DK 2 — ko darīt ar konkursiem?

Diskusiju klubs — otrais mēģinājums. Tēma — arhitektūras konkursi — acīmredzami aktuāla, par ko liecina klātesošo daudzums. Viedokļu svārstības no «viss ir pilnīgā kārtībā» līdz «aizliegt visus konkursus».

Diskusijas gaitā visai raiti izdevās formulēt problēmas konkursu organizācijā:

• situācija, kad konkursus drīkst izsludināt praktiski jebkurš, un līdz ar to ― paviršība un atbildības trūkums gan no konkursa organizatoru, gan žūrijas, gan dalībnieku puses
• publisko iepirkumu likums, kas lielā mērā vainojams pie arhitektūras konkursa mērķa ― labākā risinājuma ― degradācijas un pārvēršanās formalitātē
• Latvijas Arhitektu savienības (LAS) niecīgā ietekme politisku lēmumu pieņemšanā.

Noklausoties visus runātājus, jāatzīmē Visvalža Sarmas kompaktā un skaidrā prezentācija, kas sniedza ieskatu biroja Sarma & Norde intelektuālajā fitnesā, regulāri strādājot pie kāda starptautiska konkursa projekta. Ēģipte, Islande, Čehija, Meksika, Izraēla — to ģeogrāfija ir gana plaša. Stāsta kopsavilkumā — veiksmīgi organizēta, līdz ar to azartu rosinoša konkursa nosacījumi: interesanta novietne, profesionāla žūrija, skaidri sastādīta programma, precīzs nolikums un projektēšanai nepieciešamās grafiskās un tekstuālās informācijas nodrošinājums.

Jāņa Krastiņa «īpašais lasījums» vēlreiz atgādināja, ka Latvijas konkursu praksē ierasta parādība ir nevis uzvarētāja, bet gan 2. vai 3.vietu ieguvušā priekšlikuma realizēšanās būvniecībā. Jāsaka, ka šādas situācijas esamība vēl nenozīmē, ka tā jāpieņem kā pašsaprotams fakts. Arī minētie piemēri, kad pēc konkursa noslēgšanās krasi mainījusies pasūtītāja būvniecības iecere — projektējamās apbūves funkcija, noved pie jautājuma — vai tik būtiskas izmaiņas nav pietiekams pamats jauna konkursa izsludināšanai?

Filozofisku skaidrojumu dažādo konkursu veiksmēm un neveiksmēm sniedza Edgara Treimaņa teorija par jūtu ķīmiju pasūtītāja un arhitekta starpā jeb konkursu kā savešanas procedūru.

Galvenie secinājumi pēc ceturtdienas diskusijas:

• LAS nepieciešams izstrādāt konkursa paraugnolikumu, tajā precizējot autortiesību jautājumus, atbildības sadalījumu starp konkursa žūriju un priekšlikumu autoriem, arhitektu skaitliskā vairākuma nodrošinājumu konkursu žūrijās
• kopīgi ignorēt aicinājumus piedalīties acīmredzami nekvalitatīvi organizētos konkursos
• jāizstrādā papildus kritērijus, lai noteiktu, kad jāorganizē arhitektūras konkurss — jo ir gadījumi, kad pietiktu ar projektēšanas uzdevuma nosacījumiem
• projektēšanas izmaksas nekādā gadījumā nedrīkst būt vērtēšanas kritērijs.

Vērā ņemama ideja izskanēja no klātesošā pasūtītāju pārstāvja puses — priekšlikums veidot uzņēmumu, kas profesionāli nodarbotos ar konkursu materiālu sagatavošanu. Šāds birojs varētu uzņemties arī konkursu popularizēšanu, organizējot vietas apskates, sadarbojoties ar masu medijiem un rīkojot darbu izstādes. Žūrijas un autoru atbildības konkretizēšanas gadījumā būtu iespējams tuvoties arī Jura Pogas izteiktajam ierosinājumam — konkursā uzvarējušiem darbiem atvieglot saskaņošanas procedūru, tādējādi dāvinot arhitektam un pasūtītājam laiku.

Šobrīd tiek gaidīti rakstiski priekšlikumi konkursu paraugnolikuma izstrādei 21.marta LAS valdes sēdei. Jācer, ka diskusiju klubā, turpinot iesākto, pakāpeniski uzlabosies uzaicināto lektoru gatavība izteikties un tiks veicināta savstarpējā komunikācija, piemēram, veicot izmaiņas telpas iekārtojumā.