Ko darīt arhitektam Latvijā?

Uz ko jātiecas un kā jāmainās Latvijas arhitektūrai un būvniecībai, savas pārdomas pauž Juris Paegle.

Izlasot komentārus par 2010.gadu redzams, ka latviešu arhitekti cītīgi sekojuši pasaules notikumiem arhitektūrā, un ap to, lai nepalaistu kaut ko garām. Tas šķiet runā par mūsu atrašanos Provincē. Daudzi ir izrāvušies no provinces un arī sasnieguši nopietnus panākumus, un savus mērķus citās zemēs.

Man jādomā, kas no tā paliktu, ko iegūtu Latvijā?  Ekskluzīva arhitektūra? Ko plāno darīt tie simti arhitektu, kas ieguvuši izglītību Latvijā, pēdējos gados un mācās vēl tagad? Jau kuro reizi — jautājums: Kas veidos Latviju, tās ainavu, vidi, laukus, mazpilsētas; kas attīstīs Latvijas ražotspēju, apdzīvos to?

Tomēr, vai nevarētu ieteikt jaunajiem arhitektiem, kuri vēl nav nosprauduši savas radošās darba dzīves ceļu, virzīt savas domas uz Latviju un ieguldīt tās attīstībā arī savus fiziskos spēkus. Visvairāk  domājot par reģioniem, to nomalēm. Daudzviet veidojās pamesti vecie pagastu centri,  kamēr citi tiek sakopti, un tajos attīstās jauna būvniecība. 

Būvniecība  parāda, vai notiek attīstība, ja nē, tad ir bīstami, vietas tiek pamestas, tās var pazust no kartēm, ja nebūs jaunu, izglītotu cilvēku, kas tur iedzīvotos, nostiprinātos un paliktu.  Latvijas lauki ir tukši un atpalikuši, tai pašā laikā daži zemkopji un uzņēmēji ir modernizējuši savas saimniecības un sakopuši mājas, taču to ir par maz, it sevišķi Vidzemē un Latgalē.

Tālāk mazliet apceres par pieticīgu, bet efektīvu būvniecību, par ekonomisku enerģētiku.

Apcere par koku

Mēs Latvijā vēl arvien esam priviliģēti, jo visus mežus neesam izcirtuši un to ciršanu vajadzētu samazināt.  Pašiem arī vajadzētu vairāk dzīvot koka mājās un lietot to apdarei. Mums ir labi piemēri. Mežus atkal stādam un atjaunojam.

  • Koku var lietot ne tikai guļbūvēs, bet efektīgāk – savienotu karkasu veidā, stāvbūvju veidā. Karkasu statņus, sijas, spāres var izgatavot cehos, montēt būvlaukumos, kas ir mūsdienu process. Karkasus var aizpildīt ar visdažādākajiem materiāliem, arī ar lieliem stiklojumiem;
  • Koka apšuvumu dēļiem, grīdu un griestu dēļiem ir senas tradīcijas un labi izstrādāti profili; Koka dēļu durvīm un interjera detaļām, palodzēm, kāpnēm ir liela ilgmūžība;
  • Koks ir izolators un tādejādi koka nesošās konstrukcijas ir efektīvas siltuma taupības ziņā;
  • Koka virsma ir dabas daļa, tā ir gleznaina un interesanta;
  • Meistarība strādāt ar koku, (namdari un galdnieki) ir Latvijā saglabājusies un tā ir jāattīsta, dodot un plānojot darbu šiem meistariem;
  • Meistarību parāda nobeigto ēku dabīgās, eļļotās, tonētās koka virsmas.

 Apcere par akmeni

Jādomā arī par dabīgā/ vietējā akmens iebūvēšanu mūsdienu ēkās, kā to darījuši mūsu senči, tā nodrošinot kontekstuālu pieeju:

  • Akmens ir mūžīgs, apstrādāts akmens var kļūt par artefaktu;
  • Akmens virsma nenolietojas, tai var uzaugt sūnas, kas būs tīra gaisa, vides indikators;
  • Akmens nav šobrīd jāražo, tas ir gatavs, tas nemaksā, tikai transporta un iebūves izmaksas;
  • Iebūvēt akmens detaļas vai virsmas ir ekoloģiski pareizi un ilgmūžīgi, it sevišķi savienojumā ar izolācijām, polistirolu u.c., tas prasa vismazāko resursu patēriņu;
  • Ēku daļas ar akmens virsmām veido sasaisti ar dabīgo apkārtni;
  • Akmens sliekšņi un ejamās virsmas ir ļoti izturīgas uz nodilumu.

 Apcere par enerģētiku

Pasaule virzās uz ekonomisku, taupīgu enerģētiku, uz resursu taupīšanu, kādi ir jaunie līdzekļi:

    • Simtiem jaunu konstrukciju vienas saimniecības vēja rotoriem, elektroenerģijas ražošanai uz  vietas, kā iztikt bez nedrošajām gaisa vadu līnijām un atkarības no lielo monopolu žēlastības.Latvijā ir atbilstošie vēja apstākļi – vajadzīgais vēja ātrums ir vairāk par 4 m/sek., kas nodrošina to darbību;
    • Elektroenerģijas ražošana  ar saules baterijām, gan būs efektīva tikai ~ 100 dienas gadā;
    • Zemes siltuma sūkņu iekārtas var aizstāt fosilā kurināmā lietošanu, it sevišķi ūdeņu tuvumā un
    • izmantojot gruntsūdeni dziļajos urbumos.
    • Mājas kas atrodas upju ielejās, zemienēs un Zemgales līdzenumā ar virsmas atzīmi ~ 1 līdz 2 m virs Baltijas jūras līmeņa, jāpārbūvē uz augstākiem pamatiem, vismaz uz + 4, +5 m virs BJL , vai arī tās jāpārvieto augstākās vietās. Sagaidāms, ka šīs teritorijas arī turpmāk bieži applūdīs. Daudz darbu būs mājas zemienēs pārbūvēt uz uzbērtām vai uzbūvētām zemes/ dambju u.c konstrukcijām. Valstij nepieciešama jauna programma zemieņu/ polderu apsaimniekošanā, jo kā zināms, šīs ir auglīgākās zemes.

      Pievienoju  pēdējo mūsu projektu:  Raiskuma ezera ziemeļu krasta ainavā iekļautu dzīvojamo māju un pirti. 

      Ēkas būvētas uz dzelzsbetona plātnes, kas no apakšas siltinātas ar ekstrudētu polistirolu. Ēku stāvu veido gludināti koka karkasi, kas dzīvojamai mājai ir divos stāvos, ar izbūvētu jumta stāvu.

      Dzīvojamā māja plānā radiāli izliekta un ar jumta kores vienmērīgu pacēlumu, kas atvasināts no pakalna motīva, fonā  priežu mežs. Ēkas dienvidu puse skatās uz Raiskuma ezeru, karkasu fasāde aizpildīta ar trijkāršu stikla pakešu virīnām.  Ziemeļu fasādi veido stipri siltināta keramzītbloku (iekšpusē) un betonēta ar laukakmens šķembu pildījumu (ārpusē), monolīta, izliekta siena.

      Dzīvojamās ēkas galos veidotas nojumes, kas saimnieciski noderīgas kā šķūņi. Austrumu galā pagrabs ar garāžu un siltuma sūkņu, un pārtikas glabāšanas telpām.

      Pirts ēka izvietota Raiskuma ezera malā, tieši pretim dzīvojamās mājas vidus asij, lielā pagalma pretējā malā. Ēkas savieno pagalma taciņa, pagalmu šķērso servitūta ceļš, ko izmantos piebraukšanai, tas ieved tālāk īpašniekam piederošajā mežā.

      Dzīvojamā māja tiks apsildīta ar zemes siltuma sūkņu sistēmu, tiks ierīkotas slēgtās, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, ūdens ieguves aka. Ēkas slīpie, pret dienvidrietumiem vērstie jumti piemēroti saules bateriju uzstādīšanai.

      Dalīties ar ierakstu:

      0 0 vote
      Article Rating
      guest
      29 Comments
      vecākie
      jaunākie visvairāk skatītie
      Inline Feedbacks
      View all comments
      eee

      Lieliski. Aplausi. Tikai raksts neatbild par tematā izvirzīto jautājumu – ko tad darīt arhitektam Latvijā? Jāsaprot, ka arhitektam Latvijā darba neesamības apstākļos jānododas koka, akmens un energētikas apcerējumiem, meditējot uz Paegļu arhitektu projektu reklāmu?

      compasses

      ko darīt arhitektam Latvijā ar cirkuli?

      xerox

      skaidrā prātā neko nesapratu…kas tas viss un kāpēc tā?

      laikam arhitektam Latvijā atliek tikai apcerēt šo darbu ..

      Valdis Liepa

      http://www.bui…eru-noteiksana/

      Atiecībā pret ūdens āderem.ko arī varētu saistīt ar ēkas ekoloģiju novietni būtu vērts nedaudz koriģēt.

      Igors Suhovilovs

      ..Izskatās, izmisuma.reklāmas akcija!

      Gas Paeglem, gan Liepas Valdim!

      Skumji!

      //bet tik jauks bija sākums…Latvijas lauki…pagasti…

      Man gan vairāk patīk domāt par ārpus urban.ter. attīstību LV!

      Romans Siņicins

      labs (:

      .

      1:1

      A4D

      A4D neievieto komerciālu reklāmu bez maksas. Arī publikāciju izvēlē zināma atlase pastāv. Tomēr dažādu arhitektu viedokļu un pārdomu, arī pretrunīgu un atšķirīgu, publicēšanai A4D ir visnotaļ atvērta platforma un redakcija šādas iniciatīvas no arhitektu puses ļoti labprāt veicina un atbalsta, aicinot arī citus sekot šādiem piemēriem. Jo vairāk, ja viedoklis skar daudziem / visiem profesijā iesaistītajiem būtiskas lietas un tam ir potenciāls raisīt plašākas diskusijas. Kā liecina īsie komentāri, bet jo īpaši – Matīsa bloga ieraksts, kas turpina tēmu – arī šī publikācija tāda ir. Galu galā – līdzīgu tēmu skāra arī NAi direktors Boumans savā lekcijā pirmdien, paužot dikti… Lasīt vairāk »

      Valdis Liepa

      ievērojot tā laika ekoloģiskas būvniecības tradīcijas apskatāma šajā materiālā

      http://www.bui…pils-noslepumi/

      Vai šodienas ekoloģija ar 15 kw/m2 ir kaut kas gudrāks?

      Miķelis

      Neslimot, vairāk uzturēties svaigā gaisā, atcerēties 1995.gadu un to, ka vēsture attīstās cikliski – pa spirāli, pa spirāli – un noteikti uz augšu 🙂

      a

      Keramzitbetons nav labākais risinājums ezera krastam kur ‘vēja brāzmas var sasniegt virs 20m/s

      Būs jāparedz ļoti laba vēja izolācija

      Labāks būtu keraterm arī no siltumietilpības viedokļa

      Valdis Liepa

      http://www.bui…ajiem-pamatiem/

      Valdis Liepa

      Tradicionālo lauku sētā ēku savstarpējo novietojumu balstoties uz noteiktām zināšanām veidoja paši saimnieki , arī ēkas būvēja pašu spēkiem. Ieguvums neatkārtojams ainavas risinajums un veselīga vide ikvienam no saimes. Vai šodienas izpratne satur kaut nelielu daļu no mūsu pašu vecvecvectēvu pieredzes.

      [http://www.buildart.lv]

      Lai veicas!

      eee

      Lieliski. Aplausi. Tikai raksts neatbild par tematā izvirzīto jautājumu – ko tad darīt arhitektam Latvijā? Jāsaprot, ka arhitektam Latvijā darba neesamības apstākļos jānododas koka, akmens un energētikas apcerējumiem, meditējot uz Paegļu arhitektu projektu reklāmu?

      compasses

      ko darīt arhitektam Latvijā ar cirkuli?

      xerox

      skaidrā prātā neko nesapratu…kas tas viss un kāpēc tā?

      laikam arhitektam Latvijā atliek tikai apcerēt šo darbu ..

      Valdis Liepa

      http://www.bui…eru-noteiksana/

      Atiecībā pret ūdens āderem.ko arī varētu saistīt ar ēkas ekoloģiju novietni būtu vērts nedaudz koriģēt.

      Igors Suhovilovs

      ..Izskatās, izmisuma.reklāmas akcija!

      Gas Paeglem, gan Liepas Valdim!

      Skumji!

      //bet tik jauks bija sākums…Latvijas lauki…pagasti…

      Man gan vairāk patīk domāt par ārpus urban.ter. attīstību LV!

      Kārlis Bērziņš

      Dārgais Igor, jebkura publikācija ir reklāma sev, lai kāds būtu tās saturs. http://www.a4d…rainu-zurnalos/

      Romans Siņicins

      labs (:

      .

      1:1

      A4D

      A4D neievieto komerciālu reklāmu bez maksas. Arī publikāciju izvēlē zināma atlase pastāv. Tomēr dažādu arhitektu viedokļu un pārdomu, arī pretrunīgu un atšķirīgu, publicēšanai A4D ir visnotaļ atvērta platforma un redakcija šādas iniciatīvas no arhitektu puses ļoti labprāt veicina un atbalsta, aicinot arī citus sekot šādiem piemēriem. Jo vairāk, ja viedoklis skar daudziem / visiem profesijā iesaistītajiem būtiskas lietas un tam ir potenciāls raisīt plašākas diskusijas. Kā liecina īsie komentāri, bet jo īpaši – Matīsa bloga ieraksts, kas turpina tēmu – arī šī publikācija tāda ir. Galu galā – līdzīgu tēmu skāra arī NAi direktors Boumans savā lekcijā pirmdien, paužot dikti… Lasīt vairāk »

      Valdis Liepa

      ievērojot tā laika ekoloģiskas būvniecības tradīcijas apskatāma šajā materiālā

      http://www.bui…pils-noslepumi/

      Vai šodienas ekoloģija ar 15 kw/m2 ir kaut kas gudrāks?

      Valdis Liepa

      Tradicionālo lauku sētā ēku savstarpējo novietojumu balstoties uz noteiktām zināšanām veidoja paši saimnieki , arī ēkas būvēja pašu spēkiem. Ieguvums neatkārtojams ainavas risinajums un veselīga vide ikvienam no saimes. Vai šodienas izpratne satur kaut nelielu daļu no mūsu pašu vecvecvectēvu pieredzes.

      [http://www.buildart.lv]

      Lai veicas!

      Miķelis

      Neslimot, vairāk uzturēties svaigā gaisā, atcerēties 1995.gadu un to, ka vēsture attīstās cikliski – pa spirāli, pa spirāli – un noteikti uz augšu 🙂

      a

      Keramzitbetons nav labākais risinājums ezera krastam kur ‘vēja brāzmas var sasniegt virs 20m/s

      Būs jāparedz ļoti laba vēja izolācija

      Labāks būtu keraterm arī no siltumietilpības viedokļa

      Valdis Liepa

      http://www.bui…ajiem-pamatiem/

      Santa

      Jāceļ guļbūves, http://www.filwud.com

      29
      0
      Would love your thoughts, please comment.x
      ()
      x