Autori: Nams
Pasūtītājs: Dzirnavu 36
ŽŪRIJAS VĒRTĒJUMI
Atšķirībā no pārējiem žūrijas nominētajiem objektiem, kuru vērtējumā dominēja pilsētbūvnieciskie kritēriji, šī ēka vērtēta tieši no arhitektūras aspekta. Kaut arī koka ēkas ir nozīmīga Rīgas centra pilsētvides sastāvdaļa un šis ir viens piemērs tam, ko gan ar šīm mājām iespējams izdarīt, žūrija kritizēja konkrēto arhitektūras pieeju un vēl jo vairāk ― iegūto rezultātu.
Arhitektūras kā mākslas profanācija. Tā vietā, lai izvēlētos kādu konsekventu projekta attīstības virzienu ― restaurāciju vai laikmetīgu jaunbūvi, ēkas projekta autoru un pieminekļus sargājošo institūciju sadarbības rezultātā tapis dīvains kompromiss. Būves tehniskais izpildījums negrezno Rīgas centru.
ŽŪRIJAS KOMENTĀRI
Kristaps Ģelzis
Mākslinieks
«Klaunu arhitektūra». Neredzu nevienu racionālu iemeslu jokiem šajā vietā.
Ja tā būtu pacēlāju un domkratu biroja ēka, tad vēl būtu jelkāds konteksts rekonstrukcijas idejai.
Renārs Putniņš
GMARP
Objekts neradītu tādas problēmas, kā pārējie šajā sarakstā, ja nenestu postošu attieksmi pret vēsturisko pilsētvidi.
- Ja RVC AZ TIAN ietvertā prasība pret koka apbūvi un tās telpisko vietu pilsētā ir pamatota, tad, izejot no tās, šim Jāņa Baumaņa projektētajam namam, bija jāpaliek savā vietā ne tikai plānā, uz ko norāda būvniecības ierosinātāji, bet nevajadzēja mainīt arī tā novietni pa vertikāli. Šāda interpretācija izsmej un devalvē Rīgas seju, parādot, ka var apiet prasības pret vidi arī šādā, klaji formālā veidā.
- Ja tika pieņemts lēmums būvēt jaunu ēku ielas frontē, vecās ēkas vietā, tad nevajadzēja koķetēt ar veco ēku. Sekojoši, jāļauj to vai nu pārvietot, vai nojaukt. Tādejādi iegūstot iespēju pilnvērtīgi uzprojektēt un uzbūvēt jaunu ēku bez kādas mocīšanās ar veco koka namu.
- Rezultātā nav vairs vēsturiskās substances un zudusi iespēja radīt ko jaunu, kvalitatīvu. Dubults čiks ar nelabu pēcgaršu.
Pēteris Blūms
Konvents
Prologs: skaisti, ja defektus māk pārvērst par efektiem.
1. cēliens: publiski solījumi arhitektūras vecmeistara J.F.Baumaņa vēlā klasicisma koka arhitektūras reliktu pacelt uz stikla kalna un tā virsotnē restaurēt kā šedevru un oriģinālu. 2. cēliens: šedevru nojauc ar buldozeru. 3. cēliens: būvniecības gaitā šedevru neizdodas atjaunot, uztaisa kaut ko, jo tik augstu neviens neko neredz. Stikla kalns arī kaut kā sanāca ne tāds.
Epilogs: stulbi, ja efektus izdodas padarīt par defektiem.
Nams paliek nams.
hehe
Ir tāds jēdziens – interšu konflikts, ieintersētība, kas saistās ar objektivitāti utt. R.Putniņa k.gam laikam gan šie jēdzieni ir sveši. Tie kas zin, tie sapratīts. Citi cilvēki atturētos spriest par šādu jautājumu Tavā situācijā… zinātāji sapratīs…
Ar ko tad man ir interešu konflikts? * Ar to , ka esmu bijis šīs studentu korporācijas biedrs? * Ar to, ka sākuma stadijā pirms "NAMS"nepārņēma projektēšanas darbus (pirms septiņiem gadiem) radīju dažas skices šai vietai? * Ar to , ka mans profesionālais (arī tā laika) viedoklis nesakrita ar projekta galveno investoru -ASV filistru viedokli( pilnīga neizpratne par vēsturiskajām vērtībām) un daļēji pateicoties tam mūsu ceļi attiecībā pret šo projektu šķīrās? * Ar to , ka man likās nepieņemama koncepcija: "sakrāmēsim vienu virs otras četrus vecās ēkas dublikātus, ja jau pilsētai tā vajag tās vecās ēkas"?(vēl jo projām man ir… Lasīt vairāk »
Nezinu kurš "renovēja" doto ēku, varbūt "interšu konflikts".
Redzu šhobrīd citu jautājumu, kas būtu darāms lai šādas "renovācijas" neatkārtotos, kungi ?
P.S. Aizstāvība, uzbrukums, kāršu partija. Kas veido Rīgas arhitektūru ?
Labrīt,
Manuprāt, prātīgi būs, ja Tu Renār nevis uzbruktu visiem, pa labi un pa kreisi, bet izmantotu Lieldienu laiku, lai pārdomātu, ko Tu un citi, viedie un neviedie, Latvijas arhitekti varētu labāk un civilizētāk darīt.
Viens lūgums – brīvā brīdī lūdzu apskaties svešvārdu vārdnīcā vārda investors jēgu. Diezin vai godājamos filistrus, kas ZIEDOJA naudu mūsu C!Q! būvniecībai, var nosaukt par investoriem.
Priecīgas lieldienas,
Filistrs Osvalds Sausverds, Lettgallia
īstenībā, varētu būt, ka ideja par ēku pacelšanu vai "sakraušanu" nemaz nebija ne pasūtītāju uzspiesta, ne arī radīta tajā laikā, kad vēl nebija Pilsētas arhitekta biroja, līdzīgu sarežģītu objektu izskatīšanas un apspriešanas tika organizētas LAS’ā tajās apspriešanās ideja par ēkas pacelšanu tika pat rekomendēta – ja mani atmiņa neviļ – un nav jau arī vienīgais gadījums Rīgas centra jaunbūvju ainavā, kur pēc atsevišķu vides aizstāvju vērtējuma – tieši tā arī vajag darīt, piemēram – koka ēkas(arī nepieminekļa!) fragmentu iekļaut jaunas ēkas fasādē, būvēt UZ tās, vai, ja ne savādāk, tad ZEM, kā šajā gadījumā iespējams, ka arhitektam un pasūtītājam tā… Lasīt vairāk »
Man diezgan bieži sanāk iet garām šai ēkai un man ļoti patīk tās jaunais izskats. Arhitekti var spriedelēt, kas kur un kā iederās, bet man patīk!
.
CITĀTS NO I.L. VIEDOKĻA: "cik pamatotas un uz ko balstītas ir prasības saglabāt, atjaunot un ar citām neaizstāt ēkas, kas NAV arhitektūras un(vai) kultūras Valsts pieminekļi, un vai šāda prakse ar senāko būvapjomu OBLIGĀTU integrēšanu jaunbūvēs tomēr nav zināmā pretrunā ar pašu arhitektūras kā pilsētvides attīstības jēgu" Nu ko, var būt arī šāda, nenoteikta attieksme pret evolūciju ēkās, pilsētās, vidē. Vispār jau tipiski un egocentriski laikā un telpā. Tad jau sanāk, ka vienīgais ķultūras vērtības kritērijs ir būšana vai nebūšana valsts reģistrā. Un vispār, visi tie vecie krāmi ir tikai bezgalīgs apgrūtinājums visiem jauniem un spējīgiem. Lai jau veicas, kolēga,… Lasīt vairāk »
man liekas ka daiļais nams Brīvības un Ģertrūdes ielu stūrī ir nepelnīti aizmirsts, jo tas tik brīniškīgi sačakarē visu mikrorajona arhitektūru.
Arī man patīk! Jo sevišķi asprātīgi izskatās koka mājiņas balkona saruna ar viesnīcas balkonu! Kronbergs apgalvo, ka tā esot nejaušība. Nu un tad! Ļoti jautri ir sanācis.
Piekrītot augstāk skatāmajam P.Blūma komentāram, jāatzīst, ka ideja tās sākuma stadijā ir bijusi lieliska. Diemžēl īstenojums klibo uz abām kājām vienlaicīgi. Vēl jo vairāk atjaunotajam koka namam ir visnotaļ attāla līdzība ar tā oriģinālu. Žēl idejas.
Stikla kalns ir un paliek stikla kalns, lai kur arī tas būtu. Tikai šeit tā noteikti nav. Un J.F. Baumaņa Saulcerīte izskatās zaudējusi savu īsteno būtību.
Ja saglabājam koka arhitektūru, būtu labi to necelt tik tuvu dievu panteonam (proti, mirstīgo acīm neskatāma rekonstrukcija).
Ideja laba, varbūt bijusi pat doma par iekļaušanos vides kontekstā (diemžēl vide nebija draudzīga:)), bet šoreiz pozitīvs publikas vērtējums nespīd.
Dīvaini… It kā pat būvmateriālu izmantojums apdarē atbilst latviešu mentalitātei (kā nekā koks+cementjava(?)) – bet par pretenciozu (atsaukšos uz P.Blūma minēto "stikla kalnu") un reizē par prastu latvietim.
Nams paliek nams.
hehe
Ir tāds jēdziens – interšu konflikts, ieintersētība, kas saistās ar objektivitāti utt. R.Putniņa k.gam laikam gan šie jēdzieni ir sveši. Tie kas zin, tie sapratīts. Citi cilvēki atturētos spriest par šādu jautājumu Tavā situācijā… zinātāji sapratīs…
Ar ko tad man ir interešu konflikts? * Ar to , ka esmu bijis šīs studentu korporācijas biedrs? * Ar to, ka sākuma stadijā pirms "NAMS"nepārņēma projektēšanas darbus (pirms septiņiem gadiem) radīju dažas skices šai vietai? * Ar to , ka mans profesionālais (arī tā laika) viedoklis nesakrita ar projekta galveno investoru -ASV filistru viedokli( pilnīga neizpratne par vēsturiskajām vērtībām) un daļēji pateicoties tam mūsu ceļi attiecībā pret šo projektu šķīrās? * Ar to , ka man likās nepieņemama koncepcija: "sakrāmēsim vienu virs otras četrus vecās ēkas dublikātus, ja jau pilsētai tā vajag tās vecās ēkas"?(vēl jo projām man ir… Lasīt vairāk »
Nezinu kurš "renovēja" doto ēku, varbūt "interšu konflikts".
Redzu šhobrīd citu jautājumu, kas būtu darāms lai šādas "renovācijas" neatkārtotos, kungi ?
P.S. Aizstāvība, uzbrukums, kāršu partija. Kas veido Rīgas arhitektūru ?
Labrīt,
Manuprāt, prātīgi būs, ja Tu Renār nevis uzbruktu visiem, pa labi un pa kreisi, bet izmantotu Lieldienu laiku, lai pārdomātu, ko Tu un citi, viedie un neviedie, Latvijas arhitekti varētu labāk un civilizētāk darīt.
Viens lūgums – brīvā brīdī lūdzu apskaties svešvārdu vārdnīcā vārda investors jēgu. Diezin vai godājamos filistrus, kas ZIEDOJA naudu mūsu C!Q! būvniecībai, var nosaukt par investoriem.
Priecīgas lieldienas,
Filistrs Osvalds Sausverds, Lettgallia
Neredzu kam es esmu uzbrucis, vai varētu man norādīt,kādu personisko attieksmi (par piemēru, tā māja ir riebīga, nesmuka utt, subjektīvi faktori)?
Labi, lai notiek , kļūdījos ar naudas devēju definējumu. Tas, ka ziedo un uzspiež savu pasaules redzējumu ,kas nebūt nesakrīt ar Rīgas interesēm, vai tas ir OK?
Ja atbilde apstiprinoša, vairs nav komentāru.
Bet jebkurā gadījumā, priecīgas Lieldienas!
ex com! Renārs Putniņš (dipl.arh.)
īstenībā, varētu būt, ka ideja par ēku pacelšanu vai "sakraušanu" nemaz nebija ne pasūtītāju uzspiesta, ne arī radīta tajā laikā, kad vēl nebija Pilsētas arhitekta biroja, līdzīgu sarežģītu objektu izskatīšanas un apspriešanas tika organizētas LAS’ā tajās apspriešanās ideja par ēkas pacelšanu tika pat rekomendēta – ja mani atmiņa neviļ – un nav jau arī vienīgais gadījums Rīgas centra jaunbūvju ainavā, kur pēc atsevišķu vides aizstāvju vērtējuma – tieši tā arī vajag darīt, piemēram – koka ēkas(arī nepieminekļa!) fragmentu iekļaut jaunas ēkas fasādē, būvēt UZ tās, vai, ja ne savādāk, tad ZEM, kā šajā gadījumā iespējams, ka arhitektam un pasūtītājam tā… Lasīt vairāk »
Man diezgan bieži sanāk iet garām šai ēkai un man ļoti patīk tās jaunais izskats. Arhitekti var spriedelēt, kas kur un kā iederās, bet man patīk!
.
CITĀTS NO I.L. VIEDOKĻA: "cik pamatotas un uz ko balstītas ir prasības saglabāt, atjaunot un ar citām neaizstāt ēkas, kas NAV arhitektūras un(vai) kultūras Valsts pieminekļi, un vai šāda prakse ar senāko būvapjomu OBLIGĀTU integrēšanu jaunbūvēs tomēr nav zināmā pretrunā ar pašu arhitektūras kā pilsētvides attīstības jēgu" Nu ko, var būt arī šāda, nenoteikta attieksme pret evolūciju ēkās, pilsētās, vidē. Vispār jau tipiski un egocentriski laikā un telpā. Tad jau sanāk, ka vienīgais ķultūras vērtības kritērijs ir būšana vai nebūšana valsts reģistrā. Un vispār, visi tie vecie krāmi ir tikai bezgalīgs apgrūtinājums visiem jauniem un spējīgiem. Lai jau veicas, kolēga,… Lasīt vairāk »
Likteņa ironija – ar pilnu pārliecību aizstāvu un būtu gatavs arī parakstīties par ēkas Uzvaras bulv 2 saglabāšanu, redzu arī veidu, kā tā mierigi varēja tikt sabloķēta ar jauno LNB lai neizskatās pēc kasīšanās, bet ari tā sauktais tagadējais "Triangula bastions" ir inspirets ar vislabākajiem(?) nodomiem, bet dzīves attīstībai, kā izrādās, ir savas, arī politekonomiskas likumsakarības – nezinu, kurš arhitekts tagad, kā par Valsts iestādi ar pārtikas lielveikalu un bez autonovietnēm gribētu par to parakstīties.. un es nerunāju par estētiku, fasāžu detalizāciju uc arh niansēm, bet – kā par objektu vispār – ar saviem izmēriem, raksturu un atrašanos Vecpilsētas ainavā… Lasīt vairāk »
man liekas ka daiļais nams Brīvības un Ģertrūdes ielu stūrī ir nepelnīti aizmirsts, jo tas tik brīniškīgi sačakarē visu mikrorajona arhitektūru.
Principā grūti nociesties. Es vispār šito lietu, māju uz mājas, redzēju jau pamatīgi pirms 6-7 gadiem, iz klienta kopiera realizētas,ar nodomu, ja jau pilsēta un VKPAI grib, lai dabon, tikai vertikālajā nobīdē savi 10-13 metri,apakšā komercija ASV izpratē ahūni logi un daudz komercinformācijas. Tā ka vainot LAS’u rezultātā var tikai tik daudz, cik piekrita šādam risinājumam, nevis tā radīšanai. Ja jau autori bija tik droši par esošās ēkas nevērtību, tad arī vajadzēja radīt jaunu simbolu (studentu korporācija 21.gs. ir nopietns simbolisks izaicinājums) nevis par jaunu viduvēju ēku ar brošu pie cepures,kas it kā simbolizē to pašu veco korporāciju un rezultātā… Lasīt vairāk »
es jau arī nesaku, ka LAS vainīgs, bet gan – apspriešana notika LAS telpās… vispār nemeklēju vainīgos 🙂 drīzāk – mēģinu izprast cēloņus
Arī man patīk! Jo sevišķi asprātīgi izskatās koka mājiņas balkona saruna ar viesnīcas balkonu! Kronbergs apgalvo, ka tā esot nejaušība. Nu un tad! Ļoti jautri ir sanācis.
Bet, tomēr Skujiņas kundzei, vēlētos pajautāt argumentāciju,kāpēc patīk, šāds ,teiksim parasts huligānisms ( par ideoloģisku-māksliniecisku hepeningu to varētu vēl dēvēt, ka no tiesas augšas namiņš būtu autentisks un restaurēts, nevis +- uz aci sanaglots , kaut kas līdzīgs, lai tikai ikdienas lietotājam acīs nekristu ) un savukārt apakšējais nams būtu pārliecinošs postaments ( par piemēru it kā zeme konkrētās ēkas izmērā ar visiem vēsturiskajiem horizontālajiem slāņiem par metriem 12 izbīdījusies), nevis parasta fona būve. Vismaz man liekas, un liekas ,ka ne man vienam, lai izpildītu šādu salto mortale (huligānisks triks ar vecās ēkas pārbīdi pa vertikāli) iekš RVC vides, izpildījumam… Lasīt vairāk »
Piekrītot augstāk skatāmajam P.Blūma komentāram, jāatzīst, ka ideja tās sākuma stadijā ir bijusi lieliska. Diemžēl īstenojums klibo uz abām kājām vienlaicīgi. Vēl jo vairāk atjaunotajam koka namam ir visnotaļ attāla līdzība ar tā oriģinālu. Žēl idejas.
Stikla kalns ir un paliek stikla kalns, lai kur arī tas būtu. Tikai šeit tā noteikti nav. Un J.F. Baumaņa Saulcerīte izskatās zaudējusi savu īsteno būtību.
Ja saglabājam koka arhitektūru, būtu labi to necelt tik tuvu dievu panteonam (proti, mirstīgo acīm neskatāma rekonstrukcija).
Ideja laba, varbūt bijusi pat doma par iekļaušanos vides kontekstā (diemžēl vide nebija draudzīga:)), bet šoreiz pozitīvs publikas vērtējums nespīd.
Dīvaini… It kā pat būvmateriālu izmantojums apdarē atbilst latviešu mentalitātei (kā nekā koks+cementjava(?)) – bet par pretenciozu (atsaukšos uz P.Blūma minēto "stikla kalnu") un reizē par prastu latvietim.