Dabiskā vēdināšana

Pieaug arhitekta līdzdalība ēku iekšējā klimata veidošanā.

EUROPEAN COLLABORATIVE ACTION URBAN AIR, INDOOR ENVIRONMENT AND HUMAN EXPOSURE ?VENTILATION, GOOD INDOOR AIR QUALITY AND RATIONAL USE OF ENERGY?

Tā saucas dokuments, ko man laipni atsūtīja Tehniskās Universitātes docents, speciālists ventilācijas un apkures jautājumos — Artūrs Lešinskis. Jau labu laiku mēs, mēģinot precizēt nākamā ēku vēdināšanas jautājumiem veltītā semināra tēmatiku, diezgan asi diskutējām. Biju jau sapratusi, ka man trūkst zināšanu un būs grūti aizstāvētu savu pārliecību par to, ka ekoloģiskajās mājās jāiztiek bez gaisa kondicionieriem. Tomēr minētais, priekš manis tik ļoti sarežģītais (pie tam vēl angļu valodā !), teksts deva trūkstošo informāciju. Mēģināšu saīsināti atstāstīt to, kas vistiešāk attiecās uz mūsu nākamā semināra tēmu — dabisko vēdināšanu. Pieļauju, ka speciālisti manā pārstāstā atradīs neprecizitātes ? būšu pateicīga par labojumiem.

Par to, lai nodrošinātu vēlamo klimatu telpās, patērējot tam iespējami maz enerģijas, jāsāk rūpēties jau projektējot ēkas novietni un orientāciju pret debespusēm. Liela nozīme ir apjoma formai un vēja iedarbībai ? aerodinamiskajamm efektam. Arī pašā ēkas plānā jāieliek ideja par tās optimālu saistību ar apkārtni — elpošanu vienā ritmā ar to.

Liela nozīme ir ēku norobežojošām konstrukcijām — sienām un to materiālam. Milzīgas iespējas paver stiklotās — inteliģentās fasādes, kas var nodrošināt siltuma, gaismas un klimata kontroli. Stiklotās virsmas un žalūzijas automātiski maina virzienus, aizveras un atveras. Telpas var tikt norobežotas ar vienu, diviem vai trīskāršiem stiklojumiem. Trešo —  ārējo stiklojumu kārtu, ko sauc arī par ādu, attālinot no divām iepriekšējām, izveidojas telpa, ko iespējams izmantot vēdināšanai.

Arhitekta līdzdalība ēku iekšējā klimata veidošanā pieaug. Lai neatpaliktu no laika, ir jāmācās. Nepieciešams seminārs, kurā zinoši ārzemju speciālisti palīdzētu mums saprast kā darbojas un elpo pasaulē un literatūrā redzētās skulpturālās, dažādos materiālos un stiklos veidotās ēkas un kāpēc tās ir tieši tādas. Diezgan bieži savos projektos, neizprotot redzētā jēgu, kopējam un atkārtojam tikai ārējo formu. Tas ir bēdīgi.

Tālākais attieksies konkrēti uz augstākminētā raksta sadaļu 8.5 VĒDINĀŠANAS SISTĒMAS.

DABISKĀ VĒDINĀŠANA
Tā notiek galvenokārt caur ēku norobežojošām konstrukcijām, logiem un īpašām atverēm. To ierosina vējš un temperatūras starpība iekštelpās un ārpus ēkas.
Trūkumi: Apgrūtināta temperatūras kontrole (vadīšana), filtru trūkums, āra trokšņu iekļūšana telpās caur logiem u.t.t.
Pēdējā laikā šī sistēma būtiski uzlabota. Atrisināta kontroles iespēja un automatizēta gaisa pieplūdes regulēšana. Iespējama arī gaisa attīrīšana.(BRFCSU, 1999)

MEHĀNISKĀ VĒDINĀŠANA
Mehāniskās vēdināšanas gadījumā gaiss telpās tiek pievadīts un aizvadīts mehāniski. Pievadot to var uzsildīt līdz vajadzīgai temperatūrai un iespējams daļu no tā izmantot atkārtoti. Tāpat iespējams to izmantot ievadāmā gaisa uzsildīšanai. Logi šajā variantā vajadzības gadījumā var tikt izmantoti.
Trūkumi: Kanālu iespējamā piesārņošanās. Nav gaisa atdzesēšanas un mitrināšanas ierīces. Iekārtas var būt trokšņainas un gaisa plūsma jūtama.
Gaisa kondicionieri šīs nepilnības it kā novērš, tomēr vairākās Eiropas valstīs ir izdarīti novērojumi un konstatēts, ka mehāniskā vēdināšana, kuras laikā gaiss tiek dažādi apstrādāts, atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēku veselību. Kāpēc tas tā? Tas vēl nav noskaidrots. Slikti arī tas, ka pie gaisa kondicionēšanas sistēmu izmantošanas, iedzīvotāji nevar paši aktīvi iejaukties — iespaidot gaisa kvalitāti telpās.

JAUKTĀ (hibrīdā) VĒDINĀŠANA (HEISELBERG, 1998)
Tā ir sistēma, kurā apvienotas dabiskās mehāniskās vēdināšanas komponentes. Iespējama automātiska pārslēgšanās no vienas sistēmas uz otru. Tiek ņemts vērā diennakts un gadalaiku mainīgums, vēja virzieni. Tā ir inteliģenta sistēma, kas kombinē. Mērķis — enerģijas patēriņa samazināšana.

PASKAIDROJUMI PIE ATTĒLIEM:

1. Berlīnes Reihstāga atjaunošanas projekta autori ir Forsters un Partneri, 1992.— 99. Ēkas jaunais, grandiozais kupols kalpo ne tikai reprezentācijai, bet palīdz iekštelpās nodrošināt dienas gaismu un svaigu gaisu. Gaiss tiek ieņemts virs ieejas portāla un pa kanāliem ievadīts pagrabā, kur to, pēc vajadzības, vai nu atvēsina vai uzsilda. Izrādās, ka šajās procedūrās izmanto vēdināšanas šahtas, kas izbūvētas jau 1894.gadā.

2. Šie skulpturālie, krāsainie dabiskās vēdināšanas izvadi — vēja rādītāji grozās virs nesen pabeigtā dzīvojamā kompleksa jumtiem Londonas pievārtē. Pats komplekss literatūrā nosaukts par BedZed /Beddington Zero Energy Development/. To projektējis eko—arhitekts Bills Dunsters. Šis ir saprātīgs risinājums no enerģijas taupīšanas viedokļa, kur blīva apbūve nenodara kaitējumu apkārtējai videi. Literatūrā tiek pausts viedoklis, ka iespējama šī kompleksa izvirzīšana Stirlinga balvai.

3. Šis ir arhitekta Ričarda Rodžera piedāvātais airodinamiskais apjoma risinājums biroja ēkai Notingemā, 1996. Pēdējos gados arhitekts lielu uzmanību pievērš projektējamo ēku iekšējam klimatam, iespējai to automātiski vadīt un jauniem celtniecības materiāliem. Attēlā redzamā ēkā paredzēta dabiskā vēdināšana, kas ļoti būtiski samazināšot enerģijas patēriņu. Apjoms iekļauts reljefā. Ievērtēts diennakts vēja virzienu mainīgums un orientācija pret debespusēm.

4. Londonas Tūkstošgades ciematu var uzskatīt par ekoloģiskās arhitektūras paraugu. Attēlā redzams mazstāvu dzīvojamās apbūves fragments. Arhitektūras kritiķi žurnālos un publikācijās pozitīvi raksturo vides un arhitektūras ciešo saistību. Īpaša vērība pievērsta krāsu lietojumam. “Tas ir īsts spilgtuma demonstrējums,” tā raksta arhitekts Jānis Dripe. Savukārt citur literatūrā atrodama norāde, ka krāsas nav izvēlētas nejauši, bet kā zīmes, piebilstot, ka dzīvojamās telpas atrodas aiz fasādēm siltos toņos, guļamtelpas — vēsos. Zīmīgi, ka vēdināšanas izvadi uz jumtiem ir zaļi. Tā ir zaļā domāšana.

5. Attēlā redzamā ēka atrodas Anglijā, Norzamptonā. To raksturo zems enerģijas patēriņš un ekoloģisko standartu ievērošana. Ēkā izvietotas biroja telpas, kas nodrošinātas ar dienas gaismu un dabisko vēdināšanu. Apjoma centrā ? atrijs, kas iesaistīts ēkas klimata veidošanā. Katram gada laikam paredzēts savs telpu vēdināšanas risinājums. Iespējama dabiska svaiga gaisa pievadīšana caur logiem vai mehāniska gaisa pievadīšana pa kanāliem starpstāvu pārsegumos. Gaisa atvēsināšanai tiek izmantots tuvumā esošā ezera ūdens, uzsildīšana — ar radiatoriem.

Dalīties ar ierakstu:

3
Pievienot komentāru

avatar
10000
3 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
mikausis Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
mikausis
Guest
mikausis

kur citu pieredzējušo pieredze? wellcome!

mikausis
Guest
mikausis

kur citu pieredzējušo pieredze? wellcome!

mikausis
Guest
mikausis

kur citu pieredzējušo pieredze? wellcome!