Ķīpsalas smilšu kalns un riski

Jau kopš pavasara Ķīpsalā
rīdzinieku acis «priecē» jauns apskates objekts — Vanšu  tilta galā uzaugušais varenais smilšu kalns.
Nu gluži kā tautas dziesmā — «visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī…»!

Situācija
ir paradoksāla, jo no Daugavas gultnes izsmeltā grunts uzbērta pašā pilsētas «plāna
vidū» — priekšā Ķīpsalas vēsturiskajai apbūvei, aizsedzot skatu no Balasta
dambja uz Vecrīgu, un no tās — uz Ķīpsalas vēsturiskās apbūves panorāmu. Nav ne
būvtāfeles, ne cita veida informācijas, kas iedzīvotājus iepazīstinātu ar būvdarbu
mērķi un pasūtītāju kā tas parasti tiek prasīts.

Rīgas būvvalde informē, ka šī esot
tikai smilšu pagaidu novietne, kalns tikšot aizvākts līdz nākamā gada vidum,
līdz ar to projekta saskaņošana un darbu veikšanas atļaujas izņemšana neesot
nepieciešama. Šis pagaidu režīms acīmredzami ļāvis pat tik apjomīgus zemes
darbus neklasificēt kā būvdarbus, līdz ar to izvairoties no projekta
saskaņošana un citām formalitātēm, kuras būtu jāveic, ja šādus darbus iecerētu
kāds cits, nevis Rīgas brīvosta. Netaisnīgi, jo,
piemēram, citviet Ķīpsalā par būvdarbiem tiek uzskatīta pat salīdzinoši neliela
zemes virskārtas planēšana!

Zināms, ka smilšu kalns atrodas uz
diviem Rīgas pašvaldībai un LR Satiksmes ministrijai piederošiem zemes
gabaliem. Vienlaicīgi abi zemes gabali atrodas Rīgas brīvostas teritorijā un ir
iznomāti SIA Euroline, kura jau
ilgstošu laiku veic zemes gabalu attīstīšanu, nākot klajā ar dažādām pietiekoši
ambiciozām apbūves iecerēm. Pirmais no tiem 2003. gadā tika prezentēts Rīgas
pilsētas Attīstības komitejai — Norvēģu biroja GRIFF izstrādātā «pāļu ciemata» iecere, kura paredzēja pat piecu
stāvus augstu apbūvi. Toreiz tā pelnīti saņēma asu kritiku gan no deputātiem,
gan sabiedrībā pazīstamiem arhitektiem un tika apstādināta. Neskatoties uz to,
vairākas pretenciozas ieceres tapušas arī vēlāk, paredzot šeit gan dzīvojamās
ēkas, gan darījumu ēku kompleksu, biznesa centru, jahtklubu un citas. Ilgāku
laiku aktivitātes bija pierimušas, taču salīdzinoši nesen parādījās kārtējā
avantūristiskā ideja — šoreiz par kruīzu kuģu piestātnes izveidi ar milzīgu
autostāvlaukumu tieši vēsturisko ēku priekšā.

Šobrīd šādas ieceres realizēt
neatļauj Ķīpsalas detālplānojums. Cik zināms no publiski pieejamās
informācijas, pagājušā gada septembrī ir apstiprināta iecere jahtu piestātnei pie
Balasta dambja. Tomēr, SIA Euroline 2009.
gadā iesniegtie priekšlikumi Rīgas attīstības plāna un RVC plāna grozījumiem,
kuros minētā firma prasa mainīt šobrīd uzbērtās teritorijas izmantošanas mērķi
daļā tās uz «jauktu dzīvojamo un darījumu iestāžu teritoriju», daļā — uz «ostas jauktas apbūves
teritoriju», dara uzmanīgu. Tiklīdz RVC plāna grozījumi stāsies spēkā, vienlaicīgi
Ķīpsalas detālplānojums zaudēs spēku, un apbūvei, lai kāda tā būtu, tiks dota
zaļā gaisma! Nav izslēgts, ka smilšu kalna uzbēršana ir tikai pirmais solis —
būvlaukuma sagatavošana, lai vēlāk realizētu kādu no jau izskanējušām iecerēm. Domāju,
būtu jāpievērš sabiedrības uzmanība notiekošajam vēsturiskās apbūves tuvumā,
lai vēlreiz neatkārtotu tādas pilsētbūvniecības kļūdas kā, piemēram, Triangula
bastions Vecrīgas priekšā vai Swedbank
ēka turpat Ķīpsalā.

Ķīpsala atrodas valsts nozīmes
pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un UNESCO Pasaules mantojuma zonā. Tas
nozīmē, ka saglabājamas un aizsargājamas tajā esošās autentiskās
kultūrvēsturiskās vērtības, tostarp apbūves panorāma un siluets, skatu
perspektīvas. Skats no Balasta dambja uz Vecrīgu — tā arī ir daļa no
kultūrvēsturiskā mantojuma. Ir skaidrs, ka, izveidojot, piemēram, kruīzu kuģu
piestātni, mērogā smalkais Ķīpsalas vēsturisko ēku ansamblis tiks pazudināts
aiz milzīgo kruīzu kuģu korpusiem, nemaz nerunājot par tiem grandiozajiem vides
pārveidojumiem, kuri neizbēgami būtu jāveic, lai nodrošinātu kuģu terminālim
nepieciešamo transporta piekļūšanu, autostāvvietas un inženierkomunikācijas.

Vēsturiski apbūve šeit nekad nav
bijusi. Piekraste izmantota vien kā peldvieta un laivu piestātne. Zemes gabali
faktiski atrodas uz mākslīgi uzbērta sēkļa, kurš veidojies vienlaikus ar
Daugavas hidrobūvju (tā sauktā CD dambja) izveidi 19.gs. beigās un Vanšu tilta
izbūvi 1981.gadā, kad teritorija ieguvusi tādu izskatu, kādu to pazīstam līdz
šim. Interesanti, ka 1947. gadā Balasta dambja malā, iepretim Āzenes ielai, tika
paredzēts peldēšanas komplekss ar kluba ēku, tribīnēm, ģērbtuvēm un skatu
torni. Taču tā bija funkcija sabiedriskam labumam un neparedzēja arī Daugavas
akvatorijas aizbēršanu. Apbūve tika paredzēta lineāri — gar esošo krasta
līniju.

Nav šaubu, ka šobrīd zemes gabals
ar savu ērto izvietojumu iepretim vecpilsētai un pasažieru ostai vilina radīt
komercdarbībai piemērotu apbūvi. Taču vai šajā pilsētbūvnieciskajā situācijā
tāda vispār ir vēlama? Ko no tās iegūs pilsēta, iedzīvotāji? Protams, līdzšinēji
aizaugusī un nekoptā atpūtnieku peldvieta nav bijusi rota pilsētas sejā un jau
sen sauktin sauca pēc sakārtošanas. Un tomēr, vai apbūvēšana ir vienīgais
veids, kā panākt vides kvalitātes uzlabošanu? Ar pienācīgi izveidotu
labiekārtojuma un apstādījumu sistēmu, mazo arhitektūras formu elementiem, te
varētu rasties lieliska, sabiedriski pieejamu rekreācijas zona. Ir bažas, ka komercapbūves
vai privāta jahtkluba izvietošana savukārt lielā mērā norobežotu pilsētas
krastmalu un padarītu to nepieejamu.

Kritiku par noteikošo
jau tagad pauž nekustāmo īpašumu turētāji, piemēram, SIA PMT Invest, kuri paredzējuši veikt vairākas augstvērtīgas
vēsturisko ēku rekonstrukcijas Ķīpsalā. Šobrīd, nezinot kas notiks ēku tuvumā, ir grūti plānot ilgtermiņa
investīcijas. Zemes gabalam Balasta dambī 24, kas atrodas faktiski blakus
smilšu uzbērumam, jau tagad pilnībā tiek aizsegts skats uz Vecrīgu. Atļaujot
tādus lielprojektus kā kruīzu kuģu piestātne, tiks būtiski pazemināta vides
vērtība Ķīpsalas vēsturiskajā daļā. Tādējādi arī
ieguldījums kvalitatīvā vēsturiskās apbūves atjaunošanā var samazināties. Būtu
vērts nepalaist garām izdevību nosargāt patiesi vērtīgo un nepieļaut sāpīgas
kļūdas, atļaujot nepārdomātu liela mēroga 
iejaukšanos kultūrvēsturiskās vides telpā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
14 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Ķīpsalnieks

Ceru uzcels Hesburger ! Nebūs jāiet pie Gaiļa dārgās bulciņas ēst 😀

bono

Būšot it kā jahtklubs un kur tad publiskā pludmale?

http://www.apo…htklubu/541514

Linda

.. nezinu, vai tiešām šitai vietai, ja tur kautko būvē ir nepieciešama vienīgi komercapbūve? varbūt nevajag…. tā vieta man šķiet pēc sajūtas tāda trausla! Un bez tam, domāju, ka ķīpsalu pietiekami noslogo izstāžu komplekts – kā notiek kāds pasākums, tā no šejienes nav iespējams izbraukt! Respektīvi še ku slēpjas vēl viena problēma… ha, un protams, te tak ir arī RTU, kur arī ne mazums apmeklētāju…. bet ceļš ir viens (kautkā jau iztikt var… vai ne?) …. varbūt tur vajag dzīvot….. iespējamā attīstītāju mērķauditorija, par cik vietējie vēl īsti tomēr nav atguvušies – kaut ko "eksluzīvu", ārzemniekiem (bagātajiem ķīniešiem un bagātajiem… Lasīt vairāk »

Mārcis

Ir skaidrs, ka teritoriju var attīstīt iedodot tai funkciju. Ir jau apnikušas bailīgās "pilsētas sargu" bažas par kaut kā atņemšanu pretī liekot laipiņas mazas kafejnīciņas kociņus utt. Lai arī par nelielu bet kādu naudu? Pie tam, kam tas ļoti atraktīvais labiekārtojums būs vajadzīgs, ja teritorijai nav kāda nopietna funkcija, kas var piesaistīt cilvēkus arī ,piemēram, decembrī? Un galu galā uzturēt šo lauku tūrismu. Protams, Attīstītāja piedāvājums ir izspiest maksimālu kvadrātmetru skaitu un pārspēt visu, kas apkārt nesabalansējot ar publisko ieguvumu, kas tiešām ir diskusijas vērts, taču nevar jau pirmsākumos nocirst iespēju pacelt šo vietu par kaut ko īpašu. Kas būtu,… Lasīt vairāk »

A

Oslo operai ir pilnīgi cita pilsētbūvnieciskā situācija.

M

Nav runa pra fjordiem, bet gan par būtiskām izmaiņām situācijā, ainavā – sauciet kā gribiet. Pilsēta ir attīstījusies 800 gadu un katra jauna ēka ir veidojusi būtiskas izmaiņas – kāpēc mēs to nespējam.

Es neaizstāvu konkrēto piedāvājumu, taču domāju, ka vieta ir piemērota kaut kam ambiciozam un pietiekami drosmīgam. Skatiet Tallinas centra ēkas.

Diskusijā nevar noraidīt visu nedodot priekšlikumu. Labiekārtojums kā mērķis pilsētas centrā nav priekšlikums. Tam ir jābūt neiztrūkstošai daļai taču ne pašmērķim.

arhitekts

ja šai vietā kautko uzcels,tas noteikti būs kautkas 5stāvīgs. un tad pilsētbūvnieciski, braucot pa vanšu tiltu, izveidosies tādi "Rīgas vārti": vienā pusē 20stāvīgs Saules akmens, aizsedzot skatu uz Vecrīgu+ auto stāvlaukums, kur neviena nekad nav, un otrā pusē nedaudz virs tilta malas kautkādas ēkas. cienīga iebraukšana centrā.

šādi "vārti " jau ir Jūrmalai: iebraucot pār Lielupi, pirmais, ko ierauga pilsētas viesi, ir akvaparka trubas, tad Rimi ar diviem staulaukumiem, tad Nestes benzīntanks, Hesburgers un Maxima. Laipni lūdzam pilsētā! viss notiek! investīcijas, bizness, attīstība! Rīgai jāseko Jūrmalas piemēram.

NAV  VIENALGA

Rīga nesākas pie Vanšu tilta!

Jā

Rīga arī nebeidzas!

Ilgvars

Vecrīga sākas 🙂

arhitekts

jaa, Rīga nesākas pie Vanšu tilta, bet. braucot pār Daugavu, paveras skats uz Vecrīgu un nav mazsvarīgi, kādas ēkas šo vietu iezīmē.

arh stud

Varbūt kāds zin, vai tas būvlaukums ir nopirkts.

http://www.tvn…u_120_000_latu

janis

vispaar buutu labi atjaunot laivu piestaatni… piemeeram upes kukjiishiem(varu dereet vinji ar prieku to pashi izdariitu, ja vien vinjiem ljautu), nevis jahtaam. kiipsala +- ir mirusi vieta sabiedriibai, un daugava weel vairaak… paskataties wecajos foto… kaada satiksme valda uz uudens…

Agnija Rubene

Nu ko dariit- nav normaalas ekonomikas attistibas valstij -> sis jautajums taa arii paliks atveerts…Taa tiesham vareetu buut vieta, ar ko saakt Kiipsalas attiistiibu.

Bet tomeer buutu labi jaapadomaa, ko darit ar to smilshu kasti tuvaakajaa laikaa.

Jo nerunaajot pat par arhitekturu, kas zin, kadas veel noziedziibas pret cilvekiem var notikt sajaa teritorijaa. Neskatoties uz to, ka ir zhogs, pilseetas piekrastee radies objekts, kas aizsedz redzamiibu, un (!) nav oficiaali publiski pieejams, taatad taa ir riskanta vieta vakara pastaigai..

14
0
Lūdzu, komentējietx