Vasarīgi, skaisti, poētiski un arī pārsteidzoši un rosinoši — tāds bija pirmais iespaids par Valmieras teātra festivāla instalāciju, kas jūlija beigās uzmirdzēja sociālajos tīklos. Īslaicīgā, gaistošā būve, kas vienlaikus ir gan struktūra, gan telpa, atbilda ne vien instagrama arhitektūras kvalitātēm, bet eksperimentālā un sociālā rakstura dēļ, kā arī pateicoties nenoliedzamajam estētiskajiem aspektiem, tā noteikti var pretendēt arī uz kādu no Latvijas Arhitektūras gada balvām.
Pop-up pilsēta Valmieras centrā
Projekts: Augstskolas RISEBA starptautiskā arhitektūras un pilsētplānošanas vasaras skola “FestivaL’and” Valmierā (2018). |
Projekta vadītāja un vasaras skolas kuratore: Dina Suhanova, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāte.
No 24. jūlija līdz 4. augustam Valmierā notika starptautiska īslaicīgās arhitektūras un pilsētplānošanas vasaras skola “FestivaL’and”, ko organizēja Augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāte (FAD) sadarbībā ar Valmieras vasaras teātra festivālu (VVTF). Šāda mēroga vasaras skolu RISEBA FAD rīkoja pirmo reizi. Vasaras skolas laikā Valmieras pašā centrā — Hanzas laukumā tika radīta poētiska arhitektoniska struktūra — pilsēta pilsētā, kas uz trīs dienām kļuva par lokālās pilsētvides saistošāko un aktīvāko novietni.
Valmieras vasaras teātra festivāls jau trešo gadu darbojas kā pilsētvides laboratorija, identificējot un no jauna atklājot vietas un nevietas pilsētā, kas uz dažām dienām kļūst par skatuvēm teātra izrādīšanai un performancēm. Īstenojot sadarbību ar augstskolu vasaras skolas laikā tika veidota jauna publiskās ārtelpas pieredze Valmieras kontekstā.
Vasaras skolā piedalījās 15 bakalaura un maģistra līmeņa arhitektūras, urbānisma, vides mākslas, būvniecības un interjera dizaina studenti no septiņām valstīm — Meksikas, Ungārijas, Bulgārijas, Spānijas, Dienvidkorejas, Ukrainas un Latvijas.
12 dienu laikā jaunieši kopā ar mentoriem, arhitektu un scenogrāfu Didzi Jaunzemu, ainavu arhitektu un urbānistu Aigaru Lauzi, scenogrāfu un galdnieku Rudolf Bekic, izstrādāja idejas un realizēja teātra festivāla epicentru Hanzas laukumā Valmieras centrā starp Sv.Sīmaņa baznīcu, Valmieras Drāmas teātri un lielveikalu.
Pirmajā vasaras skolas nedēļā notika darbs pie idejām grupās pasniedzēju vadībā, eksperimenti ar pieejamajiem būvmateriāliem (finiera saplāksnis, koka dēļi, brusas un latas, koka līstes), ideju arhitektoniskā un konstruktīvā risinājuma nofiksēšana. Otrajā nedēļā notika intensīvi būvdarbi – piecās dienās parasti tukšajā laukumā atbilstoši festivāla iecerei “izauga” pop-up pilsēta ar Latvijas Goda apļa skatuvi un ugunskura vietu, informācijas centru, ēdināšanas zonu, bērnu laukumu un brīvdabas kinoteātri. Daudzveidīga funkcionālā programma izkārtota regulārā 2,5 x 2,5 m tīklveida plānā. Virs koka konstrukciju režģa tika realizēta ideja par stilizētiem koku stāviem, vēlāk ar kustības un gaismas efektiem radot maģiska meža ilūziju. Festivāla centrs oficiāli tika atklāts 3. augustā, un no piektdienas pēcpusdienas līdz pat vēlai svētdienas naktij to apdzīvoja teātra festivāla viesi un valmierieši. Pēc trīs dienām konstrukcijas tika demontētas; materiāla atlikumus paredzēts pārizmantot nākamajā festivālā.
Vasaras skola bija veltīta idejai par mūsdienīgu paviljonu tipa arhitektūru kā katalizatoru sākotnēji nemanāmiem, bet nozīmīgiem pārmaiņu procesiem pilsētvidē. Pop-up pilsētas unikalitāte slēpjas tās īslaicīgumā — vasaras skola parādīja, ka šāda gaistoša arhitektūra un pilsētbūvnieciska iejaukšanās var atstāt iespaidu uz cilvēku urbānās telpas uztveri, publiskās ārtelpas lietojamības pieredzi, veidot iedzīvotājiem draudzīgu pilsētvidi un ilgtermiņā kalpot kā rīks pilsētu plānošanā un iedzīvināšanā.
Valmiera attīstās kā ekonomiski jaudīga, industriāla, bet zaļa pilsēta, taču atšķirībā no tādām reģionu pērlēm kā Cēsis, Kuldīga, Liepāja, līdz mūsdienām saglabājusies tikai neliela daļa no tās pilsētbūvnieciskā un arhitektūras mantojuma. Pop-up pilsēta tapa Valmieras centrā kādreizējās vecpilsētas teritorijā starp liela mēroga objektiem, kas būvēti dažādos gadsimtos — baznīca, teātris, lielveikals, pilsētas dome — veidojot cilvēciski uztveramu mērogu un piedāvājot neierasti izmantot un apdzīvot līdz tam “sterilo” centra laukumu.
Vasaras skolas programmu papildināja meistarklases un diskusijas ar citiem profesionāļiem no teātra, dizaina, arhitektūras un laikmetīgās mākslas jomām — ar VVTF radošo direktoru scenogrāfu un režisoru Reini Suhanovu, arhitektu, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes vadītāju Jāni Dripi, arhitektiem un dizaineriem no Beļģijas — Małgorzata Maria Olchowska, York Bing Oh, igauņu arhitektu Ralf Lõoke (arhitektu birojs “Salto architects”), mākslinieku Andri Eglīti.
Dalībnieki — studenti: Ingrid Valdés Gonzalez, Julia Hegymegi, Mario Pérez Selim, Ricardo Alexis Barrientos Gonzalez, Vladislav Nedelev, Kseniia Ponomarenko, Kim Tae Won, Bogdan Piskun, Yegor Artyukh, Paola Esmeralda Meza Gutierrez, Kitija Ozoliņa, Ieva Kaupuža, Renāte Taurīte, Roberta Solovjova, Elīna Zuravļeva.
Finansiālais atbalsts: Latvijas valsts stipendijas ārvalstu dalībniekiem no “Valsts izglītības attīstības aģentūras”, Augstskola RISEBA, Valmieras pilsētas pašvaldība.
Sadarbības partneri: Valmieras vasaras teātra festivāls, Valmiermuižas alus darītava, Valmieras drāmas teātris, kafejnīca “Tērbata”, kafejnīca “Bastions”, PIKC “Valmieras tehnikums” u.c.
Festivāla centrs tika realizēts sadarbībā ar “Latvijas Goda aplis”, “Byko-Lat”, “Latvijas Finieris”, “Delve2”, “Ramirent” u.c.
