Noslēgumam tuvojas Igaunijas Nacionālā muzeja projekts

Prātojot par to, ko Igaunijas valsts svētkos parādīt no
kaimiņvalsts arhitektūras, izvēle apstājās pie Nacionālā muzeja — projekta, kas
bija publicēts pirmajā A4D Igaunijai veltītajā tematiskajā izlaidumā pirms desmit
gadiem, un nu tuvojas savam nobeigumam. Reizē sasaucoties ar aktuālo muzeju arhitektūras
tēmu Latvijā.

Pirms 10 gadiem, pirmo reizi A4D slejās uzsākot Igaunijas
arhitektūras dienu tradīciju, nedēļas garumā tika publicēti vairāki projekti un
raksti, veltīti kaimiņzemes arhitektūras norisēm. Viens no rakstiem bija par Igaunijas
Nacionālā muzeja projektu, kura autori bija Parīzē bāzēta starptautiska jaunu
arhitektu komanda: Dan Dorell
(Itālija), Lina Ghotmeh (Libāna), Tsuyoshi Tane (Japāna). Iepriekšējā,
2005. gadā viņi ar projektu Memory Field
(Atmiņu lauks) bija uzvarējuši
starptautiskā konkursā.

Attēlos un tekstos projekts toreiz likās ļoti abstrakts, teju
nereāls, —  tāds kā miglas tēls. Formās vienkārša,
taču milzīga būve. Pēc tam bija krīze. Ikdienā nesekojot līdzi, šķita, ka
līdzīgi kā daudzi Latvijas trekno gadu projekti (vai arī, piemēram, BIG projektētais jaunais Tallinas valdes nams un Igaunijas Mākslas
akadēmijas ēkas projekts Tallinā) arī šis ir miris, palicis kaut kur papīra un
virtuālās arhitektūras plauktos. Taču pirms gada vai pāris šur tur ieraudzīju
pa bildei, kas liecināja, ka muzejs patiešām tiek celts (pamatakmens tika
ielikts 2013. gada aprīlī). Būves izmēru un arī ainavas dēļ arī celtniecības skati
šķita gana izteiksmīgi. Tā autori nu jau tiek apzīmēti kā birojs — DORELL.GHOTMEH.TANE / ARCHITECTS.

Domājot par to, kas tad šogad varētu
būt atbilstošākais saturs Igaunijas valsts svētku atzīmēšanai A4D, ierasti apstājos
pie tāda vispārēja apskata. Pateicīgs materiāls tam šķita Igaunijas
Kultūrkapitāla balva, kas piedāvā zināmu ieskatu labākajā arhitektūrā. Kā
zināms, senāk balvas gala pasākums, kurā starp citām kultūras nozarēm tika
godināta arī arhitektūra un arhitekti,  tika rīkots gada sākumā — janvārī vai
februārī, taču pagājušajā šī tradīcija tika mainīta. Nozares izšķīrās rīkot
savus pasākumus atsevišķi kaut kad vēlāk. Vērienīgs arhitektūras balvas pasākums
notika pirms pāris mēnešiem — decembra sākumā. Tajā kopā apvienojās dažādas
organizācijas — savas balvas pasniedza organizācijas  — gan arhitektu, gan ainavu, gan interjera
arhitektu savienības, gan — Kultūrkapitāla fonds. Tomēr apbalvotie darbi jau
vairs nav gluži aktualitātes, arī tāpēc pārstāstīt to A4D vairs nešķita
interesanti.

Pirms dažām nedēļām Instagramā uzdūros
Linas Ghotmeh ziemīgajām muzeja ēkas bildēm.
Tās likās fascinējošas un iespaidīgas, un arī aktuālas. Tās ir arī pašpietiekamas,
lai varētu tikt publicētas bez īpaša skaidrojoša teksta, — kaut gan ēka vēl nav
pilnībā pabeigta, attēli veido intrigu un tēlainu stāstu. Jo, saprotams, ka par
ēku un arī saturu vēl varēs lasīt daudz tad, kad muzejs tiks atklāts — rudenī, 1.
oktobrī. Atbilstošas A4D publikācijai arī tāpēc, ka sasaucas ar šobrīd aktuālo
muzeju tēmu Latvijā (Laikmetīgās mākslas muzejs, atjaunotais Nacionālais
Mākslas muzejs, Okupācijas muzeja piebūve).

Gada beigās, verot durvis, tas būs modernākais muzejs
Austrumeiropā, kas iecerēts nevis kā vienkārši «izstāžu māja», muzejs
tradicionālā izpratnē, bet mūsdienīgs kultūras, pētniecības un radošo
industriju centrs. Etnogrāfijas muzejs, kas diezgan droši kļūs par vienu no
Igaunijas simboliem, būs īpašs ne tikai satura, bet arī arhitektūras veidola
ziņā.

«Vietas specifika, vēstures konteksts un atmiņas» — tas ir vadmotīvs,
kas raksturo arhitektu biroja dizaina principus, arī šajā projektā. Milzīgā ēka
(72 metri platumā un 355 metri garumā, platība — 34 000 m²) blakus nelielajam
ezeriņam, ieguļas pamestā lidlauka ainavā, it kā izaugot tā — jumts turpina
kādreizējo skrejceļa, paceļoties virs apkārtnes un izveidojot iespaidīgu, monumentālu
ieejas telpu, kas aicina apmeklētājus ainavā un muzeja iekšienē.