Iespēja uzlabot Rīgas vēsturiskā centra plānojumu

Līdz 22. augustam var iesniegt atsauksmes un priekšlikumus Rīgas
vēsturiska centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumiem. Arhitektu
savienība aicina visus ieinteresētos kopīgas profesionālu nostājas sagatavošanā,
pulcēties un līdzdarboties otrdien, 3. jūlijā plkst. 17.00.

Iepriekšējā nedēļā rīkotā Arhitektu savienības diskusija, kas bija
veltīta urbānismam, izvērtās netipiska. Ir jau pierasts, ka parasti biedrības
rīkotie līdzīgie pasākumi ir drīzāk tikai parunāšanās un tvaika nolaišana. Šoreiz
diskusijas noslēgums raisīja optimistisku noskaņu un degsmi, apņēmību darīt un
iesaistīties. Reaģējot uz šobrīd aktuālāko lietu — nupat iesākto  Rīgas vēsturiska
centra un tā aizsardzības zonas teritorijas (RVC) plānojuma
grozījumu publisko apspriešanu, tika nolemts nākošreiz tikties, lai uzsāktu darbu pie profesionāļu nostājas sagatavošanas.

Grozījumu apspriešanai ir dotas astoņas nedēļas līdz 22. augustam.
Tā ir iespēja, ko nevajadzētu palaist garām, lai nebūtu tā, kā ar Rīgas
attīstības plānu, kad divus gadu pēc tā stāšanās spēkā, Arhitektu savienība
nonāca pie secinājumiem, ka tas ir patiešām aplams.

Šoreiz ir iespēja iesaistīties laicīgi, kas gan nozīmē ne tikai
runāšanu, bet arī konkrētu darbu, iepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem un
sagatavojot savu atzinumus un priekšlikumus. Šai gadījumā tas nozīmē darbu
vasarā, droši vien tiekoties vairākas reizes.

To, ka tas ir svarīgi, vēlreiz apliecināja LAS un Futuris rīkotā ceturtdienas diskusija,
kurā savās domās dalījās vairāki pieredzējusī arhitekti un plānotāji.
Pasākums atklāja, ka, lai arī viedokļi par plānojumu ir atšķirīgi, taču visus tomēr
vieno kopīga vēlme radīt labāku un efektīvāku likumisko ietvaru, kas palīdzētu gan
nosargāt esošās Rīgas centra vērtības, gan attīstīt to par patīkamu un dzīvīgu
pilsētvidi. Ir vērts izmantot šo pietiekoši darbīgi un pozitīvi lādēto
atmosfēru.

RVC plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas ietvaros
Attīstības departaments paredzējis rīkot trīs sanāksmes ar «interešu grupām»,
no kurām pirmā, 23. jūlijā — ar pilsētplānošanas nozares speciālistiem un
organizācijām. Būtu labi, ja līdz tam iespējamā LAS darba grupa jau būtu
paspējusi apjaust un formulēt galvenās ar plānojumu saistītās problēmas un
uzdevumus.

Lai nedaudz iedvesmotu, ir jāatgādina pozitīvs precedents. Pirms dažiem
gadiem biedrība mT15, pulcinot
vairākus ieinteresētos arhitektus, sagatavoja savu atzinumu un ieteikumus Arhitektūras politikas pamatnostādnēm
2008.—2015. gadam. Arī tas bija brīvprātīgs darbs, vasaras laikā ik
pārnedēļas regulāri tiekoties. Toreiz tie bija vienīgi labojumi, kas tika
iesniegti un gala rezultātā tika ņemti vērā un iestrādāti gala dokumentā. Ir
vērts atcerēties šādu pieredzi, pat apzinoties to, ka RVC plānojums ir daudz sarežģītāks
dokuments, kas juridiski saistīts ar virkni citu likumu un normatīvo aktu,
tāpēc daudz grūtāk ietekmējams.

Ir jāsaprot, ka šai gadījumā nav vērts tikai protestēt, ignorējot un
nostājoties pret, un pieņemot, ka tā ir kādu citu vara, kas šos likumus pieņem.
Ar tādu attieksmi nekā ietekmēt nav iespējams, kaut ko iespaidot var tikai
piedaloties. Jāapzinās arī, ka gala iznākums tik un tā būs kāds kompromiss,
tomēr ir svarīgi paust arhitektu sabiedrības un citu saistītu nozaru profesionāļu
attieksmi un nostāju, kaut vai tas būtu tikai kāds slēdziens vai ieteikumi uz
dažām lapām. Tāpat der atcerēties, ka galu galā likumu, par to balsojot, pieņem
domes deputāti. Tuvojošās pašvaldību vēlēšanas ir arī iespēja, kā profesionāļu
organizācijai īstenot sabiedrisko pasūtījumu, nākot klajā ar saviem priekšlikumiem
par Rīgas attīstību un sagaidot uz to atbildes arī partiju programmās.

Iniciatīva un vadoša loma šādos brīžos visdrīzāk jāuzņemas tieši
Arhitektu savienībai, kas ir arhitektu sabiedrību visplašāk pārstāvošais un
organizējošais spēks. Taču svarīgi, lai šādas nostājas sagatavošanā piedalītos un
to atbalstītu arī citas radnieciskas biedrības un nevalstiskās organizācijas,
kā, piemēram, Teritoriālplānotāju asociācija, Ainavu arhitektūras biedrība
utml. Bez tam RVC plāna grozījumus var uztvert kā tādu pirmo soli. Tiek
vēstīts, ka pēc RVC plāna grozījumiem, tiks «vērt vaļā» arī viss Rīgas
attīstības plāns un arī tad arhitektu un citu pilsētas veidošanas profesionāļu sabiedrībai
jābūt gatavai reaģēt un piedalīties.

Domājot par tēmām un jautājumiem, kas trūkst un ko noteikti būtu
svarīgi iekļaut pilsētas plānošanas dokumentos, visvarīgākais šķiet publiskās ārtelpas attīstības stratēģija,
kas ietvertu gan laukums, skvērus un ielas, gan «zaļo» un «zilo» Rīgu. Galu
galā tas ir par to pašu «sabiedrisko labumu», ko ceturtdienas diskusijā vairākkārt
pieminēja LAS priekšsēdis Andris Kronbergs.

LAS sanāksme par
RVC plānojuma grozījumiem

3. jūlijā plkst.17.00 Arhitektu namā. Vadīs — Gunta Grikmane

RVC teritorijas
plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešana

Līdz 22. augustam

Sanāksmes ar interešu grupām  — Rīgas domes Sēžu zālē

• 23. jūlijā. plkst. 17.00 — ar pilsētplānošanas
  nozares speciālistiem un organizācijām;
• 26. jūlijā plkst. 18.00 — ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem;
• 20. augustā plkst. 18.00 — ar iedzīvotājiem un
  citiem interesentiem.