Liepājas koncertzāles projekta konkurss

Atklāts konkurss būtu devis plašāku publicitāti. Konkursa rīkotājus neinteresēja daudz dažādu piedāvājumu, bet daži skanīgi vārdi. Un meti, kas nav grafiska spekulācija, bet ir balstīti pieredzē.

2002.gada pavasarī Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) diriģents un mākslinieciskais vadītājs jau 10 gadus, pēdējā sasaukuma Liepājas domes deputāts Imants Resnis gadu pēc domes lēmuma Par valsts nekustamās mantas Liepājā, Radio ielā 8, nodošanu Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā, kuru, agonējošu padomju platekrāna kinoteātri, jau 1994.gadā noskatīja pārbūvei par koncertzāli, personīgi iepazinās ar būvnormatīviem, sagatavoja orķestrantu darbības nodrošinājumam nepieciešamo telpu programmu, lai par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem gan saņemtu pāris skices «sapņiem» alternatīvās novietnēs, gan izsludinātu cenu aptauju esošā objekta izpētes projektam. To vinnēja U.Pīlēna birojs un pamatoja, ka kinoteātra ēka un tai piekļautā teritorija ir prasībām atbilstošas. Uz šī analīzes materiāla pamata vēlāk gatavoja programmu koncertzāles būvprojektam.

Pēc I.Rešņa domām, novietnē vietas ir gana, taču ir arī maza rezerve — divi arhitektoniski tiešam pieslēgumam potenciāli brīvi zemes gabali. Pēc viedokļu vētras klubā V—10 par pareizāko vietu — centrā vai pludmalē, par detaļplānojumu pirms vai uzdevuma ietvarā un konkursa statusu — nacionālu vai starptautisku, seko Liepājas koncertzāles atbalsta fonds dibināšana, rīkotājkomandas izveide (Liepājas Būvvaldei sadarbībā ar LSO un Latvijas Arhitektu savienību (LAS), sastāvā — U.Kaugurs, I.Resnis, Z.Redberga, V.Holcmane, arī J.Poga un H.Suberts), iespējamo dalībnieku aptauja un nolikuma izstrāde slēgtam skiču konkursam Liepājas koncertzāle. Starptautisks konkurss uzaicinātiem arhitektiem. Konkursu pilnībā finansē Liepājas pašvaldība, ieskaitot sagatavošanas darbus, situācijas maketa izgatavošanu, ar žūrijas darbu saistītos izdevumus un dalības honorārus, ko katrs pretendents saņems vienlīdzīgu. Balva uzvarētājam būs solījums, ka projekts tiks realizēts.

Sākumā pieņēma pat slepenības principu — neizpaust dalībnieku vārdus, ko Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs skaidro ar mērķi iegūt maksimāli vienam no otra neatkarīgus, unikālus darbus. «Atklāts konkurss būtu devis plašāku publicitāti. Konkursa rīkotājus neinteresēja daudz dažādu piedāvājumu, bet daži skanīgi vārdi. Un meti, kas nav grafiska spekulācija, bet ir balstīti pieredzē,» U.Kaugurs cer, ka konkursa darbi kopā ar dalībnieku vārdiem ambiciozajam projektam bez liela naudas maisa dos zināmu marketinga garantu Liepājas koncertzāles atbalsta fonda tālākajai darbībai.

Gan U.Kaugurs, gan I.Resnis par pretendentu izvēli stāsta, ka sākotnējā sarakstā bijuši pārdesmit autori, 15 no kuriem izsūtīja informējošus pieteikumus par dalību konkursā, lai uzzinātu, vai vispār ir interese. Atsaucās 9, no kuriem izvēlējās 5. Proporcija — 4 ārvalstu autori un viens vietējais. Konsultējoties, noskaidrojās pieejamā/iespējamā summa, par kādu var sagaidīt interesējošā līmeņa darbu. Vidējo starp «tautas klasi», kāds bijis projektu konkurss (jebkuram interesentam, arī nearhitektam), koncertzālei Sarajevā, un Sidnejas Operas nama piemēru, kuras skiču konkurss notika divās kārtās ar atlasi pirmajā, precizēšanu — otrajā. «Aprēķinot prēmiju apjomu no konkursam paredzētā budžeta, bija skaidrs, ka varam apmaksāt 5. Pilnīgi pietiekoši, ja tas ir slēgts, laba līmeņa profesionāļu konkurss. Loģiski, ka konkursā par tādu objektu Latvijā jāpiedalās arī kādam no Latvijas arhitektiem,» ir pārliecināts I.Resnis un vēl veiksmi arhitektam Andrim Kronbergam, kuram «situācija ir sarežģītāka, jo Arhis ir vienīgais birojs bez pieredzes koncertzāļu projektēšanā. Izvēloties ārzemju birojus, viens no kritērijiem bija, vai ir bijusi saskare ar šāda veida projektiem. Ļoti svarīgi, jo tā ir liela specifika. Sākot ar galveno — ar akustiku.»

I.Resnis uzskata, ka būtu naivi slēpt arhitektu birojus, kas piedalās un nosauc arī pārējos 4 uzaicinātos pretendentus. Biroji — Hennning Larsens Tegnestue no Dānijas, Peter Cook, Petez—Arroyo and Huirtado no Londonas, Giencke&Company no Grācas Austrijā un Andreja Andersona birojs PTW Architects no Sidnejas. Š.g. 10.novembris ir termiņš darbu iesniegšanai.

Vērtēšana norisēs 26.,27.novembrī, tās modelis radies savstarpējās konsultācijās. Tikusi apspriesta divpakāpju profesionāļu žūrija, bet vienojās, ka būs tehniskā komisija (arhitekts U.Pīlēns, VKPAI Liepājas inspektors G.Silakaktiņš, akustikas būvinženieris A.Zabrauskis un LSO direktore V.Feldmane), kas izpētīs atbilstību nosacījumiem, un žūrija (Liepājas mērs U.Sesks, LSO vadītājs I.J.Resnis, arhitekts G.Birkerts, pilsētplānotājs S.Grava, Latvijas Kultūras ministre I.Rībena, LAS priekšsēdētājs J.Poga, Liepājas galvenais arhitekts U.Kaugurs, arhitekts Matti Rautiola), kurā dominē arhitekti. Jautāts, vai žūrijas darbs būs brīvprātīgs, I.Resnis atbild: «Principā ir paredzēta apmaksa. Protams, atkrīt runas par to, ka es varētu saņemt maksu par žūriju.» Tāpat no honorāra jau ir atteikušies U.Sesks, G.Birkerts, S.Grava. Izvērtējumu apkopos LAS atbildīgā sekretāre V.Holcmane un rezultāts tiks paziņots š.g. 3.decembrī.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x