Kamēr latvieši Venēcijā tradicionāli rotaļājas
ar formām, faktūrām un personiskām koncepcijām, Igaunijas ekspozīcija demonstrē
plašāku konceptuālu redzējumu. Aplūkojot Linnahalles
likteni — ēkas izdzišanu, izstādes autori uzdod jautājumu Cik garš ir ēkas mūžs?, plašākā kontekstā runājot par kādreiz
nozīmīgām un vajadzīgām ēkām — modernisma meistardarbiem, kas šodien ir pamesti
un neizmantoti.
Igaunijas
ekspozīcijas projekts šī gada Venēcijas biennālē pēta attiecības starp laiku un
telpu — cik pamestas šodien ir kādreiz nozīmīgas vietas, kādas tendences vērojamas
šodien un nākotnē. Jautājums CIK GARŠ IR ĒKAS MŪŽS? (How long is the life of a building?) ir likts izstādes nosaukumā. Atbildei kā piemērs ir izvēlēta Linnahalle, — 1980. gados celtā grandiozā
kultūras un sporta būve, kas ir cienīgs modernisma mantojums Tallinas centrā, —
pirms dažām desmitgadēm vēl atzīta un vajadzīga ēka, bet šodien slēgta. To, kas
notiek ar Linnahalli var aplūkot arī
plašākā kontekstā — līdzīga tendence ir vērojama visā pasaulē, kur atrodami pamesti
un neizmantoti arhitektūras meistardarbi, kas nav vecāki par 50 gadiem.
Izmantojot dažādus medijus un skatu punktus, ekspozīcija
CIK GARŠ IR ĒKAS MŪŽS? cenšas atklāt Linnahalles būtību un likteni, atstājot vietu
jautājumam par to, kas šo ēku ar unikālo arhitektūru sagaida nākotnē. Ekspozīcijas
centrālo daļu veido Linnahalles interjera oriģinālās detaļas (dīvāni, spoguļi,
infografikas), oriģinālais makets no ēkas autora arhitekta Raines Karpa
kolekcijas. Izstāde ietver arī filmu — emocionālu ceļojumu ēkā, cilvēku stāstus
par Linnahalli, katalogu ar intriģējošām fotogrāfijām un esejām, kā arī
tūkstošiem bezmaksas pastkaršu, ko paredzēts izplatīt Venēcijā.
Igaunijas ekspozīcijas kuratore ir Tüüne-Kristin Vaikla, bet autori Urmo Vaikla, Tüüne-Kristin Vaikla, Ingel
Vaikla, Maria Pukk, Ivar Lubjak un Veronika
Valk, ekspozīcijas direktors ir Igaunijas Arhitektūras centra vadītājs Ülar Mark
CIK GARŠ IR ĒKAS MŪŽS? katalogā
iekļautas esejas, kuru autori ir plaša spektra kultūras teorētiķi, rakstnieki,
vēsturnieki, kā arī arhitekti — Igaunijas kultūras ministrs Rein Lang, kuratore Tüüne-Kristin Vaikla, rakstnieks Tõnu Õnnepalu, mākslas vēsturnieki Triin Ojari, Harry Liivrand
un Andres Kurg, arhitekti Veronika Valk un Ivar Lubjak, dizainere Maria
Pukk ir tikai daži no kataloga satura autoriem. Publikācijā iekļauti arī
materiāli no darbnīcām un diskusijām, kas tika rīkotas gatavojoties Venēcijas
biennālei.
Igaunijas ekspozīciju Venēcijā organizēja Igaunijas
Arhitektūras centrs ar Kultūrkapitāla fonda, Igaunijas Kultūras ministrijas, Igaunijas
Arhitektu savienības un Igaunijas Interjera dizaineru savienības atbalstu un to
sponsorēja vairākas privātas kompānijas.
Vai tiešām Igaunijas arhitektūras centrs, sniedzot informāciju par savu ekspozīciju, sāktu to šādi: "Kamēr latvieši Venēcijā tradicionāli rotaļājas ar formām, faktūrām un personiskām koncepcijām, Igaunijas ekspozīcija demonstrē plašāku konceptuālu redzējumu." ?
jā
Arī es domāju, ka jā. Diemžēl šī gada Latvijas pārstāvētā instalācija galīgi "nepaņēma."
Vent, nu tu taču saproti, ka tā nesāktu.
Jā, piezīme bija retoriska, jo korekti, manuprāt, būtu, ja šāds vērtējums parādītos atsevišķā komentārā, ārpus igauņu relīzes, un tad tam, neko nepārmetot igauņiem, katrs pats varētu piekrist vai nepiekrist.
Nu jā, var jau diskutēt, cik bezpersoniski neitrālam vai tomēr ieinteresējoši, uzmanību piesaistoši neneitrālam jābūt intro (tam atdalītajam ievadam, kas redzams sākumlapā, neatverot pašu rakstu) – nereti kādas bezkaislīgas ziņas, rakstus vai projektus publicējot, tā ir vienīgā vieta, kur “redakcijas” attieksmi iepīt. Droši vien, ka dažreiz robeža starp intrigu, provokāciju un tādu subjektīvu tendenciozitāti ir visai šaura un trausla.
Problēma jau ir tā ka neviens nevar atšķirt un zināt, ka bez relīzes ir vēl kāds redakcijas intro (nerunājot par to ka nav nosakāma robeža kur beidzas viens un sākas otrs). Autors taču norādīts tikai viens!
Nu, un ja tagad pēc kārtas nāktos publicēt ziņas arī par citiem interesantiem paviljoniem – krievu, kanādiešu, poļu, vienalga – vajadzētu rakstīt: "latvieši atkal bakstās, bet, lūk, krievi dara tā" vai, piemēram, "latvieši tradicionāli nevar, bet poļi, lūk, ko iesūtījuši."
Neesmu pret viedokli vai tīzeri, kas mudina lasīt tālāk. Pie šīs formas vienkārši acs aizķērās. Kurš teica, ka "kamēr latvieši atkal to un šito"? Igauņi, Artis? Mēs te, mājās, vēl izstrīdēsimies, par to, kā Venēcijā gāja, bet ja es tagad stāvētu pie LV paviljona, un garām ietu polis un pateiktu "phe!", es visdrīzāk aizstāvētu, nevis piekristu.
A4D no vienas puses ir platforma – atvērta dažādiem viedokļiem un domu apmaiņai, no otras – medijs, kam, lai cik arī maza nebūtu tā redakcija, tomēr ir izveidojusies kāda redakcijas politika un tiek pausta arī redakcijas nostāja un viedoklis. Jau no paša sākuma uzņemoties šo darbu, redkolēģijā (kas bez redakcijas ietver arī platformas dibinātājus/īpašniekus) bija pārliecība, ka šim medijam jābūt savā ziņā tendenciozam, paužot viedokļus, nevis tikai neitrālam ziņu kanālam. Tādu, kas „pa taisno” pārpublicē preses relīzes vai citu portālu rakstus ir pietiekoši daudz, piemēram, dažādi ar būvniecību vai nekustamo īpašumu saistītie. Ļoti līdzīga ir arī LAS mājaslapa, kur gan… Lasīt vairāk »
Arī mani Latvijas ekspozīcija nepārliecina, tā nu tas ir.
Jā, laikam jau par to, cik gaumīga ir šāda salīdzināšana, arī uzvilkos, paldies.
Vēl ir skaidrs, ka efekts uz svešo publiku, vismaz runājot par tām mūsu ekspozīcijām, kuras esmu redzējis klātienē, mēdz būt ļoti atšķirīgs no autoru ieceres vai tā, kas, zinot darba tapšanas virtuvi, mums šeit šķiet pašsaprotams. Ir redzēts, kā dziļi koncepti tur nogrimst neievēroti, bet spilgti dizaina objekti ar šādu tādu blakusdomu ir populāri un kļūst pat ikoniski.
Tāpēc būtu labi, ja kāds no apmeklētājiem pēc tam pastāstītu, kā tas darbojās uz vietas.
Cik var spriest no bildes internetā, avīzēs redzamā, bet, galvenais – no a4d redzamās plāna forma tam objektam – gribu teikt – asprātīga! Tāda pašpietiekama un gana skulpturāla. Cita lieta – vai kāds vispār nolasīs to izdaudzināto "koka apbūves iekšpagalmu mieru" utt….. Bet kā objekts – expozīcija LV varētu tikt vērtēta kā veiksmīga un pamanāma! spoguļu pulētās plaknes jau vien – reālajā vidē vienmēr izskatās mazliet aizraujoši. Cita lieta, ka Latvija atkal, jau kuro reizi uz Venēciju neved Arhitektūru – jauno mūsdienu arhitektūru, teoriju, metodiku. Ar to arīo atšķiramies no igauņiem uc, ka viņi tomēr cenšas analizēt laikmetīgas arhitektūras parādības… Lasīt vairāk »
Tur jau tā lieta, ka "Latvija" tiešām neko nekur neved un nevedīs. Ved – mēs, jūs, kolēģi arhitekti. Ja ir ideja par to, ko un kā vajag vest – lūdzu, piedalieties konkursā, uzvariet, ziedojiet vasaru, un vediet!
To es nopietni saku. Nākamā arhitektūras izstāde Venēcijā 2014. gadā. Nav par agru jau sākt domāt, organizēt, plānot iestāžu un organizāciju budžetus. 3,5 mēneši un "naudas nav" ir apstākļi, kas piemēroti studentu plenēram, nevis nopietnam teorētiskam pētījumam + ekspozīcijas dizainam un realizācijai starptautiskā pasākumā!
Līga, lūdzu, neuztver personiski. Paldies par Tavām atbildēm un komentāriem portālā. Palieku pie pārliecības, ka Latvijā nav daudz nekā tāda, ko varētu aizvest kā laikmetīgas mūsdienu arhitektūras mainstrīmu. Un ar gada-divu gatavošanos te arī nekas nebūs līdzēts – metodika un koncepcijas vai nu ir vairāk mūsdienīgas vai nav. Ar ko atšķiras mūsu Baltijas kaimiņi? – manuprāt, viņi tieši to arī rāda – drosmīgi, patiesi un aktuāli – savas projektēšanas mainstrīmu – sākot no tualetēm un beidzot ar "1000 un vienas" savrupmājas projektu. Cita lieta, ka ir arī mūsu zemē pa spožākam darbam, objektam, progresīvam autoram, bet – te vairāk vietā… Lasīt vairāk »
Vispār jau, lai spriestu, cik vāji vai spilgti, kontekstā ar tēmu, vai nē, Latvija vai Igaunija, vai kāds cits izskatījies Biennālē, derētu apmeklēt pasākumu un izskatīt visu, nevis salīdzināt divas preses mapes. Ne tikai, lai uzrakstītu relīzi, bet iepazītos ar idejām, kas klejo atmosfērā un iedvesmo arhitektus visā pasaulē. Šogad, starp citu, tā ne tuvu nebija lielīšanās ar lielām un modernām ēkām. Man ļoti patika.
Asprātīga komentāra frāze. Vēl mazāk izsakošu rakstu grūti iedomāties. Visu šo ļurināšanu varētu aizvietot ar vienu teikumu Igauņi Venēcijā rāda Linnahalli uzdodot jautājumu "Cik garš ir ēkas mūžs?" ekspozīcijas autori ..tram ta ram taram….
Gribējās kādu nelielu ieskatu konceptuālā risinājumā vai vēstijumā ko sniedz expozīcijas autori.
Komentāru rakstītāji koncentrējušies uz būtiskāko…………………………………..vai atvainojiet, laikam esmu iegājis kādā pamestā modernisma ēkā, kur arhitekti vārtās savos sūdos
Cik var spriest no bildes internetā, avīzēs redzamā, bet, galvenais – no a4d redzamās plāna forma tam objektam – gribu teikt – asprātīga! Tāda pašpietiekama un gana skulpturāla. Cita lieta – vai kāds vispār nolasīs to izdaudzināto "koka apbūves iekšpagalmu mieru" utt….. Bet kā objekts – expozīcija LV varētu tikt vērtēta kā veiksmīga un pamanāma! spoguļu pulētās plaknes jau vien – reālajā vidē vienmēr izskatās mazliet aizraujoši. Cita lieta, ka Latvija atkal, jau kuro reizi uz Venēciju neved Arhitektūru – jauno mūsdienu arhitektūru, teoriju, metodiku. Ar to arīo atšķiramies no igauņiem uc, ka viņi tomēr cenšas analizēt laikmetīgas arhitektūras parādības… Lasīt vairāk »
Tur jau tā lieta, ka "Latvija" tiešām neko nekur neved un nevedīs. Ved – mēs, jūs, kolēģi arhitekti. Ja ir ideja par to, ko un kā vajag vest – lūdzu, piedalieties konkursā, uzvariet, ziedojiet vasaru, un vediet!
To es nopietni saku. Nākamā arhitektūras izstāde Venēcijā 2014. gadā. Nav par agru jau sākt domāt, organizēt, plānot iestāžu un organizāciju budžetus. 3,5 mēneši un "naudas nav" ir apstākļi, kas piemēroti studentu plenēram, nevis nopietnam teorētiskam pētījumam + ekspozīcijas dizainam un realizācijai starptautiskā pasākumā!
Līga, lūdzu, neuztver personiski. Paldies par Tavām atbildēm un komentāriem portālā. Palieku pie pārliecības, ka Latvijā nav daudz nekā tāda, ko varētu aizvest kā laikmetīgas mūsdienu arhitektūras mainstrīmu. Un ar gada-divu gatavošanos te arī nekas nebūs līdzēts – metodika un koncepcijas vai nu ir vairāk mūsdienīgas vai nav. Ar ko atšķiras mūsu Baltijas kaimiņi? – manuprāt, viņi tieši to arī rāda – drosmīgi, patiesi un aktuāli – savas projektēšanas mainstrīmu – sākot no tualetēm un beidzot ar "1000 un vienas" savrupmājas projektu. Cita lieta, ka ir arī mūsu zemē pa spožākam darbam, objektam, progresīvam autoram, bet – te vairāk vietā… Lasīt vairāk »
Vispār jau, lai spriestu, cik vāji vai spilgti, kontekstā ar tēmu, vai nē, Latvija vai Igaunija, vai kāds cits izskatījies Biennālē, derētu apmeklēt pasākumu un izskatīt visu, nevis salīdzināt divas preses mapes. Ne tikai, lai uzrakstītu relīzi, bet iepazītos ar idejām, kas klejo atmosfērā un iedvesmo arhitektus visā pasaulē. Šogad, starp citu, tā ne tuvu nebija lielīšanās ar lielām un modernām ēkām. Man ļoti patika.
Asprātīga komentāra frāze. Vēl mazāk izsakošu rakstu grūti iedomāties. Visu šo ļurināšanu varētu aizvietot ar vienu teikumu Igauņi Venēcijā rāda Linnahalli uzdodot jautājumu "Cik garš ir ēkas mūžs?" ekspozīcijas autori ..tram ta ram taram….
Gribējās kādu nelielu ieskatu konceptuālā risinājumā vai vēstijumā ko sniedz expozīcijas autori.
Komentāru rakstītāji koncentrējušies uz būtiskāko…………………………………..vai atvainojiet, laikam esmu iegājis kādā pamestā modernisma ēkā, kur arhitekti vārtās savos sūdos
Vai tiešām Igaunijas arhitektūras centrs, sniedzot informāciju par savu ekspozīciju, sāktu to šādi: "Kamēr latvieši Venēcijā tradicionāli rotaļājas ar formām, faktūrām un personiskām koncepcijām, Igaunijas ekspozīcija demonstrē plašāku konceptuālu redzējumu." ?
jā
Arī mani Latvijas ekspozīcija nepārliecina, tā nu tas ir.
Arī es domāju, ka jā. Diemžēl šī gada Latvijas pārstāvētā instalācija galīgi "nepaņēma."
Vent, nu tu taču saproti, ka tā nesāktu.
A4D no vienas puses ir platforma – atvērta dažādiem viedokļiem un domu apmaiņai, no otras – medijs, kam, lai cik arī maza nebūtu tā redakcija, tomēr ir izveidojusies kāda redakcijas politika un tiek pausta arī redakcijas nostāja un viedoklis. Jau no paša sākuma uzņemoties šo darbu, redkolēģijā (kas bez redakcijas ietver arī platformas dibinātājus/īpašniekus) bija pārliecība, ka šim medijam jābūt savā ziņā tendenciozam, paužot viedokļus, nevis tikai neitrālam ziņu kanālam. Tādu, kas „pa taisno” pārpublicē preses relīzes vai citu portālu rakstus ir pietiekoši daudz, piemēram, dažādi ar būvniecību vai nekustamo īpašumu saistītie. Ļoti līdzīga ir arī LAS mājaslapa, kur gan… Lasīt vairāk »
Jā, laikam jau par to, cik gaumīga ir šāda salīdzināšana, arī uzvilkos, paldies.
Vēl ir skaidrs, ka efekts uz svešo publiku, vismaz runājot par tām mūsu ekspozīcijām, kuras esmu redzējis klātienē, mēdz būt ļoti atšķirīgs no autoru ieceres vai tā, kas, zinot darba tapšanas virtuvi, mums šeit šķiet pašsaprotams. Ir redzēts, kā dziļi koncepti tur nogrimst neievēroti, bet spilgti dizaina objekti ar šādu tādu blakusdomu ir populāri un kļūst pat ikoniski.
Tāpēc būtu labi, ja kāds no apmeklētājiem pēc tam pastāstītu, kā tas darbojās uz vietas.
Jā, piezīme bija retoriska, jo korekti, manuprāt, būtu, ja šāds vērtējums parādītos atsevišķā komentārā, ārpus igauņu relīzes, un tad tam, neko nepārmetot igauņiem, katrs pats varētu piekrist vai nepiekrist.
Nu jā, var jau diskutēt, cik bezpersoniski neitrālam vai tomēr ieinteresējoši, uzmanību piesaistoši neneitrālam jābūt intro (tam atdalītajam ievadam, kas redzams sākumlapā, neatverot pašu rakstu) – nereti kādas bezkaislīgas ziņas, rakstus vai projektus publicējot, tā ir vienīgā vieta, kur “redakcijas” attieksmi iepīt. Droši vien, ka dažreiz robeža starp intrigu, provokāciju un tādu subjektīvu tendenciozitāti ir visai šaura un trausla.
Problēma jau ir tā ka neviens nevar atšķirt un zināt, ka bez relīzes ir vēl kāds redakcijas intro (nerunājot par to ka nav nosakāma robeža kur beidzas viens un sākas otrs). Autors taču norādīts tikai viens!
Nu, un ja tagad pēc kārtas nāktos publicēt ziņas arī par citiem interesantiem paviljoniem – krievu, kanādiešu, poļu, vienalga – vajadzētu rakstīt: "latvieši atkal bakstās, bet, lūk, krievi dara tā" vai, piemēram, "latvieši tradicionāli nevar, bet poļi, lūk, ko iesūtījuši."
Neesmu pret viedokli vai tīzeri, kas mudina lasīt tālāk. Pie šīs formas vienkārši acs aizķērās. Kurš teica, ka "kamēr latvieši atkal to un šito"? Igauņi, Artis? Mēs te, mājās, vēl izstrīdēsimies, par to, kā Venēcijā gāja, bet ja es tagad stāvētu pie LV paviljona, un garām ietu polis un pateiktu "phe!", es visdrīzāk aizstāvētu, nevis piekristu.