Design-build iepirkumu prakse Dānijā

«Konkursa galvenais saturs tomēr ir arhitektūra, tāpēc,
piedāvājot zemāko cenu ar vienkāršotu arhitektūru, nebūt nenozīmētu uzvarēt
konkursā.» Pēdējos gados viena no Latvijas arhitektu lielākajām sāpēm ir zemākās
cenas konkursi. Par to, kāda sistēma šajā jomā darbojas Dānijā, stāsta Andris Rubenis.

Strādājot Dānijas arhitektu birojā EFFEKT, iepazinos ar publiskā iepirkuma
konkursu
. Ņemot vērā tēmas aktualitāti, vēlētos izklāstīt plašāk
par dalību šādā konkursā, tā kārtību un mērķiem, kurus piedāvā sasniegt šāds
konkurss. Publiskā iepirkuma konkursa uzvarētājs pie mums visbiežāk tiek
asociēts ar zemākās cenas piedāvātāju, taču ir zināms, ka lietas maksā tik, cik
tās maksā, un lētums nav saistāms ar kvalitāti. Lai publiskā iepirkuma konkurss
nebūtu tikai skrējiens pēc zemākās cenas, Dānijā ieviests «inversais tenderis»*.

Ilustrējot šādu kārtību, kā piemēru minēšu konkursa
projektu dienas centram cilvēkiem, kas slimi ar vēzi, kurā piedalījāmies. Ēka iecerēta
neliela, apmēram 600 m2, un tiks būvēta nelielajā Nestvedas
pilsētā. Konkurss tika izsludināts par kompleksu risinājumu — ēkas
arhitektonisko tēlu un būvniecības cenu. Ēkā programmā iekļautas telpas
atpūtai, pusdienu telpa ar kopīgu virtuvi, bibliotēka, atsevišķas bērnu rotaļu
telpas, telpas sportam un radošam darbam (gleznošanai, veidošanai, rakstīšanai),
bloks administrācijai, teritorijā — vieta sakņu dārza iekopšanai. Liela uzmanība tiek pievērsta ēkas apmeklētāju atpūtai, izzināšnai,
tāpēc risinājumi šim tematam nav noteikti, tie ir jāpiedāvā kopā ar ēkas
projektu.

Konkursa pirmā kārta ir kvalifikācija, organizators izsludināja
pieteikšanos atsevišķās kategorijās arhitektu, inženieru birojiem un
būvniecības uzņēmumiem. Arhitektiem pieteikums sastāv no iepriekš izstrādāto
darbu portfolio, biroja gada apgrozījuma bilances un konceptuālu idejas
izklāstu teksta veidā.

Nākamajai kārtai atlasīja trīs komandas, katrā pa vienam arhitektu,
inženieru un būvnieku pārstāvim, kuri līdz tam nekad nebija strādājuši kopā. Kad
komandas dalībnieki cits ar citu iepazinās, darbs varēja sākties.

Konkursa organizētājs, kas šajā gadījumā ir Dānijas vēža
biedrība, kopā ar piesaistītajiem konsultantiem, bija noteicis maksimālās ēkas
(un projekta) izmaksas, ņemot vērā ēkas būvniecības kvadrātmetra izmaksas,
reizinot ar paredzēto ēkas laukumu, pieskaitot pievienotās vērtības procentu. Lūkojoties
objektīvi, piešķirtais budžets nav liels, taču pilnīgi pietiekams, lai uzceltu
kvalitatīvu ēku.

Konkursam sākoties, klients iepazīstina ar telpu programmu, energo klasi,
kura ir jāsasniedz ēkā, dažādām specifiskām detaļām, piemēram , ēkas iekšējā un
ārējā apdare, kā arī — dažādām tehniskām specifikācijām, kā ventilācijas un
apkures sistēmas prasībām. Projekta izstrādāšanai tika atvēlēti divi mēneši,
kuru laikā iesaistītie dalībnieki cieši sadarbojās — arhitekti piedāvāja
ēkas risinājumu, inženieri izstrādāja konstruktīvo shēmu, būvnieki tāmēja un rēķināja
izmaksas. Šo mēnešu laikā tika darīts tiešām daudz, lai izstrādātu maksimāli
kvalitatīvu ēkas tēlu, sasniegtu paredzēto energo klasi un iekļautos budžetā.
Rēķinoties ar noteikto budžetu un ēkas novietojumu pret debess pusēm, inženieri
kopā ar būvniekiem, pirmajās nedēļās izstrādāja aptuvenu ēkas sienu plakņu
proporcionālo sadalījumu — iestiklotajām plaknēm un blīvas sienas plaknei, kā
arī ievērtēja, kurā ēkas pusē vajadzētu paredzēt vairāk logu, kurā mazāk, kurā
vietā vislabāk būtu izvietot ventilācijas sistēmas, kur saules baterijas.

Arhitekti tikmēr izstrādāja ēkas konceptuālus
risinājumus. Šādā, ciešas sadarbības modelī, pats galvenais ir iesaistīto pušu
elastība, un sadarbības iespējas un vienam ar otru, kā arī kolēģu respektēšana.
Process ir ļoti ātrs, jo dažu mēnešu laikā ir jārada gandrīz gatavs ēkas
projekts, un process nav atkarīgs tikai no arhitekta kompetences, bet arī,
piemēram, no būvnieka kompetences piedāvāt pēc iespējas vienkāršāku ēkas
būvniecības modeli.

Pārsniedzot budžetu, komanda automātiski tiktu
diskvalificēta. Vienlaikus jāuzsver, ka konkursa galvenais saturs tomēr bija arhitektūra,
tāpēc, piedāvājot zemāko cenu ar vienkāršotu arhitektūru, nebūt nenozīmētu
uzvarēt konkursā.

Konkursā iesniedzamie materiāli tika precīzi definēti, arhitektiem tie bija ēkas tēla
prezentācijas — ēkas plāns, griezumi, fasādes, novietnes plāns (ģenplāns),
ēkas apjoma un interjera vizualizācijas, apdares materiālu apraksts. Inženieriem
un būvniekiem bija jāiesniedz apraksts par ēkas konstruktīvo sistēmu,
materiāliem, to aprēķinu tabulām, stiklojumu tipiem un platībām, ventilācijas
un apkures sistēmas iekārtu uzskaitījumu un aprakstu un, pats galvenais, ēkas
izmaksām.

Parasti konkursa vērtēšanas procesā pirmajās divās nedēļās tiek analizēta projekta tehniskā
puse, pēc tam arhitektūras koncepts. Mazākā kļūda, piemēram, ventilācijas
sistēmas aprakstā vai aizmirsts sistēmas mehānisms aprakstā nozīmētu
diskvalifikāciju. Arhitekti šīs nedēļas var izmantot, lai gatavotos projekta
prezentācijai. Ja netiek atklātas nepilnības, arhitekti saņem uzaicinājumu
prezentēt projektu konkursa žūrijai.

Žūrijā parasti darbojas Dānijas spēcīgāko arhitektu
biroju pārstāvji un pasūtītāja pārstāvis. Ņemot vērā žūrijā iesaistīto
speciālistu pieredzi un arī to, ka žūrijai ir bijis laiks iepazīties ar
projektiem, prezentācijā tiek vērtēts ēkas atbilstība konkrētai programmai un ēkas
ilgmūžība un tās ērtums ikdienas lietošanā. Nedēļu pēc prezentācijām tiek
paziņoti rezultāti.

Pēc uzvaras organizētājs dažu nedēļu laikā noslēdz līgumu ar
projektā iesaistītajām pusēm. Trīs mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas jābūt izstrādātam
detalizētam tehniskajam projektam, kas atbilst jau iepriekš noteiktajām
prasībām, un viena gada laikā ēkai jābūt uzbūvētai. Budžets netiek mainīts, un
projekta īstenošanas termiņi netiek pagarināti. Realizētajai ēkai jāatbilst jau
sākumā noteiktajām prasībām, neatbilstība draud ar visai skarbām sankcijām.

Šāds konkursa organizēšanas paņēmiens apmierina visu
iesaistīto vēlmes, izslēdzot blēdīšanos un nekvalitatīvu speciālistu tikšanu
tālāk par pieteikumu kvalifikācijai. Arhitektiem tāpat kā inženieriem un
būvniekiem galvenā vēlme ir izstrādāt un arī uzbūvēt arhitektoniski
augstvērtīgu ēku, protams, par attiecīgu samaksu; klienta vēlme ir saņemt
programmai atbilstošu kvalitatīvu un mūsdienīgu ēku. Konkursa dalībniekiem,
demonstrējot savu kompetenci, ir iespēja papildināt savu portfolio ar
kvalitatīvas arhitektūras piemēru. Klientam, nosakot izpildāmus noteikumus un
paredzot atbilstošu budžetu, ir iespēja, bez liekām raizēm, tikt pie vēlamās
ēkas.

Konkursu prakse Dānijā ir visai iecienīta sabiedriskām
ēkām, plānojuma projektiem un dzīvokļu ēku projektiem. Konkursa modelis
visbiežāk ir tāds pats kā «inversajam tenderim», dažreiz budžets nav noteikts
un tas ir jāpiedāvā kopā ar konkursa materiāliem. Šeit minētais projekts ir
savā ziņā īpašs ar ēkas funkciju. Šādi dienas centri cilvēkiem slimiem ar vēzi
tiek celti vairākās Eiropas pilsētās un arhitektoniskie risinājumi atšķiras,
taču konceptuālais uzstādījums nemainās — ēkā ir jāiemieso sakārtotas vides
modelis, un jārespektē tās apmeklētājs. Lielbritānijā šādi dienas centru
projektu izstrāde tiek pasūtīti pasaulē atzinību guvušiem arhitektiem, kuri
piesaista pārējos speciālistus. Dānijas vēža biedrība ir noteikusi, ka
priekšroka ir jaunajiem arhitektu birojiem, kurus izvēlas konkursa kārtībā.

Nobeigumā vēlētos pieminēt, ka manis pārstāvētais arhitektu
birojs konkursā uzvarēja, līgums ar pasūtītāju ir noslēgts un šobrīd pilnā sparā norit projektēšanas darbi.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
44 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Arturs Pērkons

Jā, tāda ir Dānija. Normāla valsts laimīgiem cilvēkiem, un no kuras var daudz mācīties.

Konkursu un tenderu sakarā gribu akcentēt, ka organizatora rīcībā ir profesionāļu komanda, kura spēj uzrakstīt kompetentu konkursa nolikumu/projektēšanas uzdevumu un ir spējīga konstatēt "mazākās kļūdas, piemēram, ventilācijas sistēmas aprakstā".

Pie mums uzvar projekti, kuru ventilācijas sistēmās mūzikas mācību iestādēs nav skaņas slāpējošo elementu….

lūkā

nu, es nezinu, vai šeit būtu īstais brīdis kārtējam gaudienam, ka citur ir labāk un citur cilvēki ir laimīgāki,jo noteikti šī raksta mērķis bija padalīties ar pieredzi, kā citur notiek lietas…

Nu, atliek tikai padomāt, ko var mainīt/uzlabot un kļut gudrākiem un sakārtotākiem – kā tas ir citur, piemēram, Dānijā…

Arturs Pērkons

Esmu par to, lai lietas sauktu īstajos vārdos un netiktu taisīts miglas aizsegs ar pseido "pozitīvismu".

Apzināti virsrakstā minēju "Konkursa nolikums". Lai cik tas nebūtu dīvaini, konkursa nolikumu, kas ir juridisks dokuments, var sacerēt ierēdņi bez atbilstošas profesionālās un netiek prasīts neitrālas puses profesionāls viedoklis.

Negribu ieslīgt detaļās, bet būvakustika pie mums klibo visos iespējamos virzienos.

Mainīšana/labošana sākas ar trūkstošo zināšanu apguvi. Šim procesam ir vajadzīgas vismaz 2 puses – vienu, kuri grib apgūt neapgūto, un otra puse – tā kura izskaidro nezināmo.

Ja izsludinātu būvakustisko lekciju ciklu, t.sk. par klasiskām kļūdām skaņu izolācijā, cik arhitektu biroju pieteiktos?

RS

ko tieši varētu uzrakstīt nolikumā sakarā ar akustiku? reverberācija laiks, EDT vai varbūt skaņas artikulāciju?

argumentē please

Re:

Es gan vairāk saprotu, ka katrs pārzin savu lietu un arhitektiem nav jāiet apgūt ventilācijas, akustikas …. jautājumi. Sadarbība un iesaistito pušu kompetence ir jautajums.

Arturs Pērkons

Konkursa nolikumos skaidri jānorāda Mērķis un uzdevumi Mērķi savukārt, jāizstrādā nākamajiem objekta lietotājiem, sadarbībā ar attiecīgās jomas speciālistiem, lai nav kā Liepājas jūras muzejā neviens nepateica, ka saules gaisma ekspozīcijām ir nederīga. Ar skaņu saistītos projektos uzdevumā nānorāda gala lietotāja prasības, nevis formālā atbilstība LBNam, kurā ir pietiekami daudz izplūdušu vietu, piemēram reverberācijas laiki mūzikas klasēs variējas ~ 2 reizes. Reālajā dzīvē pūtējiem nepieciešamas "sausākas" mēģinājumu telpas nekā vokālistiem, utt. Telpu lietošanā šīs ir loti būtiskas lietas, jo nekam citam jo tādas telpas nav domātas, kā tikai radīt un vērtēt skanējumu. Šīs nianses pārzina attiecīgās jomas speciālisti, taču nezina ministriju… Lasīt vairāk »

Aiga

Atvainojos, bet kas ir Arturs Pērkons?

kāds sertifikāts var apliecināt viņa kompetenci attiecīgajos jautājumos?

Arturs Pērkons

konkrētas kompetences detaļas varēsiet uzzināt, uzrakstot man e pastu uz perkons.arturs@gmail.com, pie viena arī uzzinot kompetences līmeni maniem kolēģiem un sadarbības partneriem Somijā, Dānijā un Austrālijā.

RS

es zinu divus Arturus Perkonus, viens ir mūsu pilsētas slavenais narkomāns, otrs ir būvinženieris un konsultants akustikas jautājumos.

ceru, ka šeit raksta tomēr būvinženieris 🙂

Aiga

vai šis būvinženieris ir ar sertifikātu, ko pie projekta var pielikt klāt , kā to prasa būvnormatīvi?tikai konsultācija man neder, vajag arī papīru

RLK

Kāds tam sakars ar paša kompetences līmeni?

ahrt

Man gan liekas, ka arhitektam ir jāzina arī tādas lietas. To taču arī augstskolā māca, vai ne tā?

rekā

"Ja izsludinātu būvakustisko lekciju ciklu, t.sk. par klasiskām kļūdām skaņu izolācijā, cik arhitektu biroju pieteiktos? "- es domāju, ka interese būtu, bet Tu jau tikai par savu – par būvakustiku, ir jau (kā minēts rakstā) daudz citu – ne mazāk svarīgu tēmu…

jā – un par pozitīvismu runājot – tie mūžīgie gaudotāji un īdētāji man jau sēž….No viņiem, DIEMŽĒL, nav nekāda labuma… tikai gaužas , ka neviens nenāk uz viņu lekcijām – un nenāks jau arī – ar tādu attieksmi jau nevienu neieinteresēt…

Paldies!

uldis

.. ehh DANJA !!! …

Normunds Pētersons

Raksta autora doma komentāros neturpinās. Lielākā daļa komentāru ieslīgst nelietderīgā nianšu apspriešanā. Svarīgākais akcents Latvijas iepirkumu procesā ir iesaistīto indivīdu nespēja uzņemties iniciatīvu procesa organizācijā. It kā visi runā ka zemākā cena nav pareizi, bet neviens nerīkojas lai to novērstu. Valsts amatpersonas apzinās, ka projektētāji un būvnieki mēģinās šmaukties, bet pret to nenodrošinās, pat otrādi – publisko iepirkumu līgumi celtniekiem ļauj rīkoties diezgan nesodīti. Par to visu atbild mums blakus esoši cilvēki ar kuriem var apsēsties pie galda un runāt, runāt uzstājīgi, loģiski pamatot savus argumentus. Nespēja loģiski argumentēt un pārliecināt citus par savu taisnību ir Latvijas inteliģences problēma –… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

Nav arī tā, ka Dānijā vienmēr un visur tiktu precīzi satāmēts un būvniecība iekļautos līguma termiņos. Tādā unikālā objektā kā Jean Nouvel projektētajai koncertzālei (http://www.arc…k_concert.html) tika ievērojami pārsniegtas gan tāmes, gan nokavēti termiņi, kas radīja ievērojamas problēmas pasūtītājam – Dānijas radio.

Nuvēla iecerētā dzelzbetona ligzda, kas iekārta 3 (?) dzelzbetona balstos, izrādījās ciets rieksts visnotaļ rūpīgajiem dāņiem, bet skola ir iegūta, objekts gatavs un akustika brīnišķiga.

Normunds Pētersons

Vispār ir iespējams arhitektam strādāt kopā ar celtnieku. Pie mums tas nav pierasts, jo lielākais vairums celtnieku nav spējīgi kvalitatīvi komunicēt ar arhitektu un iedziļināties konstrukciju risinājumu ietekmē uz arhitektoniskajiem risinājumiem. Savukārt ļoti bieži mūsus arhitekti dod risinājumus, kuru izbūve pasūtītājam izmaksā vairāk, nekā ir atrunāts sākotnējā budžetā. Varu droši apgalvot, ka mums trūkst tādas profesijas, kā "projektu vadītājs". Tāds projektu vadītājs, kurš pārstāv pasūtītāju un vada gan projektēšanu, gan būvdarbu iepirkumu, gan juridisko "pavadījumu". Lielāko tiesu šo funkciju pilda veikli menedžeri, kuri nav kompetenti būvniecībā. Bet ir arī Latvijā līdzīgi piemēri privātajā sektorā. Ir kompetenti cilvēki, kuri var kvalitatīvi… Lasīt vairāk »

V.D.

Normund, protams, ka ir iespējams strādāt kopā ar celtnieku un atsevišķās projekta stadijās tas ir tikai lietderīgi. Shēmai „projektētājs + būvnieks” ir virkne priekšrocību kā reiz no klienta viedokļa: – būvnieks uzņemas atbildību un dod garantiju par būvniecības izmaksu ievērošanu, tāmes precizitāti, izslēdz pilot-tāmes nepilnības, dubulto tāmēšanu, precīzs un pārdomāts būvdarbu organizācijas projekts utt…; – nebūtu jārīko divi iepirkuma procesi, kas savukārt ļautu, piemēram, uzsākt tā saucamo „nulles cikla” būvniecību vēl pirms tehniskā projekta izstrādes bez atsevišķas iepirkuma procedūras un visādā citādā veidā paātrinātu visu procesu; – klients no saviem pleciem noņem it kā vidutāja lomu starp projektētāju un būvnieku,… Lasīt vairāk »

par

Dānijā šāda sadarbība starp arhitektiem, inženieriem un būvniekiem pat projekta sākumstadijās tik veikli ir iespējama, jo augstskolās pasniedz tādu bakalaura programmu kā Architectural Technology and Construction Management, kā rezultātā rodas tāds plaša profila speciālists kā Constructing Architect. Pēcāk šie cilvēki var izvēlēties specifiskāku darba jomu, bet principā pabeidzot – sagatavoti dialogiem ar visām iesaistītajām pusēm un, rupji sakot, viņi ir tie, kas sapratīs, cik grūti vai viegli būs izbūvēt un cik tad aptuveni maksās un laika aizņems papildus elementi vai "interesantas" konstruckcijas. Viņiem jāmāk saskatīt kopsakarības visā projektā, sākot no idejas, līdz pabeigtam objektam. Tas tā – teorētiski, jo zināšanu… Lasīt vairāk »

Roze

Un es visu laiku domāju, ka šī joma ir tāda dabiska un neatņemama arhitekta profesijas sastāvdaļa – tikpat pašsaprotama kā projektēšana! :)))) Izrādās, nē. Es kautkā neticu šādai "dažādu profilu" arhitektūras izglītībai. Tas, ka vēlāk praksē dažādi sadalās tie virzieni, kad cilvēki ir sapratuši sevi, savas stiprās puses un trūkumus, tas ir dabiski. Bet ka izglītības ceļā jau tiek nodalīti "projektējošie" no "koordinējošie" arhitekti – mmmm neeee.

Jānis

Paldies par ļoti interesanto rakstu! Nu jau vairākus gadus esmu bijis iesaistīts arhitektūras veidošanā P3 (Public-Private-Partnership) ietvaros Kanādā un mani iespaidi ir pavisam citādāki. P3 ne tikai nav "tīrs Design-Build", kā to izskaidro Andris (un, kas, kā šķiet, šad tad patiešām arī darbojas), bet vistiešākā veidā koncentrējas tikai uz projekta izmaksām. Ontario provincē ir izveidota valdībai padota organizācija, ko sauc "Infrastruktūra Ontario" (Infrastructure Ontario), kas organizē konkursus un koordinē visus lielākos projektus (slimnīcas, sporta celtnes, skolas, utt.) kurus [daļēji] būvē par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Šī organizācija darbojas kopā ar publiskajiem pasūtītājiem (piemēram, veselības ministriju un noteiktu slimnīcu). Pēc RFP izsniegšanas,… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

Jā, tāda ir Dānija. Normāla valsts laimīgiem cilvēkiem, un no kuras var daudz mācīties.

Konkursu un tenderu sakarā gribu akcentēt, ka organizatora rīcībā ir profesionāļu komanda, kura spēj uzrakstīt kompetentu konkursa nolikumu/projektēšanas uzdevumu un ir spējīga konstatēt "mazākās kļūdas, piemēram, ventilācijas sistēmas aprakstā".

Pie mums uzvar projekti, kuru ventilācijas sistēmās mūzikas mācību iestādēs nav skaņas slāpējošo elementu….

lūkā

nu, es nezinu, vai šeit būtu īstais brīdis kārtējam gaudienam, ka citur ir labāk un citur cilvēki ir laimīgāki,jo noteikti šī raksta mērķis bija padalīties ar pieredzi, kā citur notiek lietas…

Nu, atliek tikai padomāt, ko var mainīt/uzlabot un kļut gudrākiem un sakārtotākiem – kā tas ir citur, piemēram, Dānijā…

Arturs Pērkons

Esmu par to, lai lietas sauktu īstajos vārdos un netiktu taisīts miglas aizsegs ar pseido "pozitīvismu".

Apzināti virsrakstā minēju "Konkursa nolikums". Lai cik tas nebūtu dīvaini, konkursa nolikumu, kas ir juridisks dokuments, var sacerēt ierēdņi bez atbilstošas profesionālās un netiek prasīts neitrālas puses profesionāls viedoklis.

Negribu ieslīgt detaļās, bet būvakustika pie mums klibo visos iespējamos virzienos.

Mainīšana/labošana sākas ar trūkstošo zināšanu apguvi. Šim procesam ir vajadzīgas vismaz 2 puses – vienu, kuri grib apgūt neapgūto, un otra puse – tā kura izskaidro nezināmo.

Ja izsludinātu būvakustisko lekciju ciklu, t.sk. par klasiskām kļūdām skaņu izolācijā, cik arhitektu biroju pieteiktos?

RS

ko tieši varētu uzrakstīt nolikumā sakarā ar akustiku? reverberācija laiks, EDT vai varbūt skaņas artikulāciju?

argumentē please

Re:

Es gan vairāk saprotu, ka katrs pārzin savu lietu un arhitektiem nav jāiet apgūt ventilācijas, akustikas …. jautājumi. Sadarbība un iesaistito pušu kompetence ir jautajums.

ahrt

Man gan liekas, ka arhitektam ir jāzina arī tādas lietas. To taču arī augstskolā māca, vai ne tā?

Arturs Pērkons

Konkursa nolikumos skaidri jānorāda Mērķis un uzdevumi Mērķi savukārt, jāizstrādā nākamajiem objekta lietotājiem, sadarbībā ar attiecīgās jomas speciālistiem, lai nav kā Liepājas jūras muzejā neviens nepateica, ka saules gaisma ekspozīcijām ir nederīga. Ar skaņu saistītos projektos uzdevumā nānorāda gala lietotāja prasības, nevis formālā atbilstība LBNam, kurā ir pietiekami daudz izplūdušu vietu, piemēram reverberācijas laiki mūzikas klasēs variējas ~ 2 reizes. Reālajā dzīvē pūtējiem nepieciešamas "sausākas" mēģinājumu telpas nekā vokālistiem, utt. Telpu lietošanā šīs ir loti būtiskas lietas, jo nekam citam jo tādas telpas nav domātas, kā tikai radīt un vērtēt skanējumu. Šīs nianses pārzina attiecīgās jomas speciālisti, taču nezina ministriju… Lasīt vairāk »

Aiga

Atvainojos, bet kas ir Arturs Pērkons?

kāds sertifikāts var apliecināt viņa kompetenci attiecīgajos jautājumos?

Arturs Pērkons

konkrētas kompetences detaļas varēsiet uzzināt, uzrakstot man e pastu uz perkons.arturs@gmail.com, pie viena arī uzzinot kompetences līmeni maniem kolēģiem un sadarbības partneriem Somijā, Dānijā un Austrālijā.

RLK

Kāds tam sakars ar paša kompetences līmeni?

RS

es zinu divus Arturus Perkonus, viens ir mūsu pilsētas slavenais narkomāns, otrs ir būvinženieris un konsultants akustikas jautājumos.

ceru, ka šeit raksta tomēr būvinženieris 🙂

Aiga

vai šis būvinženieris ir ar sertifikātu, ko pie projekta var pielikt klāt , kā to prasa būvnormatīvi?tikai konsultācija man neder, vajag arī papīru

rekā

"Ja izsludinātu būvakustisko lekciju ciklu, t.sk. par klasiskām kļūdām skaņu izolācijā, cik arhitektu biroju pieteiktos? "- es domāju, ka interese būtu, bet Tu jau tikai par savu – par būvakustiku, ir jau (kā minēts rakstā) daudz citu – ne mazāk svarīgu tēmu…

jā – un par pozitīvismu runājot – tie mūžīgie gaudotāji un īdētāji man jau sēž….No viņiem, DIEMŽĒL, nav nekāda labuma… tikai gaužas , ka neviens nenāk uz viņu lekcijām – un nenāks jau arī – ar tādu attieksmi jau nevienu neieinteresēt…

Paldies!

uldis

.. ehh DANJA !!! …

Normunds Pētersons

Raksta autora doma komentāros neturpinās. Lielākā daļa komentāru ieslīgst nelietderīgā nianšu apspriešanā. Svarīgākais akcents Latvijas iepirkumu procesā ir iesaistīto indivīdu nespēja uzņemties iniciatīvu procesa organizācijā. It kā visi runā ka zemākā cena nav pareizi, bet neviens nerīkojas lai to novērstu. Valsts amatpersonas apzinās, ka projektētāji un būvnieki mēģinās šmaukties, bet pret to nenodrošinās, pat otrādi – publisko iepirkumu līgumi celtniekiem ļauj rīkoties diezgan nesodīti. Par to visu atbild mums blakus esoši cilvēki ar kuriem var apsēsties pie galda un runāt, runāt uzstājīgi, loģiski pamatot savus argumentus. Nespēja loģiski argumentēt un pārliecināt citus par savu taisnību ir Latvijas inteliģences problēma –… Lasīt vairāk »

Ventis Didrihsons

Paldies raksta autoram. Neesmu liels valsts un pašvaldību iepirkuma procesa pārzinātājs, un jau ilgu laiku nepiedalos LV konkursos (savu argumentāciju, kāpēc nepiedalāmies es jau plaši izklāstīju šajā portālā kādu laiku atpakaļ…). Bet atgriežoties pie šeit aprakstītā konkursa modeļa: Man tomēr visnotaļ dīvaina liekas „random laulība” starp arhitektu, inženieru un būvnieku. Nezinu, bet man tas neliekas pareizi – pirmkārt jau tāpēc, ka kāds cits manā vietā izvēlas ar ko man sadarboties. Otrkārt, arhitekts un būvnieks tomēr veic divus pilnīgi atšķirīgus pakalpojumus, gan pēc darba specifikas, gan pēc apjoma un man ir diezgan grūti iedomāties veidu kādā, piemēram, mūsu birojs varētu sadarboties… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

Nav arī tā, ka Dānijā vienmēr un visur tiktu precīzi satāmēts un būvniecība iekļautos līguma termiņos. Tādā unikālā objektā kā Jean Nouvel projektētajai koncertzālei (http://www.arc…k_concert.html) tika ievērojami pārsniegtas gan tāmes, gan nokavēti termiņi, kas radīja ievērojamas problēmas pasūtītājam – Dānijas radio.

Nuvēla iecerētā dzelzbetona ligzda, kas iekārta 3 (?) dzelzbetona balstos, izrādījās ciets rieksts visnotaļ rūpīgajiem dāņiem, bet skola ir iegūta, objekts gatavs un akustika brīnišķiga.

Normunds Pētersons

Vispār ir iespējams arhitektam strādāt kopā ar celtnieku. Pie mums tas nav pierasts, jo lielākais vairums celtnieku nav spējīgi kvalitatīvi komunicēt ar arhitektu un iedziļināties konstrukciju risinājumu ietekmē uz arhitektoniskajiem risinājumiem. Savukārt ļoti bieži mūsus arhitekti dod risinājumus, kuru izbūve pasūtītājam izmaksā vairāk, nekā ir atrunāts sākotnējā budžetā. Varu droši apgalvot, ka mums trūkst tādas profesijas, kā "projektu vadītājs". Tāds projektu vadītājs, kurš pārstāv pasūtītāju un vada gan projektēšanu, gan būvdarbu iepirkumu, gan juridisko "pavadījumu". Lielāko tiesu šo funkciju pilda veikli menedžeri, kuri nav kompetenti būvniecībā. Bet ir arī Latvijā līdzīgi piemēri privātajā sektorā. Ir kompetenti cilvēki, kuri var kvalitatīvi… Lasīt vairāk »

V.D.

Normund, protams, ka ir iespējams strādāt kopā ar celtnieku un atsevišķās projekta stadijās tas ir tikai lietderīgi. Shēmai „projektētājs + būvnieks” ir virkne priekšrocību kā reiz no klienta viedokļa: – būvnieks uzņemas atbildību un dod garantiju par būvniecības izmaksu ievērošanu, tāmes precizitāti, izslēdz pilot-tāmes nepilnības, dubulto tāmēšanu, precīzs un pārdomāts būvdarbu organizācijas projekts utt…; – nebūtu jārīko divi iepirkuma procesi, kas savukārt ļautu, piemēram, uzsākt tā saucamo „nulles cikla” būvniecību vēl pirms tehniskā projekta izstrādes bez atsevišķas iepirkuma procedūras un visādā citādā veidā paātrinātu visu procesu; – klients no saviem pleciem noņem it kā vidutāja lomu starp projektētāju un būvnieku,… Lasīt vairāk »

par

Dānijā šāda sadarbība starp arhitektiem, inženieriem un būvniekiem pat projekta sākumstadijās tik veikli ir iespējama, jo augstskolās pasniedz tādu bakalaura programmu kā Architectural Technology and Construction Management, kā rezultātā rodas tāds plaša profila speciālists kā Constructing Architect. Pēcāk šie cilvēki var izvēlēties specifiskāku darba jomu, bet principā pabeidzot – sagatavoti dialogiem ar visām iesaistītajām pusēm un, rupji sakot, viņi ir tie, kas sapratīs, cik grūti vai viegli būs izbūvēt un cik tad aptuveni maksās un laika aizņems papildus elementi vai "interesantas" konstruckcijas. Viņiem jāmāk saskatīt kopsakarības visā projektā, sākot no idejas, līdz pabeigtam objektam. Tas tā – teorētiski, jo zināšanu… Lasīt vairāk »

Roze

Un es visu laiku domāju, ka šī joma ir tāda dabiska un neatņemama arhitekta profesijas sastāvdaļa – tikpat pašsaprotama kā projektēšana! :)))) Izrādās, nē. Es kautkā neticu šādai "dažādu profilu" arhitektūras izglītībai. Tas, ka vēlāk praksē dažādi sadalās tie virzieni, kad cilvēki ir sapratuši sevi, savas stiprās puses un trūkumus, tas ir dabiski. Bet ka izglītības ceļā jau tiek nodalīti "projektējošie" no "koordinējošie" arhitekti – mmmm neeee.

Jānis

Paldies par ļoti interesanto rakstu! Nu jau vairākus gadus esmu bijis iesaistīts arhitektūras veidošanā P3 (Public-Private-Partnership) ietvaros Kanādā un mani iespaidi ir pavisam citādāki. P3 ne tikai nav "tīrs Design-Build", kā to izskaidro Andris (un, kas, kā šķiet, šad tad patiešām arī darbojas), bet vistiešākā veidā koncentrējas tikai uz projekta izmaksām. Ontario provincē ir izveidota valdībai padota organizācija, ko sauc "Infrastruktūra Ontario" (Infrastructure Ontario), kas organizē konkursus un koordinē visus lielākos projektus (slimnīcas, sporta celtnes, skolas, utt.) kurus [daļēji] būvē par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Šī organizācija darbojas kopā ar publiskajiem pasūtītājiem (piemēram, veselības ministriju un noteiktu slimnīcu). Pēc RFP izsniegšanas,… Lasīt vairāk »

44
0
Lūdzu, komentējietx