Flandrijas pieredze

Septembrī Intensīvās apmācību programmas Radi Rīgu — Publiskā ārtelpa kā sociālās
atdzimšanas veicināšanas instruments radošā komanda kopā ar Rīgas un valsts
plānošanas speciālistiem viesojās Beļģijā, kur tikās ar Antverpenes un Ģentes vadošajiem pilsētplānotājiem. Iespaidos
dalās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji Andis Kublačovs un Guntars
Ruskuls.

Braucienā iegūtā informācija un
pieredze būtu sadalāma trīs atsevišķos blokos:

1.  Iegūta jauna pieredze un informācija par divu lielāko Flandrijas reģiona
   pilsētu — Antverpenes un Ģentes attīstības un telpiskās plānošanas jautājumiem,
   kas daudzējādā ziņā var būt noderīga veicinot arī Rīgas pilsētas attīstību
2.  Iegūta informācija par Flandrijas reģiona telpiskās plānošanas politiku,
   kas ir izteikti vērsta uz galveno attīstības centru stiprināšanu un apbūves
   kompaktuma veicināšanu. Ar par telpisko plānošanu atbildīgās Flandrijas reģiona
   ministrijas (Iekšlietu ministrija) pārstāvjiem uzsāktas sarunas par interesi un
   iespējām attīstīt kopīgus sadarbības projektus pilsētvides attīstības jomā;
3. Izmantota lieliska iespēja komunicēt par Rīgas pilsētas attīstības un
   plānošanas jautājumiem ar aktīvākajiem viedokļu paudējiem no Latvijas privātā
   sektora arhitektu un plānotāju vides, tādējādi iegūstot gan jaunus kontaktus,
   gan mazinot informatīvo plaisu starp Rīgas domes īstenoto pilsētas attīstības
   politiku un ārpus Rīgas domes institūcijām strādājošo speciālistu viedokļiem
   par to, gan iezīmējot konkrētas turpmākās sadarbības aprises (piemēram,
   aktīvāka viedokļu apmaiņa un speciālistu viedokļu uzklausīšana ārpus projektu
   un plānošanas dokumentu oficiālo sabiedrisko apspriešanu ietvara).

Kopumā jāvērtē, ka pieredzes
apmaiņas brauciens bija noorganizēts ļoti augstā līmenī ar ārkārtīgi piesātinātu
tikšanos, prezentāciju un tematisko apskates objektu programmu. Ņemot vērā sava
darba un kompetences specifiku, galveno uzmanību vērsām tieši uz pilsētas
plānošanas jautājumu risināšanu, gan organizatorisko, gan pilsēttelpas
kvalitātes aspektu ietvaros.

Ir būtiski atzīmēt, ka
pilsētplānošanas kontekstā vēsturiski Ģentes situācija kardināli atšķīrās no
Antverpenes. Ģentē jau ilgstoši ir tikusi piekopta pārdomāta pilsētplānošanas
politika, kas ir acīmredzama arī pašreizējā pilsētas telpiskajā kompozīcijā,
kamēr Antverpenē visaptveroša un sistemātiska pieeja pilsētas plānošanā no
pašvaldības puses tika aizsākta tikai 20. gs. 90. gados. Attiecīgi pilsētai ir
jāsaskaras ar daudz vairāk dažādiem izaicinājumiem un sarežģītākiem
risinājumiem pilsētvides uzlabošanā un dzīves kvalitātes celšanā iedzīvotājiem
kopumā. Tādējādi Antverpeni var lielā mērā salīdzināt ar Rīgu un iedvesmoties
kādā veidā ir iespējams dažādus pilsētas attīstības un pilsētplānošanas
jautājumus risināt vidē, kurā ~80% no visiem īpašumiem ir privāti, ir ļoti
liela iedzīvotāju sociālā dažādība, ir plašas un dinamiskas industriālās un
ostas teritorijas un nav dziļu sakņu visaptverošai pilsētas attīstības
politikai, kurā turklāt aktīvi tiktu iesaistīti arī iedzīvotāji.

20. gs. 90. gados aizsākās
aktīva Antverpenes pilsētas administratīvās pārvaldes restrukturizācija, kas
lielā mērā bija vērsta uz skaidrākas un visaptverošākas pilsētas attīstības
politikas nodrošināšanu. Šajā periodā, piemēram, tika izveidota Pilsētas
arhitekta institūcija, Plānošanas nodaļa, tika īstenotas pirmās apkaimju
revitalizācijas programmas u.tml. 2003.gadā šī restrukturizācija iegāja jau
nākamajā līmenī, domājot par risinājumiem kā efektīvāk virzīt pilsētas
attīstību, tai skaitā vēl aktīvāk iesaistot profesionāļus un sabiedrību dažādu
ar pilsētas attīstību saistītu lēmumu pieņemšanā. Pašas būtiskākās izmaiņas
bija tādas, ka tika savstarpēji nodalītas telpiskās plānošanas /
pilsētplānošanas un konkrētu programmu un projektu īstenošanas kompetences.

Pilsētplānošanas jautājumu risināšana tika deleģēta pašvaldības
Pilsētplānošanas pārvaldei (sastāvdaļa no Pilsētas attīstības departamenta, kas
risina arī mobilitātes jautājumus), kas, piemēram, ir atbildīga par pilsētas
struktūrplāna un mobilitātes plāna sagatavošanu un īstenošanas pārraudzību.
Vienlaicīgi tika ieviesti arī operacionālie instrumenti definētās politikas
īstenošanai — nodibinātas divas autonomas pašvaldības aģentūras, tādējādi
nodrošinot daudz neatkarīgāku darbības veidu, kas balstīts uz skaidrām
vienošanām, deleģējumiem un budžetiem. Šīs divas pašvaldības aģentūras ir AG Stadsplanning, kuras uzdevums ir
vadīt un īstenot konkrētus pilsētas struktūrplānā definētos projektus, un AG VESPA, kuras uzdevums ir funkcionēt
kā sabiedriskais nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānijai, tai skaitā
koordinējot papildus finanšu resursu, Eiropas Savienības fondu un subsīdiju
piesaisti. Papildus pastāv vēl divas nozīmīgas institūcijas, kuras palīdz vadīt
un īstenot pilsētplānošanas un attīstības procesus Antverpenē — t.i. Pilsētas
arhitekta birojs, kas ir tieši padots pilsētas mēram un funkcionē kā vidutājs
starp mēru un pārējām iesaistītajām institūcijām / sabiedrību pilsētplānošanas
procesos, kā arī Telpiskās plānošanas padome, kas sastāv no dažādiem atzītiem
speciālistiem telpiskās plānošanas jomā, kuri nav pašvaldības darbinieku, bet
kuriem par darbošanos šajā padomē pašvaldība maksā simbolisku atlīdzību.
Padomes funkcijas ir nodrošināt neatkarīgu profesionālu vērtējumu un sniegt
padomus saistībā ar telpiskās plānošanas jautājumu risināšanu gan Pilsētas
arhitekta birojam, gan Pilsētplānošanas pārvaldei, gan, nepieciešamības
gadījumā, arī abām iepriekšminētajām pašvaldības aģentūrām.

Bija patiešām prieks dzirdēt
tikai pozitīvas atsauksmes (gan no Pilsētas arhitekta (viņa vizītes laikā Rīgā
š.g. vasarā), gan Telpiskās plānošanas padomes vadītāja, gan Pilsētplānošanas
pārvaldes vadītājas, gan AG Stadsplanning
vadītāja) par šādas sistēmas darbību un tās efektivitāti, kā arī spēju nonākt
līdz vienotam viedoklim dažādos sarežģītos jautājumos. Uzskatām, ka Rīgas
pašvaldībai ir visas iespējas izveidot ja ne gluži tādu pašu, tad vismaz
pamatprincipos līdzīgu pārvaldes sistēmu pilsētplānošanas un projektu
īstenošanas kontekstā, bet kā ļoti svarīgs nosacījums tam būtu struktūrplāna
uzbūves principu ieviešana pilsētas stratēģiskajos plānošanas dokumentos un
finansējuma piešķiršanā šajā struktūrplānā definēto projektu/programmu un
prioritāšu ieviešanā.

Gan Ģentē, gan Antverpenē
pilsētas telpiskais struktūrplāns ir gan kā vīzijas, gan rīcībpolitikas
dokuments, kurš turklāt ir salīdzinoši viegli arī uztverams. Pie tam
struktūrplāni ir tematiski, tie atbilst pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. To
ieviešana notiek definējot prioritārās teritorijas un realizējot
enkurprojektus. Neredzam nekādas juridiskas problēmas šādu pieeju īstenot arī
Rīgas pašvaldībā, vēl jo vairāk pēc jaunā Teritorijas attīstības plānošanas
likuma stāšanās spēkā. Struktūrplāna līmenī netiek pielietots precīzs mērogs,
bet to jāuztver kā politisku plānu, kurš izklāstīts gan telpiski vizuālā, gan
tekstuālā veidā.

Atsevišķas citas atziņas par
Flandrijas pieredzi, kas var noderēt Rīgai, risinot dažādus ar pilsētas
attīstību saistītus jautājumus:

• Iedzīvotājiem ir liela
  ietekme lielo projektu realizācijā, jo plānošana notiek gan reģiona, gan
  pilsētas, gan vietējo apkaimju līmenī (community
  based planning). Piemēram, Ģentē pašvaldība deleģē tā saucamos
  apkaimju menedžerus, kas diskutē ar iedzīvotājiem un attīstītājiem par
  pieņemamāko projekta risinājumu. Projektos, kuros pilsēta, jau pašā sākumā
  nepieļauj atkāpes vienā vai otrā virzienā, sabiedrības iesaistes pasākumi
  tiek aizstāti ar daudz vienkāršākiem sabiedrības informēšanas pasākumiem.
  Šāda pieeja ikvienam rada labāku izpratni par reālajām iespējām ietekmēt
  projekta gaitu un risinājumus.
• Neskatoties uz lielo
  apbūves blīvumu un situāciju, kad lielākā daļa zemju atrodas
  privātīpašnieku rokās, Flandrijas pilsētu pašvaldības ir spējušas rast
  risinājumus privāto zemju un īpašumu ekspropriēšanai, lai varētu veidot
  publisko telpu un/vai sabiedrībai nozīmīgus projektus.
• Publiskajam sektoram ir
  liela nozīme degradēto teritoriju revitalizācijā. Flandrijas valdība
  lielajām pilsētām piedāvā grantu konkursu. Projektu pieteikumiem jāatbilst
  2 nosacījumiem:
  • tām jāatbilst vismaz
    apkaimes līmenim un jādod jauna dinamika šai teritorijai;
  • jāpiesaista viens vai
    vairāki privātā sektora pārstāvji ~ min. 30% kopfinasējuma.
• Pastāv arī tā saucamie
  koncepta granti, kurus atvēl ekspertiem, kas palīdz izstrādāt pilsētas
  telpisko vīziju.
• Zinot Latvijas negatīvo
  pieredzi, īpaši unikāls šķita rezultāts Antverpenes pašvaldības un valsts
  dzelzceļa kompānijas sadarbībai. Pēc apmēram vienu gadu ilgām diskusijām
  dzelzceļa kompānija par 1 eiro pārdeva pilsētai ~19 ha savas teritorijas,
  kas jau vairākus gadus bija pamesta un netika vairs izmantota savām
  iepriekšējām funkcijām dzelzceļa kravu šķirošanai, pārkraušanai un
  uzglabāšanai. Šajā teritorijā pašvaldība, sadarbojoties ar iedzīvotājiem,
  izveidoja plašu parku Spoor Nord
  ar aktīvās un pasīvās rekreācijas iespējām. Savukārt atlikušos ~6 ha
  dzelzceļa zemes pašvaldība atļāva attīstīt pašai dzelzceļa kompānijai kā Eurostation kompleksu — biznesa
  kvartāla projektu ar augstu apbūves intensitāti.
• Flandrijā ar plānošanas
  palīdzību tiek risināti un regulēti visdažādākā profila jautājumi. Kā
  viens no netradicionālākajiem piemēriem varētu tikt minēts Antverpenes «sarkano
  lukturu» kvartāls, kur starp dažādiem izklaides iestādījumiem plānoti tiek
  novietotas veselības pārbaudes, sabiedriskās kārtības uzturēšanas u.c.
  sabiedriskās iestādes, kā arī augstā līmenī tiek uzturēta publiskās
  ārtelpas kvalitāte, tādā veidā paaugstinot kvartāla drošību un prestižu.
  Saistot šo pieredzi ar Rīgas plānošanu, iespējams, nākotnē varētu rast
  efektīvu un veiksmīgu risinājumu azartspēļu industrijas iestāžu
  lokalizēšanai.
• Flandrijā redzētie sociālo
  māju projekti tehniski atstāja ļoti labu iespaidu, taču tā kā šajās mājās
  netiek paralēli atvēlētas platības arī ekonomiski turīgākiem
  iedzīvotājiem, norisinās iedzīvotāju segregācija un tas atstāj negatīvu
  iespaidu arī uz pilsētvides kvalitāti. Pēc iespējas arī Rīgai būtu
  jāmēģina izvairīties no šādas kļūdas atkārtošanas, lai gan tas nebūt nav
  viegls uzdevums.
• Daudzfunkcionāla ūdensmalu
  attīstība. Kopumā redzētie ūdensmalu projekti ir mazāk ambiciozi kā
  piemēram Amsterdamā vai Kopenhāgenā, tomēr atzīmējami likās uz tiltiem
  speciāli veidoti skatupunkti, kas dod iespēju iedzīvotājiem baudīt plašu
  pilsētas ainavu. Ievērības cienīga ir arī Ģentes pašvaldības iniciatīva
  atdzīvināt vairākus pilsētas kanālus, kas pēckara periodā tika aizbērti,
  izveidojot tur autostāvvietas un citas funkcijas.
• Prioritāte gājējiem,
  velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam, ieviešot ne tikai
  motivējošos, bet arī ierobežojošos pasākumus privātā autotransporta
  izmantošanai pilsētas centrā. Inovatīvs likās tā saucamais «sarkanā
  paklāja» risinājums — ar sarkanu bruģi noklātas ielas, kur velobraucējiem
  ir galvenā prioritāte, bet pilnībā neizslēdzot no satiksmes pārējos
  dalībniekus. Daudzviet un jo īpaši uz vietējās nozīmes ielām ir mākslīgi
  sašaurināti ielu profili, izveidoti dažādas ģeometrijas ātrumu
  ierobežojoši vaļņi, izvietotas puķu dobes u.tml., tādējādi samazinot šo
  ielu pievilcību jebkāda veida tranzīta satiksmei, kopumā veicinot
  pilsētvides uzlabošanos un tās draudzīgumu iedzīvotājiem.
• Flāmu plānotāji uzskata,
  ka teritorijām ap dzelzceļa stacijām ir augstākais jeb A-novietojums, jo
  tie ir daudzveidīgi un ērti sasniedzami punkti, un tāpēc ap tiem ir
  visdārgākie īpašumi un ir pamatoti attīstīt arī apbūvi ar visaugstāko
  intensitāti.
• Pazemes telpas izmantošana
  transporta infrastruktūras attīstībai un pilsētvides kvalitātes celšanai
  virszemes līmenī. Visuzskatāmākie piemēri ir veiktais Antverpenes
  centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves projekts, kurā ir vairāki pazemes
  līmeņi, Ģentes centrālās stacijas un tai pieguļošās apkaimes reģenerācijas
  projekts, tuneļi (tai skaitā gājēju) un daudzās apakšzemes autostāvvietas.
• Domājot par bieži vien
  problemātiskajām attiecībām starp Rīgas Brīvostas īstenoto darbību un
  attīstības iecerēm un Brīvostai pieguļošajām dzīvojamām apkaimēm, labs
  piemērs šķita Antverpenes pilsēta, kurā ļoti uzskatāmi varēja redzēt kvalitatīvas
  un dinamiskas pilsētas līdzāspastāvēšanu ar lielmēroga industriālajiem un
  ostas rajoniem, tādējādi nodrošinot gan pilsētvides kvalitāti, gan
  pilsētas ekonomisko dzīvotspēju. Šajā kontekstā Rīgai būtu jāturpina
  iecerētais attiecībā uz ostas saimnieciskās darbības koncentrēšanu un tās
  virzīšanu tālāk prom no pilsētas centra tuvāk Daugavas ietekai jūrā.
• Sadarbība starp pašvaldību
  un valsti lielu infrastruktūras projektu īstenošanā (piemēram, Ziemeļu
  savienojums Antverpenē jeb Ziemeļu koridors Rīgā). Šī sadarbība Flandrijā
  izpaužas ne tikai kā tiesisks atbalsts pašvaldību projektu īstenošanai,
  bet arī kā finansiāls un projektu vadības atbalsts no valsts puses,
  izvērtējot konkrētā projekta mērogu un ietekmi uz reģiona attīstību.

Kopumā braucienu vērtējam kā
ļoti noderīgu, gan no izziņas, gan kontaktu, gan jaunu ideju viedokļa. Kā
būtiskāko ieteikumu mēs izdalītu ideju par Rīgas attīstības plāna pilnveidošanu
vai pārstrādāšanu, attīstot to par telpisku struktūrplānu, tai skaitā grafiski
norādot un aprakstot prioritārās attīstības teritorijas un projektus, un
attiecīgi izveidojot atbilstošu īstenošanas shēmu šīs politikas īstenošanai
praksē (skatīt piemēru no Antverpenes struktūras).

Mums bija prieks un gandarījums
par komunikāciju ar projektā Radi Rīgu
iesaistītajiem Latvijas arhitektiem un plānotājiem, kas brauciena laikā bija
iespējama daudz brīvākā un radošākā atmosfērā nekā tas būtu iespējams ikdienā.
Šāda veida komunikācija nodrošina savstarpēju izpratni par publiskā un privātā
sektora sadarbību kvalitatīvas pilsētvides projektu attīstībai. Pilsētas
attīstības departaments arī turpmāk aktīvi līdzdarbosies projekta Radi Rīgu realizācijas nodrošināšanā.