Dzintara pulksteņa nedienas

Dzintara pulkstenis kļuva par pieminekli tehniskām nepilnībām. Karkasa stikls tveicē necaurredzami aizsvīda. Objektu vairākkārt apsekoja, pētīja un analizēja projekta autore.

Liepājas Vecās ostmalas promenādes sākumposmā šovasar atklāja lielo Dzintara pulksteni, kura izveidei liepājnieki saziedoja 50 litrus dzintara gabaliņu. Idejas iniciators ir LTV ģenerāldirektors Uldis Grava. 2003. gada augustā notika metu konkurss, vienu septembra nedēļu par piedāvātajām vīzijām balsoja pilsētnieki. Gan žūrijas, gan iedzīvotāju vērtējumā par labāko atzina tēlnieces Olgas Šilovas un arhitekta Roberta Riekstiņa (Postform Projekts Rīga) darbu. Simbolisku smilšu pulksteni 4m augsta, rūdīta stikla un cinkota tērauda ietvarā.

Pēc pašvaldības pasūtījuma bija jārada skulptūra, kas labi iekļaujas kanāla krastmalas ainavā, ir viegli kopjama, nodrošināta pret vandālismu un apskatāma visos gadalaikos.

Dzintara pulkstenis kļuva par pieminekli tehniskām nepilnībām. Karkasa stikls tveicē necaurredzami aizsvīda. Objektu vairākkārt apsekoja, pētīja un analizēja projekta autore O.Šilova: «Gandrīz 400kg smagajam veidojumam ir sava temperatūra, saulē tas sasilst, un biezais stikls saglabā siltumu iekšienē. Saskarē ar auksto gaisu ārpusē veidojas aprasojums. Eksistē arī leģenda, ka dzintars elpo.» Projektējot notikušas konsultācijas ar daudziem speciālistiem — konstruktoriem, māksliniekiem, elektriķiem, būvinženieriem, bet vajadzējis apspriesties arī ar hidroizolēšanas lietpratēju.

Dzintara pulkstenim tika uzstādīts jaudīgs ventilators. Tā iekšpusē ievietoja speciālu pulveri gaisa mitruma uzsūkšanai, augšpusē paplašināja ventilācijas atveres. Tikko pabeidza sarežģītās skulptūras sagatavošanu ziemai. Saskaņā ar paredzēto, regulāro apkopi, ar ceļamkrāniem paceļot karkasu, mazgāja stiklus. Pēc uzlabojumu eksperimentiem secināts, ka ir jānodrošina pilna hidroizolācija un pastiprināta gaisa sausināšana. Jūras spēki apgādās postamentu ar sauso gaisu, kādu izmanto zemūdenēm.