Nupat noslēdzies AS Latvijas balzams rīkotais konkurss, kura nolūks bija izveidot korporatīvu
reklāmu Vecrīgā, reizē, līdztekus Rīgas balzama receptes autora Abrahama Kunces
daudzināšanai, solot arī atjaunot un labiekārtot Alberta laukumu. Papildināts — 2. vietas projekta attēli
Tieši tāda arī bija konkursa uzdevumu secība,
— vispirms balzama receptūras pamatlicēja — aptiekāra Abrahama Kunces piemiņas
vietas izveide un tikai otrkārt — Alberta laukuma labiekārtojums, uzsverot
alkohola ražotāju kompānijas mārketinga centienu jaudu, kas ļāvusi tiem tikt
līdz idejas īstenošanai par paliekošu reklāmas vietu Rīgas sirdī.
Par uzvarētājiem deviņu piedāvājumu konkurencē
kļuva A4D publikai nu jau diezgan labi pazīstamie konkursu censoņi — apvienība
U-R-A. Viņu priekšlikumā Alberta laukums veidots ar vizuāli nolasāmām atsaucēm
uz Rīgas senāko vēsturi, centrā atstājot vietu t.s. «Rīgas kuģim», kuģa plāna
formā veidot amfiteātris, kura vidū, zem stikla vāka atrastos arheoloģiskajos
izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. Laukuma labiekārtojuma formās
iekodētas arī citas vēsturiskās metaforas – līvu ciemu, Rīdzenes upi, senās
ostas krastus. Abrahama Kunces piemineklis veidots kā spirāles formas vides
mākslas objekts, kura veidolā var nolasīt
Melnā balzama pudeles siluetu.
Otro vietu konkursā ieguvis Variant Studio projekts, savukārt trešo
godalgu žūrija piešķīra CORE projekts
un tēlnieces Olgas Šilovas kopdarbam. Skatot par labākajiem atzīto darbu vizualizācijas,
ir zināms gandarījums, ka vismaz pirmo divu vietu ieguvēji vairījušies nesen
gaismā celtā jaunā- senā Rīgas varoņa Kunces piemiņu atgādināt ar cilvēka
figūru vai kādu portretiskas ievirzes tēlniecības darbu.
Žūrijas
pārstāvju komentāri par projektiem
Aigars
Kušķis, RD Pilsētas attīstības departamenta,
Pilsētvides attīstības pārvaldes Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas galvenais
teritorijas plānotājs:
«Ideju konkursa rezultātā ir iegūti praktiski
risinājumi Alberta laukuma attīstības koncepcijai, kas būs pamatā laukuma
tālākās attīstības projektu izstrādei. To aktivizēja Kunces piemiņas vietas
veidola meklējumi.
Šī ir viena no visnozīmīgākajām Vecrīgas
publiskajām ārtelpām ar vairāk nekā 800 gados uzkrāto Rīgas vēstures kultūras
mantojumu – gan Rīgas pirmiedzīvotāju apmetne, gan Rīdzenes upes ostas
krastmala, gan pilsētas aizsargmūra vieta, gan aktīvs darījumu centrs. Alberta
laukums pašlaik ir samērā nomaļš, nepamanīts, ar nepietiekamu un novecojušu
labiekārtojumu, taču tam ir liels neizmantots potenciāls. Laukuma apkārtnē
aktivizējusies attīstība un ir īstais brīdis ieguldīt enerģiju un līdzekļus,
lai Rīdziniekiem un pilsētas viesiem šeit radītu vietu atpūtai ar kvalitatīvu
izklaidi un daudzveidīgu informāciju brīvā dabā saistībā ar pilsētas vēsturi.
Konkurss bija labi noorganizēts, ar sarežģītu,
bet pietiekami skaidri formulētu programmu, un, pateicoties tam, iegūtas
daudzas vērā ņemamas idejas un iezīmējušies trīs izteikti līderi, kuru labāko
priekšlikumu realizācija piešķirtu dzīvīgumu šim Vecrīgas rajonam.»
Vita
Polkovņikova, LAS pārstāve, birojs Sestais stils:
«Daudzo Vecrīgas laukumu un skvēru vide veido
būtisku rīdzinieku un pilsētas viesu ikdienas dzīves fonu. Tādēļ, izskatot
konkursa darbus, augstāku atzinību ieguva dar-bi, kuros piedāvāti kvalitatīvi,
funkcionāli un estētiski publiskās ārtelpas risinājumi. 1. vietu ieguvušais
radošās apvienības U-R-A arhitektu un
mākslinieces Guļnaras Hasanšinas kopdarbs izcēlās ar nestandarta risinājumiem,
kuros izdevies gan izvei-dot netradicionālu un pievilcīgu laukuma struktūru,
gan atrast veiksmīgu piemiņas zīmes A. Kuncem vietu un organiski integrēt to
kopīgajā laukuma tēlā un kompozī-cijā.
Arī 2. vietu ieguvušais SIA Variant Studio mets piedāvā veiksmīgu
vides dizainu un, it sevišķi, mākslinieciski pārliecinošu skulpturālo objektu.
SIA CORE projekts un Olgas Šilovas
kopdarbs ieguva 3. vietu. Žūrijas komisija atzinīgāk novērtēja darbus, kuros
piemiņas zīme Kuncem veidota asociatīviem paņēmieniem, neradot neizpratni par
naturālistiskas skulptūras saistību ar bīskapa Alberta vārdu.»
1.vietas
projekts. Radoša apvienība U-R-A
Autori: arhitekts —
Jevgenijs Leonovs, arhitekte-māksliniece — Guļnara Hasanšina, arhitekts-tehniķis
— Antons Gonda
Atbilstoši konkursa noteikumiem, jaunās
labiekārtojuma koncepcijas izstrādes uzdevums ir apvienot agrāk jau izstrādātās
laukuma attīstības koncepcijas pamatidejas (autors Mikus Lejnieks) ar ideju
uzstādīt šajā vietā piemiņas objektu Abrahamam Kuncem. Rīgas balzāma
izgudrotāja aptiekāra Kunces piemiņas
objekts tiks uzstādīts Alberta laukumā. Alberta laukums ir vieta, no
kuras Rīga ir sākusies, šeit atradās pirmā Rīgas osta un pirmo rīdzinieku
ciems, par ko liecina šeit veikti unikāli arheoloģiskie pētījumi. Tādēļ laukuma
attīstība galvenokārt tiek asociēta ar arheoloģisko izrakumu eksponēšanu un
senākās Rīgas pirmsākumiem. Līdz ar to,
galvenais uzdevuma izaicinājums ir Kunces tēla organiskā iekļaušana
laukuma kopējā tēlā un kompozīcijā.
Priekšlikums paredz saglabāt Lejnieka
koncepcijā piedāvātu struktūru un metaforas, atsvaidzinot labiekārtojumu un
instalācijas. Kā centrālo laukuma objektu «Rīgas kuģis» Lejnieks piedāvāja
uzstādīt koka kuģa vraka modeli. Tas vietā piedāvājam laukuma segumā izvietotu
instalāciju — kuģa siluetā veidotu stikla vāku, zem kura eksponēt arheoloģiskos
izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. Šāda stiklota aka būtu ka laika mašīna
un parādītu 12. gadsimta Rīgu, kura atrodas zem esošās pilsētas. (Labiekārtojuma
pirmajā kārtā «Rīgas kuģis» tiek plānots ka segumā izvietota, kuģa siluetā
veidota t.s. sausā (bez baseina) strūklaka. Šāds strūklaku tips ir ļoti
populārs, jo pa strūklaku var staigāt). Ap «Rīgas kuģi» veidojas senās Rīgas
ostas viļņi — pakāpienu «amfiteātris»
(tā kā arheoloģiskie izrakumi tika veikti gandrīz pa visu laukuma teritoriju,
līdz ar ko vēsturiskais kultūrslānis nav uz vietas saglabājies, ideja pazemināt
laukuma centrālo daļu par 1m neietekmēs esošā kultūrslāņa vērtību). Seguma koka
viļņi laukumā atgādina par senākās Rīgas ielu segumu — koka dēļu klāju. Laukumā
paredzēts iekodēt arī citas vēsturiskās metaforas — līvu ciemu, Rīdzenes upi, ostas krastus.
Kunces objekts ir izvietots laukuma malā
(netraucē laukuma kompozīcijai), vietā ar intensīvāku plūsmu (objekts būs
uzmanības centrā). Objekta forma ir spirāles lente, kas veido Rīgas melnā
balzāma pudeles siluetu. Instalācijas nosaukums ir Kunces dzīves spirāle. Par spirāli var staigāt kā pa tuneli, var
staigāt arī caur to, fotografēties ar «korķi» — piemiņas plāksni spirāles
tuneļa galā. Spirāle veido tādu kā portālu, caur kuru var ienākt laukumā. Ar
savu lakonisku liektās līnijas formu objekts labi saskan ar laukuma
labiekārtojumu, kuru veido lakoniskās viļņainās līnijas.
Kunces piemiņas objekta Kunces dzīves spirāle forma ir lakoniska un vienkārša, kas ļauj tai
ierakstīties jebkurā vietā un telpā. Gadījumā, ja attīstītājiem būs grūtības ar
laukuma labiekārtojuma līdzfinansējumu, objektu var veiksmīgi uzstādīt arī
esošajā laukuma labiekārtojumā.
1. Atkal dēļi – nu pilsētā dēļi ilgi nekalpo, ja nu vienīgi nav no plastmasas. To saprata pat senie vācieši, kas Rīgu mēģināja jau iesākumā celt nevis no koka ( visnotaļ ekoloģiska materiāla ), bet ķieģeļiem, laukakmeņiem. Ziemā viss tas koka skaistums būs jākaisa ar sāli, lai kāds ar balzāmu apreibinājies brits nenotenterētu pa kāpnēm lejā un riņķojot zilām zveigznītēm neieraudzītu sava Rīgas ciltsbrāļa apakžokļa kaulu rūpīgi ar stiklu pārsegtā izrakuma vietā. 2. Rīgas kuģis – "caurums" zemē. Nu kur tad viss pozitīvisms? Ko tad rādam viesiem – Rīga tāds caurums zemē? Un kas notiks ziemā – pa kuģa klāju… Lasīt vairāk »
Konkursā uzvar Salīdzinoši labākais darbs. Būtu labi redzēt citus.
Te var redzēt 2.vietas pieminekli, kas izskatās daudz labāks par spirāli, tiesa gan nav publicēts pārējais laukums – https://www.fa…/variantstudio/
Laukums laikam tomēr ir būtiska meta sastāvdaļa, piemiņas zīme pati par sevi 2. vietai ir labāka, bet par kopskatu varētu spriest tad, kad būtu redzams arī laukuma risinājums,
normāla latviešu vagīna!
Patiesībā incanti ar tām bedrēm un aizraušanos ar tām, ne tikai Rīgā….
2 vieta man tīk labāk. tāds korekts risinājums
URA ir potenciāls. es ticu, ka darbu realizēs un būs feina pieredze, gan autoriem gan sabiedrībai.
p.s. cik var tos falliskos objektus propogandēt? beidzot īsta manta!
Toč plānā man tā škirba kauko atgādināja. Tiklā domāšana ņēma virsroku, taču spirāle pamatoja, ka zemapziņai bija taisnība.
tikla domāšana ir tev pašam, ja katrā šķirbā saskati…
nesajusmina ne1 darbs, trūkst kvalitātes, viens izrok karteejo caurmu zemee, otrs uztaisa parastu pleķi kur var visu, bet buus nekas.
ko tie cilvēki tai parkā darīs? sēdēs? alu tak ārā dzert nevar… tātad ēdīs līdzpaņemtās maizītes.. ,jeb vientuļās māmiņas atpūtīes pirm bāreņtiesas apmeklējuma
katraa zinjaa uzvarejushais darbs ir pagaidu risinaajums, peec 5-7 gadiem tur buus noskrandusi malkas bedre
pievienojos miķelim par apzaļojumu
Laukums, kas vairs nav laukums. Bezfunkcionāla bedre, kam jāiet apkārt ar līkumu. Ja kaut vai 2. vietai var novietot tos pašus mobilos kioskus kāda notikuma,piem. Zsvētku, labā, tad bedrei jāiet apkārt ar līkumu. Kas tad tur tā masveidā ies sēdēt. Un arī sēdēšana uz zemes šeit ir tīkama tikai vasarā. Ziemā tam veidojumam tur nav nekādas jēgas vispār.
Cik to būdu Tev vecrīgā vajag? Par maz kur Baibisuš pārdot/ nav vairs nevienas vietas, kur apsēsties, sarunāt ar draugiem tikšanos utt viscaur to pašu škirbu atgādinošās spraugas starp būdām, tirgotavas, kam spraukties garām . Normāls darbs.
ja atmiņa neviļ, tad ziemassvētki ir ziemā. un ziemā reizēm mēdz būt sniegs un pat sals. tā ka čau tizlā bedre līdz nākamajai vasarai, jo ziemā cilvēki it kā dod priekšroku sēdēt kur iekša nevis ārā uz zemes. un būdas -nav tur nekādu būdu nevienā laukumā, izņemot dažus pasākumus dažas reizes gadā.
Iespējams, mēs runājam par dažādām pilsētam, jo rīgā visas vietas, kad iepējams, pieliktas ar tirgus bdām – Doma laukums, ļīvu laukums, Skārņu iela, Esplanāde, pēdējā laikā arī Vērmanes dārzs, Šausmu egles laukums – būdu tirgus parastais, ar , pārsvarā , zemas klases suvenīriem. Tāds lēto būdu bardaks. Līvu laukumā bisk labākas pēc skata tās būdas. Tajā bedrē ziemā var arī jaunie mākslinieki kādas instalācijas salikt- Ziemsvētku ceļa egles bija ļoti labas manuprāt. Brīvā publiskā telpā vienmēr var kautko foršu darīt. Štarp būdām, tik šķaidītu karsto balzāmu vilkt.
No URA teksta: "Par spirāli var staigāt kā pa tuneli, var staigāt arī caur to, fotogrāfēties ar ‘korķi’ – piemiņas plāksni spirāles tuneļa galā." Hm, izklausās ekskluzīvi…
šitāda laukuma shēma jau ir redzēta dr. zālīša grāmatā
neieslīgstot lielās detaļās vienīgā lietatā koka grīda..vai TIEŠĀM (?) viņa ir ilgtspējīga mūsu klimatiskajos apstākļos? tiešām neviens no žūrijas nav āra apstākļos turējis dēļus? tur tak neliks nekādu super izturīgu cēlkoku būsim reāli.. 10 gadi un segums jāmaina. kapēc taisīt tā lai ir "smuki" ja varam domāt nedaudz lielākos mērogos?
Nu un betona bruģis ilgāk par 10 gadiem stāv? ja reizi 10 gados jānomaina segums, arī nekā traka nav! Tas pats ar soliņiem un citiem labiekārtojuma elementiem.
Ka ilggadēja LMA veidošanas pasniedzēja gribu paskaidrot, ka termins ”naturālistisks” attiecībā uz manis veidoto skulpturālo metu lietots nevietā. Koncepcijā Kunces figūru raksturoju ka ”reālistiski veidotu”. Darbam piemīt smalka reālistiska stilizācija.
Modernisma laikmetā mākslas kritikā apzīmējums ”naturālistisks” lietots ar izteikti negatīvu konotāciju kā neprofesionālisma un sliktas gaumes izpausme. Pirmās naturālisma pazīmes figurālajā tēlniecībā ir krunku, skropstu, nagu, rētu un citu otršķirīgu detaļu attēlošana, kas maskē neprasmi uzbūvēt veselo.
Postmodernajā laikmetā naturālistiskā tēlniecība kļūst par vienu no laikmetīgas mākslas valodas formām, kā manipulācija ar citu mākslinieciskajiem kodiem un atbrīvošanās no vecam normām.
Ar cieņu,
Olga Šilova
Šķiet šobrīd nedzīvojam postmodernā laikmetā, tas pieder 20.gadsimtam. Pudeles forma, kā Kunci raksturojoš tēls ir diezgan primitīva izvēle. Skaidrs, ka tas iekļaujas mietpilsoņu pasaules uzskatā, bet no tēlniekiem gribas sagaidīt ko vairāk, gan tīri formālā koncepcijā, gan materiālu izvēlē ( 21.gs kā nekā ), gan tādas tomēr nozīmīgas pilsētvides uzlabošanā. Vai esat mierā ar savu darbu jeb to varēja izdarīt daudz labāk?
Kunces figūru veidoju ar lielu interesi, jo vēsturiskā tēla tēma man interesē ne pirmo gadu. Projekts ‘’Sapņu Kalendārs 2012’’ ari ir par Rīgas pilsētas vides identitāti. Piedāvāju figurālus risinājumus arī iepriekš rīkotos konkursos : ‘’Hercogs Jēkabs’’. 2010. Kuldīgā, ’’ Piemineklis Mārim Liepam’’. 2011.Rīgā , ‘’Vilim Plūdonim veltīta tēlniecības objekts’’. 2013. Bauskā, Vides objekts “Vārnu ielas republika”. 2014. http://www.olgasilova.lv Vai esmu apmierināta ar savu darbu? Teikšu, ka, ņemot vērā konkursam atvēlēto laiku, es paveicu darbu kas uz 80% atklāj ieceres turpmāku izstrādes virzienu. Gribētos precizēt figūras kāju kustību, pastrādāt ar modeli, sarokot kostimētu fotosesiju. Arī bronzas pamatne zem figūras kājām ir… Lasīt vairāk »
Tā mūsu visu kopējā problēma ir, ka lūkojamies patstāvīgi pagātnē. Nezinu, varbūt zināt, kāpēc Rīgā ir tik daudz pieminekļu? Parasti viņi visi atveido skulpturālus tēlus vai grupas. Un parasti bronzā. Man personīgi šķiet, ka pamatīgu robu mums visiem iecērt vesels iztrūkstošs posms gan tēlniecībā, gan glezniecībā – abstrakcionisms. Māra Liepas piemineklis varbūt ir solis šajā virzienā ( ja būtu izdevies kādā veidā baletdejotāja tēlu atraut no pamatnes ( ar spoguļiem līdzīgu efektu palīdzību ) tas tad iespējams arī pārvarētu gravitāti un saniegtu pavisam citu kvalitāti ). Kunce un pudele. Skaidrs, ka mārketingam tas ir visnotaļ labi ( kaut šķiet tas… Lasīt vairāk »
P.S. Ir taču portofolio arī pusabstrakti tēli, kas veidoti līdzīgi Pikaso skulptūrām ( sieviete ar trauku rokā, kas tika notirgots Likteņdārza izsolē ) vai Rīgas torņu skaitītājs. Skaidrs, ka figūra vienmēr dod iemeslu izdomāt kādu leģendu, kam jāpieskaras, vai kāda ķermeņa daļa jāpaberzē, lai iegūtu "laimi" utt., tomēr abstrakts tēls dod telpu domām un vizualizācijai prātā. Lai vai kā ,man šķiet, veiksmīgs risinājums šai vietai meklējams ne figūrās ( bronzas tēlā vai pudeles formā ), bet tieši abstraktā tēlā + interaktivitātē ar modernu izgaismojuma paņēmienu palīdzību.
Laikam jau lielākā problēma bija tas, ka skulpturāls tēls paredzēts bīskapa Alberta laukumā- kas tad tas būs – Kunce, Alberts, Rīdzinieks parastais?
Nu parasti apjukušajiem pieliek zīmīti, bet piekrītu, ka ar skulpturālajiem tēliem Rīgā varētu sanākt jēdzīga perfomance "Bronzas rīdzinieki", ja vēl atgrieztu dažu labu lielformātu – Ļēņinu, pēteri Lielo un iekaitot Upīšu Andreju, tas tuss būtu visai cienījams…
Laikmetīgā tēlniecībā publiskā telpā nav sliktas vai labas valodas, vecas vai jaunas. Pasaulē paralēli sadzīvo kā abstrakta, tā āri priekšmetiska tēlniecība. Pat vērojams antropomorfu formu uzplaukums. Jautājums ir par kvalitāti, par māksliniecisko līmeni. Abstraktais posms mana radošajā biogrāfijā jau ir bijis, kas iezīmējas ar izstādēm: 2002.g.” Skūpsta distance”, Rīgas Galerija, Rīga, Latvija. 2000.g.” Ūdensvīra zīmē”, galerija Daugava, Rīga, Latvija. Konkursa projekti pilsētvidē, kur izmantoju abstraktu valodu: 1. Piemineklis represētajiem Torņakalnā. 1997. 2.Tēlnieki – pilsētai. 1998. 3.Strūklaka Talsu, Tārgales un lidotāju ielu krustojumā, Ventspilī. 1999. 4.Vides objekts Rīga-800. 1999. 5.Piemineklis Staburagam. 2001. 6.Piemineklis Konstantīnam Čakstem. Konkursa otra kārta. 2003. 7.Brīvības cīņu… Lasīt vairāk »
Sajukums jau ielikts konkursa nolikumā.
Riktīgi forša ideja! Beidzot kaut kas savādāks. Protams,negatīvi komentāri par labām lietām ir latvieša dabā.
Pati uzvarētāja man RDMV māca, laba skolotāja,noteikti zina ko dara un kādi materiāli vajadzīgi.