarkst.. Atslaabstiet, – lielajaas bienaalees tas nevienu neinteresee…
Varbuut aizsuutam melngalvju namu, briivostas paarvaldi un jau pasaulee redzeeto Vatikaana paviljonu + kopiivraitera textu par ticiibu, ceriibu, miilestiibu….
Lasu un briinos – nu kapeec ar varu ir jaameegjina paraadiit pasaulei, ka ar arhitektuuru pie mums shobriid ir BAIGI BĒDĪGI.
Taa vietaa, lai meegjinaatu izveeleeties no plashaa izcilo projektu klaasta piemeerotaako pretendentu, piepuustiem vaigiem censhamies atrast vismaz kautko, par ko nebuutu jaasarkst.. Atslaabstiet, – lielajaas bienaalees tas nevienu neinteresee…
Varbuut aizsuutam melngalvju namu, briivostas paarvaldi un jau pasaulee redzeeto Vatikaana paviljonu + kopiivraitera textu par ticiibu, ceriibu, miilestiibu….
Ja ir zināms, kas nevienu neinteresē, varbūt ir zināms arī, ar ko LV kādu ieinteresētu lielajaa bienaalee?
Kas no plashaa izcilo projektu klaasta ir piemeerotaakais pretendents tēmai ?Metamorfoze?? Lūdzu padalies domās!
Asociatīvi salīdzinot, pirms MarijaN vai I.Bondare devās uz attiecīgajām ?lielajām izstādēm?, nez vai viņas ar varu meegjinaaja paraadiit pasaulei, ka ar šovmūzikas vai ķermeņa arhitektuuru pie mums shobriid ir so, so… Viņas riskēja. Arī A.Mednis vai D.Tobija. Re – veiksme dažreiz paslēpjas pasniegšanas veidā, kādreiz superstar saturā, citreiz drosmē būt, kāds ir, protams – tā mēdz arī boikotēt :))
rinda-indra, vai nemani, ka šoreiz oponē sev ?… ko īsti gribeeji pateikt tādu, ko "si" vēl nebūtu pateicis..?!!!
1.ak tā – ?si? ir vīr. dz.? pēc intonācijas likās, ka? viss, ko izdarīju, pagriezu iebildes jautājuma formā, lai -iespējams- gūtu alternatīvas atbildes – konkrētas
2.kaut šis ir www diskusijām par arhitektūru, arhitekti ar visu sertifikātu ir cilvēki, kas nevelk bikses pār galvu, tomēr kaut ko jauc gan? :)) ?zeķes un manikīrs? nav no vienas operas, varbūt no cirka :))
Ja mēs – Latvijieši esam nolēmuši piedalīties, tad vajag vienu stāstu – konceptuālu un niansētu – un tas varētu būt – Liepājas metamorfozes. Bet bez trim sakralizētajiem vārdiem. Prātā jau var paturēt struktūras skaidrībai.
Tēmas pasniegums ar orientējošām izmaksām varētu izkristalizēties konkursa / plenēra gaitā. Aicinājums ventspilniekiem – šoreiz būt Latvijas patriotiem..
Liepājnieces paldies par jauko novērtējumu, bet ir arī citas problēmas Venēcijas sakarā – konrēti, runa ir par banālo naudu… kuru neviens nevienam tā īsti nav apsolījis, nedz cieti paprasījis. Ir tā kā ideja, ka naudu varētu samest 3 pašvaldības + valsts. Ir tādas aizdomas, ka tā vis nesanāks, jo ikkuram naudas devējam gribas gan zināt, par ko viņš maksās. Svarīgākais jautājums – vai Latvijai (valstij, visai, nu labi, kaut vai tikai Latvijas arhitektiem) ir NEPIECIEŠAMĪBA (apzinātā, tā, ko par brīvību saucam) piedalīties? Ja ir – tad jājautā, KO MĒS VĒLAMIES PATEIKT PAR SEVI – vai to, ka mums ir trīs… Lasīt vairāk »