Iepazīstina ar Rīgas balvas finālistiem

Rīgas Pilsētas arhitekta biroja liktenis nupat vasarā šķita karājamies mata galā, un tā kā šobrīd gala lēmums šai lietā nav pieņemts, tad pastāv iespēja, ka Rīgas arhitektūras gada balva šādā formā notiek pēdējo reizi. Tomēr attiecībā uz balvu šogad viss ir tāpat kā iepriekš, sekojot jau gadiem koptajai tradīcijai un procedūrai, —  no visām iepriekšējā gadā pabeigtajām būvēm, ir atlasīts labākais, iesaistīta plaša žūrija — arhitektu un radniecīgo nozaru pārstāvji, kas apmeklējuši un vērtējuši ēkas, lai oktobra sākumā svinīgi paziņotu labāko.

Oficiālajā preses relīzē pasākumu teikts: “Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā. Arī šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā.”

Aprakstot šī gada balvas finālistus, Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs  Gvido Princis pauž: “Tradicionāli balvu pretendentu loks atspoguļo profesionāli daudzpusīgi un pēc iespējas objektīvi augstvērtīgāko pienesumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā. Tādas vērtības kā mērenība, raksturs un pilsētvides konteksts ir vadījušas šī gada žūriju finālistu atlasē. Uzsverama šī gada aktualitāte ir virkne ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītu objektu, kuri demonstrē zināšanas un risinājumus, kā rūpēties ne vien par labāku dzīves kvalitāti rīdziniekiem, bet arī nodrošina, ka zooloģiskā dārza savannas iemītnieki Rīgā jūtas daudz labāk. Īpašas ievērības cienīgs ir privāto investīciju īpatsvars starp finālistiem (93%) kas demonstrē mazo un vidējo attīstītāju kapacitāti tikt galā ar izaicinājumiem un īstenot veiksmīgus un vidē iederīgus projektus. Tomēr starp finālistiem joprojām aktuāla ir (un pārskatāmā laikā arī būs) mājokļu tēma, veidojot daudzveidību un kvalitāti Rīgai tradicionālas apbūves struktūras atjaunošanā un pilnveidošanā.”

Balvas finālam izvirzīto darbu klāsts patiešām reprezentē Rīgas arhitektūras norišu daudzveidību. Finālistu vidū, protams, ir tādas izsmalcinātas būves kā Hanzas perons, — kādreiz necila industriāla ēka pārvērsta mūsdienīgā kultūras centrā, vai eleganti atrisinātais kvartāla noslēgums — nams Kuģu ielā 15, kas piedāvājot apartamentus ar izciliem skatiem, harmonizē un sakārto haotisko pilsēttelpu, — šīs būves pavisam noteikti pretendē arī uz balvām nacionālajā līmenī, — Arhitektu savienības rīkotajā gada balvā, kur kritērijos daudz vairāk dominē arhitektūras mākslinieciskās kvalitātes.

Taču pašvaldības balva neatstāj novārtā arī mazāk spilgtus darbus, kam tomēr ir manāma nozīme pilsētas kā vides un telpas atjaunošanā un atveseļošanā. Tādi ir vesela virkne vēsturiskās apbūves renovācijas projektu, — blakus restaurētajiem jūgendstila namiem (Ausekļa ielā 14 un Tallinas ielā 86) un veselības centram Baznīcas ielā, īpaši gribās pieminēt projektus, kas kādreizējo nomaļu apbūvi vērš mūsdienīgā dzīve vidē, vienlaikus saglabājot un kopjot vietas īpašo šarmu un identitāti. To vidū ir projekts divu koka ēku komplekss Nometņu ielā Āgenskalnā, kā arī divi projekti Grīziņkalnā, — Mūrnieku un Asara ielās (pēdējais izvirzīts tieši trīs ēkas apvienojošo pagalmu labiekārtojuma dēļ). Pilsētas pienākums ir arī stimulēt un atbalstīt vērtīgas privātas iniciatīvas kvalitatīvas publiskās un puspubliskās ārtelpas veidošanā, tāpēc likumsakarīgi, ka finālistu vidū ir arī tādi darbi, kā Alfas iepirkšanās centra priekšlaukums un skvērs viesnīcas priekšā Dzirnavu ielā.

Ar visiem balvas finālistiem, to fotogrāfijām un žūrijas ekspertu vērtējumiem var iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā https://ej.uz/arhitekturasbalva2020