Mākslas
muzeja konkurss ir noslēdzies un uzvarējis labākais projekts. Kādu mācību konkurss
devis, kādus secinājumus rosina izdarīt nākotnei, ko nākošreiz vajadzētu darīt
savādāk — dažādi viedokļi par šiem jautājumiem izskanēja otrdienas vakarā notikušajā
Arhitektu savienības diskusijā. Viedokļus konspektīvi apkopojis Edgars
Treimanis.
Reģistrējušies
46 diskusijas dalībnieki.
Diskusiju
vada Jānis Alksnis
LAS
deleģēto konkursa tehnisko ekspertu vārdā ar informāciju par konkursa
priekšlikumu ekspertēšanas procesu uzstājas Uldis Balodis:
«Eksperti
vērtēja vienlaicīgi ar žūriju tāpēc procesā apmainījās viedokļiem. Vērtēja pēc
daudziem faktoriem un ļoti rūpīgi.»
LAS
deleģēto konkursa žūrijas locekļu vārdā ar informāciju par konkursa
priekšlikumu vērtēšanas procesu uzstājas Juris Lasis:
«Vērtēšana
notika ilgi un rūpīgi, ļoti sīki apspriežot risinājumus. Nebija dominējošo
spēku. Nebija spiediena no pasūtītāja vai institūcijām. Ārzemju speciālisti sīki motivēja savus
viedokļus. Viedokļi lielā mērā bija vienoti.»
Diskusijas
vadītājs aicina izteikties klātesošo
LNMM direktori Māru Lāci par savu skatījumu uz konkursa gaitu un rezultātiem:
«Neviens
projekts nebija īsti labs. Vājākais pārsvarā bija funkcionālais risinājums.
Uzvarētāja izvēlei piekrīt, tomēr pašai bija cits projekts favorīts (tomēr arī
ne latviešu). Process bija ļoti demokrātisks un caurspīdīgs. Būtu paticis tālāk
strādāt ar latviešiem, bet, kā ir, tā ir.»
Klātesošo izteiktie viedokļi par apspriežamo tēmu
(konspektīvā veidā):
Par konkursa organizāciju
- Tik sarežģītu konkursu jāorganizē divās
kārtās; - otro konkursa kārtu nevar atļauties
laika limitu dēļ, jo jāpabeidz būvniecība līdz 2014.g.; - sagatavošanas process bija ļoti secīgs
un pārdomāts — tika veiktas vairākas izpētes, noteikumi tapa ilgākā laika
posmā un tika pamatīgi diskutēti, sākotnēji tie bija stingrāki, tad tika
atviegloti, lai veicinātu inovatīvus priekšlikumus; - projekta veiksmi nodrošina: 1) labi
kontakti ar politiķiem, 2) pareizais moments, 3) profesionāļu līdzdalība.
Tas viss šoreiz ir, tādēļ jāizmanto iespēja; - bija ļoti labs un caurspīdīgs konkursa
process; - konkursiam jābūt vairāk «skicveida»;
- vajag «torpedēt» iepirkumu likumu, jo
tas neļauj rīkot vairākas skicveida konkursu kārtas; - ar otro kārtu projektu kvalitāte
uzlabotos.
Par konkursa noteikumiem
- noteikumi ir nepietiekoši skaidri
formulēti; - noteikumi
saistībā ar piegulošo parka teritoriju ir ļoti neizstrādāti; - ievērojot objekta sarežģītību, vajadzēja
iepriekš izstrādāt optimālo «blokshēmu»;
Par žūrijas vērtējumu
un konkursa rezultātu
- pie konkrētā uzdevuma uzstādījuma izvēlēts
optimālais uzvarētājs; - uzvarējušais projekts nevarēs tikt
realizēts, jo tas satur nerealizējamus (nesaskaņojamus) risinājumus; - uzvarējušā projekta risinājumi
salīdzinoši vislielākajā mērā nodrošina naudas ieguldīšanu esošās ēkas
uzlabojumos, nevis dekoratīvos ēkas papildinājumos; - uzvarētājs bija diemžēl ar trūkumiem,
tomēr labāks par citiem; - Žūrijas locekļu viedokļi, t.sk. arī
ārzemnieku, par labākajiem
projektiem bija vienoti; - darbs pie projekta sākas tikai pēc
konkursa noslēguma; - nav jaunā pienesuma. Žēl;
- kā parasti ir vēlēšanās «lai viss būtu,
bet par to nekas nebūtu»; - ja ir iespēja iztikt bez piebūves, tad
labāk nebūvēt neko klāt; - uzvarētāja darbā bija vairāk
funkcionalitātes; - slikti, ka tiecās apbūvēt parku.
Būvēšana pazemē nav laba ideja; - jūtams vispārējs žēlums, tas nav labi;
- ir niknums, jo nauda tiks izšķērdēta;
- jaut.: vai politiķi ir laimīgi — atb.:
politiķi grib labu rezonansi, uzticējās profesionāļiem; - Jautāsim paši sev: kādēļ nesanāca?;
- rezultāts nevar būt labāks par to kādi
esam mēs paši; - koku aleja tiks zaudēta, jo pārāk tuvu
kokiem pieprojektēts; - nav muzeja turpinājuma ārtelpā, kā,
piemēram, Luiziānā;
Par uzvarējušajā
piedāvājumā paredzēto jumta pārbūvi
- nepieņemams priekšlikums (grēks). Var
nākties vēlāk būvēt atpakaļ oriģinālo variantu; - Jumta formas maiņa pati par sevi ir
nepieņemams risinājums, arī bez virsgaismas faktora; - uzvarētāju paredzētā jumta konstrukcija
ļoti neracionāla, dārga; - Pamatots risinājums. Esošā konstrukcija
ar virsgaismu ļoti slikti strādā, gan apgaismojuma, gan temperatūras
režīma dēļ; - bēniņu pārbūve bija vienīgais veids kā
panākt vēlamo projekta risinājumu; - Jumta formas pārveidojuma atbalstīšana
ir kompromisa lēmums no VKPAI puses; - trūkumi saistībā ar jumta formas
izmaiņām attaisnojas ar ieguvumiem citos risinājumos.
Secinājumus
lūdzu izdarīt individuāli!
Pat ja piever acis uz to, ka pirmais teikums ir cieši paštaisns un subjektīvs, lai neteiktu demagoģisks (labi, labi, šitas jau krustām šķērsām izrunāts), var saskatīt pretrunu ar otro teikumu. Ja jau uzvarējis labākais, tad priekš kam jāmin, ka nākošreiz kaut kas jādara savādāk. Pieņemot, ka vienmēr var labāk un katrā nākamjā reizē uz to jātiecas, uzstādījumam jāsaglabājas pēc noklusējuma, pretējā gadījumā izklausās, ka autors tomēr atzīst, ka nekāds "labākais" tur nevinnēja.
"…un uzvarējis labākais projekts" – dienas joks
капитан Очевидность нервно курит в сторонке :)))))
Tad, kad moderators iztīra komentārus, es nepavisam nebūtu pret to, ja viņš atstātu piezīmi, ka šo darbu veicis, minēt tīrīšanas iemeslu būtu pavisam apsveicami.
ko tad tu tādu esi uzrakstījis? 🙂
Mani audzināja vēl komunistiskajā ideoloģijā satraukties ne tikai par sevi vien, bet arī līdzpilsoņiem.
Pat ja piever acis uz to, ka pirmais teikums ir cieši paštaisns un subjektīvs, lai neteiktu demagoģisks (labi, labi, šitas jau krustām šķērsām izrunāts), var saskatīt pretrunu ar otro teikumu. Ja jau uzvarējis labākais, tad priekš kam jāmin, ka nākošreiz kaut kas jādara savādāk. Pieņemot, ka vienmēr var labāk un katrā nākamjā reizē uz to jātiecas, uzstādījumam jāsaglabājas pēc noklusējuma, pretējā gadījumā izklausās, ka autors tomēr atzīst, ka nekāds "labākais" tur nevinnēja.
"…un uzvarējis labākais projekts" – dienas joks
капитан Очевидность нервно курит в сторонке :)))))
Tad, kad moderators iztīra komentārus, es nepavisam nebūtu pret to, ja viņš atstātu piezīmi, ka šo darbu veicis, minēt tīrīšanas iemeslu būtu pavisam apsveicami.
ko tad tu tādu esi uzrakstījis? 🙂
Mani audzināja vēl komunistiskajā ideoloģijā satraukties ne tikai par sevi vien, bet arī līdzpilsoņiem.