Draudzības torņi. Jaunā Ņujorka kā dvīnis

Rītvakar plkst.19.00 kinoteātrī KSuns, biroja Sarma & Norde rīkotajā ciklā Kino un arhitektūra viesojas Berlīnes filosofs, rakstnieks un mākslinieks Ingo Niermann, kura lekcijas konceptuālas idejas un spekulācijas lasāmas nelielā eseja.

Ļoti daudzsološs pilsētas zīmološanas rīks ir arhitektūra. Ar septiņzvaigžnu viesnīcu Burj al Arab Dubaja šo instrumentu ir valdījusi ar fenomenāliem panākumiem, ka visas sekojošās būvniecības pūles, pat Burj al Dubai, pasaules augstākās ēkas, celtniecība salīdzinājumā nobāl.

Līdz šim Dubajas siluets tikas mērīts ar šeiha bin Rāsida Al Maktuma ambīcijām padarīt Dubaju par 21.gs. Ņujorku. Taču emirāts nevarēs svinēt šādu ambīciju īstenošanu, tikai būvējot Heopsa piramīdas vai Eifeļa torņa dublikātus, kā tas paredzēts Piekūna pilsētas (Falcon City) plānos. Lai Dubaja kļūtu labāka par īsto Ņujorku, plānotājiem jālūkojas pēc būves, kas kaut arī būvēta pirms četrdesmit gadiem, iededzināta pasaules atmiņā, un kuras atdarinājums nebūs vairs dublikāts, bet kas unikāls — Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centrs, kuŗš gāja bojā 2001.gada 11.septembrī.

Izvēloties aizvietot Minoru Jamasaki mazliet gotiskos modernisma dvīņu torņus ar stikloto Brīvības torni, kura pamatne ir ievērojami mazāka un kas izskatās pēc tāda Dubajas arhitektūras masu produkcijas izstrādājuma, Ņujorka faktiski ir atteikusies no pasaules vadošās metropoles goda. Tai pat laikā Dubaja par savu uzplaukumu var pateikties 11.septembra notikumiem. Iesaldējot banku kontus, ko it kā lietoja Al Qaeda, iesākot karus Irākā un Afganistānā, kas prasījuši daudzu civiliedzīvotāju dzīvības, spīdzinot karagūstekņus un uztiepjot sankcijas Irānai, ASV un rietumu pasaule palīdzējusi Dubajai kļūt par islāma pasaules Šveici.

Tas varētu būt vienlīdz cēlsirdīgs un varens žests, ja Dubaja-Diseldorfa* piedāvātu vecajam Pasaules tirdzniecības centram jaunas mājas — pa vienam tornim katrā pilsētā. Pārsaukti par draudzības torņiem, tie simbolizētu nevis imperiālistisko brīvības koncepciju, bet paritāti starp Austrumiem un Rietumiem: Jaunā Ņujorka kā dvīnis.

Līdzīgi kā rekonstruējot vēsturiskās pilis, kas nesen kļuvis populāri Vācijā, simboliskais mērķis neprasa vairāk kā oriģinālās ēkas fasādes kopiju. Vecajam Pasaules tirdzniecības centram bija zemi griesti un lielākajā daļā telpu trūka dabiskās dienasgaismas. Pretstatā tam, Draudzības torņos, samazinot stāvu skaitu no 110 uz 80, bet saglabājot ēkas oriģinālā projekta kopējo augstumu, stāva augstums palielinātos gandrīz pusotru reizi. Iekšējais pagalms telpās ļautu ienākt vairāk dienasgaismai un nodrošinātu dabisko vēdināšanu. Ar milzumdaudz zaļumu katrā stāvā Draudzības torņi būtu moderno ekoloģisko standartu paraugiemiesojums.

* Dubaja-Diseldorfa — atsauce uz citu Nīrmana projektu. Dubajas satiksmes ministrs pirms pāris gadiem kādā plānotāju forumā, runājot par emirāta satiksmes problēmām, esot izsaucies, ka mīlot Diseldorfu — ar tās velosipēdu un gājēju celiņiem. Diseldorfa bija viena no 50.gadu saimnieciskā brīnuma balstiem, pilsētas centrs tika uztverts kā vācu modernitātes iemiesojums. Šodien saimnieciskā ziņā Diseldorfa ir bagātāka par vidusmēra Vācijas pilsētām, taču pēc valsts atkalapvienošanās tās nozīme ir mazāka. Savukārt Dubaja pēc nekustamo īpašumu buma beigām ir apkrauta ar milzu parādu nastu.

Kas būtu, ja globalizācijas laikmetā ne tikai kompānija , bet arī pilsētas no dažādām valstīm un kontinentiem saplūstu? Kādu sinerģiju dotu šādi savienojumi? Apspēlējot šīs idejas, Ingo Nīrmanis kopā ar mākslinieku, kinorežisoru, dizaineru un arhitektu grupu veidojis izstādi, kas šobrīd skatāma Diseldorfā.