Pabeidzot vairākus gadus ilgušos rekonstrukcijas darbus, 16. novembrī svinīgi tika atklāts Jelgavas Reģionālā tūrisma centrs. Kopā ar Akadēmijas laukumu un Jāņa Čakstes pieminekli jaunatgūtais tornis, būdams autentiska mantojuma daļa, veido dziļi simbolisku karā izpostītās pilsētas vietu, kurā sastopas dažādi vēstures slāņi, pilsētas publiskā telpa un mūsdienīgas funkcijas — tornī izvietotais tūrisma informācijas centrs, restorāns un skatu platforma.
Jelgavnieki un pilsētas viesi noteikti ir pamanījuši gada nogalē pilsētas centrā notikušās pārmaiņas. Spriežot pēc apmeklētāju skaita, 2010. gada 16.janvārī svinīgā pasākumā notikusī Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atklāšana bija iekļauta daudzu jelgavnieku dienaskārtībā. Par interesi liecina arī tai sekojošā torņa apmeklētāju plūsma.
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis atrodas Jelgavas centrā — Akadēmijas laukumā, kura sakārtošana uzsākta jau 2003. gadā, kad atklāts Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklis (tēlniece Arta Dumpe). 1574.-1615. gadā izbūvētā baznīca un tās interjers iznīcināts Otrajā pasaules karā un līdz mūsdienām saglabājies tikai 1686.-1688. gadā izbūvētais tornis un joma rietumu fasāde. Torņa atjaunošana uzsākta 2004.-2005. gados, kad tas vainagots ar smaili — stikla piramīdu. Pakāpeniski tapušas arī skices pārējā objekta atjaunošanai un teritorijas labiekārtošanai.
Rekonstruētā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa arhitektūru bija iespējams novērtēt jau Kultūras mantojuma dienās, kad Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis stāstīja par Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcu Eiropas kultūras mantojuma kontekstā, uzsverot, ka tā ir Eiropā pirmā no jauna uzceltā luterāņu baznīca. Torņa projekta autors, arhitekts Artūrs Lapiņš iepazīstināja ar torņa rekonstrukcijas projektu.
Izvērtējot objekta novietojumu, jāatzīst, ka piemērotāku vietu tūrisma informācijas centram grūti atrast. Braucot uz Jelgavu no Rīgas puses, torņa siluets un smaile redzama jau pirms Lielupes tilta. Stiklotais smailes apjoms veidots kā atsauce uz 17. gadsimta 80. gados izbūvēto, Kurzemes baroka baznīcām tik raksturīgo piramīdveida jumtu. Šāda jumta formas un atsauces perioda izvēle pirmajā acumirklī var šķist neparasta, ir pamatota gan ar saglabājušos torņa apjomu, gan ar tā pašreizējo pilsētbūvniecisko situāciju un funkciju. Tornis faktiski uztverams kā atsevišķs brīvstāvošs objekts, jo 1950. gados zudušais baznīcas joms šobrīd iemarķēts tikai zemes līmenī. 19. gadsimta 60. gadu torņa smailes atjaunošana, ja tāda tiktu plānota nākotnē, būtu veicama kopīgi ar joma atjaunošanu (un virs tā daļas izbūvēto kopmītņu nojaukšanu).
Dodoties uz torni no Jāņa Čakstes bulvāra puses, paveras skats uz torņa Austrumu fasādi, kurā nolasāms bijušā joma «šķērsgriezums». Iztēloties zudušo baznīcas apjomu palīdz ar atšķirīgu krāsu bruģī iemarķētā ārsienu kontūra. Uz ziemeļiem, ārpus baznīcas apjoma, izvietota Torņa austrumu pusē izvietota stāvvieta apmeklētāju vajadzībām. Ceļš no tās uz torni arī nosaka galveno apmeklētāju plūsmu, lai gan sākotnēji galvenā ieeja baznīcā bijusi caur portālu torņa rietumu pusē. Arheoloģisko izrakumu laikā (arheologs Mārtiņš Lūsēns) torņa A pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu. Šajā posmā konservēti atsegtie oriģinālie baznīcas ārsienu mūri, kas tradicionāli iesegti ar velēnu. Priekšlaukuma centrā uzstādīta akmens skulptūra – strūklaka Trīsvienība (tēlnieks Jānis Aivars Karlovs). Torņa austrumu fasādē eksponētas gan liecības no sākotnējā, 1680. gadu jumta slīpes, gan arī 1860. gados izveidotasi bazilikālais joms ar rekonstruētām jumta konstrukcijām un velvju iesējuma vietām (izpētes autors arhitekts Ilmārs Dirveiks).
Tornis projektēts kā Zemgales reģiona tūrisma un kultūrizglītības centrs (ģenerāluzņēmējs — Rimts SIA, būvdarbu vadītājs Vladimirs Ņikitins). Tā deviņos stāvos līdztekus tūrisma informācijas centram izvietota Jelgavas muzeja ekspozīcija, atspoguļojot gan Jelgavas pilsētas vēsturi, gan ievērojamu jelgavnieku dzīves gājumu. Atsevišķa ekspozīcijas daļa veltīta torņa būvvēsturei un arheoloģiskās izpētes rezultātiem. 7. stāvā izvietota konferenču zāle, bet 8. stāva restorānā iespējams baudīt uz vietas Tornī gatavotas pusdienas, vērojot Jelgavas pilsētas ainavu. 9. stāvs atvēlēts skatu platformai. Pašlaik ainavas vērošanu gan mazliet traucē bagātīgi sasnigušais sniegs, kas, protams, krājas arī uz stikla piramīdas. Torņa stāvos (izņemot 1. stāvu) saglabāts oriģinālais interjers — neapmests 17. gadsimta beigu un 19. gadsimta vidus ķieģeļu mūris, kas papildināts ar apmestām jauno sienu plaknēm. Apmestas sienas atjaunotas torņa 1. stāvā, kur konstatēti oriģinālās 17. gadsimta beigu apdares fragmenti — torņa 1.stāvs kalpoja kā ieejas halle baznīcā. Ēkas sākotnējo funkciju ieskicē pie griestiem izvietotie bronzas zvani (idejas autors Georgs Svikulis).
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukcija
Pasūtītājs: Jelgavas pilsētas dome
Projekts: arhitekts Artūrs Lapiņš, Arhitektoniskās izpētes grupa
Vizualizācijas: arhitekta palīgs Agris Madrevics, interjera risinājumi Guntars Jansons
Autostāvvietu projekts: SIA 3C, inženieris Aigars Buševics
Ģenerāluzņēmējs: SIA Rimts, darbu vadītājs Vladimirs Ņikitins
Ekspozīcija: Interaktīvā dizaina studija sadarbībā ar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju
Projekts: 2003-2010
Būvniecība: 2004-2005, 2008-2010
Platība: 705 m²
Izmaksas: 1,53 miljoni latu (t.sk. Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums 0,9 milj. latu)
peec manaam domaam veesturiskaas weertiibas var tikai restauteet, peec iespeejas tuvaak orginaalam, jeb arii atstaat lai sabruuk… shis ir ne shis ne tas, un jelgava vispaar ir smags gadiijums shaaa zinjaa..
tiem kas jaunaaki reku var apluukot orginaalu
http://www.let…;q=&h=2139
Pinliigi piekriitu. Arhitektiem ieteiktu aizbraukt uz Berliini pamaaciities, nevis no Tambovas smelties iedvesmu.
Beidzot Jelgavā IR kāda vieta, par kuru nav jākaunējas un, kas ir vienkārši forša. To diemžēl nevar nolasīt ne no bildēm, ne vizualizācijām, jo esot uz vietas ajūrtas ir pavisam citas – ir tā, ka ir forši. Jā, kā jau autors pats raksta, viens ‘epic fail’ ir – gan lietus, gan sniega laikā no skatu platformas var redzēt – praktiski neko. Un diemžēl strūklaka – materiālos varbūt pārāk nogludināta un spīdīga. Katrā ziņā pie sīkumiem nav liela māksla piekasīties, kopumā beidzot jelgavai IR vieta, kur gribas iegriezties, ko parādīt un uz ko gribas paskatīties… Lai veicas!
Uzslava visiem, ar architektu Artūru Lapiņu priekšgalā, kas piedalījušies šī Jelgavas pilsētas vēsturiskā pieminekļa daļējā atjaunošanā un interesantajā labiekārtošanā. Ceru tuvākajā nākotnē personīgi iepazīties ar šo izcilo objektu Jelgavā.
čibaračo
peec manaam domaam veesturiskaas weertiibas var tikai restauteet, peec iespeejas tuvaak orginaalam, jeb arii atstaat lai sabruuk… shis ir ne shis ne tas, un jelgava vispaar ir smags gadiijums shaaa zinjaa..
tiem kas jaunaaki reku var apluukot orginaalu
http://www.let…;q=&h=2139
Pinliigi piekriitu. Arhitektiem ieteiktu aizbraukt uz Berliini pamaaciities, nevis no Tambovas smelties iedvesmu.
Beidzot Jelgavā IR kāda vieta, par kuru nav jākaunējas un, kas ir vienkārši forša. To diemžēl nevar nolasīt ne no bildēm, ne vizualizācijām, jo esot uz vietas ajūrtas ir pavisam citas – ir tā, ka ir forši. Jā, kā jau autors pats raksta, viens ‘epic fail’ ir – gan lietus, gan sniega laikā no skatu platformas var redzēt – praktiski neko. Un diemžēl strūklaka – materiālos varbūt pārāk nogludināta un spīdīga. Katrā ziņā pie sīkumiem nav liela māksla piekasīties, kopumā beidzot jelgavai IR vieta, kur gribas iegriezties, ko parādīt un uz ko gribas paskatīties… Lai veicas!
Uzslava visiem, ar architektu Artūru Lapiņu priekšgalā, kas piedalījušies šī Jelgavas pilsētas vēsturiskā pieminekļa daļējā atjaunošanā un interesantajā labiekārtošanā. Ceru tuvākajā nākotnē personīgi iepazīties ar šo izcilo objektu Jelgavā.
pievienojos šim komentāam!!!!!!!!!