Fēna darbi paša projektētajā paviljonā Oslo

«Augusta pirmās brīvdienas bija pēdējais brīdis, kad Norvēģijas Nacionālā muzeja Arhitektūras filiālē Oslo paspēt apskatīt pazīstamākā norvēģu arhitekta, 1997.gada Prickera prēmijas ieguvēja Sveres Fēna izstādi Architect Sverre Fehn. Intuition—Reflection—Construction, kura, rādot arhitekta zināmākos 32 darbus, Fēna dizainētajā izstāžu paviljonā durvis vēra šāgada 6.martā.» Teksts un foto: Anete Eglīte, 2008.

Paviljons piekļaujas pēc ievērojamā norvēģu arhitekta Kristiana
Heinriha Groša [Christian Heinrich Grosch] projekta 1830.gadā
uzbūvētajai ēkai. Abu ēku simbioze ir saskanīga, jo Svere Fēns [Sverre
Fehn, 1924] bijis arī vecā apjoma rehabilitātors. Izstāžu paviljona
plānā ir kvadrāts, tas iekļaujas Groša projektētās ēkas pagalmā —
dārzā. Galvenā ieeja muzejā organizēta caur Groša ēku, kurā saglabāta
neliela konferenču telpa, izstāžu zāle, kafejnīca un grāmatu veikals.
Jaunais apjoms ir vidēji liela telpa ar izstādēm nepieciešamajām
funkcijām. Risināts stiklā un betonā, tas padarīts dinamisks ar niansēm
— raupjām betona faktūrām, ritmiskiem koka klājumiem, nelielu izliekumu
griestu plaknē, kā arī jauno un veco ēkas savienojošo portālu.

Fēna
projektētais paviljons ir inerts pret apkārtējo vidi, jo stiklotā kuba
sienas no ielas telpas atdala betona mūris. Mūris nav nepārtraukts, tas
tiek dinamiski lauzts ar slīpi vērstiem atvērumiem, kuri paver skatu uz
ielu. Tā ir kā atsauce uz blakus kvartālā esošā pils nocietinājuma
laukakmeņu mūra sienu. Paviljona interjerā betona sienas kalpo kā fons
izstādāmajiem darbiem. Paviljons pildīts ar saules gaismu, gaismēnu
spēles padarot maigākas ar vieglām stikla žalūzijām. Dienasgaismas
klātesamība izstāžu paviljonu dara ļoti mājīgu. Arhitekts vienlīdz
precīzi un pārdomāti spējis attīstīt eksterjeru, vienlaikus izjūtot, kā
tas būs sajūtams interjerā. Tāpēc cilvēks ēkā jūtas kā loģiska un
harmoniska telpas sastāvdaļa. Pārseguma forma deva nejaušu pārsteigumu:
nostājoties paviljona telpas centrā, tiku pakļauta akustikas likumiem —
dzirdēju savu soļu nepārtraukto dunoņu.

Fēna darbu izstāde
aizņēma divas zāles — vienu vecajā ēkā, otru jaunajā paviljonā. Katrs
planšetēs apskatāmais objekts uzmodelēts maketā, kas ļauj labāk izprast
tā iekļaušanos apkārtējā vidē vai detalizētāk demonstrē kādu
konstruktīvo risinājumu. Izstādi viegli uztvert, pārsteigumu nav, jo,
iespējams, tādus spēj sagādāt vienīgi izstādīto objektu apskate dabā.
Diemžēl lielākā daļa realizēto Fēna projektu atrodas ārpus Oslo,
izkaisīti krāšņajā, taču skarbajā Norvēģijas ainavā. Tālab vērtīgākais,
ko apskates laikā var izjust, ir pats jaunais izstāžu paviljons. Tajā
nav nejaušību, detaļas ir pārdomātas un precīzi izpildītas, radot
šķietamību, ka tas raksturīgi visiem arhitekta darbiem.

Atmiņā
palicis fragments no izstādes materiāliem — Fēns pie lielām papīra
loksnēm, kas klāj sienu arhitekta birojā, uz kurām ar roku skicētas
detaļas un konstrukcijas pilnā mērogā. Zīmulis un ota viņa rokās ir kā
instruments ne tikai arhitektonisko risinājumu meklējumos, bet kā
dienasgrāmata savu ikdienas gaitu un pārdzīvojumu atainošanā. Izstādē
demonstrētās Fēna skices tapušas ar bērnišķīgu vieglumu.

Pēc Oslo ekspozīcija Architect Sverre Fehn. Intuition—Reflection—Construction
ceļos uz Venēcijas biennāles arhitektūras izstādi, kur tā tiks
izstādīta Fēna dizainētajā Norvēģijas paviljonā. Tā ir vēl viena
iespēja izbaudīt arhitekta sniegumu un viņa darbu retrospekciju
vienkopus.

Autore izsaka personīgu pateicību Sandrai Treijai, Vēsmai Konterei McQuillan un Indrai Ķempei

A4D piebilde.
Norvēģijas Arhitektūras muzeja sākotnējā dibinātāja ir Norvēģijas
Arhitektu savienība, 1975. 1998.gadā muzeju kvalificē par fondu,
2003.gadā — par Nacionālā muzeja daļu. 2005.gada martā to aizvēra, lai
2008.gada martā atklātu jaunā adresē — rekonstruētā vēsturiskā ēkā ar
izstāžu paviljona piebūvi dārzā. 2001.gadā muzeja vēlmei pārcelties, ko
plaši atbalstīja mediji, piekrita arī valdība. Lēmumu stimulēja norvēģu
rūpnieka Jens Ulltveit Moe 3.3 miljonus latu lielais dāvinājums šim
projektam.