Diskusija par Ezerparku — notikusi

Diskusija par Ezerparka projektu 22.septembrī gaitu pulcēja attīstītājus, projektētājus, Mežaparka un Čiekurkalna aktīvistus, Arhitektu un Ainavu Arhitektu Savienību pārstāvjus. ALPS ainavu arhitekti iepazīstināja ar savu darbu, kam sekoja nelielas pārrunas gan par projektu, gan par mūsdienu Rīgas plānošanas un pilsētvides problēmām. 

Šī bija jau otrā Outdoor Stories (Ārtelpas Stāsti) cikla rīkotā diskusija par publisko ārtelpu. Sarunā piedalījās: SIA Neweurope valdes priekšsēdētājs G.Bojārs, ainavu projektēšanas darbnīcas ALPS projektētāji, Čiekurkalna aktīvisti un Mežaparka Attīstības Biedrības pārstāvji un iedzīvotāji. Nekustama īpašuma tirgus atdzišana attalinājusi Ezerparka būvniecības sākumu, tomēr patreiz notiek inženierkomunikāciju projektēšana un paralēli tiek projektēta rajona publiskā ārtelpa: zaļa struktūra un satiksmes risinājumi.

Kad attīstītājs pieaicināja ALPS ainavu arhitektus, jau bija akceptēta zviedru arhitektu biroja SWECO vīzija un izstrādāts teritorijas detālplānojums. Arhitektiem zviedru kolēģu izstrādātais risinājums šķita pieņemams, un galvenais uzdevums bija projektu detalizēt un pielāgot vietējiem apstākļiem. Arhitektus iedvesmoja Stokholmas ekoloģisks rajons Hammarby Sjostad, kur jau ir īstenoti vairāki veiksmīgi publiskās ārtelpas risinājumi. Izpētot SWECO projektu, arhitekti secināja, ka projektam trūkst identitātes. Autori to mēģina risināt ar dažādo apstādījumu stilistiku dzīvojamiem kvartāliem un ar Mežaparkam atbilstošiem koku stādījumiem. 

Ezerparka zaļo struktūru veidos centrālais parks un gajēju iela, kas iziet cauri visam rajonam. Parka teritorijā paredzēts izveidot rajona sabiedrisko centru, un Gaujas ielas turpinājums veidos aleju, kas nākotne varēs kalpot kā saikne ar Ķīšezeru. Lielu lomu arhitekti piešķir parka zilajai struktūrai — parka kanālos un dīķos tiks savākts lietus ūdens, kurš var tikt izmantots teritorijas laistīšanai. Parka kanālu struktūra tiks savienota ar teritorijas drenāžas sistēmu. Arhitekti pārveidoja SWECO sākotnējo shēmu ar trim dīķiem, izvietojot divas ūdenstilpnes. Lielāka ūdenstilpne sadala parku divās daļās un kalpo par zaļās ass kanāla turpinājumu.

Piekļuve jaunam rajonam tiks nodrošināta pa divām ielām: no Rusova ielas un no jaunizveidotas paralēlas ielas. Detālplānā paredzēts, kā no Rusova un Gaujas ielu krustojuma atzarosies divas ielas autotransportam, tomēr arhitekti piedāvā paredzēt Gaujas ielas ass turpinājumu kā gajēju ielu — potenciālu saikni ar Ķīšezeru. Krustojumiem un rajona vietējam ielām arhitekti piedāva Shared Space risinājumus: infrastruktūra cilvēkiem. Rusova un Gaujas ielas krustojuma risināts kā aplis, kas liek autovadītājiem samazināt ātrumu, savukārt ļaujot gājējiem komfortabli šķērsot ielu. Iekšējo rajona ielu, kas šķērso zaļo asi un kanālu, paredzēts no parka nodalīt ar mākslīga reljefa joslu, ka arī noteiktu drošas gājēju šķērsošanas vietas.

Galvenie jautājumi klātesošiem Čiekurkalna un Mežaparka pārstāvjiem bija pret to, ka jauns rajona parādīšanas radītu lielu slodzi uz esošo transporta infrastruktūru, iespējams, liks vadītājiem vairāk izmantot Čiekurkalna vietējas ielas. Savukārt, projektētāji uzsvēra, ka galvenā piekļuve tiks organizēta no esošām pilsētas ielām un potenciāla Brīvības ielas dubliera vietējam joslām. Čiekurkalna pārstāvis sūdzējās par neatbilstošu transporta organizāciju patreizējā Rusova un Ķīšezera ielu krustojumā. Protams, neizpalika iebildumi pret detālplānojuma atļauto apbūves stāvu skaitu un blīvumu. Mežaparka attīstības biedrības pārstāve Kristīne Āboliņa pauda prieku to, ka Rīgas publiskajā telpā parādīsies ūdens, bet jautāja, vai kanālu un dīķu sistēmas uzturēšana nākotnē neizmaksās nelietderīgi dārgi.

Kopumā diskusija vertējama pozitīvi un ideja rīkot diskusijas par sabiedrisko ārtelpu ir ļoti apsveicama. Tikai tāda veidā atklājas tas, kas nav kārtībā ar Rīgas plānošanas sistēmu, un kādas konsekvences rada attīstība.