Žurija. Zīmējums: Artis Zvirgzdiņš

MARK pievērš uzmanību konkursu izvērtēšanas praksei

Konkursi — arhitektūras sacensības, to rīkošanas un iesniegto darbu izvērtēšanas kvalitāte ir bijis bieži apspriests temats gan A4D, gan vietējā arhitektu vidē vispār. Noslēdzoties šogad nozīmīgākajam konkursam, — Nacionālajā teātra piebūvei —, viedokli par tā vērtēšanas kvalitāti pauda MARK arhitekti, nosūtot vēstuli rīkotājiem — Rīgas domes Īpašuma departamentam. Tā kā viņu rakstītais, “ka netiek gūts pilnīgs priekšstats par žūrijas lēmuma motīviem, trūkst argumentētas, plašāk izklāstītas kritikas, kas sniegtu atbildes uz konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem” nereti šķiet attiecināms arī uz citu konkursu vērtējumiem, tad publicējot vēstuli A4D slejās, vēlamies rosināt plašāku diskusiju par šo tēmu  — arhitektūras konkursu žūrijām un vērtējuma kvalitāti. Jo vairāk tāpēc, ka žūrijas rokās ir ne tikai izvēlēties labāko no priekšlikumiem, bet arī ar rakstiski izklāstītu vērtējumu dot pienesumu arhitektūras domai un kultūrai, caur to veicinot labākas arhitektūras rašanos nākotnē.

Par metu konkursu “Latvijas Nacionālā teātra piebūve Simtgades alejā 3, Rīgā

Vēlamies pateikties Pasūtītājam par metu konkursa rīkošanu un atzinīgi vērtējam faktu, ka  konkursā tika piešķirta 1. vieta, kas ir pozitīva atšķirība no daudziem pēdējā laika metu konkursiem. Pirmās vietas piešķiršana ir likumsakarīgs procesa rezultāts un tas padara noteikumus skaidrākus arhitektūras konkursa dalībniekiem. Mēs uzskatām, ka metu konkurss ir vienīgais veids, kā iegūt labu rezultātu, plānojot nozīmīgus nacionāla mēroga objektus. Jāapzinās, ka šāda arhitektu sacensība pasūtītājam ir liela privilēģija, kur nav iespējams un nav nepieciešams segt kopējo procesā ieguldīto enerģiju. Metu konkursos žūrijai ir būtiska loma, jo neatkarīgi no iesniegto darbu kvalitātes, tieši profesionāļu godprātīgs darbs izšķir gala lēmumu.

Latvijas Nacionālā teātra piebūves konkursa darba veidotāju komanda ir MARK arhitekti, Mailītis A.I.I.M un APD Alps. MARK arhitekti un APD Alps vēlas norādīt uz sekojošo:

Lēmām piedalīties Nacionālā teātra piebūves konkursā, jo esam atbilstoši gan pieredzes, gan kompetences ziņā, turklāt dalību šajā konkursā uzskatām par lielu godu. Piedaloties konkursos, zinām riskus, ko uzņemamies un apzināmies visus iespējamos rezultāta scenārijus. Strādājot pie metu konkursa, trīs biroju sastāvā ieguldījām vismaz 1200 cilvēkstundas, kas ir ekvivalents EUR 36 000. Darba procesā veicām rūpīgu ideoloģiskās, pilsētplānošanas, funkcionālās, telpiskās, tēla un materialitātes analīzi pilsētas publiskās telpas kontekstā. Apzinājāmies, ka ieguldītais darbs tiks vērtēts pēc nolikumā aprakstītajiem kritērijiem un mūs motivēja pārliecība, ka žūrijas darbs būs augsti profesionāls. Lai sasniegtu rezultātu konkursā, mēs, piemēram, izstrādājām 12 funkcionālā plānojuma variantus, lai varētu piedāvāt atbilstošāko un labāko.

Mēs pieņemam kopējo konkursa rezultātu, bet diemžēl saskaņā ar saņemto žūrijas komisijas atzinumu jāatzīst, ka netiek gūts pilnīgs priekšstats par žūrijas lēmuma motīviem, trūkst argumentētas, plašāk izklāstītas kritikas, kas sniegtu atbildes uz konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem. Līdz ar to mūs nepārliecina dažu žūrijas locekļu vērtējums, ko tie devuši mūsu un citu kolēģu darbam. Izlasot rodas sajūta, ka saņemtās kritikas motīvi ir vai nu neizprasti, vai pārprasti. Vēlamies atzīmēt, ka mūsu konkursu pieredzē šis ir viens no izstrādātākajiem un pārdomātākajiem darbiem. Uzskatām, ka mūsu intelektuālais ieguldījums un darbā pārstāvētās vērtības neatbilst žūrijas vērtējumam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs atsakāmies no piešķirtās godalgas, paturot visas mūsu meta konkursa darba intelektuālās un materiālās tiesības. Paturam arī visas autortiesības uz mūsu piedāvātajiem  risinājumiem un darba publikācija ir pieļaujama tikai ar mūsu piekrišanu.

Ar cieņu, meta konkursa dalībnieku vārdā
SIA MARK ARHITEKTI
valdes loceklis Mārtiņš Ošāns

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
34 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Armands

Par vietām. Es personīgi biju šokēts, par Dzintaru koncertzāles konkursu, kurā nebij 1ās vietas. Un konkurss tiek atdzīts par noslēgtu. Ko no šāda konkursa rezultāta var sagaidīt. Vispār nav saprotams. Vai 2ās vietas ieguvējam vispār būs iespēja piedalīties projekta realizācijā (tīri loģiski, nē nevajadzētu). Kas būs ar konkursā sniegtajām idejām, detaļām un to autorības aizsardzību… naudas balvas jau tip izmaksā. Nesen biju paārsteigts par mūkusalas prominādi, kur konkurss noslēdzās ar uzvarētāju, bet reāli realizēs citi (https://www.riga.lv/lv/news/ka-tiks-parveidota-mukusalas-promenade?10341)… (ja es maldos, lūdzu pakomentējiet). Par RB rail lodostas staciju, ar daudz jautājumu, ļoti maz saprotamu atbilžu. Līdzīgi kā ar Nac.teātra piebūvi, re, [Arhitektei]… Lasīt vairāk »

Edgars

Kompliments Artim par illustrāciju.

Artis Zvirgzdiņš

Paldies!

Anna

Visā visumā piekrītot šaja vēstulē paustajam, tomēr- jāsaka ka Mark/AIIM projekts nav izdevies un var saprast žūrijas lēmumu. Liektās jumtu plaknes rada pārāk ekspresīvu, pat agresīvu iespaidu. Var jau strīdēties, taču esošā vieta parkā prasa mierīgākus apjomus. Tas taču ir tikai black box ar darbnīcām.

Gatis_Didrihsons

Paldies par tēmas aktualizēšanu. Zinu, ka šī nav pateicīga pozīcija, bet atklātām sarunām ir nozīme. Piekrītu uzstādījumam par žūrijas atbildību un to ka tās locekļiem jāsniedz argumentēts viedoklis par katru darbu. Ja tā nav, tad nav ko iet žūrijā. Es tādēļ atteicos būt šajā žūrijā jo šobrīd neesmu gatavs veltīt šim nepieciešamo laiku. Paviršības nedrīkst pieļaut, jo citādi tā ir necieņas izrādīšana, pirmkārt jau pret dalībniekiem. Bet te parādās vēl kas… Patiesi jūtu līdz autoriem – 1200h? wow! Bet… kā dēļ? Konkursa!, kur liela daļa ir minēšana – trāpi vai netrāpi ar savu ideju. Nav lielas jēgas sacensties ar izstrādes… Lasīt vairāk »

Miķelis

Pilnīgi piekrītu. Metu konkursi, ja vien tas nav starptautisks projekts ar trīs atlases kārtām, izskatās pilnīgi citādi. Vāciešiem ir pat speciāls žurnāls par konkursiem, tur visu to var redzēt. Pirmdien iemetīšu linku.

Mārtiņš Ošāns

MARK arhitekti ar ALPS tikko piedalijās uzaicinātā BKUS plenērā. Un šo formātu es ļoti vēlos pareklamēt mūsu sabiedrībā. Tas bija trīs dienu sprints ar ierobežotu dalībnieku skaitu katrā komandā. Pasūtītājs katrai komandai samaksāja 2000 Eur un ieguva pārliecību un argumentus par tālāko rīcības plānu. Šis ir ļoti labs formāts, lai pārbaudītu jautājumus par attīstības iespējām. Nacionālā teātra metu konkurss ir cita projektēšanas stadija un te es Tev nevaru piekrist par kvalitātes un iegulītā darba nekorelāciju. Varbūt kādam ir pieejami dati, kāda enerģija tiek iztērēta starptautiskos metu konkursos? No savas pieredzes varu teikt, ka MARK arhitekti kopā ar Henning Larsen pie… Lasīt vairāk »

Miķelis

Nu Laikmetīgās mākslas muzejs vispār nebija latviešu arhitektu konkurss, to vajadzēja boikotēt, nevis pagulties zem ārzemniekiem un to arī daudzi darīja. Diez vai Rubenis ir diletants, jo direktoram tomēr savs teātris kā tas funkcionē jāzin vislabāk. Žūrijai jāmaksā un labi, tad arī būs iedziļināšanās un profesionālisms. Un vairāk jāaicina lietuviešu un igauņu kolēģi, atkarībā uz kuru pusi gribam virzīties ar savu Arhitektūru.

Anna

Patērētais laiks negarantē arhitektūras kvalitāti, īpaši jau metu konkursos. Un vispār šobrīd Latvijā ( un arī citur) arhitektu biroji pārvēršas par iepirkumu, gada apgrozījumu un darbinieku komplektēšanas mašīnām. Tie vairs nav biroji , kuros arhitekti rada labu arhitektūru, bet gan nodrošina “attiecīgu kvalifikāciju”. Un starp citu, atsevišķos šī konkursa darbos varēja to just. “Arhitektūras mašīnas” pamazām zaudē arhitektūras sajūtu.

Miķelis

Jā, tam gan var piekrist. Es gan tās saucu par Arhitektūras fabrikām. Bet tās ir finansu pasaules nestabilitātes sekas – palielinās cīņa par finansu resursiem, nu un Latvijas īpašais stāsts – neatkarības fikcija finansu pasaulē – bankas ar latviešu kapitālu mums vienkārši nav. Bet valsti nevar uzcelt bez vietējā kapitāla bankām, tā ir vienkārša sevis mānīšana, mēs neesam interesanti zviedriem kā konkurenti.

Gatis_Didrihsons

Kvalitāti negarantē gan, bet bez atbilstoša laika ieguldīšanas gandrīz vai garantēts ka nebūs kvalitātes. Īpaši šādos kultūrvēsturiskos projektos kur nepieciešama iedziļināšanās, informācijas analiīze (nereti vākšana) utt. Kuri tad no šiem dalībniekiem Jums izskatās pēc “Arhitektūras mašīnām”? …bet apgrozījuma jautājums šobrīd iespējams aktuāls daudziem…, jo gada beigas kā nekā 🙂

Miķelis

MARK – stabila arhitektūras fabrika. Patiesībā konkursa dalībniekam, nu normālā valstī protams, kur ļaudis izrāda rūpi par arhitektūras mantojumu, jāsaņem kārtīga informācija ar kultūrvēsturisku analīzi par objektu un detalizētus arhīvā materiālus + vērtēšanas kritērijus pēc kuriem tiks vērtēts mets – punktu vai kategoriju sistēmā. Mums tas pat lielos iepirkumos – skat. Dzelzceļa staciju rekonstrukciju konkursu – nav. Te nu pašu kļūda un solītā Arhitektūras likuma iztrūkums. Kā Gati starp citu iet ar to? Varam bez Jūs, jo esam vienaudži 🙂

Miķelis

Lai izslēgtu austrumu zirgu skriešanās sacensības, kurās piedalās tikai šķirnes zirgi un bagātie arābu ģimeņu klani – bija jāievieš minimālas prasības konkursa dokumentācijai, kur žūrija izsniedz 5 foto, kuros uz noteiktiem parametriem jāiemontē ēkas modelis + plāni + makets un varētu iztikt bez lielo lugu rakstīšanas. Kuru šodien interesē luga, pēc kuras 100% nekāda filma netiks uzņemta? Tas ka visi sacer dažāda veida koncepcijas, – nu kam tas vis? Ēkai jārunā par sevi. Neviens taču uz izrādi neiet ar lugas libretu un nevelk ar pirkstu libretam līdzi. Vai nu ir laba izrāde, vai nu nav. Pie mums pēdējā laikā notiek… Lasīt vairāk »

jtd

“Ilustratoru” outsource dod iespēju nodarbināt ļoti kvalitatīvus un reizē ļoti lētus resursus (pasaule ekonomiski ir ļoti dažāda). Cik nu skatos dažādu konkursu rezultātus, šī tendence ir pilnīgi visur (manīti attaisnojumi, ka pasūtītājs vulgaris neko citu kā smukbildes nemaz nesaprot). Tāpēc šī konkursa darba sastāvdaļa varētu nebūt laika, intelektuālos un ekonomiskos resursus visvairāk prasošā. LV apstākļos mets gan ir eifēmisms, īstenībā tiek prasīts diezgan detalizēts MBP + vizualizācijas un tāda izstrādei nopietnam objektam 1200 h nav nemaz tik daudz (drīzāk jau maz). Kāda galu galā starpība, vai uzskaitīti visi kambari jeb par 20% domās sākot reālo darbu, vai autostāvvietu pietiek vai… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, tā tas ir pasaulē, tomēr Latvijā ir valsts, kura atrodas Eiropas nabadzīgāko valsti top5, ja nemaldos. Līdz ar to ir ierobežoti resursi. Tā kā uz katru Arhitektūras fabriku ir kādi 30 arhitektūras arteļi vai mājražotāji, ir nepiedodami, ka tie nepiedalās vietējās arhitektūras domas attīstībā un neveic elementāru rīta rosmi – konkursus. Neveic, jo ieejas latiņa šeit piemēram bija nu vismaz 10 000 EUR. Viņi arī nesastāda veselīgu konkurenci Arhitektūras fabrikām, kuru cehi strādā vairāk vai mazāk pēc konveijera metodes. Līdz ar to top bezvērtīga arhitektūra un tāds vietējais arhitektūras genofonds ir noplicināts līdz pēdējam. Bija mēģinājumi iepludināt ārzemju asinis,… Lasīt vairāk »

Miķelis
Miķelis

Skaidrs ka veids ar paziņojumu ka MARK atsakās no godalgas ir pašpietiekamas un par sevi pārliecinātas organizācijas solis. Bet tam tad jāizskan publiski un skaļi – ar mērķi mainīt sistēmu un līdzi jānāk priekšlikumiem. Tos varētu tepat arī iedrukāt apspriešanai, – nu bez popsas un pozas, – dzīvojam pavisam sīciņā karaļvalstī. Respektīvi – Miķelis aicinātu uz konstruktīvu dialogu, lai cik smieklīgi tas neskanētu 🙂 No savām nano pozīcijām varu piemetināt tikai vienu – izklausīsies pārāk pareizi Miķelim – konkursiem jābūt visu arhitektu no dažādiem slāņiem iekļaujošiem – respektīvi tas kas iekalts, bet nekad vēl nav pildīts virs MK galvàm. Tas… Lasīt vairāk »

Mārtiņš Ošāns

Jā, diskusija būtu vēlama pirms iestājas krīze šajā tēmā. Mans fokuss nav konkursā katra iztērētie līdzekļi. Es vēršu uzmanību uz žūrijas sastāvu un kvalitatīvu konkursu izvērtēšanu. Šis ir svarīgs ķēdes posms, ne tikai lai rezultētos augstvērtīga arhitektūra, bet lai mēs pastarpināti iegūtu kvalitātes izziņas procesā. Pretējā gadījumā, arhitektiem konkursi tiešām ir tikai lieki tēriņi. Man ir vairāki konkrēti priekšlikumi. Piemēram, par žūriju: turpmāk iztikt bez Būvvaldes pārstāvja balstiesībām arhitektu konkursos. Līdzīgi kā 90 gadu rēgs Guns n’ Roses joprojām koncertē, Brūža kungs piedalās vērtēšanā. Esmu pārliecināts, ka Būvvaldes deleģēto funkciju – atbilstību normatīviem aktiem var izpildīt jebkurš ar lasītprasmi. Kā… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, Arta piedalīšanos žūrijā noteikti atbalstu + Igaunijas un Lietuvas kolēģus arī būtu labi aicināt.

Mārtiņš Ošāns

Man ir pārliecība, lai iegūtu operatīvu, kvalitatīvu un mērķim atbilstošu darbu izvērtējumu, konkursa žūrijai ir jābūt kompaktai. Optimāli būtu 4-6 žūrijas locekļi, ko izvēlās attiecīgā konkursa žūrijas vadītājs. Savukārt, žūrijas vadītāju izvēlas attiecīgajam konkursam ar atbilstošu specifiku.
Pretējā gadījumā var sanākt kā Salaspilī. Salaspils Enerģētiķa konkurss ir piemērs ar lielu un kopumā nekompetentu žūriju. Piemēram, šī konkursa žūrijas protokolā atspoguļots, ka SAMPLING darbu viens žūrijas loceklis novērtējis ar 15 punktiem un cits ar 85 punktiem, 100 punktu skalā ar skaidriem kritērijiem. Kā tas ir iespējams 15/85?

Artis Zvirgzdiņš

Paldies jums abiem par tādu izrādīto godu : ) Piebildīšu gan, ka Nacionālā teātra konkursā kā žūrijas eksperti bija Baltijas kaimiņu pārstāvji pieaicināti — Ralfs Leoke no Salto, tātad Igaunijas, un no Lietuvas — Gintauts Natkevičus, pazīstamākais Kauņas arhitekts. Pilntiesīgi žūrijas locekļi ar balss tiesībām viņi gan nebija, bet no Ralfa sapratu, ka taisni viņi bija tie, kas uzstāja, ka pirmā vieta ir jāpiešķir. Miķeli, Mārtiņš savus priekšlikumus pilnīgāk jau izklāstīja feisbukā A4D diskusiju grupā (izmantoju iespēju to šeit pareklamēt), kur arī raisīja aktīvu apspriešanu, kurā iespējams, pat vairāk iesaistīto piedalās. Doma ir, ka tad, kad nu diskusija apsīks un… Lasīt vairāk »

Miķelis

Nu tā mode ka nepiešķir prēmijas ir vispār nesaprotama. Arhitekti iegulda savu darbu un tas vismaz kaut kā ir jāapmaksā. Ja žūrijā sēž valsts maizē esošie, tad mazai empātijai pret privāto biznesu jābūt, jo privātais bizness finansē valsts iestāžu arhitektu darbu. Mārtiņš pacēla ļoti svarīgu tēmu un sāpošu jautājumu arhitektu vidē ir tik daudz, ka cerams neesam miruši 🙂 Tā kā diskutējam, meklējam risinājumus un uzlabojam arhitektūras vidi Latvijā. Mēs jau sen esam to pelnījuši 🙂

Mārtiņš Ošāns

Man ir nelāgs novērojums. Kad žūrijā piedalās NKMP pārstāvis, tad konkursi, kā likums, beidzās bez pirmās vietas. Ar bezuzvarētāju konkursiem Latvija ir unikāla. Cirkus gadījumā abas otrās vietas “vingroja” vēl ilgi pēc konkursa rezultātiem. Dzintaru koncertzālē piešķīra tikai vienu vietu – otro. Daugavas stadionā abas otrās vietas pēc “vingrošanas” izsmēja ar secīgi izsludināto lētākās cenas iepirkumu… Manuprāt, vēl žūrijā vajadzētu pārstāvēt vietējiem praktizējušiem arhitektiem. Tā ir liela cerība uz piedāvājumu izpratni un reizē arī riski, ņemot vērā mūsu mazās sabiedrības iekšējās simpātijas. Protams arī Pasūtītāja pārstāvim. Lūk, ja vēlamies kompaktu žūriju, tad NKMP (VKPAI iepriekš) pārstāvja vietā būtu vērts aicināt… Lasīt vairāk »

Miķelis

Jā, man šķiet tas būtu optimāls žūrijas sastāvs + žūrijai jāmaksā un jābūt vērtēšanas algoritmam, kas piemērojams visiem konkursiem. Lai arhitekts pirms darba uzsākšanas zin, kam pievērst uzmanību un kā tiks vērtēts, atstājot ilustratoru darbu trešajā, ceturtajā vietā.

Valdemārs, Zariņš

Mārtiņ! Bet ko darīt Pasūtītājam/ Žūrijai, ja neviens no dalībniekiem nav izpildījis prasīto, un lai izpildītu no sākotnējā ? Principā ir gadījumi ,ka visi darbi ir banojami, ja tā stingri ņem, ko tad darīt? Visiem tā arī pateikt? Es protams esmu godīgas attieksmes piekritējs, ja esi čakarējies, blēņas sazīmējis, un neiespējamības, pat tad ja ir ieguldīts mega darbs , pats esmu vainīgs, resursi pakāsti, un vēl publisks bans. Tikai kolēģi LR žūrijās ir orientēti uz samiernieciskumu ( arī bailīgi no potenciālās “otvetkas”), un dod otrās vietas, trešās vietas utt.. kombinācijas. Patiesībā viss ir atrisināms esošās sistēmas ietvaros – stāsts ir… Lasīt vairāk »

Miķelis

Ben, banot nevajadzētu un visu atrisinātu saprotams vērtēšanas algoritms – gribēsi pārkāpt prasības – zaudēsi tik, tik punktu. Divās vietās pārkāpt X2 utt. Pārkāpjot, radīji ģeniālu ideju – saņem plusus utt.

Valdemārs, Zariņš

Tas tad arī ir protams, Miķeli, runājams. Tomēr būtiskākais, ka arī Pretendents godīgi norāda – esmu to , to un to ignorējis, jo uzskatu, ka tas ir …., tomēr parasti, jau tā nav pārkāpums bieži tiek piemelots ( profesionālāka pieeja), vai vispār nav pamanīts un tiek maukts. Nenoliedzami pretī jābūt tādam pašam žūrijas darbam.

Miķelis

Jā, Fair Play ir ļoti nozīmīgs elements konkursos. Un Konkursa rīkotājam neapšaubāmi jābūt budžetam konkursa sarīkošanas sagatavošanai – nepieciešamie arhīva materiāli, izpētes, ģeoloģija, komunikācijas, konkursa programma un viss pārējais un protams žūrijas algošanai. Nav piķa – LAS parāda mazas durtiņas, kas ved uz viduslaiku tualeti-balkoniņu un ja vēl nesaprot, ar kāju… Cik var sevi necienīt, rīkojot padomju pirmrindnieku darbu skates. Kolhozisms. Mēs taču 30 gadus dzīvojam kapitālismā un katrs darbs ir jāapmaksā. Gribētu redzēt rindu pie bezmaksas zobārsta, kurš ne par ko īsti neatbild…

Miķelis

Jā un tam visam bija jābūt Arhitektūras likumā, – Gatis kaut kur veikli pazuda, tikko par to ieminējos 🙂

Gatis_Didrihsons

Bija man citas svarīgas lietas…, bet runājot par Arhitektūras likumu. Jā, tiešām daudzas lietas tajā būs ietvertas, t.sk. par konkursiem, ētikas lietām u.c. Cik tālu tas ir? Cerams drīz tiks izsludināts publiskā apspriešanā. Ir uzrakstīta likuma anotācija kurā jāveic pēdējie papildinājumi, piemēram, kādu iespaidu šis atstās uz pašvaldības budžetu pilsētas arhitekta biroja uzturēšanā u.c. Vakar tieši KM bija tikšanās ar pašvaldību atbildīgajiem pārstāvjiem (drīzāk pārstāvēm). Nu lēns tas process kopumā, ko lai saka. Bet progress ir. Pašiem mums (jomai) jātiek arā no sava “akvārija”, jo tālāk mums priekšā “jūra” (saistītās ministrijas, būvnieku pārstāvji u.c.) un pēc tam vēl “okeāns” (saeima,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Paldies par info, Gati. Varbūt nebūtu lieki to nopublicēt šeit a4d.lv. Miķelis un daudzi citi gan jau uzmestu savas kaulainās acis, kas zin, varbūt rodas kādas papildu domas. Lai nesanāk kā iepriekšējo reizi ar Būvniecības likumiem, galu galā likumam vajadzētu ietvert ļoti daudzas lietas. Negribētos, ka mēs paklūpam vēlreiz kā ar Būvniecības likumiem, jo šis klupiens jau varētu būt liktenīgs 🙂

Miķelis

Es jau saprotu, Gati, ka tur Dievu mijkrēslī, kur top zemiešiem liktenīgi lēmumi un notiek spraigas diskusijas, starp kurām uz Zemi tiek sūtīti ziņneši ar Tora āmuriem, mazo zemes slieku vēlmes īsti vērā neņem, – nu akurāt kā visus iepriekšējos pēcpadomju gadus. Nu varbūt tomēr, Tevi jau šķiet tas vīruss vēl nav skāris?

Miķelis

Jo ja gods šobrīd maksā 36 000 EUR, tad mēs godu nozogam daudziem arhitektiem un neesam vis iekļaujoša sabiedrība, bet tipiska austrumu valsts ar visiem šeihu hierarhiskiem slāņiem. Bet tas iesākās jau ar MMM konkursu, kad mēs nozagām godu gandrīz visiem arhitektiem. Kā tur bija tai Lielajā Grāmatā rakstīts?

Valdemārs, Zariņš

Veca dziesma jaunos toņos… 1. Pieņemu konteksts un prioritātes nebūtu savādākas, ja piemēram MARK darbs būtu uzvarējušais, ar visu izrietošo? Tātad viena olekts visam ( piemēram lietu un parādību mērīšanā ir SI sistēma, visai pasaulei vienāda, mēdz šis tas būt angļu sistēmā, bet tas tā, relikts), un visam būtu jābūt labi, jo Tu saproti, ar ko un kas tiek mērīts, un kas Tev sanācis par garu 2. Elementārs Pasūtītāja darbs, paģēri ,lai katrs žūrijas loceklis atbilstoši nolikumam izpilda savu darbu. Tas ka neprasa , tātad ņerga, vai diemžēl tumšās lietiņas, dažreiz pat tumšās lietiņas ir labākas , kā ņergas izpildījums,… Lasīt vairāk »

34
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x