Arvien zināmāks kļūst japāņu arhitektu dueta SANAA vārds. Viņu birojā tapušais XXI gadsimta laikmetīgās mākslas muzejs Kanadzavā ieguva Zelta lauvu par labāko darbu Venēcijas biennāles 9.starptautiskajā arhitektūras izstādē Metamorph.
Muzejs
Sociāli interaktīva un intelektuāli provokatīva ēka — paviljonu parks pūlim, ko automātiski sagrupē interesentu pulciņos.
Novitāte viens — komplicētās programmas integrācija skaidrā apjomā. Četrus gadus ilgās muzeja darbinieku un arhitektu sadarbības iznākums ir telpisks mehānisms ar revolucionāru funkciju.
Novitāte divi — kurators kā pagātnes rēgs. Jo «ikviens ir mākslinieks». Kanadzavas muzejs apmeklētāju padara par mākslinieku vai izstādes iniciatoru ar nelimitētiem kritērijiem. Fokuss — nerietumnieciskais modernisms.
Koncepcija — autonomu auditoriju kā salu grupa apjumtā aplī. Transparenti koridori kā ielas pasāžu pilsētā piedāvā apjausmu par visu tilpņu koeksistenci, kur individuālas vienības peld koplietojamā areālā. Eksponēšanas veidu spektrs un adaptācijas iespējas nodrošina bezgalīgu ieinteresētību.
XX gadsimta modernismu vadījuši trīs angliskie M — cilvēks, nauda un materiālisms (man, money & materialism). Mūsdienās to nomaina trīs angliskie C — apziņa, kolektīvā inteliģence un koeksistence (consciousness, collective intelligence & co—existence). Kanadzavas muzejs ir milzu projekts — katalizators, kam sabiedrības uztverē jāuzrāda vienā ķīmijā savienotas visu šo C reakcijas.
Arhitektūra
Muzejs izvietots Kanadzavas centrā, nozīmīgā pilsētas organisma punktā. Ripas formas ēkai ar diametru 112,5 metri un trim pieejām nav nedz galvenās fasādes, nedz aizmugures. Būve vienādi uztverama no visām pusēm, tā ir mobila metaforiski un psiholoģiski. Plāna riņķis ir atbilde novietnes plašumam, tā monotonumu mīkstina horizontālais mērogs — viena stāva augstums un izstāžu izkārtojuma labirints.
Muzejā nav tradicionālās krātuvju hierarhijas. Muzejā nav viena vienīgā maršruta. Muzejā ir savstarpēji kombinējamas, taču nesaistītas dažāda izmēra, proporcijas (4—12 m augsti griesti) un apgaismojuma (mākslīgā un virsgaisma) zāles, bibliotēka, darbnīcas, kafejnīcas, informācijas centri, lekciju un instalāciju telpas, ko savij koridori un pagalmi. Plašie stiklojumi darbojas kā klātbūtnes efekta membrānas — caurspīdīgas kulises, kas toleranti nojauc vizuālās robežas starp paralēlajām norisēm. Caurredzamība ir antimanifests muzejam kā lielai, sevī vērstai masai un simbols radošai brīvībai un atvērtībai. Tablete radošai demokrātijai.
Lielas bijušas Domus (876, December, 2004) apskatnieka Džozefa Grima pieredzē balstītās cerības, taču, apciemojis kosmisko rotondu, jutās vīlies — bez šoka… Grūti bijis notvert pirmreizējo mirkli, kad pārkāpis drakoniskās ēkas slieksni. Diametrālās fasādes ~5 metrus augstā stikla siena šķitusi vien plāns dienas aizkariņš, kas vāji nodala robežu starp āru un interjeru.
Arhitekti
Daudzu starptautisku arhitektūras apbalvojumu laureāti — japāņu arhitekti Kadzujo Sedzima (Kazuyo Sejima) un Rjue Nišidzava (Ryue Nishizawa) kopdarbību uzsāka 1995.gadā, Tokijā nodibinot biroju SANAA. Viņu darbības sfēra ir plānošana un arhitektūra, interjers un dizains. Praktizējot Japānā, realizēti un atzīti neskaitāmi SANAA projekti — sabiedriskās ēkas, komerccentri un muzeji. O—Muzejs Nagano (1999) un Christian Dior veikals Tokijā (2003). Liels skaits objektu atrodas būvniecības vai projektēšanas stadijās. Toledo muzeja stikla paviljons Ohajo, ASV (līdz 2005) un Kunstlinie teātris un kultūras centrs Almērē, Nīderlandē (līdz 2006), kā arī Jaunais Mūsdienu mākslas muzejs Ņujorkā, ASV (līdz 2006).
«Sākumā projektā piedalījās viss birojs. Katram darbiniekam bija viena diena, lai radītu savu shēmu. Priekšlikumu kaudze pārtapa maketiņos,» meklējumus muzeja plānojumam atstāsta Kadzujo.
