Ar mērķi rekonstruēt tenisa centru Lielupe par starptautiskiem standartiem atbilstošu sporta bāzi, šā gada 28.jūlijā tika izsludināts metu konkurss. Par to paziņojot Iepirkumu uzraudzības birojam, jo metu konkurss kombinēts ar iepirkuma procedūru. Konkurss noslēdzās 24.septembrī, atstājot virkni līdz galam neizprastu jautājumu.
Kaut gan informācija par konkursu bija pieejama tikai oficiāli noteiktajā vietnē bez plašākas izsludināšanas projektētāju profesionālajā vidē, sākotnēji par to izrādīta ievērojama interese: nolikumu saņēmusi 31 kompānija, pielikuma materiālus — 12. Beigu beigās konkursa rīkotājiem iesniegti tikai 5 darbi, no kuriem visi atzīti par vērtējamiem.
Vietu sadalījums pēc žūrijas sprieduma:
1.vieta: KAM, autori — NAMS
2.vieta: BP-BB, autori — SINTIJA VAIVADE_ARHITEKTE
3.vieta: TN15, autors — LX GRUPA
Darbi LIELTENIS, autori — IVARA ŠĻIVKAS BIROJS, un 2X2X, autori — DIĀNAS ZALĀNES PROJEKTU BIROJS, ieguva attiecīgi 4.un 5.vietu.
Iespējams, ka šim laikam netipiski mazais finišējušo dalībnieku skaits saistāms ar faktu, ka konkursam netika noteikts balvu fonds. Iespējams, potenciālos dalībniekus mulsināja «maksimāli minimālā» žūrija, kuras sastāvā bija tikai 3 personas, no kurām divas ir tenisa sporta funkcionāri un viens arhitekts.
Galvenais metu konkursa uzdevums bija iegūt labāko risinājumu jaunai tenisa hallei ar 4 laukumiem, kas būtu bloķējama pie esošās angāra tipa celtnes, kur šobrīd izvietoti 5 spēļu laukumi un administrācija ar palīgtelpām. Atbilstoši uzdevumam teritorijā bija jāparedz 8 atklāti tenisa laukumi, no kuriem 1 jāprojektē kā centrālais korts ar vismaz 2000 skatītāju vietām. Izaicinājums projektētāju prasmēm bija prasība transformēt sporta halli dažādam skatītāju skaitam: sākot no 500 stacionārām līdz 4000 transformējamām skatītāju vietām ap vienu laukumu. Tik plaša iespējamā apmeklētāju skaita amplitūda izraisīja pārdomas par projektā paredzamo autostāvvietu daudzumu (netika definēts nepieciešamo stāvvietu skaits). Darba uzdevumā konkrētas prasības tika izvirzītas tikai sporta laukumiem, pārējo telpu grupu apjomu atstājot katra projektētāja ziņā.
Meta projektā bija jāpiedāvā arī II kārtas — jaunas daudzfunkcionālas sporta halles un viesnīcas — principiāls risinājums. Šī prasība izsauca virkni pretrunu, uzrādot būtiskas nepilnības konkursa noteikumos. Netika minēts, kur būtu paredzama II kārtas visnotaļ apjomīgā programma. Problēmu saasināja fakts, ka daļa no Nacionālās sporta bāzes Tenisa centrs Lielupe 50 953 m2 lielā zemesgabala ir dabas pamatnes teritorija. Bez tam visai teritorijai izstrādāts detālplāns, kas stingri reglamentē pieļaujamos apbūves rādītājus.
Atbilstība spēkā esošajam Jūrmalas pilsētas attīstības plānam un izstrādātajam detālplānam tika izvirzīta kā obligāta. Projektētāji atradās dilemmas priekšā: vai izvietot II kārtas būves zemesgabala daļā, kur atrodas esošās būves plus I kārtas programma, tādējādi pārsniedzot pieļaujamos apbūves rādītājus un iegūstot maksimāli sablīvētu lielu būvapjomu koncentrāciju, vai rupji pārkāpt pilsētas attīstības plānā un detālplānā noteikto aizliegumu izvietot liela izmēra, ar mežaparka funkciju nesaistītas būves dabas pamatnes teritorijā, cerībā, ka kaut kad tālu nākotnē eventuāli varētu tikt mainīts teritorijas izmantošanas veids. Kā alternatīvu viens no konkursa dalībniekiem piedāvāja vienošanos ar pilsētu par blakus esoša neapbūvēta un pilsētai piederoša zemesgabala izmantošanu II kārtas būvju izvietošanai.
Lai gan konkurss ir noticis un procesuāli pārkāpumi tajā netika fiksēti, darba uzdevuma nepilnības un fakts, ka lēmumu par labāko risinājumu nozīmīgai sporta būvei vēl nozīmīgākā vietā, pieņem mazskaitlīga žūrija, kurā arhitektūras profesionāļi (šajā gadījumā — viens) ir mazākumā, atstāj virkni līdz galam neizprastu jautājumu.
