Igaunijas nedēļa — 2009

24.februāris ir Igaunijas Neatkarības diena. Kā ik gadu šai laikā, šonedēļ A4D pievēršas igauņu arhitektūrai. Apkopojot aktuālo Igaunijas arhitektūrā, jāatzīmē divi Tallinas notikumi, kuru rezultātus būs iespējams novērtēt tikai nākotnē — Brīvības laukuma renovācija un konkurss pilsētas administrācijas ēkai.

Pagājušais — 2008.gads Igaunijā tika svinēts kā Arhitektūras gads. Tā ietvaros risinājās patiešām daudz arhitektūras notikumu — izstādes, lekcijas, konferences, vasaras skolas, semināri. Igaunijas Mākslas akadēmijas, Arhitektu savienības un Arhitektūras muzeja rīkotie pasākumi bija veltīti arhitektūrai plašā nozīmē, pievēršot uzmanību dažādiem arhitektūras aspektiem, uzsverot to gan kā vidi un kultūru, gan kā cilvēka un telpas saskarsmes vietu, gan kā būvmākslu. Ar pagājušo gadu saistīti arī divi nozīmīgi konkursi. Pavasarī noslēdzās konkurss Mākslas akadēmijas jaunajai ēkai, bet rudenī iesākās konkurss jaunai pilsētas administrācijas ēkai. Jaunā Mākslas akadēmija diemžēl laikam paliks tikai projekts, taču jauna pašvaldības ēka, kurā izvietotos visas izpildvaras struktūras — tas varētu būt tas vērtīgais un mērķtiecīgais ieguldījums infrastruktūrā, ko šodienas apstākļos daudziem patīk pieminēt. Iepriekšējais gads nesis arī pietiekoši daudz jaunu un interesantu ēku.

Mīsa van der Roes balvas pretendenti

Eiropas Savienības mūsdienu arhitektūras balvai no Igaunijas šogad izvirzīti septiņi kandidāti, kas arī ir sava veida labāko izlase no tā, kas pēdējos pāris gados uzbūvēts kaimiņzemē. Zīmīgi, ka trīs no izvirzītajiem pretendentiem atrodas vienā kompleksā — tā sauktajā Rotermana kvartālā, kopā ar pārējām ēkām veidojot patiešām inovatīvu un aizraujošu pilsētvidi.

  • Rotermanni kvartāls, Kosmos, 2007
  • Vecā un jaunā miltu noliktava Rotermanni kvartālā, HG Arhitektuur, 2008
  • Galdnieku darbnīca Rotermanni kvartālā, KOKO,2008
  • Tallinas sinagoga, KOKO, 2007
  • Bērnudārzs Lotte Tartū, Kavakava, 2008,
  • Apartamentu nams Seedri ielā Pērnavā, JVR, 2007
  • Vasaras virtuve — āra nojume Korvamē (Korvamäe), Muru & Pere, 2008

 

Jaunais Brīvības laukums

Publiskās telpas jomā viens no nozīmīgākajiem notikumiem Igaunijā šobrīd noteikti ir Brīvības laukuma (Vabaduse väljak) rekonstrukcija Tallinā. Ar laukumu un pieminekli tajā saistītas gadiem ilgas publiskas debates, iespējams, kas arī apliecina, ka visai sabiedrībai nozīmīgas vietas un būves rodas lēnām. Jauno, renovēto Brīvības laukumu iecerēts atklāt šovasar.

Viduslaikos šī vieta ārpus pilsētas mūriem kalpoja kā siena tirgus, un ar tādu nosaukumu bija pazīstama līdz pat 20.gs. sākumam. Pagājšvasar laukuma rekonstrukcijas darbu ietvaros veiktajos izrakumos tika uzietas senas akmens laikmeta apmetnes pēdas, ko speciālisti datē ar laiku pirms 5000 gadiem, tādejādi atklājot, ka vietas vēsture ir vairākus gadu tūkstošus senāka nekā domāts iepriekš. Tomēr laukuma arhitektoniskās attīstības vēsture saistāma ar 20.gadsimtu.

1910.gadā atzīmējot krievu varas divsimt gadus, laukumā tika uzslieta cara Pētera Lielā bronzas statuja un laukums pārdēvēts par Pētera laukumu. Igaunijas brīvvalsts sākumgados, statuja tika aizvākta un laukums ieguva Brīvības laukuma vārdu. Pirmā ēka, kas iezīmē laukuma malas parādījās 1926.gadā — Rīgas arhitekta Fridriha Skujiņa projektētais kinoteātris Gloria Palace, šobrīd Krievu teātris. Visievērojamākā laukuma ēka, protams, ir tumšo klinkera ķieģeļu nams, kurā var atpazīt Art Deco un Hamburgas ekspresionisma iedvesmas (arh. Robert Natus, 1931). Ēkā šobrīd ir pilsētas pašvaldības administrācija.

Arhitektūras konkurss par idejām laukuma rekonstrukcijai un labiekārtošanai notika jau 90.gadu beigās, tajā uzvarēja priekšlikums, kura autori bija Andress Alvers, Veljo Kāsiks un Tīts Trummmals. Ilgus gadus turpinājās publiskas diskusijas un tikai pagājušā gada pavasarī sākās rekonstrukcijas darbi. Līdz tam laukumu visai grūti varēja dēvēt par jēdzīgu publisko telpu, laukuma lielāko daļu gadu desmitiem aizņēma mašīnu stāvvietas.

Intriģējošākā daļa projektā ir laukuma dienvidupuse, ko viedo plats kāpņu laids visa laukuma platumā, kas nolaižas pazemē, radot it kā tuneli zem aktīvās ielas. Šai vietā paredzēti mazi veikaliņi un kafejnīcas ar stiklotu jumtu. Daļa no kāpnēm paredzēta vienkāršai sēdēšanai vai zvilnēšanai, veidojot tādu kā amfiteātri. Pazemē paredzētas 150 autostāvvietas. Granīta plāksnēm ieklāto laukumu mazākās zonās dalīs soliņi, lampas un zaļumi, paredzētas vietas āra kafejnīcām un skrituļošanai. Laukuma iesegumā nolasāma vēsturiskās pilsētas nocietinājumu sienas kontūra. Laukumu paredzēts izmantot kultūras un sporta pasākumiem, un 2011.gadā, protams, Tallinas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu rīkošanai un svinēšanai.

Daudz ticis diskutēts arī par citu laukuma daļu un funkciju. Jau kopš 20.gadiem bijuši centieni laukumā izveidot brīvības monumentu — tādu, kas kalpotu gan kā ikdienas simbols, gan vieta diplomātiskām ceremonijām. Atšķirībā no Latvijas Igaunijai kā valstij tāda līdz šim nav bijis. Konkurss piemineklim tika rīkots jau 2001.gadā, taču uzvarētāja darbs netika realizēts sabiedrības ievērojamās opozīcijas dēļ. 2006.gadā Aizsardzības ministrija rīkoja konkursu 1918.—1920.gada Igaunijas neatkarības kara memoriālam. Tajā uzvarējusī ideja — 28 m augsts monuments — stiklota kolonna, kuras galā ir Brīvības krusta, Igaunijas nozīmīgākā apbalvojuma atveidojums, — jau ir īstenota, lai gan piemineklis vēl gaida savu atklāšanu.

Protams, ka konkursā izvēlētajam variantam netrūka kritiķu. Arhitektūras un mākslas vēsturnieks, profesors Marts Kalms atzina, ka šim risinājumam trūkst mākslinieciska satura. «Pirmais iespaids ir tāds, ka žūrijā nav bijuši cilvēki, kas saistīti ar mākslu, jo uzvarājušais piedāvājums reprezentē politiķu, nevis mākslinieku gaumi.» Viņš atzina, ka Brīvības piemineklim trūkst jebkādas svaigas mākslinieciskas idejas, tas ir burtisks un naivs, paredzot, ka mākslas cilvēki to pieminēs ar nicinājumu, kamēr sabiedrībai kopumā tas patiks.

Tallinas pilsētas administrācijas ēkas konkurss

Līdzīgi kā Viļņā un Rīgā, jaunu pilsētas administrācijas ēku, kurā apvienotu visas izpildvaras struktūrvienības, iecerējusi arī Tallina. Viļņā jaunais pašvaldības centrs Neres labajā krastā (vecpilsēta un centrs atrodas kreisajā) tika atklāts jau 2004.gadā. Rīgā konkurss Torņakalna kompleksam, kurā plānotā arī domes administratīvā ēka, notika 2007.gadā. Savukārt starptautisks konkurss Tallinas pilsētas administrācijas ēkai šobrīd tuvojas 1.kārtas noslēgumam.

Šobrīd Tallinas pašvaldības struktūrvienības sadalītas pa 11 ēkām, un tas apgrūtina izpildvaras kā vienotas organizācijas darbību. Konkursa nolikumā par jaunās ēkas mērķiem sacīts, ka jaunajai būvei jāstiprina saite starp pilsētniekiem un pilsētas varas pārstāvjiem, uzlabojot pašvaldības funkciju pieejamību. Tas lielā mērā jau ir panākts pateicoties e-vides uzlabojumiem, taču svarīgi ir arī visu pakalpojumu klāstu padarīt pieejamu vienā vietā.

Otrkārt, jaunajam kompleksam jāsamazina pilsētas pārvaldes administrācijas izdevumi. Kā atsevišķs punkts uzsvērts: jaunajai ēkai jāstiprina arī pilsētas pārvaldes darbinieku savstarpējās attiecības un informācijas apmaiņa viņu starpā — ar pārdomāti veidotu telpu palīdzību (ēdnīca, daļēji publiskās telpas atpūtai, kā arī ēkai pieguļošās pilsēttelpas dizains).

Vieta jaunajai, 35 tūkst m² lielajai ēkai paredzēta gandrīz pašā jūras krastā, blakus Raines Karpa projektētajai Linnahallei (1980), tur kur šobrīd ir stāvvietas un benzīntanks. Linahalles galveno kāpņu priekšā prasīts projektēt jaunu pilsētas laukumu, pret kuru būtu vērsta arī galvenā ieeja jaunceļamajā ēkā. Savukārt uz otru pusi no gruntsgabala ir t.s. Kultūras katls (Kultuurikatlad), bijusī spēkstacija, kura tiek pārveidota par alternatīvu mākslas un kultūras epicentru, kam iecerēta galvenā loma 2011.gadā, kad Tallina būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tātad arī Tallinā jaunā ēka iecerēta ārpus esošā centra, tomēr vietā, kas nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu mezglu pilsētas struktūrā. Jo, kā zināms, milzīgajā tukšajā joslā starp Tallinas centru un jūru, kur līdz padomju laiku beigām atradās slēgta ostas teritorija, ir iecerēta pilsētnieciska attīstība (skat. Tallinas ceļš uz jūru). Soļi šajā virzienā ir arī Rotermana kvartāla attīstība, ēkas pie Admiralitātes baseina un, protams, pašā ostā.

Konkurss pilsētas administrācijas ēkai notiek divās kārtās. Lai piedalītos konkursā, nācās iesniegt noteiktus kvalifikācijas dokumentus. Kā rāda saraksts, šo kvalifikāciju bija veikuši apmēram 80 biroji vai komandas. Starp viņiem bija gan lielākā daļa ievērojamāko igauņu biroju, gan atsevišķi starptautiski atpazīstami vārdi kā BIG, Baumschlager & Eberle, Odille Deka. No latviešiem laikam tikai viens — birojs ar igauniski skanošo nosaukumu Modus Mood.

Pirmajā kārtā iesniegti turpat 50 (!) projekti. Starptautiska žūrija no tiem atlasīs desmit labākos, kuri tiks nosaukti 6.martā. Viņi līdz maija vidum sacensību turpinās konkursa otrajā kārtā. Uzvarētāju paredzēts paziņot pirms Jāņiem. Iemetot aci konkursa komplicētajos, bet mērķtiecīgajos noteikumos un nolikumā, nepamet sajūta, ka Tallina savu jauno pilsētas pārvaldes ēku varētu īstenot ievērojami ātrāk un veiksmīgāk kā Rīga.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
4 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
žoržs

Kā izrādās, ir viena lieta, kur latvieši igauņiem un lietuviešiem priekšā — Brīvības piemineklis. Jo igauņi savējo grib, atsaucoties uz pieminekli Rīgā. Jo 20.-30.gadu Tallinā to kaut kā nepaspēja uzcelt. Tad arī pilsēta pati bija krietni knapāka – mazliet pāri 100 tūkst. iedzīvotāju, nebija tā lielpilsētnieciskā vēriena, kas Rīgai skaitījās. Arī arhitektus nereti nācās importēt no Rīgas, Helsinkiem un Pēterburgas. Fridrihu Skujiņu jau taisni tāpēc izrakstīja, ka viņš bija radījis Splendid Palace. Tas viņa izstrādājums, kas Vabaduse laukumā gan izskatās tāds stipri jocīgs un mizerabls no ārpuses. Tāda nu bija Tallina kādreiz. Un redz, Viļņā ar taisni konkurss ”valsts galvenajam… Lasīt vairāk »

estipois

Neticu, ka šitie objekti ir Igaunijā! tā noteikti ir Dānija!

žoržs

Kā izrādās, ir viena lieta, kur latvieši igauņiem un lietuviešiem priekšā — Brīvības piemineklis. Jo igauņi savējo grib, atsaucoties uz pieminekli Rīgā. Jo 20.-30.gadu Tallinā to kaut kā nepaspēja uzcelt. Tad arī pilsēta pati bija krietni knapāka – mazliet pāri 100 tūkst. iedzīvotāju, nebija tā lielpilsētnieciskā vēriena, kas Rīgai skaitījās. Arī arhitektus nereti nācās importēt no Rīgas, Helsinkiem un Pēterburgas. Fridrihu Skujiņu jau taisni tāpēc izrakstīja, ka viņš bija radījis Splendid Palace. Tas viņa izstrādājums, kas Vabaduse laukumā gan izskatās tāds stipri jocīgs un mizerabls no ārpuses. Tāda nu bija Tallina kādreiz. Un redz, Viļņā ar taisni konkurss ”valsts galvenajam… Lasīt vairāk »

estipois

Neticu, ka šitie objekti ir Igaunijā! tā noteikti ir Dānija!

4
0
Would love your thoughts, please comment.x