Ģimenes strīds Arhitektu namā

Gadījumos, kad radušās domstarpības novedušas līdz atklātam konfliktam, pastāv vismaz divi atrisinājumi. Var nogaidīt, lai laiks nogludina uzjundītās emocijas un salīgt mieru, bet tad strīda cēlonis paliks aktuāls un agri vai vēlu par sevi atgādinās. Otra iespēja ir, paciešot pārejošu neērtības sajūtu, problēmas tomēr izrunāt un kopīgi meklēt izeju, lai nākotnē pie tām vairs neatgrieztos.

Pagājušās ceturtdienas diskusijā Liepājas Jūrniecības muzeja konkursa rezultātu izraisīto neapmierinātību vistrāpīgāk raksturoja Miķelis Putrāms: «Vispārēja morālo vērtību devalvācija,» to attiecinot gan uz atgadījumu ar MARK projekta apšaubīto oriģinalitāti, gan uz situāciju plašākā — valsts — mērogā. Vai likumsakarīgi, ka arhitektu sabiedrības vērtību sistēma sākusi bojāties no iekšienes tieši šobrīd, kad Latvija savā attīstības gaitā nokritusi tik zemu?

Neapšaubāmi, smagā situācija arhitektūras jomā rada papildus spriedzi un agresivitāti, uzdodot jautājumus par konkursa nolikuma tapšanu, iesniegto metu vērtēšanu un uzvarējušā projekta autoru godīgumu. Uz tiem ceturtdien tika saņemtas visumā formālas atbildes, kas diez vai kādu apmierina. Brīdī, kad nozares izdzīvošana nav pašu rokās, liela daļa arhitektu jūtas vēl papildus savējo nodoti. Uz to citi liek pretī savu patiesību — cīņā par pasūtījumu visi līdzekļi labi.

Lai nonāktu pie domas skaidrības, ir lietderīgi izšķirot daudzos aspektus, kas izraisījuši satraukumu. Vispirms — uzvarējušā meta piedāvātais arhitektoniskais tēls konkrētajā vides kontekstā.  Jautājums, kas pēc konkursu rezultātu izziņošanas ikreiz sadala skatītājus vairākās savstarpēji naidīgās nometnēs un pēc būtības nav objektīvi atrisināms. Šī tēma iet rokrokā ar žūrijas autoritāti. Kā proporcionāli pareizi izveidot komisijas sastāvu, kas ir tie profesionāļi, kuru viedoklim pārējie uzticētos? Vai varam izvirzīt noteiktas prasības to izglītībai, profesionālajai pieredzei, darbības laukam?

Nākamais temats — projekta oriģinalitāte un no tās izrietošs jautājums par arhitekta ētiku. Jāpiekrīt, ka žūrijas pienākums nav katram iesniegtajam darbam meklēt līdziniekus pasaules arhitektūras klāstā. Tomēr, ja izskanējušas aizdomas par plaģiātu — pirms vai pēc lēmuma pieņemšanas —, uz tām ir jāreaģē, lai neradītu visatļautības precedentu. Ja ne konkursa žūrijas komisijai, tad arhitektu sabiedrībai kopumā vai Latvijas Arhitektu savienības Ētikas komisijai.

Visbeidzot — konkursa nolikums, telpu programma un plānošanas un arhitektūras uzdevums (PAU). Nereti konkursos izvirzītās prasības bijušas pielīdzināmas tehniskā
projekta detalizācijai, citreiz lielāka nozīme piešķirta
arhitektoniskajai idejai. Vieni vēlas radošu brīvību, citiem vieglāk strādāt, ja noteikumi ir strikti un nepārprotami, tomēr ikviens novērtētu LAS izstrādātu paraugnolikumu un konsekventus vērtēšanas kritērijus.

Diskusija notikusi, tomēr gandarījuma nav. Kas tai sekos — vai mazās arhitektu ģimenes sadzīvošanas labad aizmirsīsim par zināmajām problēmām līdz nākamajai reizei? Gan šoreiz, gan citās sarunās par konkursu organizēšanu ir izskanējis gana daudz konstruktīvu priekšlikumu sistēmas uzlabošanai. Ir nokomplektēta gluži jauna LAS Padome un Valde, ir Jauno arhitektu apvienība. Jācer, ka tajās apvienojušies aktīvie un domājošie profesionāļi ir orientēti uz risinājumu, nevis strīdēšanos.