Dzīvei vispiemērotākā pilsēta pasaulē — Cīrihe

Cīrihe saglabājusi pagājušā gada vērtējumu kā dzīvošanai vispiemērotākā pasaules pilsēta, liecina Mercer šī gada pilsētu dzīves kvalitātes reitings. Rīga savu vērtējumu uzlabojusi, ierindojoties 89.vietā.

Maija beigās Diena publiskoja nelielu daļu — patiesībā tikai vienu aspektu no Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas veiktā pētījuma par Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendencēm. Rakstā varēja uzzināt, ka ar dzīvi apmierinātākie iedzīvotāji ir Dobelē, Ogrē, Smiltenē, Līgatnē un Valmierā. Savukārt visneapmierinātākie — Līvānos, Alūksnē, Staicelē, Rēzeknē un Preiļos.

Savā ziņā līdzīgu pētījumu par pilsētām veic pasaulē lielākā cilvēkresursu konsultāciju kompānija Mercer Human Resources Consulting, ik gadus publiskojot dzīvošanai vispiemērotāko, drošāko vai dārgāko planētas pilsētu sarakstus. Mercer datu bāzē ir 350 pasaules pilsētas, dzīvošanai vispiemērotāko pilsētu reitingā tiek vērtētas 215 no tām. Šāda pētījuma mērķis ir palīdzēt gan valdībām, gan uzņēmumiem izšķirties par starptautiskā personāla izvietošanu.

Vērtējums pamatojas uz punktu sistēmu — pilsētas tiek salīdzinātas ar Ņujorku, kas izvēlēta par etalonu, piešķirot tai 100 punktus. Saskaņā ar šo indeksu Cīrihe ieguvusi 108 punktus, bet Bagdāde, kas ierindota pēdējā vietā, — 13,5. Pilsētas tiek vērtētas, ņemot vērā 39 kritērijus, kas ietver politiskos, sociālos, ekonomiskos un vides faktorus, indivīda drošību un veselību, izglītību, transportu un citus publiskos pakalpojumus.

Pētījumā konstatēts, ka dzīvei vispiemērotāko pasaules pilsētu vidū dominē Eiropas pilsētas. Cīrihe pirmo vietu sarakstā ieguvusi jau septīto gadu pēc kārtas. Šveices lielākajai pilsētai seko Vīne un Ženēva, un tikai ceturtajā un piektajā vietā iekļuvusi citu kontinentu pilsētas — attiecīgi Vankūvera un Oklenda.

Eiropā dzīves kvalitātes ziņā visaugstāk novērtētas Šveices un Vācijas pilsētas. Katrā no valstīm trīs pilsētas ierindojušās kopējā saraksta pirmajā desmitniekā. Bez Cīrihes (1.) un Ženēvas (3.) saraksta galvgalī atrodas arī Berne (9.). No Vācijas pilsētām par labāko atzītas Diseldorfa (6.), kam seko Minhene un Frankfurte (abas dala 7.vietu). Piecdesmitniekā iekļuvušas arī Berlīne (16.), Nirnberga (23.) un Hamburga (24.). Arī saraksta otrajā desmitniekā pārliecinoši dominē Eiropas pilsētas — Kopenhāgena (11.), Amsterdama (13.), Brisele (14.) un Luksemburga (17.). Tām seko Dublina (25.), Parīze (32.), Milāna (41.), Barselona (42.), Madride (43.), Lisabona (44.), Roma (55.).

Salīdzinot labklājības valstis, bez Šveices un Vācijas, saraksta galvgalī dominē arī vairākas Kanādas pilsētas — Vankūvera (4.), Toronto (15.), Otava (19.), Monreāla (22.) un Kalgari (25.). Līdzīgs panākums ir arī Jaunzēlandei ar abām lielākajām valsts pilsētām — Oklendu (5.) un Velingtonu (12.). Sarakstā kā valsts pārliecinoši pamanāma arī ir Austrālija ar piecām lielākajām pilsētām: Sidneja (10.), Melburna (17.), Perta (21.), Adelaide (29.), Brisbena (32.).

Visaugstāko vietu no Austrumeiropas pilsētām ieņem Prāga (71.), bet tai seko Budapešta (74.), Viļņa (78.), Ļubļana (82.), Varšava (85.) un Rīga (89.). Par dzīvei visnepiemērotāko pilsētu Eiropā atzīta Minska (183.), kas ieguvusi 49,9 punktus. Starp pilsētām, kuras salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ievērojami uzlabojušas savu reitingu, ir Milāna, Lisabona, Viļņa un Rīga.

Rīga 89.vietu ieņem, pakāpjoties no 92.vietas 2007.gadā (2006.gadā — 98.vieta). Savukārt Viļņa uz 78.vietu pakāpusies no 82.vietas iepriekšējā gadā. Tallina reitingā nav atrodama.

Vienlaikus publicēts atsevišķs saraksts, kas pilsētas sarindo pēc indivīda drošības pakāpes, ņemot vērā iekšējo stabilitāti, noziedzības līmeni, tiesībsargāšanas iestāžu darba efektivitāti un attiecības ar kaimiņvalstīm. Vērtējot šos aspektus, pirmajā vietā ierindojusies Luksemburga, kurai attiecīgi seko Berne, Ženēva, Helsinki un Cīrihe.