Laiskā Madride

Pirmā atsauksme arhitektu ausīm Madridē nav par arhitektūru: madridieši visu dienu (uz)dzīvo mājīgajos krodziņos. Par turienes saldo dzīves un naktsdzīves garšu uzzinu vēl mājās. Vai nodarbināti tikai viesstrādnieki? Viņi strādā bargi.

Vien dažus grādus siltākā, lietainās sezonas Madride retos laikmetīgās arhitektūras personāžus pārklāj ar neskaidra attēla filtru. Aizgājušo godību cienošā galvaspilsēta neizspēlē Almodovaras filmu varones temperamentu. Dubļainām būvbedrēm un pārbūvju plēvēm noklātā pilsētvide ir malduguns neparasti lielam nosistā laika un naudas daudzumam bāros, veikalos un muzejos.

Lidosta

Madrides lidostas jaunajā terminālā T4 Barajas ielidojam reizē ar ziņu laikrakstā Diena, ka nule 10.Venēcijas arhitektūras biennāles Zelta lauvu par mūža ieguldījumu saņēmušā britu arhitekta Ričarda Rodžersa projektētajai un gada sākumā atklātajai būvei piešķirta šā gada Stērlinga balva. Kā viena no apskatei atzīmētajām jaunbūvēm Madrides skopajā sarakstā ierasti sulīgo arhitektūras fotogaleriju lapā olll.com tā biedēja. Tomēr — jau lidmašīnu un ielidošanas vārtus savienojošajā «snuķī» skaidrs — kāpjam tēlainās ģeometrijas uzdevumā

Ambīcija — Madride kā Eiropas gaisa satiksmes centrs realizējusies teju biljonu eiro vērtā un vairāk nekā miljons kvadrātmetru lielā būvē, paredzētai 35 miljonu pasažieru apkalpei gadā. Spārnaino milzeni ar klaji caurredzamo lidotāju ieplūdes/izplūdes mašinēriju tās autori prezentē kā skaidru projektu, tomēr vieglā orientēšanās tuksnesīgajā pārskatāmībā beidzas ceļā pēc bagāžas. Liftu un eskalatoru tranšeju galapunkts ir šķidrs pūlītis… uz perona. Īso šoka fantāziju par apmaldīšanās laikā neizņemtu, uzspridzinātu ceļasomu izdzēš smaidīgs dežurants salātzaļā fraciņā: metro nogādās pie meklētā. Objekta metro. Vairāku minūšu garais brauciens vēlāk spāņu arhitektūras gadagrāmatā AV ieraudzītajā T4 Barajas plānā atrisina maršruta mīklu: terminālam ir satelīta ēka. Lasu, Rodžers Madridē turpina garo putnam līdzīgo termināļu tradīciju no Sārinena TWA Ņujorkā līdz Kalatravas Sondica Bilbao. Taču atrašanās zem kilometru garajā varavīksnē izkārtotajiem rūpnieciskā tērauda pīķiem «uzdurtā» viļņotā jumta ādas (bambusa plātnīšu ieklājums interjerā) ar regulējamai virsgaismai izbolītajām acīm asociējas ar nokļūšanu izbāztā abiniekā. Par kolosālu sauktais, vienkāršā materiālu paletē izpildītais projekts pelna gan tehnoloģiskā populisma simbola slavu, gan mīļvārdiņu slejas. Piemēram, smaidošās lūpiņas. Garā ceļojuma diena izkūst glāzē gardākajā no sarkanvīniem pie karstmaizīšu plates tapu bārā.

Fotogalerija 1

Muzejs

«Grandioza būve, bet neliels darbs — izcila arhitekta necila arhitektūra,» AV aprunā konkursā par piebūvi uzvarējušā franču ģēnija Žana Nuvēla veikumu Nacionālā muzeja Mākslas centram Reina Sofia (klikšķini aksnometriskajā attēlā uz interesējošo sadaļu un pa stāvam 360 grādos izstaigā piebūvi) Madridē. Arhitekta sarkani melnā mājas lapa līdzās citu darbu aprakstiem šo projektu atzīmē vienīgi ar atklāšanas datumu — rudenī pirms gada. Arī piebūvei garšīgi ķiršsarkana krāsa kombinācijā ar melnu, kas, lietusgāžu garlaikotajā ielas ainā iznirusi, izsauc aizdusu. Tās raksturs — ļoti radniecisks KKL hallei Lucernā (Nuvēls, 2000). Jumta, apjoma proporcijas, atvērumu ritmika, krāsas… Mediju kritizētā muzeja darba un publisko telpu organizācija mulsina jau piebūves pārsegtajā iekšpagalmā. Tukšā no apmeklētājiem — no virsgaismas caurumiem lielā laidumā līst virsū. Pa perimetru lavoties, paglābies kafejnīcā vai grāmatnīcā, izvietotās katra savā blokā. Bibliotēkas, auditorijas un izstāžu zāļu korpusi savienoti tikai pagalma līmenī. Līdz ieejai izstādē attālākajā kaktā vēl šķērslis — biļešu kiosks ar lodziņu uz āru. Hallītē vairs neuztrauc, ka lietusmētelītis jāizmet atkritumu tvertnē ārpusē, nedz arī mēmajā interjerā gluži kailais skenera bokss līdzpaņemtā inventāra pārbaudei. Pielabina tualetes telpas — skaistais prastums skārda apdarē. No iekštelpu askēzes iegrimstam Dalī un Pikaso dullo darbu ekspozīcijās muzeja vecākajā daļā. Kafijas pauzē uzrunātais vien spāniski saprotošais sirmgalvis izpalīdzību tālākā ceļa meklēšanā līdz pārmēra laipnībai kulminē, novācot apēsto platanu (Kanārijās auguši banāni) mizas no mūsu galdiņa. Citviet oficiants atprasīs neizlietoto paciņu cukura.

Fotogalerija 2

Daudzdzīvokļu arka

Ceļš līdz MVRDV triumfa arkai Madridē — daudzdzīvokļu ēkai Mirador — nav nedz skatu, nedz laika apstākļu labvēlības kaisīts. Utilitārs metro, haotiska autoostiņa, autobuss sānielā, stalažām apvītu augstceltņu puduri, ceļamkrāni — iekams pieturu ātrāk šofera vējstiklā samani raudzīto. Perifērijas paradigmu. Būvniecības bumam un mājokļu trūkumam… Uz piepilsētas pievadceļa ass uzliktā daudzdzīvokļu struktūra zīmējas varena garā distancē. Aci pret aci ar «lego klucīšu krāvumu» kļūst nemērogā baisi. Apļa krustojums iepretim — piezemē, taču piekļūšana namdurvīm sadusmo. Tuvējo transporta pieturvietu un ieejas mezglu nodala «labiekārtojuma» smilšu lauks. Sieviete ar iepirkumu somām pārlāčo iemīto taku uz savu… dzīvokli ekskluzīvajā mājā. 21 stāvu augstā, stāvā fasāde no līņāšanas nepajumj visā tās garumā. Nu un, ka zīme novatoriskai mikrorajona (drīzāk makrorajona) apbūvei. Dzīvojamā supernama uzraugs apsola ielaist. Un minēto garumu vairākkārt velk atkritumu tvertnes. Tad tempā, iedzīvotāju labad mājot, kad fotoaparāts jāslēpj kabatā, izvadā pa ēkas 9 blokiem (9 dažādi mājokļu tipi, artikulēti 3 apdares materiālos — betons, akmens, flīzes) riņķī cirkulējošajām (dažviet slapjajām) komunikatīvajām šahtām — oranžajām trepju vītnēm, liftiem, terasēm, slēgtiem un brīvdabas koridoriem. Galvā — plānojumu mudžeklis. Sadzirdu un saožu kuģa materialitāti un atmosfēru, kur taču uzturas īslaicīgi. Lodziņi — lūciņas (dienvidi!). Lielā terase izvējo prātu. Tā simbolizējot vertikāli pacelta perimetrāla kvartāla pagalmu. Tomēr — dabas katastrofām atklātu. Dramatiskiem piknikiem pie panorāmas krūts. Atvadoties uzraugs ilgstoši izteiksmīgi žestikulē. Pazīstamo naudas apzīmējumu neredzu.

Fotogalerija 3

Izstāde

Līdz nākamā gada janvārim atvērtās, Mūsdienu Mākslas muzejā Ņujorkā (MoMA) pabijušās spāņu modernās arhitektūras izstādes On—site apskatei izvēlētā vieta Madrides botāniskā dārza paviljonā sajūsmina. Rinda ieiešanai — pacilājoši izbrīna. Spānijas labākās arhitektūras izrādīšanai daudz domāts par tuvo nākotni. Divas trešdaļas eksponātu — 35 ir nozīmīgi projekti būvniecības vai projekta stadijās, 18 — pēdējā piecgadē (2001—2005) tapuši piemēri. No privātmājas līdz pilsētbūvniecībai. Arhitektūras pasaulē pieprasītākie autori, kas būvējas Eiropā. Tostarp — protams, spāņi (Abalos&Herreros, Mansilla+Tunon, EMBT uc., īpašs gods — Rafaelam Moneo). Lielākoties — sporta, izglītības un kultūras būves. Bibliotēkas, teātri, mākslas un sociālie centri, ēkas dzīvošanai, atpūtai, satiksmes infrastruktūrai, tūrismam un tirdzniecībai. Alikantē šogad pabeigs Tojo Ito parku relaksācijai. 2008.gadā Kordobā pēc OMA kārtējās viltības kongresus ceps kā vafeles pannā, bet Heresas vidē duetam Herzog de Meuron (H&M) raksturīgajā faktūru arhitektūrā tiks integrēts spāņu ornamentikā iedvesmotais Flamenko centrs. Arī Spānijas sirdī pukst H&M būvlaukums — Prado bulvārī ceļ jauno CaixaForum—Madrid.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx