Konkursā Latvijas paviljonam Venēcijā uzvar NRJA

Šodien ar uzvarētāju paziņošanu noslēdzās konkurss Latvijas paviljona koncepcijai nākamā gada Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē. Četru pieteikto koncepciju konkurencē, žūrija vienprātīgi par labāko atzina darbu “How will we live together with a machine? / Kā sadzīvot ar mašīnu?”. Atverot aploksnes ar autoru vārdiem noskaidrojās, ka šī priekšlikuma autori ir NRJA.

Sava pieteikuma virsrakstā — “How will we live together with a machine? / Kā sadzīvot ar mašīnu?” —  autori asprātīgi un nedaudz ironiski ir papildinājuši biennāles kuratora pieteikto tēmu („How will we live together?” / “Kā mēs dzīvosim kopā?”), iegūstot pavisam citu nozīmi, darba fokusā izvirzot arhitektūras un tehnoloģiju attiecības. Tehnoloģijas, kam jāuzlabo mūsu ikdiena un jāpalīdz ekonomēt resursi, reaģējot uz klimata pārmaiņām, ekspozīcijā tiek pretstatītas arhitektūrai un brīvai telpai. Piedāvātajā izstādes instalācijā tas ir apspēlēts skaidri un arī pārspīlēti, —  pirmajā mirklī šķietami banāli, bet iedarbīgi.

Iedziļinoties pieteikumā, ir jaušams, ka autoru redzējums ir ne vien virspusējs, bet arī pietiekami daudzslāņains, uzdot virkni provocējošu, retorisku jautājumu, piesakot apakštēmās, kas apšauba kādas it kā pašsaprotami pieņemtas lietas, analizējot tehnoloģiju un arhitektūras mijiedarbību:

• Arhitektūra — čaula tehnoloģijām?
• Arhitektūra zem siltumizolācijas — putuplasta mētelītis vēsturiskajai substancei
• Siltumizolācija — skaistuma iekonservēšana nākotnei?
• ES energoefektivitātes regulas — vai viens risinājums visiem?
• Ilgtspējības tehnoloģiju patiesās izmaksas, — cik zaļas ir zaļās tehnoloģijas?
• Low-tech atbilde hi-tech pasaulei
• „Stulbās” mājas gudrība
• Nejaušā ilgtspējība

Atsauci uz Rema Kolhāsa kūrēto biennāli (Elementi, 2014) un galveno izstādi, kurā aiz griestiem atklājās milzīga tehniskā infrastruktūra, var uztvert kā vienu no iedvesmām, tomēr šis piedāvājums to skata padziļināti aktualizējot tieši tehnoloģiju lomu mūsdienu ēkās. Tēma ir šobrīd jo īpaši aktuāla  kontekstā ar Eiropas direktīvām un normatīviem, kas paredz ka ar 2020. gada beigām visām jaunajām ēkām ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Žūrija atzina, ka ekspozīcijas ideja ir viegli uztverama un aktuāla gan lokālā, gan starptautiskā kontekstā, skatījums šķiet gana svaigs un trāpīgs. Pozitīvi ir vērtējama arī ironijas klātesamība. Reizē pārliecina līdzsvars starp problēmas vispārinājumu un konkrētajiem piemēriem. Atšķirībā no citiem darbiem, kuros grūtāk apjaust iecerētā pētījuma apjomu, dziļumu un iespēju tos īstenot atvēlētajā laikā, šis pieteikums rosināja žūriju uzticēties, ka iecerētais ir paveicams un aptverams, un, ka autori spēs ekspozīciju biennālē īstenot atbilstošā līmenī.

Atzinīgi žūrija izteicās arī par diviem citiem darbiem, no kuriem viens pievērsās kopienu lomai, no iesniegtajiem pieteikumiem vistiešāk tiecoties atbildēt uz biennāles tēmas jautājumu par dzīvošanu kopā. Savukārt otrs darbs pievērsās pilsētu perifērijai — izplūdušajām robežām starp pilsētu un dabu/laukiem, ko mūsdienās aizņem ekstensīvas industriālās, loģistikas, iepirkšanās centru platības u.c. komerciālā apbūve. Tomēr žūrija atzina, ka šie abi priekšlikumi pagaidām nedod pārliecību, kā un cik dziļi autoriem izdotos tos izpētīt un cik aizraujoši atspoguļot izstādē.

Konkursa žūriju veidoja:

• Gatis Didrihsons, biroja DIDRIHSONS ARHITEKTI vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs, LAS padomes loceklis — žūrijas komisijas priekšsēdētājs
• Dagnija Smilga, biroja ĒTER līdzdibinātāja, Baltijas paviljona līdzkuratore Venēcijas arhitektūras biennāles 15. starptautiskajā arhitektūras izstādē 2016. gadā
• Artis Zvirgzdiņš, A4D redaktors
• Gunta Grikmane, biroja SARMA & NORDE arhitekte, LAS padomes locekle
• Ingūna Elere, dizaina biroja H2E vadošā dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore
• Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre — Dzintra Purviņa, Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļas referente